Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Kā jau minēju, no rītdienas ķeros klāt salmu sienu krāmēšanai. Paldies Edgaram par aizdoto motorzāģi – par mūsu Husīti no servisa ne ziņas, ne miņas. Uz vienu brīvdienu dienu it kā talkā pieteicās interesenti, kas paši nākamgad cels savu salmu māju.
Bet nu te būs šodienas vērtīgais notikums – kārtīgi sazinājos ar Sakret produktu speciālistu un ieguvu daudz labas informācijas par man interesējošo Sakret HK bez-cementa piedevas kaļķa apmetumu.

Citēju iesūtīto instrukciju, kā jāveido apmetuma pīrāgs:

1. Izmantojam apmetumu Sakret HM-L4. Šis apmetums ir ar rupjāku frakciju (4mm grauds) un paredzēts, izmantošanai saķeres slāņa veidošanā un pamatslāņa veidošanā. Ar šo materiālu vispirms izveido saķeres kārtu uzmetot to ar ķelli neregulāri pa visu virsmu un nenogludinot un nerīvējot. Ļauj nožūt 24 – 36stundas – atkarībā no ārējā gaisa un virsmas mitruma un temperatūras.
2. Izmanto materiālu Sakret HM-L4 – uz saķeres kārtas veido (rekomendējoši) 15mm biezu apmetuma kārtu – šī kārta ir izlīdzinošā kārta uz virsmas. (Pilnais reaģēšanas cikls 1mm/diennaktī – pie kārtas 15mm – 15 diennaktis).
3. Izmanto materiālu HM-L1  (1mm grauds). Ar šo materiālu veido noslēdzošo kārtu, kura tiek arī uzrīvēta. Kārtas biezums ne vairāk kā 5mm vienā kārtā (reaģēšanas laiks 1mm/diennaktī – kopā 5mm kārtai 5diennaktis). Tālāk vai nu šo virsmu krāso ar silikāta bāzes grunti un krāsām vai ar kaļķa krāsu.

Daži domas, kas man radās
- Manā gadījumā šķiet gluži otrādi, pirmo kārtu paplānā veidā (kādi 5 mm) vajadzētu uz salmiem uzpūst nevis uzmest, lai tas kaļķis max dziļi salien šķirbās ar spiedienu pūšot. Ar ķelli mest – tas domāts drošvien gludām, mūrētām sienām.
- Ook, otro kārtu varētu pūst tā kā teikts uz tiem 15 mm.
- Lūk par trešo ir jautājums, vai man obligāti vajag izmantot to smalko noslēdzošo kārtu? Vai nevaru to vidējo kārtu jau beigās bik pierīvēt kā man patiktos? Vai arī tā frakcija ir pārāk rupja, un tai būs tendence spēcīgāk uzsūkt mitrumu?
- Un visbeidzot, vai pašās beigās ir obligāti jālieto kaut kāda grunts/krāsa? Jādomā, ka laikam vajag, jo pats apmetums jau drošvien pārāk viegli uzsūc mitrumu no lietus, piemēram.

Cenas
Sakret HM-L4
900kg BigBag iepakojums – 53,48Ls +PVN
25kg papīra maisā – 1,47Ls +PVN

Sakret HM-L1
900ks BigBag iepakojums – 48,97Ls +PVN
25kg papīra maisā – 1,35Ls +PVN

Materiāls ir iepriekš jāpasūta – vismaz 7 līdz 10 dienas piegādes laiks!

Apmetuma izmaksas manā gadījumā
Manas mājas fasādes platība ir 102 m2.
Uz 1 kg kaļķa vajag 0,22 l ūdens. (25 / 5,5).
Uz m2 ar 10 mm biezum kārtu aiziet 14,5 kg apmetuma masas.
Rēķinu, ka, piemēram, vajadzētu 5 mm pirmo saķeres slāni uzmest ar to L4, un tad otro slāni ar 15 mm. Varbūt bez trešā smalkā slāņa varētu iztikt, bet izrēķināšu arī to – vēl 5 mm.

20 mm ar L4 = 29 kg x 102 m2 = 2 958 kg = 3 x 900kg + 10 x 25kg = 194 Ls + 18 Ls = 212 Ls
5 mm ar L1 = 7,25 kg x 102 m2 = 740 kg = 30 x 25kg = 49 Ls
SUMMA = 261 Ls (+ nezinu, cik piegāde?)
Patiesībā vairāk, kā biju uz fikso piemetis, bet varbūt kaut ko ar slāņu biezumiem var vēl racionalizēt?

Apmetuma iekārta un iestrādes ilgums
Un te nāk interesantāka kārta. Uz jautājumu, ar kādām iekārtām šito apmetumu pūš, Sakret pārstāvis teicās, ka viņiem pašiem ir šim nolūkam paredzētās iekārtas, kas maisa gan horizontāli, gan vertikāli, un viņi mierīgi varētu iznomāt to verķi par kādiem 7 Ls diennaktī (vai mazāk). Turklāt viņu tehnologs dzīvo Ķegumā, un ticamākais varēs parādīt/pamācīt, kā ar to aparātu jāstrādā.
Uz jautājumu, vai dienas laikā, piemēram, kādu pusotru tonnu apmetuma var iestrādāt, šamējais teica – nu to vienu slāni varot arī stundā uzbliezt. Tas mani makten iepriecināja. Uz stundu, protams, neceru, taču arī viena diena vienam slānim man jau būtu svētki!!
Un vispār viņiem pašiem ir interesanti, ka kāds izmanto viņu produkciju šādam nolūkam. Turklāt, starp citu, Sakret ir Latvijā ražots produkts.

Nu tā, pamazām pārvēršos par nēģeri – tas priecē, sen nav bijis tāds sakarīgs iedegums.

Putuplasts salikts
Šodien piebeidzu ņemšanos ap putuplastu. Četras loksnes izrādās tomēr pietrūka. Nopirkšu paku ar 8ām un liekās izmantošu kanalizācijas caurules nosiltināšanai līdz septiķim. Kad putuplastu piebeidzu, sapratu, ka nupat vien tas “jautrākais” posms priekšā – šķembas ir visai palielas un ar lāpstu tās paņemt ir visai štruntīgi… Izskatās, ka būs interesants un pasmags process. Jāmeklē kādus palīgus/strādniekus pret atlīdzību. Viens galā normālā termiņā ar šito netikšu.

Saplākšņa veidņi
Palīgus jāmeklē arī, lai saprastu, kā pareizi uzveidot veidņus iekšmalām no saplākšņa. Kurš var ieteikt, kā izvietot man pieejamos nomaļu dēļus, lai tas saplāksnis (tur ir 2 x 25 cm loksnes 15 mm biezumā) nemestu līkumus, kūkumus, kad tranšejā iegāzīs betonu? Stiprināt zemē domēju piestiprinot kā bildē redzams mietus un tad ielikt tranšejā un piebērt ar šķembām 50 cm augstumā. Plus pēc tam atsaites uzlikt. Un pašās beigās (cerams, koki pietiks…) – domāju uzlikt koka šķēršus, kas sasietu abus bortus kopā.

Tagad jāizvēlas namdari
Uz manu izvietoto sludinājumu atsaucās gana daudz meistaru. Šodien vēl daži uzradās. Viens īsi noskaldīja – 2 nedēļas un 700 Ls. Cits piezvanīja pa telefonu un pastāstīja par sevi, apprasījās par projektu utt. -  2 meistari no Dobeles ar 14 gadu pieredzi. 3-4 nedēļas un 900 Ls. Strādā kombinēti ar iezāģējumiem un leņķiem. Ļoti sakarīgs izklausījās. Velkot tadu kā vidējo aritmētisko lielākoties meistari sakās, ka šis pasākums ir uz 3-4 nedēļām un izmaksas zem/ap 1000 Ls un mazliet vairāk grozās, protams, neņemot vērā fiksos nedēļas džekus un kosmisko cenu piedāvātājus.

Putuplasta epopeja turpinās
Vakar nebij iekšā rakstīt. Uhh, neiet tās lietas tik ātri kā gribētos, bet nu – labāk tā nekā nekā. Ar putuplasta štellēšanu esmu ticis līdz pusei. Visvairāk laika paņem putuplasta lokšņu nostellēšana līmenī – lai tas puslīdz precīzi vertikāli stāv, un tad jau arī 20cm padziļinājuma tranšejiņas līmeni jāpielāgo, lai horizontālā mala kaut cik līdz ar nostiepto striķīti līmenī būtu. Pavisam precīzi horizontālo nelieku – nav vērts čakarēties, pēc tam ar ūdens līmeņrādi atzīmēs precīzu līmeni (striķītis uz vidu tomēr minimāli ieliecas) un ar zāģīti nozāģēs visu līmenī. Šodien pa biroja darbiem, bet rīt turpināšu ar putuplastu ņemties. Turklāt tagad vai nekad – jāuztrāpa precīzs taisnstūris, jo bedre tika rakta ar minmālu ignore uz pāris cm neprecizitāti.

Namdara meklējumi ar sludinājumu
Kā jau minēju, biju runājis ar Lielvārdes vietējo brigādi par koka karkasa celtniecības darbiem. Teicās trim cilvēkiem ņemšanās uz mēnesi un maksātu tas aptuveni 1600 Ls. Paldies manam pirmajam, cienījamajam talciniekam Didzim – viņš kopā ar savu vispieredzējušāko biedru pie koka karkasiem daudz darbojies – arī viņš man aptuvenu piedāvājumu piemeta, ar līdzīgu laika plānu, bet jau patīkamāku ciparu.
Tomēr teikšu godīgi, es kā indivīds, kas cilvēcīgi meklē iespēju ietaupīt naudiņu, kas jau tā ir ļooti maz – tomēr iemetu sludekli iekš ss.lv. Jāteic interesanti rezultāti. Daži kantori šķiet nav pamanījuši krīzi, un, piemēram, vieni ar visiem pamatiem man piedāvāja 1,5 mēnešu laikā (4 cilvēki) šito pasākumu par 4300 Ls paveikt. Cits noskaldīja – 50 Ls/m2 (kas uz 100m2 = 5000 Ls) … Bet viens gana runīgs kungs gados piezvanīja, izrunājāmies, piemeta manus kvadrātmetrus, īsi un skaidri pateica – 800 Ls un darbs cētrām sejām uz nedēļu. Kad minēju par citu teikto mēnesi – teicās, tie jau Rīgas kundziņi… Well, ja godīgi, šāds cipars un laiks, protams, man šķiet ļoti saistošs, taču māc bažas, ka šitie varētu būt fiksie skrūvētāji. Lai gan mierīgi minēja vairākus objektus, kur darbojušies un ilgu pieredzi. Teicās ka skrūvē ar leņķiem. Kaut kā pavisam ideāli mani šis gadījums tomēr nepavelk, bet tad jau redzēs – dienu divas vēl palūkošu, kas vēl par piedāvājumiem iekritīs. Nezinu, cilvēcīgi man pat labāk tad ar Didzi un viņa meistaru gribētos darboties, jo zinu, ka uzticamas sejas un nehaltūrēs. Bet nu tad manīs, ko beigās sadomās.

Būvatļauja pieprasīta
Tāks, kas jauns noticies pa šīm pāris dienām. Šodien pie būvinspektora uzrakstīju būvatļaujas iesniegumu – būvatļauja būs gatava 3.jūnijā. Līdz tam laikam jānokārto arī civiltiesiskā apdrošināšana būvniecības procesam.

Vibrobliete iznomāta
Šodien iznomāju blieti. Kas meklē, tas atrod – caur SS.lv uzgāju vienu kantorīti, kas man par 18 latiem iznomāja 110kg aparātu uz trim dienām. Šodien, ceturtdienas vakarā savācu un pirmdien no rīta mierīgi varēšu atdot. Blieti bez mazākajām problēmām varēju ievietot savā universālī. Aizdomas, ka ar 110kg aparātu tas process varētu būt slābans, bet nu… Varbūt, ka uz otro trīsdiennieku jāpaņem smagāku, tik to divatā iekš auto gan būs pagrūti iedabūt. Šito verķi – divatā viegli iecēlām, ārā viens pats pa dēlīšiem izslidināju no bagāžnieka.

Atvestas smiltis
Gana operatīvā kārtā būvbedrē trīs kaudzīšu izskatā ir iegāzti 36 kubikmetri ar smiltīm. Izmaksāja man šitais pasākums no 8,5km attālā karjera Dzelmēs 114 Ls – tas ir, 1,5Ls par m3 smilšu un +75 Ls par trim braucieniem. Transporta izmaksas šerpas, bet nu kā jau te komentētāji teica – 38 Ls par 12m3 kravu esot ļoti sakarīgs cipars. Nevaru nepiekrist.

Šodien sāku līdzināt šitās smilšu kaudzes. Rīt un abas brīvdienas procesu turpināšu, kā ari paredzu likt lietā to blieti. Redzēs kā sanāks.

Meklēju kokmateriālus
Esmu sācis arī aktīvi interesēties par kokmateriālu iegādi – sasodīts, kā vajadzēja šito lietu sagādāt kādu mēnesi divus atpakaļ. Tad cenas grozījās ap 80-85 Ls par m3 kokmateriālu. Tagad jau stabili 90-95 un tādi glaunāki kantori pat mierīgi 105 Ls par m3 paprasa. Uhhh, viegli nebūs, bet nu meklēs.

Uhhh, piedodiet, atvainojiet – uzskatiet mani par traku, bet es tomēr labāk uz papīra mainu savas domas nekā pēc tam dzīvē. Palasījos, padomājos, paanalizēju, parēķināju un tomēr nonācu pie šādas lietas. Daudz nekomentēju – ideju izskaidro bildīte. Dažādu apsvērumu dēļ tomēr gribētu palikt pie šāda varianta. Protams, ar loģiskām korekcijām, ja tādas vajag.

Sakalkulētās izmaksas:
Betons (11,5 m3) – 600 Ls       (36 Ls par m3 + kaut kāds darbs/vešana)
Armatūra – 180 Ls     (330 m ar 12 AIII – it kā pamatu perimetrs x 6 + 10% dublēšanās + stieplītes/vešana)
Šķembas (16 m3) – 112Ls      (7Ls par m3)
Smilts (~120 m3) – 240 Ls          (2Ls par m3)
Putuplasts vertik. (50m2) – 150 Ls     (EPS 200 M30 + vešana)
Keramzīts (4 m3) – 140 Ls
Kopā =1422 Ls

+++
rakšana – 100 Ls
hidroizolācija – ??
drenāža – ??
blietes noma – ??

Nu re – cītīgais Ansis manā vietā uzzīmējis ļoti optimālu un labu pamatu variantu, turklāt ar visu putuplastu. Paldies viņam!

Tas, ko es mainītu vēl – tas ir, taisītu 30 cm platumā visu šo lentu, bez paplatinājumiem augšā. Un lietu visu uzreiz vienā piegājienā, tā 40cm virspamata, kas izlien virs zemes, veidnes izveidotu no putuplasta vienā pusē un no salmu ķīpām (ar ruberoīdu/putuplastu vai ko, lai ķīpa nesmērējas) otrā pusē. Un pavisam labi – uzreiz un gatavs. (Protams, armatūru nedrīks aizmirst). Plus – iespējams noraktu tomēr to melnzemīti – nav jau nekas skarbs, bet nu to liesumu vēlreiz novērtēšu.

Pēc maniem vakardienas aprēķiniem – šitādi ar visu zemgrīdas putuplastu, iekšējo putuplastu un ARĪ ārējo putuplastu! = izmaksā ap 1500 Ls. Ļoti labs rezultāts (bet ir vēl pozīcijas, kurās vēl var samazināt izmaksas, ja paveicas).

Savukārt šodien pēc Vienstāva jeb Māra ieteikuma – var tak to dziļo lentas daļu, kas iekšā zemē teju visu aizvietot ar blietētām šķembām – veidojot pamatus pēc “rubble trench” principa!  Izskatītos tas aptuveni šādi kā te pa labi zīmējumā. Līdz ar to varam vēl samazināt pamatu izmaksas par latiem 300 aptuveni, nezaudējot efektivitāti un nesačakarējot darba procesu. Irrr ok.

Uhh, nu pat man te iebirusi virkne ar komentāriem par pamatiem, tāpēc, lai citiem nebūtu jācenšas pie komentāriem sekot līdzi un lasīt – mēģināšu atkal atbildes uz komentāriem ierakstīt šādā bloga ierakstā. Vispirms uzreiz iemetīšu man svarīgāko pretjautājumu. (Uzreiz Ansim – LIELS paldies par man veltīto laiku un uzmanību!)

Par Anša piedāvāto skici lētpamatiem —–>
Ok, izskatās gana vienkārši. BET – jautājums! Kā šādus pamatus pēc tam nosiltināt un no-hidroizolēt???? Tā jau protams to tranšeju ir tiešām viegli izrakt un tik iegāzt betonu. Vai arī es esmu palaidis garām to, ka – ja pamati ir ZEM sasaluma līnijas – tos vairs nevajag siltināt ?!??! Ja tā – tad nosacīti varētu arī teikt, ka tas ir apsverams variants. Ja putuplastu vajag vienalga – tad baigo starpību neredzu. Plus jautājums – tranšejas dibenu neblietētu atstāj? Un vel manā mitrajā smiltī/zampā pie pusotra metra (ko var redzēt vienā no iepr.bloga ierakstiem) – šitās 40 tonnas varētu aizbraukt lejā rūkdamas… (Attiecīgi lasīt tālāk manas pretpļāpas pret dziļo lentu… )

Ansis Liepa jautā – vai ir racionāli ņemties ar to drausmīgi lielo bedres rakšanu, blietēšanu utt?!
Tad nu atbildu, un iekļaujot argumentus – kāpēc izvēlos seklos nevis 1,2m dziļos standarta lentas pamatus.
- Man nebūs jārok drausmīgi liela bedre – man jānorok 20cm augsnes slānis 11 x 14 metru lielā laukumā. No kubatūras viedokļa 31 m3 ar melnzemi. Varbūt esmu naivs – bet man nešķiet neiespējami to norakt kaut vai pat ar lāpstu diviem trim cilvēkiem darbojoties, turklāt ir motobloks ar piekabi. Sapratīs, ka ir baigais čakars – ook, izsauks traktoru.
- Melnzemi būtu jārok nost jebkurā gadījumā, jo zemgrīdā taču vienalga parasti tādu neatstāj, pareizi? Tikai šancējot pēc īstajiem standartiem lentas tranšeja būtu jārok oi oi oi dziļāka… Es izvēlos absolūto minimumu.
- Kāpēc tikai 20cm? Tāpēc, ka apakšā jau ir smilts. To pat baisi blietēt nevajadzēs, jo gadu desmitos tā tur stabili jau sablietējusies. Jā – ap 80m3 smilšu piebēršanai būs jāpieved. A standarta pamatu būvbedrei taču arī jāved klāt kaudze pieberamo materiālu? Kur starpība? (Varētu jau uztaisīt mazo karjeriņu turpat blakus smilšu ieguvei, bet viens paliels dīķis jau ir… )
- Bliete – mehāniskā. To būs jāīrē. Dienā ap 15 Ls – vismaz divas – trīs dienas toč vajadzēs.
- Bituma mastika – izrēķināta! Ar latiem 50 uz vertikālo plakni vajadzētu noteikti pietikt. Pat ja vālē divos slāņos. Un vēl virspamata ruberoīda piķošanai. Standrta pamatiem arī vajag hidroizolāciju, turklāt – ja lenta ir 1,2m dziļa – tad to piķi vajag vēl daudz vairāk.
- Par parasto putuplastu un tā piesūkšanos ar mitrumu – nevaru nepiekrist. Domās. Taču arī standarta pamatus IR jāsiltina. Bez putuplasta īsti nav variantu. Vai arī tomēr ir?

Par monolīto, dziļo, pamatīgo betona lentu pret manu seklo lentu + blokiem.
Ansi – a kur Tu ņēmi, ka manu pamatu variants ir 1300 Ls, bet Tavējā piedāvā monstrozā, smagā lenta – 700 Ls? (Man sanāca 17m3 uz pilno lentu, kas ir 17x37Ls + sūknis + vešana = 629 + kādi 50 Ls + vēl kādi stabili 50 Ls)
Ja paskatīsies manu aprēķināto pamatu tāmi, tad pamanīsi, ka tur dārgākais ir putuplasts un smiltis. Vismaz man par plikiem pamatiem bez siltinājuma sanāca 600 Ls. Turklāt jau par parējām dārgākajām lietām – smiltīm un putuplastu – smiltis biju rēķinājis uz 130m3, tomēr pietiks arī ar 80m3, savukārt ar putuplastu – viss atkarīgs, kādu cenu sarunā un kur, kādu piedāvajumu atrod. Bez šīm nupat minētajām lietām nevar iztikt nedz mana seklā lenta, nedz dziļā, monolītā lenta!
Otrajai par sliktu milzīgs svars (nenoliegsi, ka tas var veicināt ātrāku sēšanos) un vajadzība tomēr pēc gana nopietnām veidnēm. Nez, nu netīk man īsti šie monstru pamati. Neredzu nekur baiso ieguvumu par labu dziļajai lentai – ja vien nosacīti varbūt ietaupītas dažas dienas darba (kas, protams, nav mazsvarīgi). A jārok tāpat kārtīga bedre un vēl dziļāka, jātaisa gruntīgāki veidņi (manā variantā varu tikt galā ar putiku un ķīpām kā formām – pārbaudīts!), jāsauc mašīna un beigās iegūts monstrozs svars zem mājas… Bet nu – kas zina, varbūt vēl pārdomāšu.

Kur ņēmu ideju par seklajiem pamatiem?
Pats jau neizdomāju šos seklos pamatus – pazīstams būvinženieris ieteica veidot lentu pilnībā no keramzīta, tomēr pats izdomāju, ka jākombinē – tā būs pat labāks efekts, jo, piemēram, keramzīta blokiem ir labāka siltumnoturība par parastu betonu.
Ja es uz kaut ko iecirties, tad mani nebūs tik viegli uz sitiena pārliecināt. Taču vienmēr jau pēc tam klusi stūrīti apdomāju visus par un pret, un reizēm arī pārkāpju savai principialitātei un ietiepībai un savas domas mainu. Tā kā -  vēl jau manīs, kas beigās sanāks.

Par pamatu nopiķošanu no abiem sāniem
Ansis domā, ka nopiķojot abas vertikālās plaknes – pamats tieši būs mitrāks, jo nevarēs žūt
Zini, arī fakts, nebiju no tāda aspekta padomājis. Tātat – jāpiķo tikai no āras.

Par lēzenu jumtu
Es jau neesmu teicis, ka baigi plānoju ietaupīt uz jumta konstrukciju. Tur, kā būvinženieris ar arhitektu kopā sarēķinās – pie tā arī pieturēšos. Pagaidām, cik sapratu no projekta – slīpums ir uz 23°. Daudz vai maz?

Par koka karkasu
Ansi, hei, kurā brīdī Tu esi uzķēris, ka es gribu būvēt loadbearing tipa salmu māju??? Nēēēē, tik maniakāls un profesionāls es vēl neesmu. Nekādā gadījumā. Man 100% būs koka karkass, kas nesīs jumta svaru. Loadbearing jeb slodzi nesošā salmu māja nav tā, ar kuru vajadzētu kā pirmo eksperimentēt…

-

Tātad, kā jau minēju, ievācot visvisādus ieteikumus un idejas, esmu uzskicējis divus potenciālos ēkas kombinēt pamatu variantus, no kuriem vienā tiek izmantoti betons + keramzīta bloki, savukārt otrā – betons + gāzbetona bloki.
Gāzbetona bloki sanāk lētāki un to platums (38 cm nevis 30 cm kā keramzīta blokiem) ir pat labāk piemērots uz tiem balstāmajai konstrukcijai, tomēr nedrīkst aizmirst nopietno gāzbetona “nedraudzēšanos” ar mitrumu.

Lūk, skices un arī īsi, blokiem gana precīzi, bet palīgmateriāliem un izdevumiem ļoti aptuveni aprēķini.

Betona lenta + keramzīta bloki
- Pašmaisīts lentai nepieciešamais betons (5 m3 – ietverot iekšējo nesošo sienu 0,2m platumā) = 100 Ls (cipars mazliet uz dullo)
- Armatūra pamatos un starp blokiem = 100 Ls (ļoti aptuveni)
- Keramzīta bloki (30cm x 194 gab. / 20cm (iekšsienai) x 50 gab.) = 7 m3 x 45 Ls = 315 Ls
- Transports blokiem (65 km no Rīgas ar 0,5Ls/km) ar izkraušanu = 50 Ls
- Mūrjava = 50 Ls
- Bitumena mastika = 40 Ls
- Plēve zem grīdas putuplasta (106 m2) = 45 Ls
- Putuplasts (Horizont. ekstrud.-50m2 / ārējais vertik.-27m2 / iekš.vertik.-26m2 / 15cm grīda-216m2) = 240+75+25+550 = 890 Ls*
- Transports putuplastam = 30 Ls
- Smiltis (130 m3) = 420 Ls (ļoti aptuveni)
_________________________________
Kopā = 2040 Ls (redz kā tomēr kopā savācās lielāks cipars, nekā būtu domājis)

Betona lenta + gāzbetona bloki
- Pašmaisīts lentai nepieciešamais betons (6 m3 – ietverot iekšējo nesošo sienu 0,2m platumā) = 120 Ls (cipars mazliet uz dullo)
- Armatūra pamatos un starp blokiem = 100 Ls (ļoti aptuveni)
- Gāzbetona bloki (200x380x600) = 9 m3 x 22 Ls = 200 Ls
- Transports blokiem (65 km no Rīgas ar 0,5Ls/km) ar izkraušanu = 40 Ls
- Mūrjava = 70 Ls
- Bitumena mastika = 50 Ls
- Plēve zem grīdas putuplasta (106 m2) = 45 Ls
- Putuplasts (Horizont. ekstrud.-50m2 / ārējais vertik.-27m2 / iekš.vertik.-26m2 / 15cm grīda-216m2) = 240+75+25+550 = 880 Ls*
- Transports putuplastam = 30 Ls
- Smiltis (130 m3) = 420 Ls (ļoti aptuveni)
_________________________________
Kopā = 1955 Ls

* Putuplasta kopējās izmaksas ir “stiepjams” jēdziens – jo ar šādu apjomu var arī atlaides dabūt utt. Esmu arī uzgājis arī “aizdomīgi” lētus piedāvājumus, kas man ļautu iegūt pat labāku putuplastu par vismaz 2x zemāku cenu, tā kā šīs lietas izmaksas vēl ļoti novariēs.

Ko es no augstākminētajiem cipariem secinu???
Bij domājis – starpība sanāks lielāka. Tagad – loooģiski to, ka NAV vērts nepilnu 100 Ls ieguvuma dēļ riskēt ar gāzbetona blokiem! Redz, pirms tam es rēķināju trīs rindas ar blokiem – un tad tā starpība bija tiešām manāmi jūtamāka, jo gāzbetons ir 2x lētāks par keramzīta blokiem, taču tagad pats priekš sevis sarakstot šos ciparus saprotu – lai arī kā man patiktu labāk 38 cm plati pamati un it kā lētāks būvmateriāls, keramzīta bloki tomēr būs uzticamāki!

P.S. Ikviens labojums par kādu nekorektu ciparu/cenu un ieteikums, kā kaut ko var vēl optimizēt, ir ļoti laipni gaidīts!!!