Nedaudz virzāmies uz priekšu!

9

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Griestu pārsegums, Grīda, Situācijas atskaite, Starpsienas | Posted on 16-08-2015

Birkas:, , , , , , , , ,

Darbs dzen darbu. Taču šovasar mazlietiņ esam pieķērušies arī salmu mājas projekta turpināšanai. Stāstu kodolīgi un teorētiskā plānotā darbu secībā.

Grīda. Mājas iekšpusē grīdā jau ievesti 12 m3 ar smalkajām dolomīta šķembām, tās ir noblietētas un izlīdzinātas. Tālāk drīzumā plāns likt uz šķembām 200 mikronu plēvi mitruma aizturēšanai, uz plēves šobrīd izskatās liksim 10 cm putuplastu (zilo EPS nevis XPS), atkal virsū plēvi. Tālāk plānots uzliet Estrich betona klonu kādu 6 cm biezumā. Nobeigumā, domāju, liksim vai nu laminātu vai labu linoleju. Zinu, zinu, ka grīda būs vēsa, taču dēļu grīdai neesmu gatavs nedz morāli, nedz finansiāli.

Griesti. Šobrīd plānoju pie griestu pārseguma sijām no apakšpuses skrūvēt klāt riģipsi – racionālākais apdares materiāls manā skatījumā. Tālāk no bēniņu puses visu griestu platību starp sijām un pie jumta galiem domāju izklāt ar kādu difūzijas membrānu, lai ekovates putekļi neiet šķirbās starp sijām un riģipsi. Tālāk doma par ekovati ~30 cm biezā slānī. Vajadzēs izveidot pacēluma laipas staigāšanai. Pa virsu ekovatei atkal kaut kāda pretvēja plēve, lai vējš bēniņos to nevar izdzenāt.

Sienas. Iekšpusē sienu apdari plānojam turpināt ar ģipša apmetumu. Nav vairs iekšā vēlmes turpināt ar māla apmetumu (tam vajag ļoti daudz laika), kā arī man vairs nav horizontālā maisītāja. Paldies Jēkabam, kas man to bija uz 2 gadiem aizdevis! Ar mālu apmestās sienas nogruntētas ar Sakret TGW dziļo grunti. Tālāk esmu izmēģinājis gan Rotband, gan Rotweiss ģipša apmetumu – abi turas klāt absolūti nevainojami.

Starpsienas. Tās ticamākais veidošu no koka/metāla profilu karkasa un apdarināšu ar riģipša loksnēm. Atkal ātri un vienkārši. Skaņas izolācijai ir doma izmantot to pašu ekovati.

Skurstenis. Šobrīd esam jau sarunājuši, ka nākamnedēļ viens labs meistars atbrauks un samūrēs skursteni līdz galam un izlaidīs to cauri jumtam. Pie skārdniekiem vajadzēs pasūtīt nosedzošās detaļas skrusteņa savienojumam ar šīfera jumtu. Vismaz tas būs izdarīts. Kad būs izveidoti arī grīda un griesti – varētu arī pagaidu krāsniņu ielikt telpā, kas ļautu arī pa rudeni un ziemu darboties ar starpsienu un elektrības tīkla izveidi. Kā meistars pēc fotogrāfijas nokomentēja – esmu pieļāvis kļūdu, ar javu aizsmērējot ciet spraugu starp krāsns pieslēguma keramikas cauruli un keramzīta blokiem. Tai spraugai jābūt neaizmūrētai, lai čaula var staigāt neatkarīgi no blokiem – būs jāizkaļ.

Sienu ārpuse. Pagājušajā gadā pieķēros ar cementa javu paremontēt sadrupušās āra apmetuma vietas gar pamatu lāseni un uz ēkas stūriem. Izkasīju visu drupeno, nogruntēju, aizsmērēju ciet ar apmetumu. Vismaz māla apmetums vairs tālāk nebojājas, nedrūp laukā.
Vēl pieķērāmies, bet vēl nepabeidzām ar otras bēniņu gala sienas aiznaglošanu. Šobrīd beidzās neapzāģētie dēļi, būs jāpasūta. Paredzēts arī izveidot divviru durvis, lai var piekļūt no ārpuses bēniņiem.

Konkrētāks funktieris par grīdu / starpsienām / griestiem

51

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Griestu pārsegums, Grīda, Starpsienas | Posted on 08-05-2012

Birkas:, , , , , , , , ,

2012.gada maijs - pagaidām celtniecības sezona vēl nav iesākusies.
Close
2012.gada maijs - pagaidām celtniecības sezona vēl nav iesākusies.
 
Brīvdienās ar brāli konkrēti apsēdāmies jaunbūvē un izrunājām dažādas opcijas attiecībā uz grīdu, starpsienām un griestiem. Divas galvas diskutējot var nonākt pie prātīgākiem secinājumiem, nekā vienam pašam pie sevis spriedelējot. Pirmais darbs gan pirms visiem konstruktīvajiem procesiem ir kārtīgi izplānot elektrību un to jau ievilkt, kur var.

Grīda.
Izspriedām, ka jātaisa betona stabiņi, uz tiem ruberoīds un lāgas (vismaz 5 x 15 cm), krusteniski vēl dēlīši, lai veidotu stabilu režģi. Kokmateriāli, protams, maksimāli labi antiseptizēti. Uz lāgām virsū vismaz 18 mm OSB un tad jau dēļi. Ja dēļu vietā liek laminātu, tad vēlams vismaz 32 mm OSB.
Brālis arī uzskata, ka tas mitrums iekšpusē zem šķembām šobrīd ir arī tāpēc, ka māja ir neapkurināta un neapdzīvota. Plēvi teorētiski var nelikt, bet nu par šo es vēl padomāšu, jo mazliet nemierīgs prāts tomēr šajā jautājumā.
Siltinājums – kā jau minēju, putuplastu var uz līstītēm iestiprināt starp lāgām. Lai gan brālis uzskata, ka siltinājums grīdā arī nemaz nav baisi obligāts, jo zeme jau arī tomēr savā ziņā kā termomasa var darboties. Man jau aizdoma, ka labāk tomēr ielikt putuplastu.

Starpsienas.
Paldies Aivaram, viņš jau bija ieminējies par to pašu variantu – rammed earth, ko man ieteica arī brālis un kuru viņš pats ļoti veiksmīgi izmantoja savas pirts būvniecībā. Starpsienas ņem un aizpilda ar jebkādu beramo materiālu, kas, protams, nav melnzeme. Manā gadījumā māli, kas man paliks pāri no apmetuma, smalkās šķembas, smiltiņa un tamlīdzīgi. (Nez, varbūt vēl salmus piešaut klāt?) Taču, šo masu nevis pilda iekš vēlāk noņemamiem veidņiem, bet gan iekš sienas karkasa ar fibrolīta loksnēm. Pie reizes sanāk arī teicama siltummasa – labāka par parasto ekovati. Bez veidņiem taisīt to rammed earth – manuprāt, daudz darbietilpīgāks process un drupenāka siena sanāk.
Šādas pildsienas biezums paredzams uz kādiem 15 centimetriem. Izrēķināju, ka vajadzēs aptuveni 11 m3 ar beramo materiālu. Mālu un smilšu vien tik daudz man nebūs, attiecīgi kaut kur jau nāksies izmantot arī ekovati vai skaidas ar kaļķi. Fibrolīts būs vajadzīgs uz kādiem 140 m2.  Plus, protams,  visur starp masu un fibrolītu jāliek arī celtniecības papīrs.
Fibrolīta vietā teorētiski var izmantot arī riģipsi, bet man aizdomas, ka tas nav tik izturīgs – ļoti iespējams, ka no tās pildījuma masas tas pamanīsies izlocīties.

Griesti.
Tos, kā jau minēju komentāros pie iepriekšējā ieraksta, ir funktieris taisīt no riģipša. Komentāros man ieteica it kā “lētos” finiera atgriezumus, taču cik  papētīju Latvijas Finiera mājas lapu, tie nemaz NAV lēti! Vidēji tā cena svārstās no 2 līdz 2,80 Ls / m2, turklāt, ja ņem kaut kādas 15-25 cm platas strēmeles… Līdz ar to no materiāla kvalitātes un uzklāšanas ērtībām spriežot prātīgāk ir pirkt kvalitatīvu riģipsi par 1 Ls / m2 un likt kaut vai pat divās kārtās, ja grib pa to riģipsi pēc tam bēniņos pārvietoties. Teorētiski riģipsi pēc tam arī vieglāk piešpahtelēt un krāsot – atšķirībā no finiera/saplākšņa.
Biedrs ieteica griestu segumu likt bēniņu pusē virs sijām, atstājot sijas redzamas telpā – būs gan augstāku griestu sajūta, gan arī “interjera knifiņš” ar redzamām sijām. Sijas varētu mazliet paslīpēt un tad nobeicēt vai nokrāsot.

Griestu siltumizolācija.
Šim nolūkam līdz šim apdomāju skaidas ar kaļķi  vismaz 30 cm biezumā, ko jauc sausā veidā bez slapināšanas. Tā man no pāris avotiem ir nācies dzirdēt, ka šādā “manuālā” uzkaisīšanas metodē parasti tiek renovēti vēsturisko ēku bēniņi. Un it kā nedegot. Būs laikam jāpaņem paeksperimentēt pašam, kā tur ir ar to degšanu šitādam sausam siltinājumam. Plus būs ko noņemties, lai bēniņos uztaisītu laipas virs tām skaidām.

Ekovate?
Ja tomēr sapratīšu, ka čakars ar skaidu attransportēšanu, ieklāšanu būs neadekvāti ilgs – būs vien  jāpievēršas ekovates iestrādes idejai. Teorētiski būtu vajadzīgi 30 m3 ar ekovati (ja lieku 30 cm slānī), kas pie aptuvenās 13 Ls/m3 cenas varētu izmaksāt uz kādiem 400-500 latiem. Vispār ļoti brīnos, ka iekš SS.lv pēkšņi ir palikuši tik maz ekovates pildītājkantoru – pirms kāda laika šamējo bija baisi daudz…
Abos gadījumos, vai tās būtu skaidas vai ekovate – jādomā, ar ko nosegt šo materiālu, lai vējš tomēr nenēsā materiālu šurpu turpu. Speciāli jātaisa kaut kādi izvirzījumi no siltinājuma slāņa, lai būtu pie kā stiprināt, piemēram, papi vai kādu citu nosegmateriālu.

Tālākie procesi.
Nu lūk, tādi man funktieri galvā par būvniecības plāniem. Laikam jāsāk kārtīgāk piedomāt pie elektrības padarīšanas. Vēl arī bēniņu gala siena gaida dēļu apdari, un tad jau arī siltais laiks būs klāt, lai ķertos pie iekšsienu tālākās apmešanas. Starp citu – iekšsienās nav nevienas plaisas – tas priecē! :)

Shashin Error:

No photos found for specified shortcode