Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Darbs dzen darbu. Taču šovasar mazlietiņ esam pieķērušies arī salmu mājas projekta turpināšanai. Stāstu kodolīgi un teorētiskā plānotā darbu secībā.

Grīda. Mājas iekšpusē grīdā jau ievesti 12 m3 ar smalkajām dolomīta šķembām, tās ir noblietētas un izlīdzinātas. Tālāk drīzumā plāns likt uz šķembām 200 mikronu plēvi mitruma aizturēšanai, uz plēves šobrīd izskatās liksim 10 cm putuplastu (zilo EPS nevis XPS), atkal virsū plēvi. Tālāk plānots uzliet Estrich betona klonu kādu 6 cm biezumā. Nobeigumā, domāju, liksim vai nu laminātu vai labu linoleju. Zinu, zinu, ka grīda būs vēsa, taču dēļu grīdai neesmu gatavs nedz morāli, nedz finansiāli.

Griesti. Šobrīd plānoju pie griestu pārseguma sijām no apakšpuses skrūvēt klāt riģipsi – racionālākais apdares materiāls manā skatījumā. Tālāk no bēniņu puses visu griestu platību starp sijām un pie jumta galiem domāju izklāt ar kādu difūzijas membrānu, lai ekovates putekļi neiet šķirbās starp sijām un riģipsi. Tālāk doma par ekovati ~30 cm biezā slānī. Vajadzēs izveidot pacēluma laipas staigāšanai. Pa virsu ekovatei atkal kaut kāda pretvēja plēve, lai vējš bēniņos to nevar izdzenāt.

Sienas. Iekšpusē sienu apdari plānojam turpināt ar ģipša apmetumu. Nav vairs iekšā vēlmes turpināt ar māla apmetumu (tam vajag ļoti daudz laika), kā arī man vairs nav horizontālā maisītāja. Paldies Jēkabam, kas man to bija uz 2 gadiem aizdevis! Ar mālu apmestās sienas nogruntētas ar Sakret TGW dziļo grunti. Tālāk esmu izmēģinājis gan Rotband, gan Rotweiss ģipša apmetumu – abi turas klāt absolūti nevainojami.

Starpsienas. Tās ticamākais veidošu no koka/metāla profilu karkasa un apdarināšu ar riģipša loksnēm. Atkal ātri un vienkārši. Skaņas izolācijai ir doma izmantot to pašu ekovati.

Skurstenis. Šobrīd esam jau sarunājuši, ka nākamnedēļ viens labs meistars atbrauks un samūrēs skursteni līdz galam un izlaidīs to cauri jumtam. Pie skārdniekiem vajadzēs pasūtīt nosedzošās detaļas skrusteņa savienojumam ar šīfera jumtu. Vismaz tas būs izdarīts. Kad būs izveidoti arī grīda un griesti – varētu arī pagaidu krāsniņu ielikt telpā, kas ļautu arī pa rudeni un ziemu darboties ar starpsienu un elektrības tīkla izveidi. Kā meistars pēc fotogrāfijas nokomentēja – esmu pieļāvis kļūdu, ar javu aizsmērējot ciet spraugu starp krāsns pieslēguma keramikas cauruli un keramzīta blokiem. Tai spraugai jābūt neaizmūrētai, lai čaula var staigāt neatkarīgi no blokiem – būs jāizkaļ.

Sienu ārpuse. Pagājušajā gadā pieķēros ar cementa javu paremontēt sadrupušās āra apmetuma vietas gar pamatu lāseni un uz ēkas stūriem. Izkasīju visu drupeno, nogruntēju, aizsmērēju ciet ar apmetumu. Vismaz māla apmetums vairs tālāk nebojājas, nedrūp laukā.
Vēl pieķērāmies, bet vēl nepabeidzām ar otras bēniņu gala sienas aiznaglošanu. Šobrīd beidzās neapzāģētie dēļi, būs jāpasūta. Paredzēts arī izveidot divviru durvis, lai var piekļūt no ārpuses bēniņiem.

Šķembas grīdai. Vakar pasūtīju un pēc pāris stundām jau man atveda 12 m3 jeb gandrīz 17 tonnas (96 Ls) ar dolomīta šķembām grīdas pamatnes veidošanai. Tā kā iekšsienām jāļauj pažūt, nolēmu ķerties pie šķembu uzdevuma. Vakar mazliet iesāku, un šodien palīgs Elvijs kopā ar manu sievu teju vai visu kaudzi jau ir savedis iekšā. Pēc maniem aprēķiniem, ja vēlos grīdas 100m2 aizbērt ar 25cm šķembu slāni – vajag 25 m3 šķembu. Tūliņ jau būs jāsūta otra mašīna. Visai dārgi sanāks tās šķembas, bet neko darīt… Pagājušogad tāda pati krava maksāja 78 Ls.

Grīdas pīrāgs. To plānoju veidot sekojošu sākot no iestrādes secības:
1) Šķembas – 25cm
2) Mazliet pārpalikušās smalkās šķembas (cik nu sanāks)
3) Smiltis – 3-4cm
4) Plēve hidroizolācijai
5) Putuplasts – 10cm
6) Betons – 7cm (ar silto grīdu caurulēm)
Kopā = 45 cm

Varbūt ir vērts mazliet ietaupīt uz šķembām, un piebērt biezāku smilšu slāni? Arī 20cm šķembas nelaidīs uz augšu mitrumu un būs stingrs pamats zem grīdas.
Ņemot vērā, ka pamati it kā siltināti, ar 10cm putuplasta grīdā varētu pietikt. Vai arī tomēr labāk 15cm?
Palabojiet, ja hidroizolācijas plēvi neesmu minējis pareizajā vietā.

Logu cenas. Šodien man iesūtīja viens drauga piespēlēts logu kantoris savas cenas. Tikai par pašiem logiem un durvīm prasīti 1400 Ls, ietverot PVN. Es tad īsti nesaprotu, kāpēc pavasarī visi aptaujātie logu kantori veiktajā cenu aptaujā prasīja vismaz 1900 Ls?? Ok, ja nu vienīgi rēķinu, ka pie tiem 1400 Ls klāt jāņem montāža (210Ls + PVN), transports (~40Ls+PVN) un palodzes (2Ls/m) un vēl varbūt tie “glaunie” kantori jau automātiski tos logus/durvis ar kādu krāsaino plēvi un durvis ar labām slēdzenēm defaultā apgādājuši..
Jā, pagaidām izskatās, ka finanšu ekonomijas dēļ palikšu pie baltu logu varianta. Kontrastam ar mālu brūnganajām sienām un gaišpelēko jumtu man pat šķiet izskatīsies tīri labi. Krāsaini logu rāmji no abām pusēm palielina cenu par 40% !! Sagaidīšu vēl viena kantora aprēķinus, un tad ar steigu sūtīšu, lai gatavo. Būtu daudz prātīgāk finišēt āra apmetumu tad, kad logi un durvis ir vietā (loģiski…).