Svētku darba cēliens ar sietiem un sienu līdzināšanu

6

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Drenāža, Sienu konstrukcija, Situācijas atskaite | Posted on 27-06-2011

Birkas:, , , , , , , , , , ,

Ja vien būtu pievārējis savu slinkum-gurumu, šajās svētku brīvdienās būtu paveicis vēl vairāk, taču sūdzēties noteikti arī nevaru. Ja vēl Jāņu dienā tas lietus nebūtu čakarējis dzīvi… :) Bet ir jau labi.

Drenāžas tranšeja un ģeotekstils
Iekš Depo nopirku DuPoint ģeotekstilu un ņēmos to uzklāt virsū uz drenāžas oļiem, kas jau tāpat no lietus ūdeņiem bija paspējuši ar smiltīm sacūkāties. Klāju virsū un līdzināju no tranšejām izrakto smilšu vaļņus. Vienu dienu pats, otru palīgs Kaspars. Cokolam atstāju aptuveni 30 cm augstumu, un tad no tā aiziet prom viegls slīpums. Jāsāk meklēt traktors (vai strādnieks?), lai izraktu drenāžai 60m tranšeju līdz potenciālajam grāvim.

Sieti un līdzināšana
Tā kā logu un durvju ailas iekšpusē pabeigtas, ķērāmies pie metāla sieta likšanas ārpusē stūros, kur vislielākie caurumi sienās. Divās dienās visos četros stūros siets nu ir salikts. Siets palika pāri – to izmantošu vēl dažās vietās, kur tās gropes pie karkasa palielākas.

Pats vēl pamanījos kādu laiku padarboties ar sienu līdzināšanu. Process putekļains bez jēgas, taču iegūtais rezultāts ir aci un sirdi sildošs. Jā, atklājās ne mazums gropes, kuras pirms kaļķa apmetuma likšanas vajadzēs aizpildīt vai nu ar mālsmilšu maisījumu vai arī ar garo salmu maisījumu, kas izmērcēts mālu (vai kaļķa) emulsijā. Darīšanas vaina.

Palīgs Kaspars savukārt nodarbojās ar stikla šķiedras sieta graizīšanu strēmelēs un skavošanu klāt pie koka karkasa. Pie plika koka apmetums neturēsies noteikti.. Tad nu izdomāju šādu risinājumu. Vēl izlasīju, ka pirms apmešanas ir vērts koka karkasu nosmērēt ar kaļķa pienu, kas veicinās virsmu saķeršanos. Pašus salmus savukārt pirms apmetuma likšanas esot viegli jāsamitrina.

Flekša “tūnings”
Sienu līdzināšanai izmantoju fleksi. Konstatēju, ka šim aparātam nu baaaigi nepatīk salmu putekļi, ko viņš lielā apjomā mīl sevī iesūkt. Iztīrīju palielu sauju no flekša laukā, un nolēmu aizlīmēt ar agrotekstilu ienākošā gaisa atveres. Lieliski palīdzēja! Aparāts vairs negaudoja (jo gaisa caurplūde nebija nobloķēta ar salmiem) un ilgu laiku nostrādājot tas nebija baigi uzkarsis – tas nozīmē, ka ventilējas pietiekami, bet mēslus neēd. Bilde ir no “pirms tūninga” perioda… :D
Kopumā aparāts savas funkcijas pilda lieliski. Ar motorzāģi nevarētu tik niansēti un precīzi nostrādāt negludumus. Tikai, kā jau Ansis komentāros ir minējis, ar šo verķi ir jābūt ļoooti uzmanīgam, kas arī nešaubīgi ir tiesa.

Notekas un lāsenis – cenu aptauja
Pirms svētkiem pamanījos izveikt elektronisko cenu aptauju lāsenim un notekām. Lāsenis maksās aptuveni 60 latus (par 48 metriem). Notekas varētu arī par aptuveni 170 Ls sanākt. Šitie ir zemākie iegūtie cipari. Caurmērā lāsenis + notekas svārstījās ap 250 līdz 320 latiem.

Nezināju, ka kantainās notekas ir lētākas par mūžam klasiskajām apaļajām. Kā arī nezināju, ka pie spāru galiem paralēli notekām arī ir jāpiestiprina tāds kā vertikāls lāsenis, lai ūdens no notekām nešļakstās uz spārēm.

Un vēl noskaidroju, ka 1 noteka ir maksimums uz 75 m2 jumta platības paredzēta – attiecīgi, man vajadzēs katrā ēkas stūrī pa notekai. Uhhh, būs ko noņemties atkal, lai ieraktu lietus savākšanas caurules zemē un pievienotu tās drošā vietā pie drenāžas aizvada. Plus vēl jādomā/jāmeklē, kur dabūt neperforētu gofrēto cauruli vismaz 10cm diametrā.

Dzēstais kaļķis eksperimentiem
Iepirku eksperimentiem iekš Depo vienu dzēstā kaļķa maisu. Atbilstoši instrukcijai nostādināšanai uz 24 stundām it kā aplēju ar ūdeni un ar mikseri izmaisīju, līdz ieguvu burvīgu kaļķa krējumu, ko tā vien gribētos kaut kur ķellēt virsū. Izrādās, par maz ūdeni pielēju, jo tas krējums pa stundu jau pamanījās iebiezēt un cietēt. Gāzu vēl klāt un ar rokām (cimdos) izmaisīju visu to masu pa jaunam. Konstatēju, ka pašā apakšā masa ir visai karsta – tas nozīmē, ka, lai arī dzēstais, tas tiešām viss vēl nav nodzēsies. Tagad man toverī ir kaļķa putra, kuru kādā brīdī domāju izmantot eksperimentiem – pamēģināt uz sieta uz likt (vai turas), uztaisīt garo salmu miksējumu (ar ko caurumus aizbāzt) un pamēģināt, vai kaļķis uz māla turēsies.

Smilšu proporcija mālā
Vēl nolēmu noteikt māla un smilšu daudzumu sev pieejamajā māla kaudzē, ko brālis pēc akas rakšanas atstāja. Ūdens burka, 1/3 ar pašu mālaino masu, 2/3 ar ūdeni + 2 tējkarotes sāls (tā bija grāmatā rakstīts). It kā pa 4-8 stundām bija jānoslāņojas, taču vienīgais, ko vakarā redzēju – nedaudz ūdens un viss pārējais monolīta mālaina putra bez jebkādām izgulsnēm. Vai tas nozīmē, ka man tur ir tīrs māls? Īsti neticas. Palūkos, kas pa diennakti būs nostājies.