Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Uznāca atkal viena fiksā ideja. Ir tāda lieta kā vajadzība nostabilizēt salmu ķīpu krāvumu iekš tā sienu karkasa. Ok, viena lieta, ka es ik pa trim rindām dzinu cauri mietus, kas vismaz kaut kādu saturi rindām savā starpā dod, bet vajadzētu arī stiprinājumu visai sienai no abām pusēm.

1) Sākuma man prātā bija variants izmantot vertikālus mietus (2,6m gari), kurus ik pa 50 cm vertikāli pieliek pie sienas ārpuses un iekšpuses, mieta augšu un apakšu “piestiķē” pie karkasa, un tad šos abu pušu vertikālos mietus vēl, izverot cauri salmu krāvumam striķi / stiepli, vienu ar otru sastiprināt, savilkt kopā. Skatīt rekur tepat pievienoto bildi – varēs aptuveni to ideju labāk saprast, jo pats to neizdomāju.
Uz manu ēkas sienu perimetru no abām pusēm kopā vajadzētu kādus 180 gab. šādus 2,6 metrīgus mietus. Vislabāk lazdas, bet to nav pa rokai, tad nu atliek kārkli/alkšņi… Vispār baisais čakars šito lietu realizēt…

2) Otrais variants – fibrolīts loksnes karkasa ārpusē. Vienā no iepriekšējiem bloga ierakstiem jau šito ideju piemetu. Kopumā pavisam neslikts risinājums, dotu ļoti labu stingru atbalstu sienai. Vajadzētu vienīgi veidot papildus latojumu.
Uz ārsienas fasādi man vajadzētu 102m2 fibrolīta 50mm biezumā (4,8Ls/m2) = 490 Ls + latojumam collīgie dēļi. Dārgs pasākums…

3) Tad nu man “ekonomētājam” ienāca prātā doma par polipropilēna stropēm/lentām!! Kāpēc nevarētu tās sienas nospriegot ar šādu materiālu? Ja jau tās lentas spēja saturēt kopā manus masīvos zāģmateriālus, tad sienā ne pārāk lielo sānsvārstību slodzi tām toč vajadzētu turēt.  Izturība skaitās līdz 300 kg uz stiepi.
Piemēram šitādas polipropilēna lentas – platumā 15mm, biezumā 0,8mm. Tādu lentu visai rupji rēķinot vajadzētu ap 400m – 500m (t.i. ik pa 50cm visā mājas perimetrā no abām pusēm ar rezervi). Kā liecina cena šeit – lenta maksā ap 20 Ls par 1500 metriem. Ok, vēl tas sprādzes klāt jēpierēķina un jāpērk/jāiznomā pats savilcējs, jo rokām jau nu nekādi nenospriegosi šito pasākumu. Taču vienalga šis process varētu būt ievērojami ātrāks par mietu sagatavošanu / uzlikšanu un lētāks par fibrolīta ideju.

Kā jums šķiet? Cik reāls ir šāds spriegošanas pasākums un vai tas varētu dot kaut kādu sienas krāvuma stabilitāti tīri uz sānkustībām (piemēram, ja baigais vējš iepūš sienas plaknē)?

Atkal sveicieni visiem, visiem mana bloga lasītājiem!
Proootams, pamatīgi atvainojos, ka ir sanākusi tik gara klusuma pauze šajā interneta vietnē, taču teikšu godīgi – man bija uznākusi vēlme paņemt tiešām pamatīgāku “atvaļinājumu” no visa šī pasākuma… Pa vasaru laikam sanāca psiholoģisks “perebors”, tāpēc sanāca iepauzēt ar drukāšanu un domāšanu ap šīm lietām. Turklāt arī darbu apjomi pieauguši, nākuši klāt jauni projekti, kas cerams palīdzēs jau finansiāli veiksmīgāk šo manu “hobiju” turpināt. Lai daudz veiksmes, izdomas un spēka visiem šajā gadā! Arī pats sev to novēlu, noteikti noderēs!

Fibrolīta apdare
Uhhh, viss šķiet tik ļoti aizmirsies, kas neatceros jau elementāras fizikas lietas vairs, tāpēc neņemiet ļaunā, ja mana “bzdingš” ideja šķitīs pilnīgs suņa murgs. A ko tauta domā, kāpēc salmu māju no ārpuses nevarētu ar fibrolīta plāksnēm “noskrūvēt”?

Karkass pēc būtības to pieļauj visai labi, funkcionāli tāda siena varētu būt daudz izturīgāka, stingrāka.  Vienīgais jautajums, lūk, kā ir ar tā fibrolīta mitrumaizturēšanas spējām?

Speciālisti jau vēsta, ka fibrolītu var lietot arī ārējā apdarē. Ja to apmestu ar kārtīgu kaļķa apmetumu, man naivi šķiet, ka tas būtu tik pat spējīgs aizturēt mitrumu (ja ne pat labāk), kā mālu/smilšu apmetums? Virsma grubuļaina, gropjaina, nelielam apmetumam vajadzētu turēties, man šķiet. Izsakiet savas domas, varbūt esmu kaut ko kritisku piemirsies…

Kāpēc to apdomājos? Man šķiet, tas būtu ļoti ātrs variants, kā ārējo sienu padarīt stingru, drošu, izturīgu, arī grauzēju jautājums šķiet varētu būt mazāk aktuāls. Fibrolīta cena – no 2,80 Ls/m2, man fasādes platība – 102 m2… It kā nebūtu nemaz tik nežēlīgi dārgi.. No iekšpuses gan mierīgi varētu paķēpāties ar māla vai kaļķu apmetumu, jo tur nemaz fibrolītu pieskrūvēt nevarētu, jo nav karkasa pie kā.

Vai tas maz ir iespējams: kamīnkrāsns ar centrālapkures pieslēgumu + siltās grīdas
Iekš Building.lv foruma jau iemetu šādu jautājumu par apkuri, bet pārkopēšu to arī šeit.
Cik jums šķiet reāls variants iepirkt kamīnkrāsni ar centrālapkures pieslēgumu (piemēram, padsmit kW Skladowa Tehnika eksemplāru) un pie tās radiatoru vietā pieslēgt siltās grīdas? Vēlams, sistēma bez tonnīga siltumakumulatora, taču kontūrā varētu būt vieta kādam 100-200l kombinētajam boilerim.

Uzreiz saku – jā, zinu, radiatoros pa kontūru plūst +55 līdz +60°C, savukārt siltajās grīdās +27°C līdz +30°C. Bet tomēr varbūt tehnoloģiski ir iespēja ar kaut kādiem regulatoriem un tamlīdzīgi panākt, lai šāda sistēma darbotos? Tas varētu būt iespejams vai ir totāli garām variants?

Es vienkārši domāju, ja jau parasts malkas katls ar kombinēto boileri var šādu grīdu sistēmu darbināt, kāpēc gan kamīnkrāsns ar c/a pieslēgumu nevarētu? Ēka ir vienstāvu, apdzīvojamā platība ap 100m2.

Kā arī, ja te ir kāds siltumsistēmu inženieris, kas par cilvēcīgi paceļamu atlīdzību varētu šādu shēmu “uzzīmēt” jeb uzprojektēt, lai padod ziņu man (janislusis [at] inbox.lv)! Es tiešām gribētu vēl pa ziemas mēnešiem “sazīmēt” precīzu shēmu, lai vasarā to varētu īstenot.

P.S. Nē, bilde nav no tām svaigākajām – bildēta kaut kad novembrī, kad sniega ar bija gana daudz…