Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Griestu pārsegums, Grīda, Starpsienas | Posted on 08-05-2012
Birkas:ekovate, ēveļskaidas un kaļķis, ēveļskaidu siltinājums, fibrolīta starpsienas, griestu pārsegums, griestu siltumizolācija, koka dēļu grīda, rammed earth, riģipša starpsienas, starpsienas
Shashin Error:
No photos found for specified shortcodeBrīvdienās ar brāli konkrēti apsēdāmies jaunbūvē un izrunājām dažādas opcijas attiecībā uz grīdu, starpsienām un griestiem. Divas galvas diskutējot var nonākt pie prātīgākiem secinājumiem, nekā vienam pašam pie sevis spriedelējot. Pirmais darbs gan pirms visiem konstruktīvajiem procesiem ir kārtīgi izplānot elektrību un to jau ievilkt, kur var.
Grīda.
Izspriedām, ka jātaisa betona stabiņi, uz tiem ruberoīds un lāgas (vismaz 5 x 15 cm), krusteniski vēl dēlīši, lai veidotu stabilu režģi. Kokmateriāli, protams, maksimāli labi antiseptizēti. Uz lāgām virsū vismaz 18 mm OSB un tad jau dēļi. Ja dēļu vietā liek laminātu, tad vēlams vismaz 32 mm OSB.
Brālis arī uzskata, ka tas mitrums iekšpusē zem šķembām šobrīd ir arī tāpēc, ka māja ir neapkurināta un neapdzīvota. Plēvi teorētiski var nelikt, bet nu par šo es vēl padomāšu, jo mazliet nemierīgs prāts tomēr šajā jautājumā.
Siltinājums – kā jau minēju, putuplastu var uz līstītēm iestiprināt starp lāgām. Lai gan brālis uzskata, ka siltinājums grīdā arī nemaz nav baisi obligāts, jo zeme jau arī tomēr savā ziņā kā termomasa var darboties. Man jau aizdoma, ka labāk tomēr ielikt putuplastu.
Starpsienas.
Paldies Aivaram, viņš jau bija ieminējies par to pašu variantu – rammed earth, ko man ieteica arī brālis un kuru viņš pats ļoti veiksmīgi izmantoja savas pirts būvniecībā. Starpsienas ņem un aizpilda ar jebkādu beramo materiālu, kas, protams, nav melnzeme. Manā gadījumā māli, kas man paliks pāri no apmetuma, smalkās šķembas, smiltiņa un tamlīdzīgi. (Nez, varbūt vēl salmus piešaut klāt?) Taču, šo masu nevis pilda iekš vēlāk noņemamiem veidņiem, bet gan iekš sienas karkasa ar fibrolīta loksnēm. Pie reizes sanāk arī teicama siltummasa – labāka par parasto ekovati. Bez veidņiem taisīt to rammed earth – manuprāt, daudz darbietilpīgāks process un drupenāka siena sanāk.
Šādas pildsienas biezums paredzams uz kādiem 15 centimetriem. Izrēķināju, ka vajadzēs aptuveni 11 m3 ar beramo materiālu. Mālu un smilšu vien tik daudz man nebūs, attiecīgi kaut kur jau nāksies izmantot arī ekovati vai skaidas ar kaļķi. Fibrolīts būs vajadzīgs uz kādiem 140 m2. Plus, protams, visur starp masu un fibrolītu jāliek arī celtniecības papīrs.
Fibrolīta vietā teorētiski var izmantot arī riģipsi, bet man aizdomas, ka tas nav tik izturīgs – ļoti iespējams, ka no tās pildījuma masas tas pamanīsies izlocīties.
Griesti.
Tos, kā jau minēju komentāros pie iepriekšējā ieraksta, ir funktieris taisīt no riģipša. Komentāros man ieteica it kā “lētos” finiera atgriezumus, taču cik papētīju Latvijas Finiera mājas lapu, tie nemaz NAV lēti! Vidēji tā cena svārstās no 2 līdz 2,80 Ls / m2, turklāt, ja ņem kaut kādas 15-25 cm platas strēmeles… Līdz ar to no materiāla kvalitātes un uzklāšanas ērtībām spriežot prātīgāk ir pirkt kvalitatīvu riģipsi par 1 Ls / m2 un likt kaut vai pat divās kārtās, ja grib pa to riģipsi pēc tam bēniņos pārvietoties. Teorētiski riģipsi pēc tam arī vieglāk piešpahtelēt un krāsot – atšķirībā no finiera/saplākšņa.
Biedrs ieteica griestu segumu likt bēniņu pusē virs sijām, atstājot sijas redzamas telpā – būs gan augstāku griestu sajūta, gan arī “interjera knifiņš” ar redzamām sijām. Sijas varētu mazliet paslīpēt un tad nobeicēt vai nokrāsot.
Griestu siltumizolācija.
Šim nolūkam līdz šim apdomāju skaidas ar kaļķi vismaz 30 cm biezumā, ko jauc sausā veidā bez slapināšanas. Tā man no pāris avotiem ir nācies dzirdēt, ka šādā “manuālā” uzkaisīšanas metodē parasti tiek renovēti vēsturisko ēku bēniņi. Un it kā nedegot. Būs laikam jāpaņem paeksperimentēt pašam, kā tur ir ar to degšanu šitādam sausam siltinājumam. Plus būs ko noņemties, lai bēniņos uztaisītu laipas virs tām skaidām.
Ekovate?
Ja tomēr sapratīšu, ka čakars ar skaidu attransportēšanu, ieklāšanu būs neadekvāti ilgs – būs vien jāpievēršas ekovates iestrādes idejai. Teorētiski būtu vajadzīgi 30 m3 ar ekovati (ja lieku 30 cm slānī), kas pie aptuvenās 13 Ls/m3 cenas varētu izmaksāt uz kādiem 400-500 latiem. Vispār ļoti brīnos, ka iekš SS.lv pēkšņi ir palikuši tik maz ekovates pildītājkantoru – pirms kāda laika šamējo bija baisi daudz…
Abos gadījumos, vai tās būtu skaidas vai ekovate – jādomā, ar ko nosegt šo materiālu, lai vējš tomēr nenēsā materiālu šurpu turpu. Speciāli jātaisa kaut kādi izvirzījumi no siltinājuma slāņa, lai būtu pie kā stiprināt, piemēram, papi vai kādu citu nosegmateriālu.
Tālākie procesi.
Nu lūk, tādi man funktieri galvā par būvniecības plāniem. Laikam jāsāk kārtīgāk piedomāt pie elektrības padarīšanas. Vēl arī bēniņu gala siena gaida dēļu apdari, un tad jau arī siltais laiks būs klāt, lai ķertos pie iekšsienu tālākās apmešanas. Starp citu – iekšsienās nav nevienas plaisas – tas priecē!
Shashin Error:
No photos found for specified shortcode