Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

UPDATE – Beidzot saņēmos un atjaunināju Projekta izmaksu uzskaites lapu. Izķidāju visus čekus, kas bija sakrājušies makā un saliku to visu excel tabulā. Varat ievērtēt, kā tad nu tas viss izskatās. Pašreiz projekta kopējās izmaksas mazliet pārsniedz 11,5 tūkstošus latu.

Beidzot laicīgs ieraksts blogā. Pa ilgiem laikiem šī bija tāda nedēļas nogale, kurā iekš jaunbūves uzdarbojos tikai vienu dienu, tas ir, šodienu. Ja tā varētu izteikties – kopā ar Kasparu pielikām sava veida punktu šī gada būvniecības sezonai. Skaļi teikts, bet nu garīgi, iekšēji ir tāda sajūta. Bildes ļoti maz, bet nu viss, ko būtība vajadzētu parādīt, ir redzams.

Bēniņu gala sienas aizklāšana. Tātad šodienas galvenais uzdevums bija ar bannera audumu aiznaglot ciet tā arī neaizmeistaroto, otro vertikālo bēniņu gala sienu. Noārdijām balkoniņu un bez īpašiem sarežģījumiem kā nu tas stingrais audums ļāvās, tā to arī pieskrūvējām klāt. Domāju, ka būs viennozīmīgi labi, jo tagad vismaz slīpās lietavas un sniegs nevarēs iekļūt mājas iekšpusē. Banneris gan ir perforēts, taču domāju, ka tie caurumiņi ir tik maziņi, ka jelkādu nopietnu ūdeni caur tiem izdabūt būs pagrūti. Vēl sakasījām lapas un citu organisko drazu ap mājas perimetru, sanesām “āžus” vienā mājas pusē zem jumta pārkares, kā arī mežā izlīdzinājām bojāto ķīpu kalnus, lai nav tur vietējie Zilie kalni…

View at Picasa

View at Picasa

View at Picasa

 

Drenāža darbojas. Atkal ievērtēju savu pusotrmetrīgo testa bedri – tajā joprojām ūdens nav. Tas vieš cerību, ka drenāža savu darbu dara. Cik ielūkojos kontrolakā, tad, jā – abās pienākošajās caurulēs ir redzams ūdens slapjums. Tātad “atūdeņošanas” process norit!

Tālākie plāni. Tīri teorētiski šķiet, ka neko dižu šogad pie jaunbūves darīties vairs neplānoju. Ja nu vienīgi radās doma, ka varētu pamēģināt kādā dienā vienu ļooooti avantūristisku ideju – sarotēt pusuzmūrēto skursteni par 180 grādiem. Tā kā pirms tam biju “saziepējies” uz kamīna apkuri, tad skursteņa pieslēgums man ir uz istabas pusi. Bet tagad, plānojot normālu malkas katlu, skursteņa pieslēgumu vajag griezt uz saimniecības telpas pusi. Teorētiski skurstenis stāv uz betona pamatnes, uz kuras virsū ir ruberoīds. Attiecīgi, ir cerība, ka prātīgi rīkojoties tas varētu būt iespējams.

Saimniecības telpa – par mazu? Vispār prātu pamatīgi nodarbina jautājums, vai es tajā mazajā saimniecības telpā vispār varēšu ietilpināt malkas katlu, siltā ūdens boileri un, jēēēēē, tonnīgu siltumakumulatoru… Domāju, ka vajadzēs uz istabu rēķina to telpu palielināt. It kā nav bēda un problēma, tikai ceru, ka izdosies atrast pareizo konfigurāciju. Domāju, ka te lieti noderēš Google SketchUp programma.
Un vispār pa ziemu būs ļoti aktīvi jāmēģina padarboties ap apkures sistēmas saplānošanu un aptuvenu satāmēšanu, kā arī būs jau jāpārdomā ūdeņu ievilkšanas iespējas mājoklī, kur un pa kurieni kādas trubas jāvelk un tamlīdzīgi.

Uhh, daudz raibu dienu aizritējušas. Gan pa darbiem, gan pa celtniecību, gan arī komandējumā ārpus Latvijas, tāpēc arī tāds jaunu ierakstu iztrūkuma periods, bet nu es jau ceru uz sapratni… Tad nu beidzot te būs jaunāko, paveikto darbu atskaite un paprāvāka foto galerija (kā parasti ieraksta beigās – klikšķiniet uz melnā rāmja un tad šķirstiet).

Drenāžas sistēma. Pamazām darbojoties nupat jau šī sistēma ir gatava. Bilžu galerijā var redzēt rezultātu. Ar rokām aizrakos līdz skatakas vietai, pievienoju pie tās pa vienu cauruli mājas pamatu drenāžas perimetru, un pa otru pienākošo cauruli – lietusūdeņu savācējcauruļu perimetru. Skataku izveidoju no 200 litru plastmasas mucas – smuki un lēti. Caurumus izgriezu precīzi ar figūrzāģi. Tagad jāsasprauž iekšā pievadu caurules kārtīgi, jānohermetizē ar silikonu un jārok to aku ciet. No akas prom pa pļavu aiziet oļos ierakta drenāžas caurule 65 metru garumā, kas finālā rezultējās paralēli ceļam izraktā 260 metru grāvi, kas savukārt aiziet līdz pat pie-šosejas novadgrāvim. Atliek vien sataisīt lietus notekas un tad pētīt, cik tad labi šitā sistēmas darbojas.

Paspārnes aiznaglošana. Process ar dēlīšu naglošanu “trīnītī” turpinās. Vienā pusē jumta slīpni esam pievārējuši, šodien aizsākām arī otru pusi, kā arī ķērāmies pie jumta galu vējkastes aiznaglošanas. Brālis tik turpina zāģēt dēļu kaudzes. Gribētos pabeigt visas slīpās daļas, tad arī ķertos klāt pie vertikālo jumta galu aiznaglošanas – tur jau mazliet karkasiņu prasās, turklāt vienā pusē logs bēniņiem jāistrādā, bet otrā pusē durtiņas. Darīšanas vaina.

Sienu gruntēšana un krāsošana. Tas “svinīgais” mirklis klāt! Beidzot esam ķērušies pie sienu krāsošanas. Šim nolūkam izmantoju Sakret KS produktus uz silikāta bāzes. Vispirms grunts – uz visu māju aizgāja vien kādi 15 litri. Un tad krāsa – iepirkti 5 spaiņi (45 litri), bet uz pusi mājas vienā slānī nu ir aizgājis tikai viens nepilns spainis. Pat pēc krāsošanas divos slāņos krāsa paliks rezervē – tas labi. Sienu tonis? Visai ekstrēms.. ) Nūū, respektīvi, tas ir sanācis bik gaišāks un spilgtāks, kā biju izvēlējies veikalā no krāsu paletes parauga, taču – krāsojot sapratu, ka man patīk. Oriģināls un drosmīgs tonis – nu gluži tāpat kā visa mana māja!
Vietām apmetumā neizbēgami ir nelielas plaisas – vietās, kur ir lazdas. Neko darīt – pārlaidīs ziemu, gan jau pat vēl kāda plaisa nāks klāt, tad arī štukos tās novērst.

Elektrības pieslēguma izmaksas. Sanāca pakonsultēties ar vienu elektropieslēgumu speciālistu. Manā gadījumā finansiāli izdevīgākais variants ir pieslēgties pie esošā elektrības pieslēguma un skaitītāja nevis veidot jaunu pieslēgumu. Jauda esošajam pietiek (3 fāzes un vismaz 30A). Jauns pieslēgums izmaksātu pēc aptuvenām aplēsēm vismaz 3k latus, kas man pagaidām nu galīgi nav pa prātam. Sporta pēc jāpainteresējas, cik varētu izmaksāt esošā pieslēguma jaudas palielināšana, ja nu tomēr gribēšu “elektrisko gateri” ierīkot…

Logi. Logi un durvis ir gatavi, jālūko tuvākajā laikā organizēt manu “superlogu” atvešanu. Un tad jau kopā ar meistaru krāmēsim tos iekšā. Jāpacenšas nokrāsot māju līdz logu ielikšanai – silikāta krāsa ir visai kodīga un tā var sabojāt stiklu, metālu un plastmasu, ja tiek uz tās virsū. Logu ailes ārpusē būs jāapdarina ar koka dēlīšiem L veidā – jo apmetums uz karkasa statņu stūriem tāpat plaisā.

Izmaksas > 10k Ls. Piebildīšu, ka vairāk vai mazāk esmu papildinājis arī projekta izmaksu uzskaites lapu – līdz ar logu iegādi esmu droši pārkāpis 10 tūkstošu latu izmaksu atzīmei. Redzēsim, kā lietas virzīsies tālāk.

Andrejs apgūst paspārnes dēļu naglošanu "trīnītī".

View at Picasa

Šādi ar viegli ieapaļu virsotni mums sanāca pirmā paspārne. Nu varētu kaut kad ķerties arī pie vertikālās sienas aizklāšanas.

View at Picasa

Trīnītī sanaglotos dēļus ir plāns krāsot tumši brūnus ar darvas eļļu.

View at Picasa

 

Nez, man personīgi patīk šāds risinājums. Vajag tikai vēl ārējo vējdēli nosedzošo uzlikt un vertikālo sienu izveidot.

View at Picasa

Mūsu mežā "auguši" dēlīši, kas pašu spēkiem arī sazāģēti.

View at Picasa

Progresa galerijas bilde. Tikai tagad skatam traucē jau dažs labs krūms, kā arī mūsu "vietējais gateris". :)

View at Picasa

 

Mājai pa perimetru ierakta 110mm caurule lietus ūdeņu aizvadīšanai.

View at Picasa

Te redzams T veida atzars, kurā virszemē būtu jānovada no jumta lejupnākošie ūdeņi. Idejas par ūdeņu uztvērēja izveidi jau ir.

View at Picasa

View at Picasa

 

Mans izveidotais cauruļu "savākšanās" punkts. Centrālā caurule nāk no pamatu drenāžas perimetra. Malējās - no lietusūdeņu perimetra.

View at Picasa

Te drenāžas un lietus ūdeņi - katrs pa savu cauruli - nonāk manis izveidotajā skatakā.

View at Picasa

Lūk, mana improvizētā "bezmaksas" skataka - ietaupīju daudzdesmit latus. Paldies mammai, ka dikti nedusmojās par "laupīšanu"... :)))

View at Picasa

 

Drenāžas skats virzienā prom no mājas.

View at Picasa

Mežakaķis, lūsis jeb "Bobcat" rok drenāžas tranšeju Lūšu mājai. :) Tranšeju rakšanai šis aparāts ar 25cm platuma kausu ir ideāls!!

View at Picasa

Jaunizraktajā tranšejā jau iebērti oļi un ievietota drenāžas caurule ar ģeotekstilu.

View at Picasa

 

View at Picasa

View at Picasa

Un te drenāžas caurule iznāk laukā grāvī.

View at Picasa

 

Mežakaķis ķēries pie saviem spēciņiem ne tā piemērotākā darba - 260 metru gara grāvja izrakšanas.

View at Picasa

Lēnām un centīgi.

View at Picasa

Uz dienas beigām gargrāvis teju jau pusē.

View at Picasa

 

Kas dara, tam sanāk. :)

View at Picasa

Nu re - drenāžas tranšeja jau aizbērta un smuki nolīdzināta.

View at Picasa

Un grāvis arī izrakts līdz pat pašai šosejmalai, turklāt esam tā malas arī jau apsējuši ar grāvmalām paredzētu zāli.

View at Picasa

 

Un te šodienas darbs - ar akmeņiem izklāta grāvja ieteka, lai tā ar lielākiem, straujākiem ūdeņiem netiku izskalota.

View at Picasa

Andrejs ar silikāta grunti gruntē māla apmetuma sienas. Uz visu māju aizgāja aptuveni 15 litri, turklāt divas sienas tika noklātas divas reizes.

View at Picasa

Ideāli piemērots rīts šādiem darbiem - nav saules un nav karsts.

View at Picasa

 

Arī sieva iemēģina roku gruntēšanā. Ar rullīti šis process norisinās patiešām ātri.

View at Picasa

Pēc šīs Sakret KS silikāta bāzes grunts siena vairs neputinās un nedrūp. Grunts savu darbiņu paveic labi.

View at Picasa

Ar petardi pārbaudu mājas ugunsdrošību. :)) Patiesībā, ar fleksi zāģēju nost dažus palikušos vītņstieņu galus, lai varētu pēcāk pielikt vainagsiju nosedzošo dēlīti.

View at Picasa

 

"Asiņainie" dēļi... Ar Bochemit Profi QB brūno antiseptiķi apstrādātu dēļu kaudze.

View at Picasa

Uhh, un nu arī trakākais mirklis klāt - sākam krāsot sienas!!

View at Picasa

Traks šis mirklis ir tāpēc, ka sienu krāsa ir sanākusi košāka, kā tā, ko izvēlējos veikala krāsu toņu paletē... :D

View at Picasa

 

Bet finālā patiesībā man rezultāts patīk. Gribēju tumšāku, bet būs košāka! Vismaz no šosejas varēs noteikti redzēt! :)) Oriģināli un drosmīgi - kā jau visa mana māja!

View at Picasa

Te jau rozā toni velk, bet nu vakara krēslā fočuks krāsas īsti pareizi neprot fiksēt.

View at Picasa

Šodien aizsāktā paspārne otrā pusē. Tika uzmeistarots "balkoniņš", lai pie tās paspārnes vispār varētu tikt klāt.

View at Picasa

 

Un te iesākām naglot arī vējkasti. Tikai pēc tās izveides varēs likt klāt lietus notekas.

View at Picasa

Sienas tonis "iespaidīgs", ne? :))

View at Picasa

Nu kaut kā tā - darāmā daudz, viss notiek!

View at Picasa

 

Ja vien būtu pievārējis savu slinkum-gurumu, šajās svētku brīvdienās būtu paveicis vēl vairāk, taču sūdzēties noteikti arī nevaru. Ja vēl Jāņu dienā tas lietus nebūtu čakarējis dzīvi… Bet ir jau labi.

Drenāžas tranšeja un ģeotekstils
Iekš Depo nopirku DuPoint ģeotekstilu un ņēmos to uzklāt virsū uz drenāžas oļiem, kas jau tāpat no lietus ūdeņiem bija paspējuši ar smiltīm sacūkāties. Klāju virsū un līdzināju no tranšejām izrakto smilšu vaļņus. Vienu dienu pats, otru palīgs Kaspars. Cokolam atstāju aptuveni 30 cm augstumu, un tad no tā aiziet prom viegls slīpums. Jāsāk meklēt traktors (vai strādnieks?), lai izraktu drenāžai 60m tranšeju līdz potenciālajam grāvim.

Sieti un līdzināšana
Tā kā logu un durvju ailas iekšpusē pabeigtas, ķērāmies pie metāla sieta likšanas ārpusē stūros, kur vislielākie caurumi sienās. Divās dienās visos četros stūros siets nu ir salikts. Siets palika pāri – to izmantošu vēl dažās vietās, kur tās gropes pie karkasa palielākas.

Pats vēl pamanījos kādu laiku padarboties ar sienu līdzināšanu. Process putekļains bez jēgas, taču iegūtais rezultāts ir aci un sirdi sildošs. Jā, atklājās ne mazums gropes, kuras pirms kaļķa apmetuma likšanas vajadzēs aizpildīt vai nu ar mālsmilšu maisījumu vai arī ar garo salmu maisījumu, kas izmērcēts mālu (vai kaļķa) emulsijā. Darīšanas vaina.

Palīgs Kaspars savukārt nodarbojās ar stikla šķiedras sieta graizīšanu strēmelēs un skavošanu klāt pie koka karkasa. Pie plika koka apmetums neturēsies noteikti.. Tad nu izdomāju šādu risinājumu. Vēl izlasīju, ka pirms apmešanas ir vērts koka karkasu nosmērēt ar kaļķa pienu, kas veicinās virsmu saķeršanos. Pašus salmus savukārt pirms apmetuma likšanas esot viegli jāsamitrina.

Flekša “tūnings”
Sienu līdzināšanai izmantoju fleksi. Konstatēju, ka šim aparātam nu baaaigi nepatīk salmu putekļi, ko viņš lielā apjomā mīl sevī iesūkt. Iztīrīju palielu sauju no flekša laukā, un nolēmu aizlīmēt ar agrotekstilu ienākošā gaisa atveres. Lieliski palīdzēja! Aparāts vairs negaudoja (jo gaisa caurplūde nebija nobloķēta ar salmiem) un ilgu laiku nostrādājot tas nebija baigi uzkarsis – tas nozīmē, ka ventilējas pietiekami, bet mēslus neēd. Bilde ir no “pirms tūninga” perioda…
Kopumā aparāts savas funkcijas pilda lieliski. Ar motorzāģi nevarētu tik niansēti un precīzi nostrādāt negludumus. Tikai, kā jau Ansis komentāros ir minējis, ar šo verķi ir jābūt ļoooti uzmanīgam, kas arī nešaubīgi ir tiesa.

Notekas un lāsenis – cenu aptauja
Pirms svētkiem pamanījos izveikt elektronisko cenu aptauju lāsenim un notekām. Lāsenis maksās aptuveni 60 latus (par 48 metriem). Notekas varētu arī par aptuveni 170 Ls sanākt. Šitie ir zemākie iegūtie cipari. Caurmērā lāsenis + notekas svārstījās ap 250 līdz 320 latiem.

Nezināju, ka kantainās notekas ir lētākas par mūžam klasiskajām apaļajām. Kā arī nezināju, ka pie spāru galiem paralēli notekām arī ir jāpiestiprina tāds kā vertikāls lāsenis, lai ūdens no notekām nešļakstās uz spārēm.

Un vēl noskaidroju, ka 1 noteka ir maksimums uz 75 m2 jumta platības paredzēta – attiecīgi, man vajadzēs katrā ēkas stūrī pa notekai. Uhhh, būs ko noņemties atkal, lai ieraktu lietus savākšanas caurules zemē un pievienotu tās drošā vietā pie drenāžas aizvada. Plus vēl jādomā/jāmeklē, kur dabūt neperforētu gofrēto cauruli vismaz 10cm diametrā.

Dzēstais kaļķis eksperimentiem
Iepirku eksperimentiem iekš Depo vienu dzēstā kaļķa maisu. Atbilstoši instrukcijai nostādināšanai uz 24 stundām it kā aplēju ar ūdeni un ar mikseri izmaisīju, līdz ieguvu burvīgu kaļķa krējumu, ko tā vien gribētos kaut kur ķellēt virsū. Izrādās, par maz ūdeni pielēju, jo tas krējums pa stundu jau pamanījās iebiezēt un cietēt. Gāzu vēl klāt un ar rokām (cimdos) izmaisīju visu to masu pa jaunam. Konstatēju, ka pašā apakšā masa ir visai karsta – tas nozīmē, ka, lai arī dzēstais, tas tiešām viss vēl nav nodzēsies. Tagad man toverī ir kaļķa putra, kuru kādā brīdī domāju izmantot eksperimentiem – pamēģināt uz sieta uz likt (vai turas), uztaisīt garo salmu miksējumu (ar ko caurumus aizbāzt) un pamēģināt, vai kaļķis uz māla turēsies.

Smilšu proporcija mālā
Vēl nolēmu noteikt māla un smilšu daudzumu sev pieejamajā māla kaudzē, ko brālis pēc akas rakšanas atstāja. Ūdens burka, 1/3 ar pašu mālaino masu, 2/3 ar ūdeni + 2 tējkarotes sāls (tā bija grāmatā rakstīts). It kā pa 4-8 stundām bija jānoslāņojas, taču vienīgais, ko vakarā redzēju – nedaudz ūdens un viss pārējais monolīta mālaina putra bez jebkādām izgulsnēm. Vai tas nozīmē, ka man tur ir tīrs māls? Īsti neticas. Palūkos, kas pa diennakti būs nostājies.

Sieta likšana iekšpusē uz finiša pusi
Vēlīnais ieraksts pēc gana garas darba dienas. Šodien nu jau ar diviem palīgiem (Andreju un Kasparu) kopā darbojāmies pie sietu likšanas logu/durvju ailās. Pareizāk sakot, palīgi lika. Rītdienai palika divi guļamistabu logi – pārējie visi ir salikti. Izskatās, manuprāt, glīti un arī siets savas stūru stiprināšanas/noapaļošanas funkcijas veic teicami. Kad logi būs pieveikti, būs jāķeras pie sieta likšanas ārpusē uz stūriem, kur nepieciešams.

Fleksis + zāģa ripa
Es pats šodien nodarbojos ar logu ailu pielīdzināšanu un palodžu līmeņa izlīdzināšanas ar savu uzkombinēto instrumentu – fleksis + zāģa ripa. Lūk, šis te instruments salmu līdzināšanai un “daiļgriešanai” ir pašā reizē. Tiek klāt visiem rakursiem, plus, ātruma un ripas asuma dēļ salmus var pielīdzināt gludus jo gludus (ja vajag). Ar motorzāģi tādu darbu nepaveikt. Tikai jārēķinās ar baigo putekļu griešanos, bet tas man jau vairs nepārsteigs… Kad visi sietu darbi būs piebeigti, plānoju ar šito fleksējamo apiet visas sienas no iekšas un āras un nolīdzināt driskas un nelīdzenumus.

Lāsenis
Rekur, papētīju pamatu situāciju uz vietas, pamērīju, padomāju un kopā ar dažiem ieteikumiem nonācu pie šāda lāseņa skices. Tas ka augšas un apakšās galus skārdniekiem būtu jāatloka – tas tāpat skaidrs. Apakšā tik liela pārkare ir tāpēc, ka vajag…
Slīpums ir 9° un stiprināt plānoju augšpusē tai 3cm daļā. Stiprināšanai nolūkoju iekš Depo tās jumta metālseguma skrūvējamās skrūves – pašas griež caurumu un zem micītes ir gumijas blīvīte. Varētu būt gana ūdensdroši. Un vēl varbūt glupa, bet ideja – tajā tukšajā stūrī zem lāseņa (pie vainagsijas un putuplasta) iepūst kādas ne pārāk pufīgas celtniecības putas. Nosacīts siltinājums un papildus aizlipina šķirbu starp vainagsiju un betona pamatu. Ko sakāt par šādu lāseni? (Jāmeklē, kur to vispār pasūtīt un nez cik tāds maksās..)

Drenāžas plāns
Mums te pie iepriekšējā bloga ieraksta izvērtās mazā diskusija, kā būtu pareizi darīties, lai tie drenāžas tranšejā saliktie oļi neaizsērē ar smiltīm ciet utt. Nu tad atbildēšu uz dažām lietām tepat, nevis tur komentāros.

Kā redzams šajā topogrāfijas plānā, tad vecā Pad.laiku drenāža man tur tiešām ir. Ook, drošvien jau pārspīlēju ar to cauruļu mūžu, taču no 80-ajiem gadiem gribi negribi tiešām jau teju 30 gadi apritējuši. Ok, nav tik būtiski. Es pats neesmu tik vecs, lai zinātu precīzi, kad šamējās tur ieraktas.

Kas attiecas uz oļiem zem drenas caurules – nūū, cik lasīju dažādu info, tad tā it kā tieši arī darot. Kāpēc – to pats laikam funkcionāli izskaidrot nejēdzu. Kāpēc vajag virsū oļus – tas gan man it kā ir skaidrs (lai ūdens no grunts virsmas ātrāk caurulē nonāk). Un jā – nebūtu vēlams, ka tie oļi pieskalojas ar smiltīm. Attiecīgi, jāiepērk ģeotekstils un kāda metra platumā jākrāmē tik virsū, kamēr nav nokavēts.

Bildē iezīmēju, kā es vispār to drenāžas pasākumu esmu iecerējis. Ap māju tā zilā ir ieraktā drena. A pa vidam pļaviņā it kā bija domāta drenāžas caurule, lai arī tā pļava drenējas. Bet nūū – var jau varbūt tur likt arī kaut kādas necaurumainas kanalizācijas trubas, lai viss ūdens apjoms mauc pa taisno uz grāvi. Kanalizācijas caurule gan sanāks dārgāk..
Tā oranžā – ir vēl jāierok lietus noteku savācējcaurule (8cm diametra sarkanā elektrības gofra), kas ceļam otrā pusē pievienojas pie aizejošās drenāžas un rullē prom visu jumtūdeni uz grāvi. Jautājums vispār – vai uz manu 200 m2 jumtu varētu pietikt ar vienu noteku katrā jumta plaknes stūrī?? Tobiš, vai tā noteka spēs norīt gāzienā to ūdens apjomu?

Nu re, beidzot man ir izdevies pilnvērtīgi pārcelties uz paša uzturētu un no reklāmām (vismaz pagaidām.. ) tīru serveri! Ar to arī sevi un manus bloga lasītājus apsveicu! Bet nu pie paveikto darbu aprakstiem!

Drenāžas tranšeja
Tā kā manam palīgam Kasparam šonedēļ bija vairākas brīvas dienas, es “nekaunīgi”, bet ar viņa piekrišanu uzkrāmēju šamējam drenāžas tranšejas rakšanas darbu, ko Kaspars arī godam paveica. Cepiens ne pa jokam, bet darbiņš izdarīts. Piektdien uz ātru roku no tā paša ierastā Dzelmju karjera pasūtīju skalotos (?) oļus, lai būtu ko drenāžas tranšejā likt iekšā. Pats tad nu šīs divas brīvdienas ar to oļu iebēršanu arī nodarbojos, cenšoties arī panākt vajadzīgo slīpumu – aptuveni 5-10mm uz vienu metru. Nūū, uz aci ar līmeņrādi beigās kaut kas tamlīdzīgs arī tiešām sanāca.
Un šodien pašā vakara izskaņā beidzot nodabūju no bēniņiem lejā pagājušajā gadā iepirkto drenāžas cauruli, atritināju, pārgriezu uz pusēm un aiziet – tranšejā iekšā. Galus aizbāzu un aizlīmēju ar pelēkajiem kanalizācijas trubu korķiem. Būs pa smuko.

Skalotie oļi izrādās neskaloti…
Dusma ir par to, ka, lai arī skaitījās, ka man ved skalotos oļus, konstatēju, ka patiesībā tie visi oļi ir noklāti ar dolomīta putekļiem/miltiem, un pa vidam vēl maisās arī dolomīta mazā izmēra šķembas. Rezultātā nācās tukšot akā esošo ūdeni un to pasākumu skalot. Vienu kārtu noskalo, ar šķipeli noņem, aizved, ieber tranšejā un tad nu skalo atkal nākamo… Čakars un lieki laika/ūdens resursu patēriņi. Bet neskalotus akmentiņus iekšā likt negribās, jo bail par to, ka tā dolomīta putra var aizķepsēt ciet cauruli vai grunti zem tās. Ne velti obligāti piekodina dolomīta šķembas drenāžā neizmantot.
Tikai informācijai – skalotie oļi 12 m3, kas ir nepilnas 17 tonnas, ar visu piegādi man izmaksāja 124 latus.

Augstuma starpība drenāžai
Labā ziņa tāda, ka mērnieku topogrāfiskā karte laikam tiešām nebūs baisi melojusi, jo tajā rādās, ka augstuma starpība starp piemājas grunts līmeni un vietu 60m attālumā pār pļaviņu ir aptuveni trīs metri. Tas nozīmē, ka ar drenāžā uztvertā ūdens prom aizvadīšanu būs pavisam labi. Rudenī vien gar labības lauka malu jāizrok grāvītis līdz pat šosejas malas lielajam grāvim.

Pa vidam vēl šis tas
Vēl šajās 2,5 darbošanās dienās sieva pamanījās piebeigt putuplasta cokola apmetumu (beeidzot). Nūū, vismaz pirmo kārtu. Tagad būs jāštuko jau nākamās. Kā arī mēs ar Kasparu pāris stundu laikā ar sietu apdarinājām lielāko durvju aili. Sanāca pavisam neslikti, manuprāt.

Darbu turpinājums
Rīt Kaspars ķersies jau pie drenāžas tranšejas ciet bēršanas ar tiem pašiem piespiedu kārtā skalotajiem oļiem. Skatīsies, cik daudz materiāla pietiks, bet doma ir to tranšeju aizdabūt ar oļiem teju līdz pat augšai. Beigās varbūt kādus 5-10 cm ar smiltīm pa virsu, bet man loģiski liekas, ka smiltis sabirs iekšā.. Tāpēc, iespējams būs vien jāatstāj pliki oļi. Varbūt ar laiku tos jāpieber līdz pat pamata cokolam – būs akmeņu apmalīte mājai.

Plānotie pirkumi
Pats rīt plānoju iepirkt sarkanās gofrētās caurules. Vienu rullīti 8cm diametrā priekš lietus ūdeņu prom aizvadīšanas – būs jāuztaisa, ka no jumta vertikālās notekas ūdeni atdod zemē ieraktajai sarkanajai caurulei, kas savukārt ir ievietota tajā pat drenāžas tranšejā. Sarkanā caurule pēc kādiem metriem 15-20 prom no mājas jau pieslēdzas klāt drenāžas caurulei, atdodot tai arī lietus ūdeni.
Otru sarkano gofrēto cauruli ar ievilcēju jāiepērk elektrības kabeļa ierīkošanai. To arī varētu tajā pat tranšejā ievietot, jo tā kā reiz iet virzienā uz elektrības līniju, pie kuras ir doma pēcāk slēgties klāt.

Uhh, nesanāk laika un lustes kaut ko ieklabināt, bet nu – tomēr saņēmos. Te būs, iespējams, mazliet haotiska, taču tomēr situācijas atskaite.

Sienas saliktas – trūkst pedējā rinda
Ir tā, ka divi noalgoti vīri četrās dienās ir salikuši visas sienas – visur palikusi nesalikta vien pēdējā, augšējā rinda. Tur vajadzīga atsevišķa pieeja ar tiem maniem domkratiem. Vīri jau noeksperimentēja – pat ar vienu domkratu presējas labi, un pēdējā rindā varēs iedabūt pat veselu ķīpu bez baigākā sadisma. Attiecīgi, šajā nedēļas nogalē domāju pie šī procesa piestrādāt, lai varētu teikt, ka sienas ir saliktas pilnībā. (Bildes neattēlo pēdējo situāciju, tas ir starpposms.)

Vīri arī izdomāja gana interesantu sienu stabilitātes panākšanas metodi – ar vertikāliem kokiem, kas man palika pāri no kaudzes priekš dzīšanas ķīpās iekšā. Šos mietus ar stiepli pa diagonāli pievelk pie koka karkasa. Grūti “uz papīra” raksturot. No vienas puses attiecīgi stabilitāte panākta, jāskatās, kas no otras būs. Pamēģinās dzīvē, tad arī noziņošu, kā izdevās. Jānostiprina visas vietas, kur siena švunkājās un tad jau pasākums gatavs! Domāju, nebūs tik traki ar to stabilitāti.

Slapjums
Jā, pavasarī par gruntsūdens daudzumu savā apbūves gabalā es noteikti nevaru sūdzēties. Pat pamatu iekšpusē smiltiņas ir slapjas un zampīgas. Bet – ņemot vērā, ka apbūves gabals nav drenēts un viss uz jumta uzkrātais sniegs tikai pirms nedēļas pusotras nonāca nost un turpat pie pamatiem izkusa, tad nu galīgi nav brīnums, ka ir tā kā ir. Ar brāli jau izkalām drenāžas plānu – U veidā ap mājas perimetru ierakšu jau nopirkto drenāžas cauruli, pie tās pieslēgšu jumta notekas (kas to zin, kad tādas vēl uzstellēšu..), un tad šito visu pasākumu jāslēdz klāt pie garākas drenāžas, kas iet prom uz lielo lauku slīpumā uz leju. Domāju, ka pēc šitāda pasākuma būs pavisam ok.

Un tad jau var pēc kārtas ķerties pie tālāko, saplānoto darbu īstenošanas.

Stabilitāte un sienu vēdināšana – Pieņemsim, ka sienas beidzot būs saliktas. Tad jāpanāk sienu stabilitāte. Tad, domāju, jāļauj tām sienām pavasara saulītē un vējiņā izvējoties, cik nu var, lai dabūtu laukā lietus mitrumu, ko tās dabūja likšanas laikā.

Bēniņu gala sienas - Tad ir doma, ka vajadzētu tā kā aiztaisīt ciet bēniņu gala sienas. Ideja ir izmantot dēļus ar neapzāģētām malām un likt tās tā saucamajā “trīnītī”. Šķiet, tas varētu būt viens no racionālākajiem, finansiāli izdevīgākajiem un arī izskata ziņā nebūt ne peļamākajiem variantiem. Ja ir kāds cits ieteikums – ar lielāko prieku uzklausīšu!!

Cokola apmetums – Pirms vai pēc bēniņu sienas vajadzētu savest kārtībā cokola apmetumu. Jāpērk apmetuma siets, līmjava un jāvālē to visu virsū uz cokola putuplasta. Pārāk ilgi jau tas ir nostāvējis bez aizsardzības. Uz aci gan izskatas, ka nekas slikts tam nav noticis – ekstrudētais ir laba manta. Iesākumam mierīgi palikšu pie līmjavas finiša kārtas. Pēcāk, ja sagribēsies, varēs krāsot, likt “lietutiņu” vai sadomāt vēl nez ko.

Cokola lāsenis – Tad vajadzētu pasūtīt pie skārda meistariem un pie cokola, pareizāk sakot, pie apakšējās vainagsijas pielikt lāseni. Tas iet pāri cokola apmetumam, bet augšējā daļa paliks zem sienu apmetuma.

Pamatu slīpais putuplasts -Nezinu, kurā precīzi momentā, bet kādā (sausā) brīdī būs jāizveic rūpīgs un uzmanīgs pamatu perimetra atrakšanas process, lai saliktu slīpo ārējo putuplastu pamatu izsaldēšanas aizsardzībai.  Jārok vaļā pakāpeniski un ne līdz pašai apakšai, lai putuplasts nesadomā “pastaigāties”. Čakars ar šito draud ne pa jokam, bet ko vajag, to vajag…

Sienu līdzināšana, stūru un logu/durvju ailu apdarināšana – Šitais process varētu būt visai “jautrs”. Vispirms pa perimetru visai mājai apakšpusē būtu jāuzliek metāla siets, lai no grauzējiem varētu pasargāties. Visas sienas pēc iespējas jāizdauza, lai būtu tik līdzenas cik var. Jāņem ar elektrozāģi vai kādu citu instrumentu – jāšņikā nost liekie, uz āru izvirzītie salmi. Tad jāliek virsū siets arī uz sienām, kur ir pārak lielas iedobes un tamlīdzīgi (piemēram, pie slīpajiem statņiem), jābāž aiz tā sieta salmi kārtīgi. Arī gar visām logu un durvju ailēm jāliek sieti, lai panāktu kaut kādu formu stenderēm. Kad tas viss izdarīts, var beidzot domāt par apmetumu – iesākumam no ārpuses, un joprojām, ticamākais, plānoju to darīt ar kaļķi mašīnapmetuma formātā – nevis manuālajā formātā krāmēties ar mālu.

Drenāža, kanalizācija un ūdens apgāde - Paralēli visiem augstākminētajiem procesiem būtu arī jāsāk štukot un rakāties pa zemi arī šo ūdens pasākumu jomā. Drenāžu jau aprakstīju pie Slapjuma tēmas. Kanalizāciju laikam labāk neeksperimentēt – jāliek kārtīgs plastikāta septiķis vai betona grodi – jāskatās, kas izdevīgāk. Ūdens apgāde, jāmeklē ūdens ieguves vieta un jātaisa spice…

Nu tā lūk. “Neliels” darbu plāniņš ir – atliek tikai to visu pakāpeniski īstenot. Laika prognozes šiem uzdevumiem man nav nekādas. Tad jau manīs. Lai mums izdodas!

Kokmateriāli gaterī
Gatavojos šo svētdien paredzētajiem darbiem pie iekšpuses veidņu salikšanas no saplākšņa. Nešaubīgi šim procesam būs vajadzīgi kokmateriāli, lai veidņus kopā sastiprinātu un izveidotu balstus. No rīta aizbraucu uz vietējo gateri apjautāties par kādiem lētiem, brāķētiem materiāliem. Biju domājis paņemt kaut kādus nomaļus vienu paku, bet, heh, izrādās uz tiem rindā esot jāgaida – cilvēki izpērkot priekš malkas. Ok, parādīja man lētāko pieejamo materiālu – 25×100 par 80 Ls kubikmetrā. Šitāda bildītē redzamā kaudzīte man izmaksātu kādus latus 50 + vēl transports…

Nomaļu kaudze
Nospļāvos un braucu vien uz savu gabalu izķidāt brāļa atstāto nomaļu kaudzi, kas palika pāri no viņa pirts celtniecības. Uhh, kādas 6-7as stundas noārdījos, visu kaudzi izķidāju. Nūū, nekādus diži garos materiālus nesadabūju, taču kaudzīte ar izmantojamajiem kokiem sanāca. Reku, bildēs var redzēt. Kreisajā malā īsāki dēlīši, tad nāk plati “dēļi” (baļķa malas stingras), tad nāk druknākas 50mm, gana pagaras latas (ja tā tās sauc), tad nāk plānākas latas un visbeidzot kaudzīte ar latiņām un visādiem stingriem kociņiem priekš atsaitēm. Es tiešām ceru, ka ar šito kaudzīti pietiks, jo galīgi necēlās roka priekš veidņu kokiem vien kādus 60 latus izdot. Sliktākajā gadījumā izmantos salmu ķīpas un apaļkoka baļķēnus.

Svētdien talkosim
Kā jau rakstīju, šajā svētdienā ir paredzēts kolektīvs darbiņš pie pamatu piebeigšanas un sagatavošanas betonēšanai. No Rīgas kopā ar manu pirmo talcinieku Didzi būs vēl divi palīgi, plus esmu ierunājis vēl trīs savus draugus. Viens no viņiem visticamāk varētu būt, par atlikušajiem šaubīgi – bet nu cerēšu! Tad nu bērsim tranšejā šķembas un veidosim veidņus. Tad jau manīs, cik daudz uzspēsim. Ceru, svētdien agri no rīta paspēt tomēr uz pusi smiltīs iegremdēt savu drenāžas cauruli, jo, ja to likšu tikai iekš šķembu lentas, tad slīpuma dēļ augstākajā pusē tā varētu sanākt pārāk tuvu betonam.
Jebkurā gadījumā es ļoti priecājos par to, ka man būs palīgi, kas turklāt zina un saprot vairāk par mani no veidņu uzmeistarošanas.

Vītņstieņi iekš veidņiem
Didzis ieteica un pat būs pacenties sagatavot vītņstieņus ar distanceriem, lai sastiprinātu kopā abus veidņu bortus. Šitais pasākums būs ļoti atbildīgs. Redzēs, kā mums svētdien ar šito pasākumu ies. Izlasīju, ka vītņstieņus jāliek pa metram. Tad nu lūkos ko tamlīdzīgu norealizēt. Vienīgais man jautājums, vai tie caurumi, kas paliek pamatos (jo vītņstieņi ir ievietoti plastmasas caurulītē, lai tos pēc tam var izņemt) pēc tam neveido kaut kādu aukstuma / siltuma cirkulāciju? Protams, caurumi ir jāaizblīvē pēc tam ciet. Es domāju, ka šim nolūkam būs jāizmanto pašmaisīts betons, lai ir kā nākas stingri un droši. Kaut kā tā.

Šodiena nepagāja tik raženi, kā biju domājies, taču pāris labas lietas notikušas noteikti. Palūkojos uz smilšu spilvenu – pa šito laiku, kamēr uz priekšu neko ārēji pamanāmu neesmu darījis, lietavu dēļ smiltis izskatās visai forši sablīvējušās. Rīt rakšu, redzēs, kā būs – birs nost vertikālā tranšejas maliņa vai nē.

Trenēju ādermeklēšanu
No rīta kopā ar zinošu cilvēku apguvu āderu, enerģētisko lauku, kā arī akas vietu un avotiņu meklēšanas iemaņas. Kā teicās mans skolotājs, tad man šīs lietas uzrādās ļoti labi, tik vien man pašam ir jāsaprot, ko bez ierastajām uguns un ūdens āderēm manas rīkstes vēl uzrāda, un kā tieši tās dažādajās situācijās uzvedās. Šī lieta un spēja ir jātrenē, jāattīsta jutība, bet arī tagad tās tipiskās pamatlietas rāda ļoti labi. Pašam prieks! Ar laiku varēšu izveikt arī korekcijas. Bet nu tagad priekšā uzdevums atrast sev labu spices/ūdens ieguves vietu. Mājas perimetru vēlreiz pābaudīju – izskatās, ka esmu visai labi to padarīšanu iegrozījis.

Šķembas iepirktas un atvestas
Šodien no tiem pašiem smilšvedējiem Dzelmēs pasūtīju un par laimi arī šodien dabūju – šķembas, 12 m3, maksāja 5,28 Ls/m3 + 15 Ls transports. Pēc izskata tīri ok, bet nu man godīgi nekad nav bijusi darīšana ar šķembām. Zinu, ka skaitās 40-70mm frakcija. Uhh, pēc skaņas šis šķembu izvadāšānas process būs nepatīkamāks nekā smiltis, jo dzelzs lāpsta pret akmeņiem ne visai patīkami skan. Bet nekas. Jāuzmeistaro kaut kāda koka stampa/bliete, ar ko to pasākumu iekš tranšejas pieblīvēt.

Iepirkta drenāžas caurule
Šodien tepat Lielvārdē palūkoju – nē, tikai drena ar kokosšķiedras filtru un turklāt man nesaistošā izmērā. Braucu uz Ogri – iepirku trūkstošos kanalizācijas pusmetriņus. Atradu 80mm drenu ar ģeotekstilu – 1,75 Ls/m … Sālīti. Nospļāvos, otro reizi mūžā piezvanīju uz 1188, lai uzzinātu Salaspils “Ģeosintētika” kontaktus. Tur arī dabūju 50 metru rulli ar 100mm drenāžas cauruli ar melnu ģeotekstilu par 1,30 Ls/m. Uzkrāmēju uz jumta un rullēju mājās. Viss veiksmīgi!
Vien pēc tam aizdomājos – vai nebūs tā, ka šķembu lentā tā drenāžas caurule no betona svara varētu saspiesties?!? Rubble trenchos gan parasti tiešām liek, bet kaut kā tomēr šāds jautājums radās. Maybe tomēr jāliek ārpusē virs slīpā putika? (Ir redzēts tāds variants salmu mājas pamatu drenāžai).

Sviedu jauno medu
Uhh, sen nebij darīts, bet nu palīdzēju neilgu brītiņu pašā vakarā mammai (viņa ir rūdīta biškope) izsviest trīs desmitus ar medus kārītēm. Šitā šosezon jau otrā svaigā medus sviešanas tūre. Attiecīgi, ja kādam šitā lieta no mūsu ilggadējās medus saimniecības interesē – droši ziņojiet ( 1L = 6,5 Ls un ir arī citi tilpumi)! Varu pat uz Rīgu vai pa ceļam no Lielvārdes uz Rīgu aizgādāt! Gards šis zeltainais brīnums ir noteikti!

Pēdējais weekends aizvadīts ārpus LV, tāpēc nekas ievērības cienīgs procesā uz priekšu nav pavirzījies. Bet nu tūliņ, tūliņ būs klāt vairāku dienu non-stop darbojiens. Uz izsludināto talku pieteicās divi sveši puiši/jaunieši. Arī pozitīvi!

Kokmateriāli pasūtīti, puse naudiņas apmaksāta
Tad nu beidzot ar kokmateriālu izgatavotāju Aivaru no Ķekavas (placis) / Madonas (ražotne) novienojos līdz galam par to 13 m3 kokmateriālu sagatavošanu. Būs gatavi jūnija pēdējās dienās. Maksās man tas pasākums 1300 Ls. Par piegādi kaut kādu pavisam nelielu naudiņu domājams paņems. Pusi šodien jau samaksāju. Pozitīvi, ka materiāli tiek piegadāti uzreiz jau ar starplikām – tas nozīmē, nevajadzēs tos obligāti pārkrāmēt pēc atvešanas. Jāizdomā kaut kāds ne-plēves pārsegs tai kokmateriālu kaudzei.

Lūkojoties pēc ķīpu krāvuma armatūras
Mēģināju pie Aivara koku placī apzināt kaut kādu piemērotu kokmateriālu/līstes, ko varētu izmantot kā vertikālo armatūru ķīpu krāvumā – bet neko īsti piemērotu neatradu. Vajadzētu vismaz 1,6m garas līstes, ko izdzen cauri četrām ķīpu rindām kā armatūru. Metālu izmantot negribu/nav ieteicams. Iespējams, jāmeklē lazdu audze un jāgatavo no tiem. Britos izmanto tieši lazdas. Kāpēc? Lūk, ja varētu alkšņus izmantot – tad gan man nebūtu trūkuma pēc šīm armatūras “špigām”…
Vēl jāsaštuko, kādu jumta segumu precīzi domāju likt un tad jāsarēķina latojums – to ari vajadzētu laicīgi pasūtīt. Aivars teica, ka uz rudeni kokmateriāli būs vēl dārgāki.

Putuplasta meklēšana
Tagad ņemos ar putuplasta sagādi, meklēju, kur to par vissakarīgāko ciparu iegādāt. Visādus tirgoņus esmu apzinājis. Gandrīz jau paņēmu Igaunijā ražoto ESTplast EPS150 100mm plāksnes (~3 Ls/m2), taču Vienstāvs man ārkārtīgi trāpīgi atgādināja, ka man taču noteikti vēlams lietot ekstrudēto nevis parasto “bumbiņputuplastu”. Liels paldies viņam!!! Tad nu tagad meklēju, kur šito štelli par normāli ciparu dabūt (vismaz ~6 Ls/m2). Domāju, vai arī horizontālo putiku, kas zemē slīpi ierakts, vai to arī vajag ekstrudēto?

Saplāksnis iekšmalas veidņiem
Paldies Edgara švāģerim Mārtiņam, kurš ieteica netērēt naudu uz štruntīgo OSB priekš veidņiem, bet gan aizbraukt uz Krūzes ielu un paņemt tur mitrumdrošo, laminēto saplāksni, precīzāk izsakoties – atgriezumus. Sanāks daudz labāk un lētāk. Manuprāt, lielisks risinājums. Ielūrēju tās Krūzes ielas tirgoņu lapā – jāā, atgriezumu tur tiešām netrūkst. Cenas aptuvenās noskatīju Latvijas Finiera lapā – man domāt būs tīri labi, turklāt pēc tam to saplāksni var izmantot arī citām vajadzībām.

Caurules visādīgās
Vēl meklēju arī izdevīgākos variantus, kā iepirkt caurules. Vajag:
- Drenāžas cauruli (50m) ar vismaz 100mm diametru un ģeotekstila filtru
- Kanalizācijas caurules ar vismaz 100mm diametru (24m kopā) – oranžās ārdarbiem
- Ūdens apgādes cauruli, melno PE ar vismaz 32mm diametru (50m kopā)
- Elektrības gofru balto ar vismaz 30mm diametru (35m kopā) ar buksieri/drāti
- Sarkano elektrības gofru aptuveni 100mm diametrā – brāļa ieteikums lētākais jumta notekūdeņu aizvadīšanai (jo “īstās” jumta notekūdeņu caurules maksā neforši daudz).

Par drenāžas novietojumu
Vēl it kā mazliet aizdomājos, vai gadījumā, ja lieku metru garu ārējo slīpo putuplastu, vai man ir efektīvi to pamatu drenāžas cauruli novietot tieši šķembu lentā zem betona, kā to Rubble trench gadījumā dara, vai arī tomēr likt ārpusē aptuveni pie abu putuplasta plakņu sadures vietas? (Šito pēdējo variantu daudzkur zīmē pie slīpi siltinātajiem pamatiem).

Šķembas tranšejai
Tad nu vēl ir jāpasūta šķembas – tīrais tilpums, ko jāaizber ir 11,5 m3, bet ņemot vērā, ka šur tur tranšeju var nejauši sanākt ierakt dziļāk, un vēl jau tās šķembas mazliet sablietēsies – tad laikam tomēr vajadzētu vairāk. Savā ziņā muļķīgi – pieejamā transporta dēļ vai nu jāņem 12 vai 2×12 m3. Laikam jau otrais variants. Grīdai šķembas pēc tam tāpat noderēs.

Nu tā, beidzot tomēr saņēmos ierakstīt kaut ko. Īsti ar laikiem un spēkiem nesanāk. Nē, tik traki uz priekšu visi procesi nevirzās, bet tiešajos darba pienākumos gan netrūkst darāmā. Pēdējo weekendu sīcim bija dzimšanas dienas tusiņš, tāpēč tai laikā ar nekas īsti nenotika. Tad nu beidzot atskaitos, kas noticis uz šo momentu.

Urrā – būvatļauja rokā
Pēc būvatļaujas pieprasījuma iesniegšanas pacentos atrast kantori, kas man varētu nokārtot būvnieka obligāto civiltiesisko apdrošināšanu. Brokeru serviss man šitādu polisi no IF operatīvi un eleganti sarūpēja uz vienu gadu – maksāja šis pasākums 15 Ls. Manuprāt, teicami. Attiecīgi, šodien biju saņemt savu pieprasīto būvatļauju – un tā nu man ir rokā un visi procesi nu jau var notikt pavisam oficiāli! (Bet līdz šim jau es neko nemaz arī nebiju tur darījis, vai ne?! )

Vēl pārītis smilšu kaudžu nolīdzināts
Pa šo laiku pamanījos pasūtīt vēl divas smilšu kaudzes (76 Ls par 24 m3), kuras ar viena no būvbedres izracējpuiša palīdzību esam nolīdzinājuši (10 Ls par dienas darbu). Rīt piebeigšu bik nianses un vālēšu virsū atkal uz trim dienām iznomāto vibroblieti. Un, šķiet, ka lai piebeigtu smilšu slāņa uzbēršanu līdz nepieciešamajai atzīmei, būs vēl vienu, iespējams, divas kravas ar smiltīm jāpasūta. Ceru, rīt to paveikt un pa brīvdienām piebeigt smilšu epopeju. Un tad jau varētu sākt ķerties pie tranšeju pasākuma un šķembu sagādes priekš “rubble trench”.

Visādu būvmateriālu sagāde
Uhh, nevaru saņemties šito lietu iekustināt, bet vajag! Esmu vismaz sazvanījis un atradis, kur dabūt jau impregnētus kokmateriālus par 95 Ls/m3 un ar ļoti lētu piegādi. Visur citur viennozīmīgi dārgāk, turklāt neimpregnēti materiāli. Šitam procesam obligāti jāizdomā, kur tos atvestos 12 m3 nolikt tā
Tālāk vajag pasūtīt un sagādāt putuplastu vertikālajam pamatu veidņu pasākumam, un izdomāju, ka iekšpusē veidņiem būs jāiepērk tomēr OSB vai finieris, ko sazāģēšu 40cm platās joslās. Ar ķīpām kā iekšējiem veidņiem tā pamatu lentas iekšmala varētu sanākt visai nelīdzena, nesmuka. Nez, naivi liekas, ka pēc tam tās veidņu plāksnes tik pat labi var arī ielikt griestu pārsegumā ar cementaino pusi uz augšu.

Jāplāno veikli komunikācijas
Pirms tranšejās vālēt iekšā šķembas, noteikti vajadzētu zemē sarakt komunikācijas un drenāžu. Pagaidām funktierēju, ka kanalizāciju / elektrību / pamatu drenāžu es varētu no mājas perimetra laukā dabūt puslīdz pa vienu tranšeju, ievietojot minētās lietas dažādos līmeņos. Šito jāapsmadzeņo un vispār jāsaprot, ko kādos dziļumos jārok. Ūdeni gan nāksies “pierakt” no citas puses, jo spices vieta, domājams, neatradīsies tai pat virzienā, kur septiķis.Sarēķināju, ka vajadzēs ap 50m drenāžas caurules ar ģeotekstilu, elektrisko kabeļu gofru ap 35 m, melno PE ūdens cauruli 50m un kādus padsmit metrus ar oranžajām, savietojamajām kanalizācijas caurulēm. Izprotu, ka katrai izlietnei / vannai / podam ir labi savu aizvadu uzlikt (sanāks 6 gab.). Uhh, nevar pat īsti saprast, ko un kādā secībā vajadzētu darīties, bet nekas – pamazām, pa mierīgo un būs labi.

Elektrības pieslēgums un karkasa meistars
Vēl šodien apzinājām, ka, lai dabūtu tur savu elektrības skaitītāju, jāraksta kārtīgs pieteikums, kuru Latvenergo mēnesi izskatīs, sastādīs tāmi utt. Ehh, nez cik man tāds pasākums izmaksās?!? Ir kādam nojausma? Steigas gan ar šito nav, jo ar pagarinātaju mierīgi varu nodrošināt elektrību būvniecības procesam.
Un vēl drīzumā jāsak saprast, kur atrast sakarīgu koka karkasa meistaru. Brigādi atļauties nevaru/negribu – labprāt pats gribu piedalīties šajā procesā. Brālim bij paveicies priekš savas pirtiņas no Aizkraukles dabūt meistaru, kas kopā ar šamējo karkasu saveidoja. Es ar tāpat gribētu – ticu, ka man tas process, kad redzi, kā slienas uz augšu mājas aprises, varētu ļoti patikt.