Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Shashin Error:

No photos found for specified shortcode

Daļējā piespiedu kārtā ieturēta divu nedēļu pauze blogā nav diži pieklājīga no manas puses, taču es tiešām ceru uz pastāvīgo lasītāju sapratni! Brīvdienās kaut kāda kustība pie jaunbūves norit, cik nu tās gaišās stundas un temperatūras grādi vēl ļauj, taču bloga ierakstam vēlīno darbdienu vakara stundu laiks mērenā saguruma dēļ kaut kā līdz šim nelāgi izpalika. Bet nu – puslitra kafijas krūzes iedrošināts beidzot tomēr saņēmos spēkus un nu rādu, kas tad pa šīm četrām nedēļas nogales dienām ir paveikts.

P.S. Nav pat vēl 3:00 naktī (2:49..), bet man jau ir izdevies ieviest ērtāku bilžu skatāmo instrumentu…   Ievērtējiet galeriju zemāk! Kā arī – pēc “skatītāju lūguma” uzlaboju arī PROGRESA GALERIJU! Ceru, šādi patiks labāk!

Logu ailu apdare procesā. Kā jau liecina virsraksts – tīri acu un sirds priecēšanai nolēmu mazliet padarboties ap logu ailu apdari, lai mājai piešķirtu glītāku, it kā nobeigtāku ārienes izskatu. Kā jau iepriekš izteicos, izmantoju brāļa ieteikto un izmantoto, vienkāršo logu apdares metodi ar collīgajiem dēļiem, kas nokrāsot, protams, ar to pašu iecienīto zviedru krāsu.

Ar Kaspara krāsošanas palīdzību aptuveni divarpus dienās esmu uzveidojis apdari pieciem logiem un lielajām vasaras durvīm. Labierīcību telpu mazlodziņu apdarei nepieciešami mazliet platāki dēļi par standarta collīgajiem (biezāka apmetuma kārta sanākusi – Andrejs vasarā mēreni pacenties… ), savukārt ieejas durvīm atkal vajag plānākus dēlīšus, lai atverot durvis to eņģes neatspiestos apdares dēlīšos.

Gandarījums par izskatu. Kopumā ar iegūto logu apdares vizuālo izskatu es esmu pozitīvi iepriecināts – man pašam tiešām patīk. Vienkārši, praktiski un glīti. Biju satraucies, ka dikti kritīs acīs sienu nelīdzenums, kas veidos pamatīgas spraugas starp sienu un apdares dēli, taču nav tomēr tik traki. Vietām nācās ar ēveli ailas dēli pielāgot sienas izliekumam, taču kopumā viss ir izdevies manām prasmēm vairāk nekā atbilstoši (man līdz daiļgaldniekam vēl tāāāāāls ceļš ejams.. )! Un papildus tam priecē fakts, ka šim darbiņam patiesībā gribēju algot galdniekus (kas teicās būt, bet tā arī neieradās..), jo pats apšaubīju savas prasmes. Taču, mierīgi pafunktierējot darbiņš izrādījās visai vienkāršs.

Kores un jumta malu apdare. Vēl vienu dienu veltījām, lai divatā ar sievu jumta galos piestiprinātu vējdēļus, citādāk atmosfēras iedarbībai bija palikušas pieejamas četras jumta galējās spāres. Arī šim nolūkam izmantoju klasiskos collīgos dēļus. Astoņi gabali sešmetrīgu dēļu, neliels čakars ar klāt tikšanu pie šiem jumta galiem un lieta paveikta. Uhh, kā es atkal priecājos, ka man nav kaut kāda divstāvīgā māja, kurai, lai tiktu pie jumta apdaresm būtu vajadzīgas nez kādas stalažas un trepes. Tātad – ir paveikta vēl viena maza niansīte, kas atkal papildina mājas kopējo ārskata noformējumu.

Lietus notekas, šķiet, darbojas. Nē, klātienē novērot lietus laikā, kā darbojas mans ķēžu pasākums, nav sanācis, taču, cik spriežu pēc dolomītaino oļu tīrības – lietus ūdens tos iekš mucas ir dabūjis paskalot un pamazgāt – tātad, ūdens 20-30cm diametrā tomēr gāžas iekš mucas. Taču, spriežot pēc smilšu šļakatām uz mucas ārsienām (pa vēja virzienam), tad, protams, vējš zināmu daļu no lietus ūdeņiem tomēr pamanās arī nopūst uz zemes. Nekas neparedzams. Stūrī, kur vējš klāt tik viegli netiek, tur uz mucas sāniem smilšu šļakatu nav. Lai vai kā – pagaidām es par šo nepilnību tik baisi neuztraucos, jo domāju, ka pārliecinoši lielākais vairums lietus ūdeņu tomēr mierīgi nonāk mucā un aiztek prom. Tas, kas nošļakstās uz zemes – tur tad jau lai drenāža savu darbiņu dara.

Nepabeigtā bēniņu siena… Tas ko es kautrīgi no jums savās bildēs slēpju, ir neiesāktā bēniņu otras puses sienas apdare… Kaut kā neceļās roka uz to, bet vajadzēs tomēr iesākt. Gribēju vispirms lietus notekas pabeigt, un tad arī sagribējās sirdi iepriecināt ar logu apdari. Bet nu gan, ja laiks ļaus, būs beidzot jāpieķeras arī kaut nedaudz pie šīs otras vertikālās bēniņu sienas. Ja ne visu ar dēļiem aiznaglot, tad vismaz sagatavot karkasu ar durvju vietu, pie kā uz ziemu piestiprināt lielo reklāmas banneri – lai mājas iekšpusē nevar iepūst sniegu un lietu. Jāsaņemas beidzot arī pie šī uzdevuma pieķerties.

Beidzot atradu laiku/iespēju ieklabināt blogā par aizvadītās brīvdienas paveiktajiem darbiem. Vizuālo materiālu foto galerijas formātā kā ierasts lūgums skatīt ieraksta apakšā, bet tekstuālais skaidrojums jau tepat un tūlīt. Piebildīšu, ka esmu atjauninājis arī Progresa fotogaleriju, taču līdz Projekta izmaksu uzskaites lapas atjaunināšanai gan nekādi netieku pagaidam. Bet agri vai vēlu būs.

Jumta apdare sarkanā krāsā. Esmu ļoti priecīgs par savu izvēlēto zviedru krāsu. Nokrāsoto dēļu sarkanais tonis, manuprāt, pavisam labi iet kopā ar sienu krāsu. Feins, kolorīts komplektiņš sanācis! Vienīgais, kas mani tomēr nepriecē – šīs Stafor zviedru krāsas patēriņš. It kā biju rēķinājis, ka ar vienu 20 litru spaini vajadzētu būt gana uz krāsojamajām fasādes daļām, tomēr spainis jau tukšs, bet gana daudz vēl krāsojamā palicis. Nekas, ja mājas sienām krāsa aizgāja neticami maz, tad ar zviedru krāsu šķiet vismaz iestājas kaut kāds loģiskais līdzsvars.

Mocu augšā lietus noteku pasākumu. Gribējām ar Andreju pieķerties arī pie otra jumta gala karkasa un vertikālās sienas apdares, taču nekā. Abas dienas nocīnījāmies ar visu ko, bet līdz tam pasākumam nu nekādi. Es jau biju sacerējies pa divām dienām salikt lietus notekas un palaist tās darbībā. Bet šai jomā sanāca vien saskrūvēt līdz galam noteku kronšteinus, kā arī pielikām vējdēļus. Jumts ir ieguvis vēl par kapeiciņu pabeigtāku izskatu. Vēl sāku veidot arī pašas lietus notekas – saskrūvēju divus collīgos dēļus, izurbu iztekas caurumu un sāku “tapsēt” reni ar ruberoīdu, kura šuves sakausēju kopā ar fēnu. Ceru, ka šonedēļ šajā jomā pavirzīšos uz priekšu jau daudz ievērojamāk. Ak jā, par 20 latiem nopirku iekš Depo arī 17 metrus ar cinkoto 6mm ķēdi priekš vertikālajām notekām.

Naglojam dēļus. Paralēli cepienam ar KPFI projektu beidzot ir mazliet pakustējušies uz priekšu arī reālie, fiziskie darbi. Šajās brīvdienās tika turpināta dēļu naglošana. Prieks pašam redzēt, ka beidzot abas garās paspārnes ir aiznaglotas, kā arī jumta galiem horizontālās daļas ir ciet. Ar vertikālo pusi lietas gan nevirzās tik ātri kā gribētos, bet agri vai vēlu to būs jāizdara. Kopumā man personīgi priecē iegūtais rezultāts!

Zviedru krāsa. Beidzot nopirku, atvedu un arī izmēģināju pašmāju Stafor uzņēmuma ražoto zviedru krāsu. Piebildīšu, ka krāsu bija jāpasūta, jo viņi īsti neglabā krājumus – tas labi, tas nozīmē, ka krāsa ir pavisam svaiga. Līdz ko spaini izkrāmēju no mašīnas, skrēju pēc otas, jo ļoti gribējās pamēģināt uz paraugdēlīša, kā tā krāsa izskatīsies. Smaržo nedaudz pēc “parastās” krāsas, taču neapdullina, jo sastāvā nav nekā nepatīkama un kaitīga. Krāsa ir visai šķidra un uz neēvelēta dēļa klājas viegli (ēvelētam dēlim zviedru krāsa nav paredzēta).
Sākotnēji krāsas tonis ir visai spilgta, bet kad apžūst, tā kļūst “nopietnāka” un matētāka, taču noteiktos gaismas leņķos tā tomēr pamanās uzmest acīm arī košāku tonīti. Ir doma ar šo zviedru krāsu nokrāsot visus mājas apdarē izmantotos neēvelētos dēļus. Pieliekot paraugdēlīti blakus sienas krāsai – man šķiet, ka toņi ir pavisam labi saderīgi. Domāju, rezultāts būs kolorīts, interesants un saskanīgs! (Bildēs kā vienmēr tie toņi atšķiras no realitātes).

Palodzes un lāseņi. Vēl es pa nedēļu pasūtīju un jau dabūju cinkotā skārda palodzes, kā arī lāseņus, ko skrūvēt vietā, kur bēniņu gala sienas apakšpusē savienojas ar māla apmetuma sienu. Palodzes ir naiva doma stiprināt vienkārši ar montāžas putām, jo palodzes augšpuse ieiet iekš speciālas loga rāmja gropes. Nojaušu, ka skrūves būtu stingrāks risinājums, bet vizuāli kaut kā negribas palodzes viducī “ranillas” skrūves likt. Palodzes profilā zem loga rāmja arī nav iekāriena caurumus taisīt. Redzēs, vai no putu varianta kas sanāks.