Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Nu re, beidzot man ir izdevies pilnvērtīgi pārcelties uz paša uzturētu un no reklāmām (vismaz pagaidām.. ) tīru serveri! Ar to arī sevi un manus bloga lasītājus apsveicu! Bet nu pie paveikto darbu aprakstiem!

Drenāžas tranšeja
Tā kā manam palīgam Kasparam šonedēļ bija vairākas brīvas dienas, es “nekaunīgi”, bet ar viņa piekrišanu uzkrāmēju šamējam drenāžas tranšejas rakšanas darbu, ko Kaspars arī godam paveica. Cepiens ne pa jokam, bet darbiņš izdarīts. Piektdien uz ātru roku no tā paša ierastā Dzelmju karjera pasūtīju skalotos (?) oļus, lai būtu ko drenāžas tranšejā likt iekšā. Pats tad nu šīs divas brīvdienas ar to oļu iebēršanu arī nodarbojos, cenšoties arī panākt vajadzīgo slīpumu – aptuveni 5-10mm uz vienu metru. Nūū, uz aci ar līmeņrādi beigās kaut kas tamlīdzīgs arī tiešām sanāca.
Un šodien pašā vakara izskaņā beidzot nodabūju no bēniņiem lejā pagājušajā gadā iepirkto drenāžas cauruli, atritināju, pārgriezu uz pusēm un aiziet – tranšejā iekšā. Galus aizbāzu un aizlīmēju ar pelēkajiem kanalizācijas trubu korķiem. Būs pa smuko.

Skalotie oļi izrādās neskaloti…
Dusma ir par to, ka, lai arī skaitījās, ka man ved skalotos oļus, konstatēju, ka patiesībā tie visi oļi ir noklāti ar dolomīta putekļiem/miltiem, un pa vidam vēl maisās arī dolomīta mazā izmēra šķembas. Rezultātā nācās tukšot akā esošo ūdeni un to pasākumu skalot. Vienu kārtu noskalo, ar šķipeli noņem, aizved, ieber tranšejā un tad nu skalo atkal nākamo… Čakars un lieki laika/ūdens resursu patēriņi. Bet neskalotus akmentiņus iekšā likt negribās, jo bail par to, ka tā dolomīta putra var aizķepsēt ciet cauruli vai grunti zem tās. Ne velti obligāti piekodina dolomīta šķembas drenāžā neizmantot.
Tikai informācijai – skalotie oļi 12 m3, kas ir nepilnas 17 tonnas, ar visu piegādi man izmaksāja 124 latus.

Augstuma starpība drenāžai
Labā ziņa tāda, ka mērnieku topogrāfiskā karte laikam tiešām nebūs baisi melojusi, jo tajā rādās, ka augstuma starpība starp piemājas grunts līmeni un vietu 60m attālumā pār pļaviņu ir aptuveni trīs metri. Tas nozīmē, ka ar drenāžā uztvertā ūdens prom aizvadīšanu būs pavisam labi. Rudenī vien gar labības lauka malu jāizrok grāvītis līdz pat šosejas malas lielajam grāvim.

Pa vidam vēl šis tas
Vēl šajās 2,5 darbošanās dienās sieva pamanījās piebeigt putuplasta cokola apmetumu (beeidzot). Nūū, vismaz pirmo kārtu. Tagad būs jāštuko jau nākamās. Kā arī mēs ar Kasparu pāris stundu laikā ar sietu apdarinājām lielāko durvju aili. Sanāca pavisam neslikti, manuprāt.

Darbu turpinājums
Rīt Kaspars ķersies jau pie drenāžas tranšejas ciet bēršanas ar tiem pašiem piespiedu kārtā skalotajiem oļiem. Skatīsies, cik daudz materiāla pietiks, bet doma ir to tranšeju aizdabūt ar oļiem teju līdz pat augšai. Beigās varbūt kādus 5-10 cm ar smiltīm pa virsu, bet man loģiski liekas, ka smiltis sabirs iekšā.. Tāpēc, iespējams būs vien jāatstāj pliki oļi. Varbūt ar laiku tos jāpieber līdz pat pamata cokolam – būs akmeņu apmalīte mājai.

Plānotie pirkumi
Pats rīt plānoju iepirkt sarkanās gofrētās caurules. Vienu rullīti 8cm diametrā priekš lietus ūdeņu prom aizvadīšanas – būs jāuztaisa, ka no jumta vertikālās notekas ūdeni atdod zemē ieraktajai sarkanajai caurulei, kas savukārt ir ievietota tajā pat drenāžas tranšejā. Sarkanā caurule pēc kādiem metriem 15-20 prom no mājas jau pieslēdzas klāt drenāžas caurulei, atdodot tai arī lietus ūdeni.
Otru sarkano gofrēto cauruli ar ievilcēju jāiepērk elektrības kabeļa ierīkošanai. To arī varētu tajā pat tranšejā ievietot, jo tā kā reiz iet virzienā uz elektrības līniju, pie kuras ir doma pēcāk slēgties klāt.

Skat, kā esmu centīgi strādājis ne tikai pie mājas, bet arī šajā blogā! Šis jau ir simtais ieraksts šai vietnē!! Yuhuuu! Plus interesei piebildīšu, ka komentāru skaits manā blogā jau ir pāri tūkstotim, savukārt apmeklētāju ziņā šeit paciemojas plus mīnus 100 cilvēku dienā. Manuprāt, pavisam neslikts rezultāts!

Cokola apmetums
Stāstāmā man padaudz un arī bilžu tik pat. Sākšu ar to vienkāršāko – sieva vakardien apliecināja, ka dāmu rokām špahtelēšana/apmešana padodas daudz veiklāk.. Viņa vairāku stundu laikā apmeta 2,5x lielāku cokola gabalu nekā es pa to pašu laiku. Malacis. Tagad metam rupjo kārtu, lai beidzot putuplasts var no saules paglābties. Viena mala gan vēl palika – to jāmet kaut kad vakara krēslā, jo pa dienu saule nežēlīgi cepina.

Tālākās rīcības plāns ar sienu caurumiem, nelīdzenumiem
Ar draugu Andreju štukojām, ko un kā iesākt ar iepirkto metāla sietu. Visādi domājām, kā rīkoties ar fasādi un ar caurumiem, bedrēm tajā. Visu pārspriedumu procesu neatrakstīšu, taču nonācām pie aptuveni šāda rīcības plāna:
1) Aizbāžu caurumus, spraugas ar salmiem
2) Ņemu motorzāģi vai fleksi ar zāģripu (ja man tādu vispār izdosies kur nopirkt) un pielīdzinu visus negludums
3) Ņemu mālu mālu/smilšu/salmu sajaukumu un cik nu loģikas un efektivitātes robežās var pielīdzinu, aizbāžu, aizlipinu.
4) Kur baigie robi (uz visiem stūriem), lieku virsū metāla sietu, zem tā pastūķējot salmus, kur vajag.

Eksperimentējam ar māla apmetumiem
Kā jau augstāk minēju, ir doma ķerties pie māliem, lai pielīdzinātu bedres un caurumus. Domāts darīts, lāpstu rokās un ieraku ķerrā mālu/smilšu maisījumu, kas tika izrakts no akas veidošanas procesa. Uz izjūtu iemaisīju klāt vēl smiltis un dažādās konsistencēs paķellējos pa sienu. Te tad nu beidzot laikam būs kāda bilde ar mani pašu kadrā…

Rupji salmi ar mālu emulsiju
Lielākos caurumos bāzu rupjus salmus, kas izmērcēti mālu emulsijā. Visai foršs aizbāžamais, bet žūst gana ilgi. Respektīvi, pa vienu dienu biezākās vietas neizžuva. Palūkos, kāds būs rezultāts ilgākā žūšanas periodā. Pēc tam, kad pirmais slānis būs pažuvis, varētu vālēt otro mālu slāni virsū – un šitā jau pamazām tās lielās bedres aizlīdzinās. Finālā varēs jau ar smuko kaļķīti ņemties.

Tipiskāks māla apmetums – klaudz kā koks
Pamēģināju arī normālāku apmetuma masu ar smalkāku salmu šķiedru armatūru – uzķellēju gan uz nelīdzenās ārsienas, gan arī iekšpusē uz bik līdzenākās, stingrākās sienas. Pēc vienas diennakts tas nelielais pāris milimetru slānītis ir izžuvis un klaudz kā koks, ja pa to paklauvē. Stingrība laba, galvenais nepārcensties ar māliem vien, jo tad tā masa ir trauslāka. Un starp citu - pirms gada uz ķīpas izveidotais testa apmetums stāv joprojām, nav nedz ieplaisājis, nedz kā citādi izmainījies un ir ciets kā akmens! Atliek vien iedomāties, kā ir tad, ja uzkrāmē uz ķīpām tādu kārtīgu 3-5 cm biezu slāni. Ja vien tas pats no sava svara nenoveļas nost , tad domāju, ka izturība tam labu labā.

Eksperiments – apmetums uz koka balstiem
Protams, ka galvā tiek risināts arī uzdevums, kā apmest koka karkasa balstus (un arī stabilizācijas lazdu mietus). Pašreiz doma ir pie tiem pieskavot stikla šķiedras sietu un ķellēt virsū apmetumu (pūst virsū kaļķi). Šodien nolēmu izmēģināt, vai māls turas uz šāda prasta sieta. Ar trim skavām pieskavoju pie klucīša sietu, uzmaisīju pa fikso mālu emulsiju ar smiltīm (kuras pagrābu no zemes pie pamatiem ), piebēru bik salmu smalkumus un ķellēju virsū. Stunda saulītē un apmetums ir reāli izkaltis un ciets. Dauzīju ar dūri – nedz ieplaisāja, nedz nost krita. Ja plēš aiz sieta – tad, protams, ar nelielu pretestību to pasākumu nost var dabūt. Tātad – secinu, ka plus mīnus tas pasākums turas virsū. Vajadzēs uzsmērēt vēl pāris kārtas, lai redzētu – vai pieskavots siets spēj turēt arī lielāku apmetuma svaru.

Logu ailu apdare
Kamēr mūsu mālu eksperimenti žūst, nolēmām tomēr likt lietā sietu un apdarināt vismaz vienu logu ailu. Sanāca tieši tā kā es biju gribējis un to iedomājies. Manuprāt izskatās pavisam neslikti.
Vienīgās bažas, ka siets nav cinkots, tas nozīmē, ka tas ierūsēs tai apmetumā.. Naivi ceru, ka pēc tam, kad tas būs apmetumā iekšā un apmetums būs izkaltis – rūsēšana notiks ļoti lēnu.

Pamatu perimetra siltināšana – cik platu joslu likt?
Šodien noeksperimentēju – izraku bedri pie pamatu cokola, lai redzētu, vai aiz putuplasta esošie akmeņi izspiedīs putuplasta loksni uz āru. Neizspieda. Šo lietu gribēju noskaidrot, jo man vajag pa visu perimetru ierakt vēl arī horizontālo putuplastu, lai neļautu ziemā sasaluma līnijai palīst apakšā zem pamatiem. Horizontālās loksnes sanāks ierakt aptuveni 60 līdz 90cm dziļumā no augsnes virskārtas (pļava ir ieslīpa).

Tas, ko šobrīd domāju, cik platu šo perimetra joslu veidot. Mana ekstrudētā Technoplex lokšņu izmērs ir 60x120cm. Attiecīgi, vai nu platumā “pieticīgie” 60cm (maz…) vai arī 120cm (bik perebors). Prasītos uz metru. Attiecīgi, tāpēc varbūt jāņem bik lētāku zilo bezporu Estplast putuplastu, kuru ražotājs sakās, ka mierīgi var rakt zemē pa perimetru, un kuram ir metru garas loksnes. Plus vēl domāju – vajag tur ofic 10cm biezas loksnes vai arī 5cm būs gana? Jūsu domas?

“Magic” putuplasts pa lēto – pārāk skaisti, lai būtu patiesībā
Sērfoju pa SS.lv sludinājumiem meklēdams XPS putuplastu – uzdūros uz sludinājumu, kas piedāvā “tipa” putuplastu, taču labāku, izturīgāku un lētāku… 4cm loksne turot -100 grādus, izmantojot uz naftas platformām. Saucoties – PAFS (Google neko par tādu nezina vispār)… Varot rakt zemē, nedegot, esot cietāks par putuplastu. Un trakākais, ka cena vnk 2x zemāka kā XPS. Paši tirgoņi šķiet kaut ko slapstās un skaidru valodu īsti runāt negrib. Esat par ko tādu dzirdējuši kādreiz? Kamēr neaptaustīšu pats, tikmēr neticēšu.

Rīt dodos uzbrukumā būvmateriālu veikaliem. Jāiepērk skavas, paplākšņi, skrūves, stikla šķiedras siets, fleksim zāģripa, metāla siets utt. Otrdien solās divi palīgi pa būvi uzdarboties. Skatīsimies, kas no tā visa sanāks!

Pāris dienas pa šo laiku ir sanācis padarboties pie procesa. Vienu dienu veltīju putuplasta cokola apmešanai ar līmjavu un armējošo sietu. Taču visvairāk laiks pavadīts pie pēdējās salmu sienu rindas krāmēšanas. Pamazām process virzās uz priekšu. Kā jau iepriekšreiz aprakstīju, nopresēju sienu uz leju un tad mēģinu tai spraugā iestūķēt pēdējo ķīpu. Vietām sanāk vienkārši, vietām visai piņķerīgi.

Divas dienas man palīgos ieradās draugs Andrejs, ar kuru kopā izmēģinājām vertikālo koku pielikšanu sienas stabilitātes panākšanai. Koki novietoti abās sienas pusēs viens pretī otram. Ārpusē koka augšpuse balstās pret augšējo vainagsiju, līdz ar to siena nespēj “gāzties” uz iekšpusi.  Kopā lazdu kokus savilku un nospriegoju ar nelielām kravas stiprināšanas stropēm. Tad ar adatām cauršuvu špagata striķi un vismaz četrās vietās tos kokus savstarpēji sasēju. Kad siešana pabeigta, stropes laižu vaļā un velku laukā. Rezultātā ir iegūta patiešām ievērojama sienas stabilitāte – tas ļoti priecē! Būs jāiet atkal ekspedīcijā pa savu mežu un jāmeklē taisnās, garās lazdas. Vajadzēs vēl gana lielu apjomu, bet gan jau sakasīsim. Ja ne manā mežā, tad būs jābrauc “ciemos” pie Edgara uz Birzgales mežiem.

Šodien viens pats padarbojos pie “plauktiņu” izveides no collīgajiem dēļiem ķīpu balstīšanai vietās virs logiem un durvīm. Manuprāt, sanāca pavisam neslikti. Jau pamanījos iestūķēt virs loga ķīpu pārīti, un mazliet paturpināju arī pārējo sienu. Ehhh, būtu vairāk to brīvo, pieejamo dienu… Uznākusi mazā darbošanās iedvesma, jo redzu, ka process tiešām virzās uz priekšu. Lēnām, bet notiek.

Uhh, aizņemtība ar tiešajiem darba pienākumiem tik blīva, ka naktīs īsti vairs nav spēka/laika blogā aktīvi ieklabināt notiekošo. Vēl pa vidam komandējums uz ārzemēm, remontā nodots dators, mašīnu remonti, cīņas ar sīčiem utt. utjp. Bet nu kādu reizi tomēr ir jāsaņemas kaut ko te tomēr ierakstīt.

Tad nu ziņoju, ka aizpagājušajās brīvdienās mazliet pie pēdējās salmu rindas likšanas pašeftēju viens pats un tad otrā dienā kopā ar Didzi. Vienam kaut kā nevedās tas process. Kā bildēs redzams, ar diviem labiem domkratiem un tēva īpaši sagatavotajiem piespiedējdzelžiem nopresēšana veicas tīri labi. Ķīpu iestīvēt gan nav tik vienkārši, bet nu pamazām izdodas.
Nē, siena nav tik stabila, kā biju cerējis ieliekot pēdējo rindu. Ar Didzi vien izštukojām, ka būs jāizmanto gari vertikālie koki, kurus novieto abās pusēs un tad caur sienu savelk vienu pie otra. Laba ideja ir izmantot kravas stropējamās lentas ar to tirkšķināmo savilcēju. Ar tām kokus savilks kopā, nosies ar striķi vai stiepli un tad jau stropes var laist vaļā un izmantot nākamo koku spriegošanai. Šito pasākumu vēl jāizmēģina. Bet viens ar to nu nekādi nevar tikt galā.

Svētku brīvdienās sanāca padarboties tikai vienu dienu. Nolēmu viens ap sienām nekrāmēties, bet turpināt darboties ar citiem sīkumiem. Piemēram, noņēmu pretlietus plēvi, lai vēdinās sienas. Satīrīju no salmiem visu ārējo perimetru, un tad atraku, atbrīvoju no smiltīm cokolu pusmetra augstumā, lai varu to normāli apmest ar līmjavu un sietu. Jāsāk plānot un jāpasūta lāsenis.

Ja nu kādam ir kāda brīva diena vai pusdiena un ir luste padarboties ap salmiem, kā arī, protams, papļāpāt par un ap šādiem projektiem un citām lietām – droši ziņojiet! Pusdienas garantēju, kā arī par palīdzīgu roku pāri esmu gatavs maksāt arī dienas naudu. Tā kā – ziņojiet un brauciet tik ciemos!