Monolītā pēda manā izpratnē

3

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Pamati | Posted on 30-04-2010

Birkas:,

Pamati_MONO_PEDARe, lai tomēr it kā varētu būt pavisam, pavisam mierīgi sirds attiecībā uz pamatu izcilāšanu – uzzīmēju un apdomāju reāli arī tomēr monolītās pēdas pamatu variantu. Lūk – uzzīmēju to savā izpratnē. Betons šitādam pasākumam uz 18 kubikmetriem vajadzīgs – tas ir par 6iem vairāk nekā manas nepārliecinošās lentes skices gadījumā. Plus – gan jau varbūt te var kādu dimensiju tiem pamatiem pat vēl samazināt. Nokomentējiet – kā ir ar aukstumtiltiem? Varbūt tomēr iekšējais vertikālais ir vajadzīgs to 25cm augstumā pie grīdas (kompensācijas lentas vietā). Priecāšos par komentāriem! Paldies!

Apspriežam pēdējās pamatu skices (+atbildes uz komentāriem)

6

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Komentāri un atbildes uz tiem, Pamati | Posted on 29-04-2010

Birkas:, , , , ,

Izziņu, kas apliecina mana zemes nomas līgumu nostiprinājumu Zemes grāmatā dabūju – succceessss! Šodien varētu izņemt arī tehniskos noteikumus.

Tālāk, nolēmu labāk uzreiz izveidot jaunu ierakstu un iemest te arī mana drauga Edgara uzzīmēto pamatu skices variantu. Bet vispirms lasu komentārus uz iepriekšējo ierakstu un secīgi atbildu.

Vienstāvs saka, ja gribu kurināt ar siltajām grīdām, tad tā nedrīkst būt bieza un tai jābūt nesavienotai ar pamatiem, lai tā varētu brīvi staigāt izplešoties un saraujoties. Piekrītu šim sacītajam – attiecīgi, ja domātu par monolītu plāksni, tad pamatu grīdas pīrāgs būtu – smilts / betona plāksne / putuplasts / ielietā betona grīda.  Tas, ka monolītajai plāksnei vajag labu armējumu viscaur – tas ir fakts.

Edgara_pamatu_skiceIemetu rekur Edgara uzzīmēto pamatu skices variantu (klikšķināt, lai redzētu lielāku). Tas, ko uzreiz redzu – ķīpām jābūt no zemes vismaz 30-40cm augstumā – attiecīgi bez virspamata nevar iztikt. Otra lieta, ko arī Vienstāvs minēja – ārējais perimetrs jeb vainags ir jāveido padziļināts  – gan izturībai, gan arī, lai būtu pie kā siltinājumu pielikt. Tas izskatītos šitā.

Uzbērums ļoti laba lieta – bet vai tur apakšā ofic vajag tik milzīgu šķembu spilvenu? Ar smiltm nevarētu izlīdzēties lielājakā tilpuma daļā? Plus – jādomā, kā tādu uzbērumu labi pieblietēt – ar rokām laikam visai nereāli, skalot arī švaki – attiecīgi varētu būt jānomā mehāniskā bliete.

Kas attiecas uz lielu aukstumu un kailsalu – Edgar, ar ko Tevis uzzīmētā shēma atšķiras no manis uzzīmētās seklās shēmas, attiecībā uz kailsalu?! Ja apakšā būs ūdens un liels sals – tad zemes svārstības arī Tavas shēmas grīdu var ielauzt – tāpat kā manā variantā. Tad jau drošāk tiešām sanāk plāksne.

Analizēju arhitektūras un būvkonstrukciju plānus

4

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Jumts, Logi un durvis, Mājas plānojuma skice, Pamati, Sienu konstrukcija, Ventilācija, Ēkas projekts | Posted on 06-04-2010

Birkas:, , , , , , ,

Nu tad beidzot saņēmos mazliet pieķerties pie arhitektūras rasējumu (AR) un būvkonstrukciju (BK) daļu analizei. Eju pāri katram PDFam un iemetu tepat dažādus atvērtus jautājumus uz apspriedi. Ja kādam ir kas prātīgs sakāms – priecāšos uzklausīt.

Telpu_plans

Telpu plāns (klikšķināt)

1) Ventilācija – cik jums šķiet reāli, ja es no virtuves plīts, tualetes un vannas istabas novilktu trīs atsevišķas ventilācijas caurules līdz saimniecības telpai un tur tās ielaistu atsevišķi uzbūvētā ventilācijas skurstenī (šitādā). Vai šāda lieta ar dabīgu vilkmi varētu darboties? Ok, plīts nosūcējā ventūzis by default un vannenē/WC var ielikt mazos ventilatoriņus ar sensoriem.
Kā man ieteica – šim nolūkam der arī parastas pelēkās kanalizācijas caurules – sanāk stipri lētāk par “oficiālajām” plastikāta ventilācijas caurulēm. Izvilkt tās varētu griestu pārseguma ietvaros vai arī virs tā bēniņos (nosiltinot no virsas, lai nekodensējas).
Tātad – vai varētu darboties dabīgā vilkme un vai derētu parastās pelēkās PVC caurules?

Pamatu lentas plāns

Pamatu lentas plāns

2) Pamatu plāns – tepat blakus attēlā var aplūkot pamatu lentas plānu. Es jau laikam aiz sava naivuma to vidējās, nesošās sienas pamatni arī būtu kā lentu nevis kā stabus lējis. Bet šādi ar stabiem, šķiet, var ietaupīt padaudz betona. Vienīgi – ja es to vidējo sienu gribēšu, piemēram, ar māla masu aizpļekāt siltumakumulatora lomai, tad tadu masīvu sienu gaisā neuzkarināsi.. Šito domās. Jo projektā jau tās iekšējās starpsienas iezīmētas klasiskajā riģipša izpildījumā.
Kā vissakarīgāk piedabūt pamata vainagsijas pie betona lentas? Laikam lentā jāiebetonē skrūves. Pie keramzīta blokiem jau būtu bijis vienkārši ar metāla lentu pieskrūvēt, bet cietā betonā švaki būs kaut ko ieskrūvēt..
Un vēl jautājums – kā saprātīgi izveidot armatūras stiegrojumu pamatu lentā? Lai arī sekla lenta – bez steigrojuma neiztikt. Pats var salikt? Saukt speciālistus, kas griezīs, locīs metinās? Varbūt iztikt vienkārši ar ieberamiem metāla āķīšiem vai plastikāta šķiedrām?

3) Kokmateriālu apjomi būvkonstrukcijām – iemetīšu te no BK daļas cipariņus par vajadzīgajiem kokmateriāliem, to izmēriem un apjomiem. Tas, kas man interesē, vai kāds var pateikt – ar kādu rezervi šādus materiālus vajadzētu ņemt? Vai ņemt uzreiz ar antiseptiķi apstrādātus? Brālis pirtij pats visus materiālus ar smidzinātāju novālēja.
Pagaidām naivi iedomājos – iedošu sarakstu atrastajam izdevīgajam gaterim – šie man visu smuki sagatavos un vienā divos piegājienos atvedīs un izkraus smuki. Tad pats pārkraušu zem pārsega kāda, starpā saliekot līstītes.

Pārseguma materiāli
100 x 220   L=55,3 m   1,2 m3
150 x 220   L=82 m      2,7 m3
Sienu karkasa materiāli
150 x 150   L=106 m     2,4 m3
50 x 150     L=150 m     1,1 m3
Jumta konstrukciju materiāli
50 x 150     L=300 m    2,3 m3
150 x 150   L=14 m       0,3 m3
120 x 120  L=80 m       1,2 m3
____________________
KOPĀ = 11,2 m3

Divu sienu karkass ieskatam

Divu sienu karkass ieskatam

4) Sienu karkass – lūkojoties uz BK daļā esošajiem sienu karkasa plāniem apjaušu trīs savdabīgas lietas. 1) Būs gana daudz ko noņemties ar ķīpu pārsiešanu un pielāgošanu pēc garuma. Neko darīt – tāda dzīve. Cik nu prātā spēju nooptimizēt karkasa izmērus pret ķīpas izmēriem, tik izdevās iezīmēt. 2) Otra lieta, kas man sagādā raizes – slīpie atgāžņi. Uhh, nekur nevienā grāmatā neesmu redzējis, ka salmu mājā tādus kāds salmu sienā iegropētu iekšā. Izskatās, man būs iespēja to izmēģināt. Nelaba aizdoma gan, ka no atgāžņa iegropēšanas salmu ķīpās varētu arī nākties atteikties, atstājot atgāzni ārpus karkasa apmetuma zonā. Šito niansi vēl jāapdomā. 3) Būs ko noņemties ar virs logu šauro spraugu aizbāšanu. Tajās veselu ķīpu neiebāzt. Mīcīsim tāpat.

Jumta plāns

Jumta plāns

5) Jumta segums – šitā padarīšana man jāmeklē 200 m2 platībā. Pašreiz esmu palicis pie domas izvēlēties profilēto skārda jumtu “a ļa Ranilla”, bet noteikti kādu “lētāku”, bet ne mazāk kvalitatīvu ražotāju. 1) Gana lēti; 2) Var uzlikt paša spēkiem. Vien vieta ap skursteni bik jāapdomā – pārējais +/- easy. Ir likts.
Būvniecības izstādē šādus segumus uzgāju – piemēram, Toode. Ir jau arī LV ražoti šitādi jumti. Nosacīti, izvēlēšos “krutāko” materiālu, respektīvi, ar kādu polimēra (vai tmldz.) pārklājumu, kas paildzina jumta mūžu/garantiju.
Kā redzams jumta plānā, man pašam arī patika ideja un arhitekts iezīmēja – vertikālo notekņu vietā ķēdes. Izskatās feini šitāda lieta. Jādomā vien – cik labi tās pilda savas funkcijas?! Komentāri?

Logi un durvis

Logi un durvis

6) Logi un durvis – būs kaut kad jāievāc info no ražotājiem, cik man varētu izmaksāt attēlā redzamo durvju un logu komplekts. Nevaru saprast – koks jau smukāk, dabīgāk, taču čakarīts ar tiem arī tomēr ir, respektīvi, tos ik pa noteiktam laikam vajagot tomēr atkārtoti ar kaut ko apstrādāt (eļļa, laka, neatceros…). Ar PVC tādā ziņā nekādas ņemšanās. Bet nu koks ir koks… Ja kādam ir kādi labi gali pie logu/durvju ražotājiem – padodiet ziņu. :)

Nu aptuveni tā – šādi komentāri uz sitiena radās aplūkojot AR un BK daļas. Ja kādam no jums ir jelkādas piebildes, idejas, labojumi, aizrādījumi, ieteikumi – ļoti priecāšos tos uzklausīt! Lielākoties, šis arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ieviesu šādu blogu – lai uzklausītu citu cilvēku idejas un viedokļus! Paldies! :)

Kombinētie bloku/betona pamati – skice + aptuveni aprēķini

8

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Pamati | Posted on 13-02-2010

Birkas:, , , , , , , , ,

Tātad, kā jau minēju, ievācot visvisādus ieteikumus un idejas, esmu uzskicējis divus potenciālos ēkas kombinēt pamatu variantus, no kuriem vienā tiek izmantoti betons + keramzīta bloki, savukārt otrā – betons + gāzbetona bloki.
Gāzbetona bloki sanāk lētāki un to platums (38 cm nevis 30 cm kā keramzīta blokiem) ir pat labāk piemērots uz tiem balstāmajai konstrukcijai, tomēr nedrīkst aizmirst nopietno gāzbetona “nedraudzēšanos” ar mitrumu.

Lūk, skices un arī īsi, blokiem gana precīzi, bet palīgmateriāliem un izdevumiem ļoti aptuveni aprēķini.

Betona lenta + keramzīta bloki
- Pašmaisīts lentai nepieciešamais betons (5 m3 – ietverot iekšējo nesošo sienu 0,2m platumā) = 100 Ls (cipars mazliet uz dullo)
- Armatūra pamatos un starp blokiem = 100 Ls (ļoti aptuveni)
- Keramzīta bloki (30cm x 194 gab. / 20cm (iekšsienai) x 50 gab.) = 7 m3 x 45 Ls = 315 Ls
- Transports blokiem (65 km no Rīgas ar 0,5Ls/km) ar izkraušanu = 50 Ls
Pamati kombinēti ar KERAMZĪTA blokiem- Mūrjava = 50 Ls
- Bitumena mastika = 40 Ls
- Plēve zem grīdas putuplasta (106 m2) = 45 Ls
- Putuplasts (Horizont. ekstrud.-50m2 / ārējais vertik.-27m2 / iekš.vertik.-26m2 / 15cm grīda-216m2) = 240+75+25+550 = 890 Ls*
- Transports putuplastam = 30 Ls
- Smiltis (130 m3) = 420 Ls (ļoti aptuveni)
_________________________________
Kopā = 2040 Ls (redz kā tomēr kopā savācās lielāks cipars, nekā būtu domājis)


Betona lenta + gāzbetona bloki
- Pašmaisīts lentai nepieciešamais betons (6 m3 – ietverot iekšējo nesošo sienu 0,2m platumā) = 120 Ls (cipars mazliet uz dullo)
- Armatūra pamatos un starp blokiem = 100 Ls (ļoti aptuveni)
- Gāzbetona bloki (200x380x600) = 9 m3 x 22 Ls = 200 Ls
- Transports blokiem (65 km no Rīgas ar 0,5Ls/km) ar izkraušanu = 40 Ls
- Mūrjava = 70 Ls
Pamati kombinēti ar GĀZBETONA blokiem- Bitumena mastika = 50 Ls
- Plēve zem grīdas putuplasta (106 m2) = 45 Ls
- Putuplasts (Horizont. ekstrud.-50m2 / ārējais vertik.-27m2 / iekš.vertik.-26m2 / 15cm grīda-216m2) = 240+75+25+550 = 880 Ls*
- Transports putuplastam = 30 Ls
- Smiltis (130 m3) = 420 Ls (ļoti aptuveni)
_________________________________
Kopā = 1955 Ls

* Putuplasta kopējās izmaksas ir “stiepjams” jēdziens – jo ar šādu apjomu var arī atlaides dabūt utt. Esmu arī uzgājis arī “aizdomīgi” lētus piedāvājumus, kas man ļautu iegūt pat labāku putuplastu par vismaz 2x zemāku cenu, tā kā šīs lietas izmaksas vēl ļoti novariēs.

Ko es no augstākminētajiem cipariem secinu???
Bij domājis – starpība sanāks lielāka. Tagad – loooģiski to, ka NAV vērts nepilnu 100 Ls ieguvuma dēļ riskēt ar gāzbetona blokiem! Redz, pirms tam es rēķināju trīs rindas ar blokiem – un tad tā starpība bija tiešām manāmi jūtamāka, jo gāzbetons ir 2x lētāks par keramzīta blokiem, taču tagad pats priekš sevis sarakstot šos ciparus saprotu – lai arī kā man patiktu labāk 38 cm plati pamati un it kā lētāks būvmateriāls, keramzīta bloki tomēr būs uzticamāki!

P.S. Ikviens labojums par kādu nekorektu ciparu/cenu un ieteikums, kā kaut ko var vēl optimizēt, ir ļoti laipni gaidīts!!!

Mājas pamati – kompromisa variants (cerams)

14

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Pamati | Posted on 11-02-2010

Birkas:, , , , ,

Tāks, visvisādas piezīmes un argumenti uzklausīti, tagad it kā radusies puslīdz kaut kāda skaidrība, kā tomēr varētu mēģināt rast kompromisu starp dažādiem risinājumiem.

Teiksim tā – biju jau aizdomājies arī par gāzbetonu keramzīta bloku vietā, bet tie makten nemīl mitrumu, toties ir nenormāli lēti – 20 Ls par m3 (ne-Fibo keramzīta bloki ap 50 Ls/m3, savukārt transportbetons – ap 42 Ls/m3). Par spiediennoturību NAV jāsatraucas, jo ēkas kopējais svars ar 15-17 tonnām uz to lielo pamatu perimetru sanāk vien ap 770 kg uz m2. Cik zināms – labs zilais putuplasts divreiz lielāku svaru spēj noturēt… :) Par gāzbetona bloku pielietojumu pamatos paspriedelējām šeit iekš building.lv foruma.

Tātad, gan ar šejienes, gan citiem cilvēkiem, gan arī pašam ar sevi apspriežoties izdomāju, manuprāt, lētu pamatu kompromisu dažādām gaumēm.
Varētu teikt, neatkarīgi no fibo vai gāzbetona – 20-30 cm augstu un 30 cm platu pēdu es varētu tomēr pats uzliet no betona ar stiegrojumu. Šim nolūkam vajadzētu 4-5 m3 ar betonu, ko var uzmaisīt arī pats. Pilnu lentu (ap 17-20 m3) “vlom” pašam ar bunduli maisīt, aber ar mašīnu šito apjomu vest uzreiz baigais cipars…

Tālāk tad jau pa virsu uzslietu jau tikai divas nevis trīs rindas ar blokiem (vai nu fibo vai gāzbetona). Būtu gana sakarīga ekonomija, tomēr ar prātīgu nodrošinājumu pret plaisām zemes svārstību dēļ. Gan nelielās betona lentas, gan bloku ārmalu, protams, piķotu ar bituma mastiku. Zem lentas apakšā jāieklāj plēve, lai kapilārais mitrums tai betonā netiek.

Plus – varēšu iegūt par to pat naudu (600-800 Ls) bik augstākus pamatus – tas man dos iespēju droši uzcelt cokolu vismaz 30 cm virs zemes virskārtas, kā arī mierīgi paliks arī gana augsta zona (30-40cm) ko zemē ierakt, pie kā putiku piestiprināt, lai sasalums zem mājas nevarētu palīst. Atcerās, ka doma ir likt vēl arī slīpo putiku pa perimetru, lai sasaluma līniju novirzītu.

Ticams, neko diži jaunu neesmu atklājis… Bet nu centos gudrāks tapt. Paldies un komentāri, protams, welcome! :)

P.S. Cik vidēji dienās tādus 4-5 m3 ar betonu var uzmaisit? ;)