Betons izskatās skaisti – nu pie karkasa

0

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Koka karkass, Pamati, Situācijas atskaite | Posted on 23-07-2010

Birkas:, , , ,

Uhh, kāda šodien lietusgāžu diena. Nekas, vismaz zaļā daba dabūs kārtīgi padzerties, jo tagad atkal nez cik dienas būs cepiens. Baigā aizņemtība, tāpēc tik maz ierakstu. Ne tik daudz pie būvdarbiem, kā pie citiem darbiem, lai tos būvdarbus varētu nofinansēt.

_DSC0179_DSC0181Betons izskatās labi
Dažas reizes pēc ieliešanas betonu vēl palaistīju, un tad nu ceturtdienā (vakar) ņēmām nost veidņus. Tos noņemot mans pamatu betoniņš :D izskatās visai glīti. Tāds balts, sānos dikti gluds, virspusē – cik nu paspēju pielīdzināt, tik ir labi. Plaisas nav, laikam vienā vietā tikai kaut kādu pamanāmu štrīpeli uzķēru. Vītņstieņi turās labi.

Didzis x2
Vispār ir tā, ka nupat manā būvlaukumā ir ieradušies koka karkasa meistari – tas pats Didzis, kas man jau labu laiku palīdz pie visiem procesiem, un viņa labs draugs un kolēga – arī Didzis. :D Vīrs kādu dažu gadu desmitu vecāks par mani, var uzreiz redzēt, ir sava amata meistars – dikti pozitīvs kadrs! Esmu priecīgs par saviem karkasa meistariem, un nākamnedēļ metīšos šamējiem palīgā pie šī procesa. Šonedēļ vēl nesanāk, jo brīvdienās sacensības Pērnavā. Jābūt.

Hidroizolācija
_DSC0020 (2)_DSC0017 (2)Tad nu šodien abi Didži ķērās pie hidroizolācijas veidošanas. Trim ruberoīda ruļļiem nācās piepirkt klāt vēl vienu. Piķošanai nopirku Polijā ražotu Dysperbit – bituma mastika ar kaučuka piedevu uz ūdens bāzes. Iepirku četrus spaiņus (40kg) par 28 Ls, bet būtu pat ar trim pieticis. Hidroizolu no Tenaxa rēķināju pēc viņu norādītās patēriņa informācijas – būtu man vajadzējis vismaz 60 litrus, kas man bik zem 100 Ls iznāktu… Materiāls brūns, forši šķidrs, viegli klājas ar krāsas rullīti. Viena kārta uz betona, tad virsū ruberoīds, tad atkal kārta, tad atkal ruberoīds un visbeidzot, tā kā viens spainis palika pāri, tad Didzis Nr.1 izķellēja pa virsu arī to.
_DSC0026 (4)_DSC0024 (4)Vēl šodien vīri sapirka skrūves, naglas, nelielu čupiņu ar leņķiem un antiseptiķi. Jau sataisīja iezāģējumus, un rīt uz pamatu lentas stellēs virsū apakšējās vainagsijas. Un tad jau procesi turpināsies tālāk. Drošvien ar smaidu sejā skatīšos 1dien uz paveikto. Tātad, doma ir līdz padsmitajam augustam šito štelli dabūt augšā. Mums izdosies!

Progresa laika plūduma galerija (time lapse)
Tikai starp citu, es te fotografējot ēkas tapšanas procesu speciāli dažas bildes taisu vairāk vai mazāk no viena skatu punkta. Tad te nu mans mazais pamatu progress saīsinātā formātā redzams – skatīt galeriju. Kad taps karkass un sienas – tad šitā galerija būs vēl interesantāka

Domājot par monolīto plāksni

8

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Pamati | Posted on 05-05-2010

Birkas:, ,

Saņemot gana pozitīvus komentārus saistībā ar monolītās plāksnes pamata skici, aizvien vairāk smadzeņoju par šo lietu. Tagad aizvien vairāk lasot, saprotu, ka esot ļoti būtiski precīzi un pareizi aprēķināti iestrādāt armatūru. Problēma – es no armatūrām gallllīgi neko nesaprotu. Kā variants it kā lai no armatūras mēģinātu grīdas plaknē izvairīties – varētu izmantot ar fibrām armēto betonu. Tad nu tagad vispār pētu dažādu info un mēģinu saprast, kas ir kas ar tām armatūrām utt. Ja tas būtu tik “vienkārši” kā nopirkt veikalā stieņus, un sietu – un to visu sapīt ar drātīm kopā loģiskā mudžeklītī – tad jau būtu labi. Bet ja tur baisi precīzi kaut ko jārēķina un vēl uz vietas kaut ko kopā jāmetina – tad ir švaki.

Apspriežam pēdējās pamatu skices (+atbildes uz komentāriem)

6

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Komentāri un atbildes uz tiem, Pamati | Posted on 29-04-2010

Birkas:, , , , ,

Izziņu, kas apliecina mana zemes nomas līgumu nostiprinājumu Zemes grāmatā dabūju – succceessss! Šodien varētu izņemt arī tehniskos noteikumus.

Tālāk, nolēmu labāk uzreiz izveidot jaunu ierakstu un iemest te arī mana drauga Edgara uzzīmēto pamatu skices variantu. Bet vispirms lasu komentārus uz iepriekšējo ierakstu un secīgi atbildu.

Vienstāvs saka, ja gribu kurināt ar siltajām grīdām, tad tā nedrīkst būt bieza un tai jābūt nesavienotai ar pamatiem, lai tā varētu brīvi staigāt izplešoties un saraujoties. Piekrītu šim sacītajam – attiecīgi, ja domātu par monolītu plāksni, tad pamatu grīdas pīrāgs būtu – smilts / betona plāksne / putuplasts / ielietā betona grīda.  Tas, ka monolītajai plāksnei vajag labu armējumu viscaur – tas ir fakts.

Edgara_pamatu_skiceIemetu rekur Edgara uzzīmēto pamatu skices variantu (klikšķināt, lai redzētu lielāku). Tas, ko uzreiz redzu – ķīpām jābūt no zemes vismaz 30-40cm augstumā – attiecīgi bez virspamata nevar iztikt. Otra lieta, ko arī Vienstāvs minēja – ārējais perimetrs jeb vainags ir jāveido padziļināts  – gan izturībai, gan arī, lai būtu pie kā siltinājumu pielikt. Tas izskatītos šitā.

Uzbērums ļoti laba lieta – bet vai tur apakšā ofic vajag tik milzīgu šķembu spilvenu? Ar smiltm nevarētu izlīdzēties lielājakā tilpuma daļā? Plus – jādomā, kā tādu uzbērumu labi pieblietēt – ar rokām laikam visai nereāli, skalot arī švaki – attiecīgi varētu būt jānomā mehāniskā bliete.

Kas attiecas uz lielu aukstumu un kailsalu – Edgar, ar ko Tevis uzzīmētā shēma atšķiras no manis uzzīmētās seklās shēmas, attiecībā uz kailsalu?! Ja apakšā būs ūdens un liels sals – tad zemes svārstības arī Tavas shēmas grīdu var ielauzt – tāpat kā manā variantā. Tad jau drošāk tiešām sanāk plāksne.

Aprīļa pēdējā nedēļa – vides teh.noteikumi, būvplacis un atkal pamati

8

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Dokumentācija, Pamati, Situācijas atskaite | Posted on 27-04-2010

Birkas:, , , ,

Sveicieni! Atvainojos, ka visai pasen neesmu neko svaigu ierakstījis, bet tā globāli skatoties nekas satraucoši jauns vēl nav noticies, bet šādus tādus procesus zemāk esmu aprakstījis.

Vides tehniskie noteikumi - Kā jau teicu, pa lielam viss hold režīmā, jo gaidu vides tehniskos noteikumus, kas varētu būt vien ap 5-7to maiju. BET – šodien gluži neviļus ielūkojos Valsts Vides dienesta lapā, kur izliek paziņojumus par izsniegtajiem vides tehniskajiem noteikumiem un biju nesaprašanā – tur rādās, ka man jau IR izsniegti tie teh.noteikumi, turklāt tai pat dienā, kad esmu iesniedzis iesniegumu. Kas tas par brīnumu?! Man teica – vaktējiet, kad parādās weblapā (vaktēt būtu jāsāk tikai ātrākais parīt – VVD sekretāres teiktais), bet skat, man noteikumi jau sen izrādās izsniegti…. Bez saprašanas – rīt zvanīšu un prasīšu, kas un kā!

PlacisBūvplacis - Tātad – pa šo laiku esmu pamanījies atbrīvot būvplaci no kaaaaudzes ar no meža izvestiem baļķīšiem un bluķēniem. Esmu uzsācis pa šo placi izvilkt lentas, ar kurām atzīmēju āderu atrašanās vietas, un tad ņemšu ierotēt mājas perimetra “kvadrātu” (četri stabi plus virve) tā, lai guļamās vietas pēc iespējas mazāk atrastos tieši uz āderu līnijām. Viegli nebūs, bet tāpēc jau to daru dabā, lai uzreiz ar aci visu redzu, kas un kā. Esmu iepircis Fiskara lāpstu K-Rautā uz atlaidēm un tagad meklēju ķerru. Doma ir ņemt iekš Depo šitādu Haemmerlin Rennovation ar 110-120l tilpumu. Naivi gribu norakt būvplaci paša spēkiem! Pamēģinās.

Zemesgrāmata – šodien aizbraucu uz Ogres Zemesgrāmatas nodaļu, lai tur nostiprinātu savu zemes nomas līgumu. Dāma ļoti šķībi noskatījās, ka neesmu ieradies ar “nomas zemes uzmērījuma plānu”, bet gan ar topo plānā iezīmētu nomājamā zemes gabala plānu. Teicās, ka tas neatbilst likumam. Saaaaasodīts, ja man vajadzēs mērniekiem prasīt, lai viņi tagad vēl nomājamās zemes plānu (esot tāds termins!) taisa, tad projektu es maijā laikam neiesniegšu…. Grrr, redzēs, ko Zemesgrāmata teiks – moš izlaidīs cauri manu līgumu. Varētu jau teikt, kāda viņiem daļa, kā izskatās zemes plāns, ar kuru īpašnieks ar nomnieku vienojas par nomu – ka tik ir vispār normāli redzams.. Aizdomas, ka varētu būt ziepes un projektu nevarēs bez šitā visa iesniegt, Dammit…

Pamati_sekliePamati, pamati, pamati… Atkal šis temats. Blogs tiešām lieti noder kā piezīmju grāmatiņa. Pārlasīju savus rakstus ar visiem komentāriem un ņēmos vēlreiz to visu sagremot. Uzzīmēju variantus, izrunāju ar pāris cilvēkiem un naivi, avantūristiski, drosmīgi nonācu pie šitāda skribelējuma – skatīt tepat blakus bildīti (sorry, zīmēts ar piezīmjblokā, bildēts ar telefonu).
Ideja - iešvīkātais klucis ir 45×50 betona monolītā lenta. Platums 45 cm tādēļ, lai stabili uziet virsū ķīpa un lai arī abu pušu apmetuma svars kaut neaudz dabon uz betona turēties nevis uz putuplasta vien. Zem lentas – 20 cm šķembu pabēruma pēda. Tumšais vertikālais – 10cm XPS putuplasts. Tumšais horizontālais – vismaz 15cm grīdas putuplasts. Aplītis kreisajā malā – ar laiku ierakta drenāžas caurule aptuveni 40-50cm dziļumā. No iekšējā vertikālā putuplasta tomēr esmu atteicies. Un it kā arī no ārējā slīpā atteicos – nez, cik tas prātīgi… Kopējais nepieciešamais betona daudzums ar vidū esošās nesošās sienas pamatlentu = 13 m3.
Pamatu dziļums - lenta iedziļinās vien 20cm no fināla zemes virskārtas līmeņa. Putuplasts iedziļinās 60-70cm no 0 līmeņa. Izklausīsies nenopietni, bet izskaidroju. Meteo statistika liecina, ka LV tāds kārtīgs sals, ka iziet cauri zemei metra vairāk dziļumā, ir ļooti reti. Un ja arī tas izies pa apakšu maniem pamatiem – atmetīsies biezajā grīdas putuplastā.
Kā ar izcilāšanu? Lai sasalusi zeme celtu uz augšu – tai jābūt slapjai. Teorētiski, janvārī, februārī, kad tiešām mēdz būt baisais sals – gruntsūdeņi man tur ir stabili zem metra. Vēl būtiski – manos pamatos nebūs melnzemes, jo man tādas tur vienkārši nav – visur ir/būs smilts. Attiecīgi smilts uz sasalšanu, izplešanos ne tuvu nav tik naska kā melnzeme vai kur nu vēl māls. Šo info arī no zinošākiem cilvēkiem ieguvu. Plus, ceru ieviest arī nodrenēšanu 40-50cm dziļumā, lai kaut nedaudz parūpētos par sausāku grunti pamatu apkārtnē.

Zinu, ka ideja avantūristiska, bet kaut kā salasot kopā visādu argumentu un faktu kopumu, plus, mazliet naivi cerīgi paļaujoties uz savu feino smilšu grunti, ir doma, ka varētu arī šitāds variants darboties. Uhh, bet esmu gatavs arī ļoti kritiskiem, bet vēlams konstruktīviem komentāriem! Paldies!!

Analizēju arhitektūras un būvkonstrukciju plānus

4

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Jumts, Logi un durvis, Mājas plānojuma skice, Pamati, Sienu konstrukcija, Ventilācija, Ēkas projekts | Posted on 06-04-2010

Birkas:, , , , , , ,

Nu tad beidzot saņēmos mazliet pieķerties pie arhitektūras rasējumu (AR) un būvkonstrukciju (BK) daļu analizei. Eju pāri katram PDFam un iemetu tepat dažādus atvērtus jautājumus uz apspriedi. Ja kādam ir kas prātīgs sakāms – priecāšos uzklausīt.

Telpu_plans

Telpu plāns (klikšķināt)

1) Ventilācija – cik jums šķiet reāli, ja es no virtuves plīts, tualetes un vannas istabas novilktu trīs atsevišķas ventilācijas caurules līdz saimniecības telpai un tur tās ielaistu atsevišķi uzbūvētā ventilācijas skurstenī (šitādā). Vai šāda lieta ar dabīgu vilkmi varētu darboties? Ok, plīts nosūcējā ventūzis by default un vannenē/WC var ielikt mazos ventilatoriņus ar sensoriem.
Kā man ieteica – šim nolūkam der arī parastas pelēkās kanalizācijas caurules – sanāk stipri lētāk par “oficiālajām” plastikāta ventilācijas caurulēm. Izvilkt tās varētu griestu pārseguma ietvaros vai arī virs tā bēniņos (nosiltinot no virsas, lai nekodensējas).
Tātad – vai varētu darboties dabīgā vilkme un vai derētu parastās pelēkās PVC caurules?

Pamatu lentas plāns

Pamatu lentas plāns

2) Pamatu plāns – tepat blakus attēlā var aplūkot pamatu lentas plānu. Es jau laikam aiz sava naivuma to vidējās, nesošās sienas pamatni arī būtu kā lentu nevis kā stabus lējis. Bet šādi ar stabiem, šķiet, var ietaupīt padaudz betona. Vienīgi – ja es to vidējo sienu gribēšu, piemēram, ar māla masu aizpļekāt siltumakumulatora lomai, tad tadu masīvu sienu gaisā neuzkarināsi.. Šito domās. Jo projektā jau tās iekšējās starpsienas iezīmētas klasiskajā riģipša izpildījumā.
Kā vissakarīgāk piedabūt pamata vainagsijas pie betona lentas? Laikam lentā jāiebetonē skrūves. Pie keramzīta blokiem jau būtu bijis vienkārši ar metāla lentu pieskrūvēt, bet cietā betonā švaki būs kaut ko ieskrūvēt..
Un vēl jautājums – kā saprātīgi izveidot armatūras stiegrojumu pamatu lentā? Lai arī sekla lenta – bez steigrojuma neiztikt. Pats var salikt? Saukt speciālistus, kas griezīs, locīs metinās? Varbūt iztikt vienkārši ar ieberamiem metāla āķīšiem vai plastikāta šķiedrām?

3) Kokmateriālu apjomi būvkonstrukcijām – iemetīšu te no BK daļas cipariņus par vajadzīgajiem kokmateriāliem, to izmēriem un apjomiem. Tas, kas man interesē, vai kāds var pateikt – ar kādu rezervi šādus materiālus vajadzētu ņemt? Vai ņemt uzreiz ar antiseptiķi apstrādātus? Brālis pirtij pats visus materiālus ar smidzinātāju novālēja.
Pagaidām naivi iedomājos – iedošu sarakstu atrastajam izdevīgajam gaterim – šie man visu smuki sagatavos un vienā divos piegājienos atvedīs un izkraus smuki. Tad pats pārkraušu zem pārsega kāda, starpā saliekot līstītes.

Pārseguma materiāli
100 x 220   L=55,3 m   1,2 m3
150 x 220   L=82 m      2,7 m3
Sienu karkasa materiāli
150 x 150   L=106 m     2,4 m3
50 x 150     L=150 m     1,1 m3
Jumta konstrukciju materiāli
50 x 150     L=300 m    2,3 m3
150 x 150   L=14 m       0,3 m3
120 x 120  L=80 m       1,2 m3
____________________
KOPĀ = 11,2 m3

Divu sienu karkass ieskatam

Divu sienu karkass ieskatam

4) Sienu karkass – lūkojoties uz BK daļā esošajiem sienu karkasa plāniem apjaušu trīs savdabīgas lietas. 1) Būs gana daudz ko noņemties ar ķīpu pārsiešanu un pielāgošanu pēc garuma. Neko darīt – tāda dzīve. Cik nu prātā spēju nooptimizēt karkasa izmērus pret ķīpas izmēriem, tik izdevās iezīmēt. 2) Otra lieta, kas man sagādā raizes – slīpie atgāžņi. Uhh, nekur nevienā grāmatā neesmu redzējis, ka salmu mājā tādus kāds salmu sienā iegropētu iekšā. Izskatās, man būs iespēja to izmēģināt. Nelaba aizdoma gan, ka no atgāžņa iegropēšanas salmu ķīpās varētu arī nākties atteikties, atstājot atgāzni ārpus karkasa apmetuma zonā. Šito niansi vēl jāapdomā. 3) Būs ko noņemties ar virs logu šauro spraugu aizbāšanu. Tajās veselu ķīpu neiebāzt. Mīcīsim tāpat.

Jumta plāns

Jumta plāns

5) Jumta segums – šitā padarīšana man jāmeklē 200 m2 platībā. Pašreiz esmu palicis pie domas izvēlēties profilēto skārda jumtu “a ļa Ranilla”, bet noteikti kādu “lētāku”, bet ne mazāk kvalitatīvu ražotāju. 1) Gana lēti; 2) Var uzlikt paša spēkiem. Vien vieta ap skursteni bik jāapdomā – pārējais +/- easy. Ir likts.
Būvniecības izstādē šādus segumus uzgāju – piemēram, Toode. Ir jau arī LV ražoti šitādi jumti. Nosacīti, izvēlēšos “krutāko” materiālu, respektīvi, ar kādu polimēra (vai tmldz.) pārklājumu, kas paildzina jumta mūžu/garantiju.
Kā redzams jumta plānā, man pašam arī patika ideja un arhitekts iezīmēja – vertikālo notekņu vietā ķēdes. Izskatās feini šitāda lieta. Jādomā vien – cik labi tās pilda savas funkcijas?! Komentāri?

Logi un durvis

Logi un durvis

6) Logi un durvis – būs kaut kad jāievāc info no ražotājiem, cik man varētu izmaksāt attēlā redzamo durvju un logu komplekts. Nevaru saprast – koks jau smukāk, dabīgāk, taču čakarīts ar tiem arī tomēr ir, respektīvi, tos ik pa noteiktam laikam vajagot tomēr atkārtoti ar kaut ko apstrādāt (eļļa, laka, neatceros…). Ar PVC tādā ziņā nekādas ņemšanās. Bet nu koks ir koks… Ja kādam ir kādi labi gali pie logu/durvju ražotājiem – padodiet ziņu. :)

Nu aptuveni tā – šādi komentāri uz sitiena radās aplūkojot AR un BK daļas. Ja kādam no jums ir jelkādas piebildes, idejas, labojumi, aizrādījumi, ieteikumi – ļoti priecāšos tos uzklausīt! Lielākoties, šis arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ieviesu šādu blogu – lai uzklausītu citu cilvēku idejas un viedokļus! Paldies! :)

Atbilde uz komentāru – par kanalizāciju un darbu uzsākšanu (+ P.S. par digi TV)

10

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Kanalizācija, Komentāri un atbildes uz tiem, Pamati | Posted on 02-04-2010

Birkas:, , ,

Vienstāvs pie iepriekšējā raksta man iekomentēja:
Domāju, ka vari gatavoties arī uz konkretizējumiem par notekūdeņiem, prognozēju, ka būs tikai izvešana vai bioloģiskās.

SeptiķiNū, man jau tagad iekš PAU ir rakstīts, ka kanalizācija pieļaujama izsmeļamā vai bioloģiskā. Nez, vai šādu arī var nosaukt par bioloģisko? Rakstīts – ka bioloģiskā – darbojas it kā ar baktērijām, ko pieber, gaisa padeve ar dabīgo vilkmi un galā šitam bundulim infiltrācijas lauks. Cenas un risinājuma ziņā man šis šķiet ļoti sakarīgs variants. Citu domas?

Vēl Vienstāvs raksta:
Ja tavu bedri no šosejas nevar redzēt, domāju, tu varētu rakt neraustoties. Es arī savulaik gaidīju būvatļauju, tagad domāju – kā mudaks. Tiesa, es tomēr ieteiktu pagaidīt 5 nedēļas. Pats rakstīji, ka bedre pilna ar ūdeni. Savukārt pamatus ieteicams gan rakt, gan pēdu liet vecā mēness fāzē. Šobrīd ir pilns, tātad aiznākamais vecais būs maija sākumā.

No šosejas tiešām nevar redzēt, bet nu vēl padomās. Lai gan tieši tagad vēl nav par ko īpaši domāt – šodienas lietavas noteikti darbu uzsākšanu pavirzīja uz priekšu par pāris dienām, jo ūdens daudzums nu pamatīgs nokritis no gaisa. Neesmu gan bijis pats savu pļavu aplūkot, varbūt rīt beidzot aizbraukšu ievērtēt dubļu valdījumus. :)
Kas attiecas uz rakšanu vecā mēnesī – nez, es, protams, par šadām lietām neesmu interesējies. Ir kāds skaidrojums, kāpēc tieši vecā? Līdz maijam, man domāt, es laikam tiešām negaidīšu, bet kas zina – visu jau noteiks tas, cik ātri zemīte izžūs.

P.S. Jēziņ, šodien visu dienu noņēmos, kamēr atradu īsto antenu, ar kuru uztvert Lattelecom virszemes digitālo televīziju, kamēr to piedabūju pie mājas un visbeidzot pieslēdzu to pie trim dažādos stāvos esošiem televizoriem, paralēli izveicot antenas regulāciju, lai nav trokšņu. Uhh… Manā salmu mājā šitais pasākums būs daudz vieglāks, jo tai būs viens stāvs un ticams viens televizors… :D

Lētpamati – vienkārša monolītā betona lenta

6

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Pamati | Posted on 24-02-2010

Birkas:, , ,

Salmmajas_pamati_2_AnsisNu re – cītīgais Ansis manā vietā uzzīmējis ļoti optimālu un labu pamatu variantu, turklāt ar visu putuplastu. Paldies viņam!

Tas, ko es mainītu vēl – tas ir, taisītu 30 cm platumā visu šo lentu, bez paplatinājumiem augšā. Un lietu visu uzreiz vienā piegājienā, tā 40cm virspamata, kas izlien virs zemes, veidnes izveidotu no putuplasta vienā pusē un no salmu ķīpām (ar ruberoīdu/putuplastu vai ko, lai ķīpa nesmērējas) otrā pusē. Un pavisam labi – uzreiz un gatavs. (Protams, armatūru nedrīks aizmirst). Plus – iespējams noraktu tomēr to melnzemīti – nav jau nekas skarbs, bet nu to liesumu vēlreiz novērtēšu.

Pēc maniem vakardienas aprēķiniem – šitādi ar visu zemgrīdas putuplastu, iekšējo putuplastu un ARĪ ārējo putuplastu! = izmaksā ap 1500 Ls. Ļoti labs rezultāts (bet ir vēl pozīcijas, kurās vēl var samazināt izmaksas, ja paveicas).

Rubble_trenchSavukārt šodien pēc Vienstāva jeb Māra ieteikuma – var tak to dziļo lentas daļu, kas iekšā zemē teju visu aizvietot ar blietētām šķembām – veidojot pamatus pēc “rubble trench” principa!  Izskatītos tas aptuveni šādi kā te pa labi zīmējumā. Līdz ar to varam vēl samazināt pamatu izmaksas par latiem 300 aptuveni, nezaudējot efektivitāti un nesačakarējot darba procesu. Irrr ok.

Atbildes uz komentāriem par pamatiem – 2. piegājiens

16

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Komentāri un atbildes uz tiem, Pamati | Posted on 23-02-2010

Birkas:, , , , ,

Uhh, nu pat man te iebirusi virkne ar komentāriem par pamatiem, tāpēc, lai citiem nebūtu jācenšas pie komentāriem sekot līdzi un lasīt – mēģināšu atkal atbildes uz komentāriem ierakstīt šādā bloga ierakstā. Vispirms uzreiz iemetīšu man svarīgāko pretjautājumu. (Uzreiz Ansim – LIELS paldies par man veltīto laiku un uzmanību!)

Salmmajas_pamati_AnsisPar Anša piedāvāto skici lētpamatiem —–>
Ok, izskatās gana vienkārši. BET – jautājums! Kā šādus pamatus pēc tam nosiltināt un no-hidroizolēt???? Tā jau protams to tranšeju ir tiešām viegli izrakt un tik iegāzt betonu. Vai arī es esmu palaidis garām to, ka – ja pamati ir ZEM sasaluma līnijas – tos vairs nevajag siltināt ?!??! Ja tā – tad nosacīti varētu arī teikt, ka tas ir apsverams variants. Ja putuplastu vajag vienalga – tad baigo starpību neredzu. Plus jautājums – tranšejas dibenu neblietētu atstāj? Un vel manā mitrajā smiltī/zampā pie pusotra metra (ko var redzēt vienā no iepr.bloga ierakstiem) – šitās 40 tonnas varētu aizbraukt lejā rūkdamas… :D (Attiecīgi lasīt tālāk manas pretpļāpas pret dziļo lentu… :) )

Ansis Liepa jautā – vai ir racionāli ņemties ar to drausmīgi lielo bedres rakšanu, blietēšanu utt?!
Tad nu atbildu, un iekļaujot argumentus – kāpēc izvēlos seklos nevis 1,2m dziļos standarta lentas pamatus.
- Man nebūs jārok drausmīgi liela bedre – man jānorok 20cm augsnes slānis 11 x 14 metru lielā laukumā. No kubatūras viedokļa 31 m3 ar melnzemi. Varbūt esmu naivs – bet man nešķiet neiespējami to norakt kaut vai pat ar lāpstu diviem trim cilvēkiem darbojoties, turklāt ir motobloks ar piekabi. Sapratīs, ka ir baigais čakars – ook, izsauks traktoru.
- Melnzemi būtu jārok nost jebkurā gadījumā, jo zemgrīdā taču vienalga parasti tādu neatstāj, pareizi? Tikai šancējot pēc īstajiem standartiem lentas tranšeja būtu jārok oi oi oi dziļāka… Es izvēlos absolūto minimumu.
- Kāpēc tikai 20cm? Tāpēc, ka apakšā jau ir smilts. To pat baisi blietēt nevajadzēs, jo gadu desmitos tā tur stabili jau sablietējusies. Jā – ap 80m3 smilšu piebēršanai būs jāpieved. A standarta pamatu būvbedrei taču arī jāved klāt kaudze pieberamo materiālu? Kur starpība? (Varētu jau uztaisīt mazo karjeriņu turpat blakus smilšu ieguvei, bet viens paliels dīķis jau ir… :D )
- Bliete – mehāniskā. To būs jāīrē. Dienā ap 15 Ls – vismaz divas – trīs dienas toč vajadzēs.
- Bituma mastika – izrēķināta! Ar latiem 50 uz vertikālo plakni vajadzētu noteikti pietikt. Pat ja vālē divos slāņos. Un vēl virspamata ruberoīda piķošanai. Standrta pamatiem arī vajag hidroizolāciju, turklāt – ja lenta ir 1,2m dziļa – tad to piķi vajag vēl daudz vairāk.
- Par parasto putuplastu un tā piesūkšanos ar mitrumu – nevaru nepiekrist. Domās. Taču arī standarta pamatus IR jāsiltina. Bez putuplasta īsti nav variantu. Vai arī tomēr ir? :)

Par monolīto, dziļo, pamatīgo betona lentu pret manu seklo lentu + blokiem.
Ansi – a kur Tu ņēmi, ka manu pamatu variants ir 1300 Ls, bet Tavējā piedāvā monstrozā, smagā lenta – 700 Ls? (Man sanāca 17m3 uz pilno lentu, kas ir 17x37Ls + sūknis + vešana = 629 + kādi 50 Ls + vēl kādi stabili 50 Ls)
Ja paskatīsies manu aprēķināto pamatu tāmi, tad pamanīsi, ka tur dārgākais ir putuplasts un smiltis. Vismaz man par plikiem pamatiem bez siltinājuma sanāca 600 Ls. Turklāt jau par parējām dārgākajām lietām – smiltīm un putuplastu – smiltis biju rēķinājis uz 130m3, tomēr pietiks arī ar 80m3, savukārt ar putuplastu – viss atkarīgs, kādu cenu sarunā un kur, kādu piedāvajumu atrod. Bez šīm nupat minētajām lietām nevar iztikt nedz mana seklā lenta, nedz dziļā, monolītā lenta!
Otrajai par sliktu milzīgs svars (nenoliegsi, ka tas var veicināt ātrāku sēšanos) un vajadzība tomēr pēc gana nopietnām veidnēm. Nez, nu netīk man īsti šie monstru pamati. Neredzu nekur baiso ieguvumu par labu dziļajai lentai – ja vien nosacīti varbūt ietaupītas dažas dienas darba (kas, protams, nav mazsvarīgi). A jārok tāpat kārtīga bedre un vēl dziļāka, jātaisa gruntīgāki veidņi (manā variantā varu tikt galā ar putiku un ķīpām kā formām – pārbaudīts!), jāsauc mašīna un beigās iegūts monstrozs svars zem mājas… Bet nu – kas zina, varbūt vēl pārdomāšu.

Kur ņēmu ideju par seklajiem pamatiem?
Pats jau neizdomāju šos seklos pamatus – pazīstams būvinženieris ieteica veidot lentu pilnībā no keramzīta, tomēr pats izdomāju, ka jākombinē – tā būs pat labāks efekts, jo, piemēram, keramzīta blokiem ir labāka siltumnoturība par parastu betonu.
Ja es uz kaut ko iecirties, tad mani nebūs tik viegli uz sitiena pārliecināt. Taču vienmēr jau pēc tam klusi stūrīti apdomāju visus par un pret, un reizēm arī pārkāpju savai principialitātei un ietiepībai un savas domas mainu. Tā kā -  vēl jau manīs, kas beigās sanāks. :)

Par pamatu nopiķošanu no abiem sāniem
Ansis
domā, ka nopiķojot abas vertikālās plaknes – pamats tieši būs mitrāks, jo nevarēs žūt
Zini, arī fakts, nebiju no tāda aspekta padomājis. Tātat – jāpiķo tikai no āras.

Par lēzenu jumtu
Es jau neesmu teicis, ka baigi plānoju ietaupīt uz jumta konstrukciju. Tur, kā būvinženieris ar arhitektu kopā sarēķinās – pie tā arī pieturēšos. Pagaidām, cik sapratu no projekta – slīpums ir uz 23°. Daudz vai maz?

Par koka karkasu
Ansi, hei, kurā brīdī Tu esi uzķēris, ka es gribu būvēt loadbearing tipa salmu māju??? Nēēēē, tik maniakāls un profesionāls es vēl neesmu. Nekādā gadījumā. Man 100% būs koka karkass, kas nesīs jumta svaru. Loadbearing jeb slodzi nesošā salmu māja nav tā, ar kuru vajadzētu kā pirmo eksperimentēt… ;)

-

Kombinētie bloku/betona pamati – skice + aptuveni aprēķini

8

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Pamati | Posted on 13-02-2010

Birkas:, , , , , , , , ,

Tātad, kā jau minēju, ievācot visvisādus ieteikumus un idejas, esmu uzskicējis divus potenciālos ēkas kombinēt pamatu variantus, no kuriem vienā tiek izmantoti betons + keramzīta bloki, savukārt otrā – betons + gāzbetona bloki.
Gāzbetona bloki sanāk lētāki un to platums (38 cm nevis 30 cm kā keramzīta blokiem) ir pat labāk piemērots uz tiem balstāmajai konstrukcijai, tomēr nedrīkst aizmirst nopietno gāzbetona “nedraudzēšanos” ar mitrumu.

Lūk, skices un arī īsi, blokiem gana precīzi, bet palīgmateriāliem un izdevumiem ļoti aptuveni aprēķini.

Betona lenta + keramzīta bloki
- Pašmaisīts lentai nepieciešamais betons (5 m3 – ietverot iekšējo nesošo sienu 0,2m platumā) = 100 Ls (cipars mazliet uz dullo)
- Armatūra pamatos un starp blokiem = 100 Ls (ļoti aptuveni)
- Keramzīta bloki (30cm x 194 gab. / 20cm (iekšsienai) x 50 gab.) = 7 m3 x 45 Ls = 315 Ls
- Transports blokiem (65 km no Rīgas ar 0,5Ls/km) ar izkraušanu = 50 Ls
Pamati kombinēti ar KERAMZĪTA blokiem- Mūrjava = 50 Ls
- Bitumena mastika = 40 Ls
- Plēve zem grīdas putuplasta (106 m2) = 45 Ls
- Putuplasts (Horizont. ekstrud.-50m2 / ārējais vertik.-27m2 / iekš.vertik.-26m2 / 15cm grīda-216m2) = 240+75+25+550 = 890 Ls*
- Transports putuplastam = 30 Ls
- Smiltis (130 m3) = 420 Ls (ļoti aptuveni)
_________________________________
Kopā = 2040 Ls (redz kā tomēr kopā savācās lielāks cipars, nekā būtu domājis)


Betona lenta + gāzbetona bloki
- Pašmaisīts lentai nepieciešamais betons (6 m3 – ietverot iekšējo nesošo sienu 0,2m platumā) = 120 Ls (cipars mazliet uz dullo)
- Armatūra pamatos un starp blokiem = 100 Ls (ļoti aptuveni)
- Gāzbetona bloki (200x380x600) = 9 m3 x 22 Ls = 200 Ls
- Transports blokiem (65 km no Rīgas ar 0,5Ls/km) ar izkraušanu = 40 Ls
- Mūrjava = 70 Ls
Pamati kombinēti ar GĀZBETONA blokiem- Bitumena mastika = 50 Ls
- Plēve zem grīdas putuplasta (106 m2) = 45 Ls
- Putuplasts (Horizont. ekstrud.-50m2 / ārējais vertik.-27m2 / iekš.vertik.-26m2 / 15cm grīda-216m2) = 240+75+25+550 = 880 Ls*
- Transports putuplastam = 30 Ls
- Smiltis (130 m3) = 420 Ls (ļoti aptuveni)
_________________________________
Kopā = 1955 Ls

* Putuplasta kopējās izmaksas ir “stiepjams” jēdziens – jo ar šādu apjomu var arī atlaides dabūt utt. Esmu arī uzgājis arī “aizdomīgi” lētus piedāvājumus, kas man ļautu iegūt pat labāku putuplastu par vismaz 2x zemāku cenu, tā kā šīs lietas izmaksas vēl ļoti novariēs.

Ko es no augstākminētajiem cipariem secinu???
Bij domājis – starpība sanāks lielāka. Tagad – loooģiski to, ka NAV vērts nepilnu 100 Ls ieguvuma dēļ riskēt ar gāzbetona blokiem! Redz, pirms tam es rēķināju trīs rindas ar blokiem – un tad tā starpība bija tiešām manāmi jūtamāka, jo gāzbetons ir 2x lētāks par keramzīta blokiem, taču tagad pats priekš sevis sarakstot šos ciparus saprotu – lai arī kā man patiktu labāk 38 cm plati pamati un it kā lētāks būvmateriāls, keramzīta bloki tomēr būs uzticamāki!

P.S. Ikviens labojums par kādu nekorektu ciparu/cenu un ieteikums, kā kaut ko var vēl optimizēt, ir ļoti laipni gaidīts!!!

Atbildes uz komentāriem – par bloku pamatiem

5

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Komentāri un atbildes uz tiem, Pamati | Posted on 08-02-2010

Birkas:, , , , , ,

Tāks, sapratu, ka efektīvāk laikam būs savu pagaro atbildi uz komentāriem par iepriekšējo ierakstu ievietot kā atsevišķu rakstu. Tad nu lūk.

Par iekšējā vertikālā siltinājuma jēgu
1) Iekšējais vertikālais siltinājums vajadzīgs gadījumam, ja nu, kā Didzis saka, sals tomēr paņemtu priekšā tos pamatus uz caursalšanu. Ok, 10cm vietā varētu arī 5 cm ielikt.

Par putuplasta biezumu utt.
2) Jo biezāks putuplasts no āras – jo labāka aizsardzība pret caursalšanu. Zem grīdas noteikti vajag biezu siltinājumu, lai silto grīdu betona masa var pēc iespējas labāk un ilgāk siltumu noturēt. Ok – grīdā ar var 15cm ielikt nevis 20, bet tur noteikti vajag biezu slāni, lai neiet prom siltums gruntī.

Par mastiku
3) Ok, mastiku var likt pa virsu putuplastam, lai mitrums netiek klāt pamatu blokiem. Tāda tā doma. Bet labs arguments, ka mastika var to putuplastu saēst… To jāpārbauda!

Par keramzīta graudiem iekš betona
4) Ar lejamu betonu un veidnēm ņemties nu galīgi nav iekāriena. Turklāt keramzīta graudi man toč sanāktu dārgi, ja es tos pats jauktu betonā. Arī lejamais keramzītbetons nav nekāds lētais… Var jau vēl ar putuplasta veidnēm ņemties no Tenaxa vai Ripo, bet tiem problēma – pārāk šauri pamati sanāk. 30 cm kopējais pīrāgs man toč ir par maz. Tagad man sanāk 50 cm kopējais pīrāgs.

Par apmetuma aizsardzību pret ūdeni
5) Āra apmetumā māls/smilts/salmu šķiedras. Var to visu arī ar kaļķa apmetumu, ja gribās baltu māju. Bet pavisam piebeidz ar paštaisītu kazeīna krāsu vai klīsteri, kas neļauj ūdenim tikt iekšā apmetumā. Pārbaudītas metodes. Bet par šo nedomāju – ir man paziņa Aleksandrs, kas apmācības izgājis un pats to visu uz savas mājas izmēģinājis – viņš uzrīkos pie manis vasarā apmācību un darba talku. Tad arī to visu redzēs un apgūs!

Par pamatu caursalšanu
Caursalt pamati var dažādu iemeslu dēļ. Putuplasts par plānu, grunts par mitru, siena par plānu, nesilta telpa pretī, putuplasts štruntīgi uzlikts, sienai par švaku siltumnoturība… Keramzītam ir labāka siltumnoturība par betonu, turklāt, ja nu tomēr sals to sienu “paņems priekšā”, tieši tāpēc man no iekšpuses vēl tie 5-10 cm ar putuplastu. Pie mega liela sala maz kas līdz, taču tas nenozīmē, ka nevajag vispār siltināt ar putuplastu. Turklāt es vēl “naivi domāju”, ka mājai pa perimetru esošā smilts nebūs tik mitra kā melnzeme.

Ko iegūšu no šādiem seklajiem pamatiem?
Mazākus izdevumus un vieglākus pamatus, bet nezaudējot funkcionalitāti un siltumnoturību. Iespējams, panākot, pat labāku siltumnoturību, pateicoties “kaudzei” putuplasta. A ko Tu iesaki – labāk rakt tranšejas un uz nenoblietētas zemes vālēt 40 tonnas smagu betona lentu, kas man visu to konstrukciju palēnām uz leju gruntī vilks (jo pati mājiņa pēc tam labi ja padsmit tonnas svērs)? Turklāt lielajiem pamatiem vajag daudz (ap 18m3 ) betona, kas maksā visai palielu naudu. Smiltis man jau tur ir, bet tas, ka kāda krietna čupiņa vēl būs jāpieved – tas ir fakts. Bet tas būtu jādara tā jebkurā gadījumā, jo zem grīdas jau tu melnzemi arī neatstāj!! Un vēlreiz atkārtoju – šos pamatus es pats neizdomāju! Pazīstams būvinženieris ieteica, viņš uz tādiem vairākas dzīvojamās mājas lielākas ir uzcēlis.

Par laukakmeņu pamatiem
A pa cik Tu man no tiem laukakmeņiem uzbūvēsi tos pamatus, cik ilgā laikā?! Es nemāku no mega neregulāras formas akmeņiem uztaisīt pamatus, kuru augšējā 40cm plakne būtu ideāli plakana un lai pie šiem pamatiem kaut ko varētu arī pieskrūvēt (piemēram, pamatu vainagu no brusām). Un kāda garantija, ka tie pamati kaut kur nelūzīs, neplaisās, pamatīgi nesēdīsies palielā svara dēļ? Un cik viegli, efektīvi būs nosiltināt šo neregulāro pamatu vertikālo plakni? Vai arī siltinājums nebūs vajadzīgs?

Didzis sacīja: “Bet nu Tev jau Edgar par visām varēm vajag eksperimentēt :)
Bet nu Didzi, vispār – šo māju ceļu es, Jānis…