Salmu māja pēc ziemas miega – plaisas apmetumā

50

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Drenāža, Lietus notekas | Posted on 03-03-2012

Birkas:, , , ,

Šodien lielisks laiks – beidzot nolēmu apmeklēt savu ziemas miegā guļošo salmu māju! Viss principā izskatās labi, ja nu vienīgi vairākās vietās palielinājušās plaisas un vienu apmetuma stūri slīpie lieti un sals tomēr ir paplucinājuši vairāk. Nu nekas – teorētiski, tas jau bija paredzams. Varu tikai iedomāties, kāds izskatītos mājas apmetums, ja es to NEbūtu nokrāsojis – skats būtu vairāk nekā bēdīgs, jo jau šajā apdrupinātajā stūrī ūdens ir paskalojis nost smiltiņas. Līdz rudenim vai pat nākamajam pavasarim nelielās plaisiņas noteikti atstāšu neaiztiktas – ja tur apakšā kaut kas staigā, tad lai “izstaigājas” kā nākas, kā arī pie reizes, lai izelpojas pa plaisām mitrums. Ar mitrumiem mājas perimetrā viss izskatās salīdzinoši labi, domāju, ka drenāža savu darbiņu veic. Manīs, kas notiks lielākā atkusnī.

Bet nu – tagad lai runā galerijas bildes ar parakstiem!

Lūk, mana sārtā mājas spozme pirmajā, jūtamākajā pavasara saulītē! :)
Close
Lūk, mana sārtā mājas spozme pirmajā, jūtamākajā pavasara saulītē! :)
"Parādes" durvju portrets.
Close
"Parādes" durvju portrets.
Uz jumta pat drusciņ sniegs vēl palicis.
Close
Uz jumta pat drusciņ sniegs vēl palicis.
 
Grunts ūdeņu testa bedrei "vāks" vaļā uuuun...
Close
Grunts ūdeņu testa bedrei "vāks" vaļā uuuun...
... ūdens tajā bija 100cm dziļumā no zemes virsmas. Manuprāt, pavisam labs rādītājs. Jālūko, kas būs tālāk visiem sniegiem kūstot.
Close
... ūdens tajā bija 100cm dziļumā no zemes virsmas. Manuprāt, pavisam labs rādītājs. Jālūko, kas būs tālāk visiem sniegiem kūstot.
Lūk, mans dižais drenāžas grāvis ar "nedaudz" sapūstu sniegu.
Close
Lūk, mans dižais drenāžas grāvis ar "nedaudz" sapūstu sniegu.
 
Grāvis? Kāds grāvis? Kurā vietā? :D
Close
Grāvis? Kāds grāvis? Kurā vietā? :D
Un te jau vērojam apmetuma plaisas. Principā, šitā te jau bija arī rudenī.
Close
Un te jau vērojam apmetuma plaisas. Principā, šitā te jau bija arī rudenī.
Šī plaisa pie loga rudenī tik gara gan vēl nebija.
Close
Šī plaisa pie loga rudenī tik gara gan vēl nebija.
 
Māja dzīvo un kustas. Un viegli ieplaisā. :)
Close
Māja dzīvo un kustas. Un viegli ieplaisā. :)
Kā redzams - slīpais lietus par spīti garajam jumta pārkarei vienalga ir normāli paslapinājis sienu un lāseni.
Close
Kā redzams - slīpais lietus par spīti garajam jumta pārkarei vienalga ir normāli paslapinājis sienu un lāseni.
Un arī te kā redzams lietavas tikušas līdz sienai. Ēnā esošā smilts pavisam sasalusi.
Close
Un arī te kā redzams lietavas tikušas līdz sienai. Ēnā esošā smilts pavisam sasalusi.
 
Un te redzams, ka lietus notekā tomēr ir kāda sūce, jo zeme slapja - vasarā būs kārtīgi vēl ar bituma mastiku jānoiet pa renes iekšpusi.
Close
Un te redzams, ka lietus notekā tomēr ir kāda sūce, jo zeme slapja - vasarā būs kārtīgi vēl ar bituma mastiku jānoiet pa renes iekšpusi.
Un te jau sāpīgākais, lietavām visvairāk pakļautais stūris...
Close
Un te jau sāpīgākais, lietavām visvairāk pakļautais stūris...
Lietus paskalojis, salīdis aiz krāsas un apmetuma, sasalis un - plorkt, atšķēlies no sienas.
Close
Lietus paskalojis, salīdis aiz krāsas un apmetuma, sasalis un - plorkt, atšķēlies no sienas.
 
Šī, manuprāt, ir vienīgā nopietnākā apmetuma skāde pēc ziemas.
Close
Šī, manuprāt, ir vienīgā nopietnākā apmetuma skāde pēc ziemas.
Dīvaini ne - stūris, kas visvairāk prom no vējiem, taču visvairāk saslapinājies un aplupis.
Close
Dīvaini ne - stūris, kas visvairāk prom no vējiem, taču visvairāk saslapinājies un aplupis.
Šis stūrītis gaaandrīz bez plaisām. Viena maziņa, maziņa. Varbūt tāpēc, ka šo stūri zinu, ka apmetu es pats? :D
Close
Šis stūrītis gaaandrīz bez plaisām. Viena maziņa, maziņa. Varbūt tāpēc, ka šo stūri zinu, ka apmetu es pats? :D
 
Un te tāds "rūsīgs" nesmukums, pie kura laikam varētu būt vainīgs zviedru krāsā esošais vara vitriols - tā brālis saka. Acīmredzot, būs palodzes jānokrāso.
Close
Un te tāds "rūsīgs" nesmukums, pie kura laikam varētu būt vainīgs zviedru krāsā esošais vara vitriols - tā brālis saka. Acīmredzot, būs palodzes jānokrāso.
Un te vēl mazliet "zaļumiņa" jau uz citas palodzes.
Close
Un te vēl mazliet "zaļumiņa" jau uz citas palodzes.
Notekai ar to ūdens tēmēšanu iekš šīs mucas ne pārāk labi veicas... :D Būsim vasarā koriģēt.
Close
Notekai ar to ūdens tēmēšanu iekš šīs mucas ne pārāk labi veicas... :D Būsim vasarā koriģēt.
 
Iekšā viss izskatās absolūti labākajā kārtībā - viss sauss un bez plaisām.
Close
Iekšā viss izskatās absolūti labākajā kārtībā - viss sauss un bez plaisām.
Ja būtu griestu pārsegums - domāju, ka iekšā būtu jau mazliet siltāks kā laukā.
Close
Ja būtu griestu pārsegums - domāju, ka iekšā būtu jau mazliet siltāks kā laukā.
Vieta ieplānotajam "patiesības lodziņam", kas ļaus aplūkot, no kā tad īsti tās mājas sienas ir veidotas.
Close
Vieta ieplānotajam "patiesības lodziņam", kas ļaus aplūkot, no kā tad īsti tās mājas sienas ir veidotas.
 
Bilde Progresa galerijai (kopš rudens bez izmaiņām). Kvalitāte štruntīgāka - bildēts ar telefonu, jo kamerai beidzās baterija.
Close
Bilde Progresa galerijai (kopš rudens bez izmaiņām). Kvalitāte štruntīgāka - bildēts ar telefonu, jo kamerai beidzās baterija.
Pavasarīgais skats uz māju.
Close
Pavasarīgais skats uz māju.
Apmetuma krāsa joprojām patīkama. :)
Close
Apmetuma krāsa joprojām patīkama. :)
 
Paspārnes dēlīši "nostaigājušī", kā rezultātā šur tur parādās pa kādai baltai, nenokrāsotai strīpai. Nekas neparasts.
Close
Paspārnes dēlīši "nostaigājušī", kā rezultātā šur tur parādās pa kādai baltai, nenokrāsotai strīpai. Nekas neparasts.
Mans zaļais drenāžas grāvis pat ar nelielu slapjumu.
Close
Mans zaļais drenāžas grāvis pat ar nelielu slapjumu.
 

Brīvdienu darba maratons aizvadīts – ārsienas tuvojas apmetumam

11

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Sienu konstrukcija | Posted on 03-07-2011

Birkas:, , , , , , ,

Brīvdienās sieva ar bērniem prom – varēju nodoties darbiem ar visu sirdi un daudzām darbstundām. Abas dienas man talkā nāca draugs Andrejs. Darbojāmies ar ārsienu “pietuvināšanu” apmetumam.

Ārsienu pielīdzināšana pabeigta
Pa šīm divām dienām ar mazu kapeiku vēl piektdienas vakarā ir nofleksētas visas ārsienas. Ūūūhhh, putekļains pasākums, bet toties sienas izskatās gludas un foršas. Un skatam arī kārtīgi atklājas “bedres”, iedobes un visādi robiņi, caurumiņi. Ar tiem būs ko pacīkstēties. Daļu jāaizbāž ar salmiem, daļu doma smērēt ciet ar mālusmilšu masu. Vēl jālīdzina arī visas iekšsienas, bet tur varētu būt par kapeiku mazāk darāmā, jo uz iekšpusi ir vērstas ķīpas apcirstās puses, kas ir manāmi līdzenākas un ne tik ļoti spurainas. Toties iekšpusē atkal nekur nav sieta un sienas gan jau gribēsies līdzenākas nekā ārpusē.

“Long straw mix” ar kaļķi
Vienu vakaru nolēmu palietot to kaļķi, ko es tur dikti eksperimentālā un nezinīgā kārtā sataisīju pašķidrā putrā. Ņēmu spaini, iegāzu tajā kaļķi, iegāzu smalko granti un to visu samaisīju kopā ar pagarākiem salmiem. Tad nu ņēmu grāmatā saukto “long straw mix” un bāzu ar to cietu gropes gar karkasa malām un vēl caurumus šur tur. Pliki salmi no gropēm krīt laukā, bet šitie tur labi ielīp, masa pēc tam sacietē un turas visai labi. To pašu biju izveicis iepriekšējos eksperimentos ar šķidru mālu emulsiju – rezultāts gluži līdzīgs.
Tas, kas mani mēreni pārsteidza nākamajā dienā – blīvākās vietās šitais maisījums bija kļuvis dzeltens. Respektīvi, kur kaļķu putra viena pati uz salmiem – tur tā ir sniegbalta, bet kur maisījums kopā ar salmiem – tur tas kļuvis dzeltens. Ceru, ka kaļķis vienkārši “izvilcis” dzelteno krāsu no rudzu stiebriem.

Daudzfunkcionālais pretgrauzēju siets
Depo iepirku cinkotu Rjabicas apmetuma sietu – to arī pa šīm dienām metra augstuma uzlikām visā mājas apakšējā perimetrā. Saucu to par daudzfunkcionālo, jo tas palīdzēs gan atturēt grauzējus no veiklas paciemošanās salmu zonā aiz apmetuma, un, kas šobrīd ir teju pat svarīgāk, palīdz pielīdzināt sienu negludumus un caurumus. Kur vajadzēja, tur aiz sieta aizbāzām salmus. Sietu skrūvējām gan ar skrūvēm, gan kaudzēm 12-14mm skavu. Tās pa šīm dienām izlietojām, šķiet, kādus 4-5 tūkstošus. Kārtīgi tos apskavojām ap lazdām, pieskavojām pie karkasa utt. Šitā sieta likšana bija pats apjomīgākais darbs, ko šajās divās dienās paveicām.

Paldies par ieteikumu Aaaaa – iepirku glītās papes naglas ar platajām galvām un vietumis ar tām panaglojos, kur stikla šķiedras siets uz karkasa viens pats turas tikai ar skavām. Nagliņas baigi feinās, mierīgi dažviet piebliezu ar tām arī metāla sietu.

Tā kā man palika pāri “čainīzeru” stingrais metāla siets, tad to epizodiski vēl uzstādīšu tajās vietās, kur lielākas bedres, lai tās ir vieglāk un drošāk aizlīdzināt ciet.

Apmetuma iesmērēšana sienā un sietā
Es pats sestdienas vakarā “saldajā ēdienā” ar rokām un urbjmikseri uzmaisīju “uz aci” apmetuma masu, kuru sākumā klāju ar jaunnopirktajām apmetuma ķellēm, bet beigās sapratu, ka ar rokām tas process ir gan efektīvāks, gan savā ziņā arī patīkamāks. Tad nu iesmērēju aiz sieta gropēs un iedobēs kā nu mācēju. Šodien tas jau bija daļēji pažuvis un izskatījās visai labi.

Sieva pa nedēļu uz  bezlogu gala sienas arī iemēģināja roku iedobju un bedru aizlīdzināšanā. Viņas masa sanākusi tāda mazliet smilšaināka un laikam tāpēc, ka uzliktais slānis ir pabiezs, tas joprojām cītīgi žūst.

Vēl es pamēģināju mālsmilts masu uzsmērēt uz noapaļotās durvju ailas (pa lietu aizmirsu nobildēt..). Šobrīd pat raupjā virsma izskatās patīkami, un plānais slānis ir diezgan izturīgs un sietā turas labi, nedrūp. Tā kā slānis ir visai paplāns pāris milimetru biezumā, tas ir elastīgs, mazliet lokas, bet neplaisā, nelūzt. Attiecīgi, ja apmetumu uzveido kādu 2-3cm biezumā, domāju tas stāvēs pat ļoti labi un būs pietiekami izturīgs.

Pārdomas
Mani šodien pārņēma pārdomas – ņemot vērā, cik daudz to iedobju un nelīdzenumu, smērēšanās ar māliem var sanākt visai pailga. Varbūt ne tik daudz pats ķellēšanas process, kā tieši apmetuma sagatavošana. Tā kā javas maisītāja man nav, tad ar rokām tas darbiņš nav no tiem ātrākajiem. Attiecīgi – jāapsver iespējamība atteikties no mēģinājuma tās bedres aiztaisīt ciet ar māliem, bet “jāinvestē” naudiņa un jālīdzina tās bedres ciet ar to pašu kaļķa apmetumu un iekārtu. Jā, materiāls varētu būt vajadzīgs padaudz, taču temps, kādā aizklāšana būtu iespējama, būtu nesalīdzināmi ātrāks. Taču, no otras puses – ja bedre ir vairāku centimetru biezumā, tad kaļķis tādā slānī žūs “veselu mūžību”… Pašreiz esmu novērojis, ka māls žūst salīdzinoši ātri.

Vai kaļķis turēsies pie māla?
Un vēl jautājums, kas galvā maisās – vai kaļķis vispār turēsies pie māla virsmas?! It kā neredzu baigo iemeslu, lai neturētos. Māla virsmu (un arī pašu salmu virsmu) pirms kaļķa likšanas būtu viegli jāsamitrina vai arī pat jānosmērē ar kaļķa pienu, kā to ieteikts darīt ar koka karkasu pirms apmetuma likšanas. Es jau speciāli izmēģināju uz ēkas koka karkasa stūra – apsmērēju ar kaļķa pienu, ļāvu bik nožūt un tad uzvālēju virsū mālu apmetumu – atsevišķi gan uz metāla sieta, gan stikla šķiedras sieta. So far, so good – turās tas mālu slānis pie tā karkasa tiešām labi. Atkal var dauzīt ar dūri un plaukstu, bet nost nebirst, no karkasa it kā neatlīmējas. Plaisu īsti arī nav. Izskatās gana cerīgi.

Apmetuma sargāšana no saules stariem
Izlasīju grāmatā un arī loģiski saprotu iemeslus – kaļķa apmetumu esot ļoti jāsargā no saules stariem. Tas tādēļ, lai ūdens pārlieku ātri no apmetuma neiztvaiko un nerodas rukuma plaisas. Lūk, tad nu es dikti domāju, ar kādu materiālu vispār varētu šīs lielā apjoma sienas piesegt. Respektīvi, tiešai dienas saulei ir pārliecinoši pakļautas divas ēkas sienas (uz vienas viegli uzspīd rīta saule ap 10tiem, uz otras tikai vakara saule ap 19tiem).
Pagaidām vienīgais risinājums, ko pamanīju – K-Rautā tiek pārdota melna, necaurspīdīga, armēta plēve (perforēts agrotīkls?), ko parasti zemeņu audzētāji uz zemes klāj. Cena šķiet bija ap 50-60 santīmiem kvadrātmetrā. Tāda viegli pabieza un šķita visai izturīga. Plēve skaitās perforēta jeb ar caurumiņiem, bet tas man laikam šai reizē nav tik svarīgi pat.
Tas varētu būt risinājums, jo speciālie armētiem “brezenti” kaut kā pārklāšanai maksā padaudz. Varbūt kādam ir vēl kāds ieteikums sienu aizsardzībai no saules?

No otras puses, teorētiski tiek slavēta šo dabīgo apmetumu pozitīvā īpašība – plaisas var ar kaļķa piena palīdzību atkal tā kā aizlīmēt ciet, taču, protams, labāk būtu tādu rašanos nepieļaut. Savukārt, ja cementa bāzes apmetums saplaisā – tad gan laikam praktiski nekā nevar līdzēt.

Tālākie darbi
Jāpieliek ārpusē siets, kur vajadzīgs. Jāizdomā, kā darīties ar tām bedrēm – līdzināt ar māliem vai nē.
Tad jāķeras pie iekšsienu līdzināšanas un sagatavošanas apmetumam.
Jāpasūta, jādabū un jāpieliek lāsenis pirms apmetuma likšanas.
Jādodas nokonsultēties ar Sakret pārstāvi par un ap visu apmetuma likšanas procesu. Starp citu, ar viņu jau sazinājos. Kaļķis palicis dārgāks, taču dabūt joprojām var un būs pieejama arī apmetuma mašīna. Turklāt šamējais ar visu tehnologu teicās atbraukt izpētīt situāciju un ierādīt, kā tas viss apmešanas process darāms. Izklausās daudzsološi. :) Tad nu ar šo tuvāko mājas stadijas sapni prātā arī turpinu rosīties! :)

Simtais ieraksts ar raibiem notikumiem!

7

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Pamati | Posted on 06-06-2011

Birkas:, , , ,

Skat, kā esmu centīgi strādājis ne tikai pie mājas, bet arī šajā blogā! :) Šis jau ir simtais ieraksts šai vietnē!! Yuhuuu! Plus interesei piebildīšu, ka komentāru skaits manā blogā jau ir pāri tūkstotim, savukārt apmeklētāju ziņā šeit paciemojas plus mīnus 100 cilvēku dienā. Manuprāt, pavisam neslikts rezultāts! ;)

Cokola apmetums
_DSC0235Stāstāmā man padaudz un arī bilžu tik pat. Sākšu ar to vienkāršāko – sieva vakardien apliecināja, ka dāmu rokām špahtelēšana/apmešana padodas daudz veiklāk.. :D Viņa vairāku stundu laikā apmeta 2,5x lielāku cokola gabalu nekā es pa to pašu laiku. Malacis. Tagad metam rupjo kārtu, lai beidzot putuplasts var no saules paglābties. Viena mala gan vēl palika – to jāmet kaut kad vakara krēslā, jo pa dienu saule nežēlīgi cepina.

Tālākās rīcības plāns ar sienu caurumiem, nelīdzenumiem
Ar draugu Andreju štukojām, ko un kā iesākt ar iepirkto metāla sietu. Visādi domājām, kā rīkoties ar fasādi un ar caurumiem, bedrēm tajā. Visu pārspriedumu procesu neatrakstīšu, taču nonācām pie aptuveni šāda rīcības plāna:
1) Aizbāžu caurumus, spraugas ar salmiem
2) Ņemu motorzāģi vai fleksi ar zāģripu (ja man tādu vispār izdosies kur nopirkt) un pielīdzinu visus negludums
3) Ņemu mālu mālu/smilšu/salmu sajaukumu un cik nu loģikas un efektivitātes robežās var pielīdzinu, aizbāžu, aizlipinu.
4) Kur baigie robi (uz visiem stūriem), lieku virsū metāla sietu, zem tā pastūķējot salmus, kur vajag.

Eksperimentējam ar māla apmetumiem
_DSC0226_DSC0238Kā jau augstāk minēju, ir doma ķerties pie māliem, lai pielīdzinātu bedres un caurumus. Domāts darīts, lāpstu rokās un ieraku ķerrā mālu/smilšu maisījumu, kas tika izrakts no akas veidošanas procesa. Uz izjūtu iemaisīju klāt vēl smiltis un dažādās konsistencēs paķellējos pa sienu. Te tad nu beidzot laikam būs kāda bilde ar mani pašu kadrā… :D

Rupji salmi ar mālu emulsiju
_DSC0240_DSC0239Lielākos caurumos bāzu rupjus salmus, kas izmērcēti mālu emulsijā. Visai foršs aizbāžamais, bet žūst gana ilgi. Respektīvi, pa vienu dienu biezākās vietas neizžuva. Palūkos, kāds būs rezultāts ilgākā žūšanas periodā. Pēc tam, kad pirmais slānis būs pažuvis, varētu vālēt otro mālu slāni virsū – un šitā jau pamazām tās lielās bedres aizlīdzinās. Finālā varēs jau ar smuko kaļķīti ņemties.

Tipiskāks māla apmetums – klaudz kā koks
_DSC0253Pamēģināju arī normālāku apmetuma masu ar smalkāku salmu šķiedru armatūru – uzķellēju gan uz nelīdzenās ārsienas, gan arī iekšpusē uz bik līdzenākās, stingrākās sienas. Pēc vienas diennakts tas nelielais pāris milimetru slānītis ir izžuvis un klaudz kā koks, ja pa to paklauvē. Stingrība laba, galvenais nepārcensties ar māliem vien, jo tad tā masa ir trauslāka. Un starp citu - pirms gada uz ķīpas izveidotais testa apmetums stāv joprojām, nav nedz ieplaisājis, nedz kā citādi izmainījies un ir ciets kā akmens! Atliek vien iedomāties, kā ir tad, ja uzkrāmē uz ķīpām tādu kārtīgu 3-5 cm biezu slāni. Ja vien tas pats no sava svara nenoveļas nost :D , tad domāju, ka izturība tam labu labā.

Eksperiments – apmetums uz koka balstiem
_DSC0254_DSC0252Protams, ka galvā tiek risināts arī uzdevums, kā apmest koka karkasa balstus (un arī stabilizācijas lazdu mietus). Pašreiz doma ir pie tiem pieskavot stikla šķiedras sietu un ķellēt virsū apmetumu (pūst virsū kaļķi). Šodien nolēmu izmēģināt, vai māls turas uz šāda prasta sieta. Ar trim skavām pieskavoju pie klucīša sietu, uzmaisīju pa fikso mālu emulsiju ar smiltīm (kuras pagrābu no zemes pie pamatiem :D ), piebēru bik salmu smalkumus un ķellēju virsū. Stunda saulītē un apmetums ir reāli izkaltis un ciets. Dauzīju ar dūri – nedz ieplaisāja, nedz nost krita. Ja plēš aiz sieta – tad, protams, ar nelielu pretestību to pasākumu nost var dabūt. Tātad – secinu, ka plus mīnus tas pasākums turas virsū. Vajadzēs uzsmērēt vēl pāris kārtas, lai redzētu – vai pieskavots siets spēj turēt arī lielāku apmetuma svaru.

Logu ailu apdare
_DSC0246_DSC0242Kamēr mūsu mālu eksperimenti žūst, nolēmām tomēr likt lietā sietu un apdarināt vismaz vienu logu ailu. Sanāca tieši tā kā es biju gribējis un to iedomājies. Manuprāt izskatās pavisam neslikti.
Vienīgās bažas, ka siets nav cinkots, tas nozīmē, ka tas ierūsēs tai apmetumā.. Naivi ceru, ka pēc tam, kad tas būs apmetumā iekšā un apmetums būs izkaltis – rūsēšana notiks ļoti lēnu.

Pamatu perimetra siltināšana – cik platu joslu likt?
_DSC0248Šodien noeksperimentēju – izraku bedri pie pamatu cokola, lai redzētu, vai aiz putuplasta esošie akmeņi izspiedīs putuplasta loksni uz āru. Neizspieda. Šo lietu gribēju noskaidrot, jo man vajag pa visu perimetru ierakt vēl arī horizontālo putuplastu, lai neļautu ziemā sasaluma līnijai palīst apakšā zem pamatiem. Horizontālās loksnes sanāks ierakt aptuveni 60 līdz 90cm dziļumā no augsnes virskārtas (pļava ir ieslīpa).

Tas, ko šobrīd domāju, cik platu šo perimetra joslu veidot. Mana ekstrudētā Technoplex lokšņu izmērs ir 60x120cm. Attiecīgi, vai nu platumā “pieticīgie” 60cm (maz…) vai arī 120cm (bik perebors). Prasītos uz metru. Attiecīgi, tāpēc varbūt jāņem bik lētāku zilo bezporu Estplast putuplastu, kuru ražotājs sakās, ka mierīgi var rakt zemē pa perimetru, un kuram ir metru garas loksnes. Plus vēl domāju – vajag tur ofic 10cm biezas loksnes vai arī 5cm būs gana? Jūsu domas?

“Magic” putuplasts pa lēto – pārāk skaisti, lai būtu patiesībā
Sērfoju pa SS.lv sludinājumiem meklēdams XPS putuplastu – uzdūros uz sludinājumu, kas piedāvā “tipa” putuplastu, taču labāku, izturīgāku un lētāku… 4cm loksne turot -100 grādus, izmantojot uz naftas platformām. Saucoties – PAFS (Google neko par tādu nezina vispār)… Varot rakt zemē, nedegot, esot cietāks par putuplastu. Un trakākais, ka cena vnk 2x zemāka kā XPS. Paši tirgoņi šķiet kaut ko slapstās un skaidru valodu īsti runāt negrib. Esat par ko tādu dzirdējuši kādreiz? Kamēr neaptaustīšu pats, tikmēr neticēšu.

Rīt dodos uzbrukumā būvmateriālu veikaliem. Jāiepērk skavas, paplākšņi, skrūves, stikla šķiedras siets, fleksim zāģripa, metāla siets utt. Otrdien solās divi palīgi pa būvi uzdarboties. Skatīsimies, kas no tā visa sanāks! :)

Apmetuma sieta izvēle

5

Posted by viesis | Posted in Apmetums, Sienu konstrukcija | Posted on 20-05-2011

Birkas:, , , ,

2011-05-20 19.08.462011-05-20 19.08.36Šodien mazliet paķimerējos ar brāļa iedoto metāla sietu ar domu – uzlikt to uz salmu sienas, piekniedēt, pamēģināt aiz tā aizbāzt salmus bedru/kabatu pielīdzināšanai. Kā bildēs redzams, siets it kā metāla, bet tāds baigi plāniņš, līdz ar to elastīgs. Ja kaut ko bāž garām, siets, lai arī piekniedēts, vienalga arī izmet vēderu. Tātad secinu, ka no šitā plāniņā jēgas īsti nebūs (Rjabica, 10x20mm acis).

Kā filmā..
Palūrēju, kā tad “Building with awareness” filmā darīja. Tur izmantoja cirsti vilkto sietu – tāds baigi blīvs ar mazu aci. Bet nu viņi to sietu lika vien uz logu/durvju līkumiem nevis pa visu plakni. Un attiecīgi tajās vietās apmetums turās tikai pie sieta, jo režģis bija tik smalks, ka caur to apmetums noteikti nekādu saķeri ar salmu blokiem nedabūja.

Kā rīkoties?
Siets_siena_2Tad nu tagad pats domāju, kā rīkoties.
1) Likt sietu tikai tur, kur vitāli vajag (uz statņiem, logu ailām, aizbāztiem caurumiem) un tad visus nelīdzenumus mēģināt ar apmetumu aizlīdzināt. Tobiš, tur kur baigā bedre, tur ķellē vairākos slāņos apmetumu, līdz panāk puslīdz līdzenu, un tad štuko par noslēguma kārtām. Sieva saka, ka bedres var mēģināt ar pašmaisītu mālu masu aizķepināt, un kad tas izdarīts, tad vālēt pāri kaļķa mašīnapmetumu.
2) Vai arī tomēr visu ēku pārvilkt ar stingru, smalku sietu, zem kura kabatās sablīvēti salmi. Sietu kārtīgi sasiet savstarpēji, ar skrūvēm (naglām) piestiprināt pie karkasa, kur var – un tad tam visam vālēt virsū kaļķa apmetumu. Šādā gadījumā apmetums īsti nesaķersies ar salmu blokiem… Kā Didims sakās – nav tā labākā ideja.

Sieta veida izvēle
Siets_sienaUn tad vēl izvēles jautājums, kādu tad to sietu ņemt – metāla, plastikāta vai stikla šķiedras. Didims iesaka metālu neizmantot – netaisīt metāla režģi ap savu dzīvojamo telpu. Pagaidām googlē tā vienkārši neizdodas uzmeklēt sietu, kas nebūtu kosmiski dārgs (cirstais/vilktais..), kas nebūtu pavisam plāniņš (Rjabica), un kas varbūt vēlams nebūtu no metāla… Ir kādam ieteikumi?

Rīt (tas ir – jau šodien..) ar biedru Andreju dodamies kapāt lazdas, lai būtu ar ko sienu stabilitāti panākt. Vajag sarūpēt kādas 50 gabalas – cerams, ka drauga Edgara piemežā tādas būs pietiekamā apjomā, un cerams, ka divos piegājienos ar jumta bagāžnieku šito visu varēšu aiztransportēt. Rīt arī piebeigsim atlikušās sešas ķīpas, ko ielikt augšējā rindā.

Joprojām spēkā piedāvājums – ja kādam ir gribēšana šajā procesā piedalīties un palīdzēt, saņemot finansiālu atlīdzību, ziņo tik šurp! :)

Funktierējot par tām polipropilēna lentām

8

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Sienu konstrukcija | Posted on 03-03-2011

Birkas:, ,

Gribēju piebilst pāris nianses, kas manā prātā kulstās par tām PP lentām/stropēm. Labums tām būtu tāds, ka tās ir salīdzinoši nelielas un neizvirzās baigi ārpus sienas virsmas – vertikāli koki radītu vērā ņemamus izvirzījumus, ko pēc tam būtu grūti apmest, turklāt pašu koku jau apmest principā sarežģīti (siets vajadzīgs utt.). Ok, pie tīras PP lentas jau ar apmetums neturās klāt, bet tai tomēr mazāka virsmas platība, varētu to atrisināt.

Stropes_sienaRekur pievienoju bildīti uzzīmētu, kā es biju domājis tās stropes izmantot. Tās “vaļīgās” strīpas sānos ir nenospriegotas stropes – iezīmēju tā, lai var aptuveni saprast, kā tās domāju likt. Attiecīgi, sarežģītākais jautājums šādā zīmējumā ir – ar ko/kā tās stropes piestiprināt pie tām vainagsijām?!?
Varētu jau veidot pilnu apli, kas būtu patiesībā labs risinājums, taču zem apakšējām vainagsijām es lentu nepabāzīšu, a urbt tajās caurumus – kaut kā galīgi nekārojas. Jādomā vien, kādu āķi, skrūvi iestiprināt tajā vainagsijā, lai to stropi piestiprinātu.
Savukārt labajā pusē augšpusē uz ķīpu stūra jāveido kaut kāds dēļu stūra profils, jo citādi spriegojot iekštelpu plaknes tās stropes gluži vienkārši iegriezīsies iekšā ķīpās.

Didims, arī salmu mājas aktīvists no Ikšķiles, man norādīja izvēlēties stropes, kas ir vismaz 20mm platumā un spēj turēt tonnu. Mans brālis izteica bažas, ka tās 300kg turošās stropes radīs papildus spriegumu uz karkasu, un pats koka karkass ar savu dzīvošanu tas stropes agri vai vēlu izstaipīs…

Un vēl es absolūti neizslēdzu iespējamību, ka, lai arī cik ar to rokas instrumentu spēcīgi nospriegotu tās lentas, kaut kāda sajūta liek domāt, ka tā joprojām viducī būs viegli vaļīga (sava elastīguma dēļ) un iespējams nemaz baaaigi nenospriegos to sienu. Atvestie kokmateriāli gan bija tik stringri nospriegoti ar šādām lentām, ka maz nelikās…

Bet no trešās puses atkal domājot – tā kā es plānoju to ķīpu krāvumu jebkurā gadījumā iestīvēt starp augšas un apakšas vainagsijām, turklāt krāvumā iekšā ir sadzīti gana daudz armējošie mieti, tad tā siena pati par sevi nemaz īsti nestaigās. Un, ja no abām pusēm vēl pārvilktu pāri nospriegotas lentas, un visbeidzot vēl to pasākumu apmestu – man naiva cerība, ka tā siena būs gana stingra. Protams, ar traktoru jau jebkādu sienu var izkustināt…

Un tad finālā uz tādām nolentotām ķīpām būtu gana vienkārši ar apmetuma iekārtu vairākos slāņos kārtīgi uzpūst kaļķa apmetumu. Ok, vēl paši karkasa statņi būtu jāpārklāj ar sietu, lai apmetumam vispār būtu pie kā turēties.