Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Tāpat kā dabā un celtniecībā, arī blogs nemīl tukšumu. Neļaunojieties, ka kādu brīdi atkal klusums. Īsti nekādas fiziskas darbības pašreiz nenorisinās, tik vien kā periodiski savu galvu pašausminu ar faktu – “drīz atkal sāksies sezona…”. Lūšu Dravas projektiņš kā jau prognozēts mierīgi turpina čubināt lēnu gaitu uz priekšu. Bet šoreiz galvenokārt gribēju padalīties savās atkal uzaugušajās pārdomās par šobrīd aktuālo apkures tematu. Drebinos pa pašreizējo māju, jo pašvaki ar siltinājumu, tad nu cepu prātā ilūzijas, kā nez varētu būt nākotnē iekš manas mājas?

Ar dažiem lēmumiem ir grūti. Es neesmu neizlēmīgs, bet dažus lēmumus pieņemt reizēm ir ļoti grūti. Izskatās, ka dažādu aspektu dēļ arī apkures risinājuma izvēle tomēr varētu būt šis gadījums. Kā jau zināt, jau labu laiku pārliecinoši esmu sevi iepotējis uz ideju par siltajām grīdām un normālu malkas katlu (nevis kamīnkrāsni). Tomēr nu ir virkne lietu, kas šinī variantā jau kādu brīdi periodiski sākuši šaustīt manu prātu…

Aug skepse pret siltajām grīdām. Lasīts, dzirdēts, ka guļamtelpā siltās grīdas tomēr neesot labas elpošanai un arī plūstošā ūdens enerģijas starojuma dēļ. Zviedrijas bērnudārzos visā telpā siltās grīdas neatļauj uzstādīt, jo neesot kur putekļiem nosēsties (kaut kāpēc ticas tiem skandināviem). Eiropā birojos siltās grīdas totāli neesot labas – baigi uz kājām bliežot tiem pie galda sēdētājiem…
Piņķers arī ar uzstādīšanu tomēr – vienādi cilpu garumi, plūsmu ātrumi, regulatori, tiešām zinoša speciālista vajadzība – vispār spīd paliels cipars, ko pašreiz jau jūtu ka būs grūti celt (izmaiņas ienākumos). It kā tāpat kontūrā kaut kur radiatoru tomēr vajagot (kaut vai tais pašās guļamistabās) utt….  Bez elektrības ar siltām grīdām ir “dimba”. Zinu, ka ir ģeneratora opcija, bet nevaram zināt kādi laiki degvielai pienāks, attiecīgi nebūtu slikts arī pašteces variants (kas siltajām grīdām ir gana komplicēts uzdevums). Lūk, šitā domu čupiņa mani nu ir sākusi tramdīt, laikam jau ar to izmaksu ciparu priekšgalā…

A uz ko tad es ceru? Radiatori? Pats tagad vairs īsti nezinu uz kādu “lēto superrisinājumu” ceru. Laikam kļūstu par vidējo latvisko nūģi, kam paralēli labi un lēti, sāk gribēties arī “labāk vienkāršāk”. Uhh, es pats zinu, cik ļoti gribētos to lielo betona siltummasu zem kājām un tamlīdzīgas ekstras, tomēr iekšēji pamazām aug sajūta, ka klasiskie radiatori varētu būt muļķu drošāks risinājums, ticams lētāks risinājums (iesākumam), un sirdij mierīgāks risinājums, jo arī bez elektrības šī lieta tomēr kaut kā darbojas (ja par to ir padomāts). Un ir arī uz kā zeķes žāvēt… Bet atkal jādomā, uz kā tos radiatorus stiprināt – kronšteini pie grīdas, jo pie sienām es neko pielikt nevaru.
Varbūt pie nesiltajām grīdām arī masīvā betona klona vietā var apdomāt kādu vasaras plikajai kājai tīkamāku grīdas segumu un arī izmaksu ziņām optimizētāku grīdas pīrāgu (pats vēl nezinu). Grīda, piemēram, no pašu meža dēļiem, nez… (baigā ņemšanās laikam gan).

Bet varbūt tomēr kārtīga krāsns? Vēl jau pa galvu pilnam ķīselim arī pašķobās doma, ka – varbūt vispār piekāst trubas un tēmēt uz kaut ko pat vēl klasiskāku – kārtīgu krāsni… Harijs Tučs jau labu laiku dikti slavē savu centrālo akmenskrāsni, kas viņa 150 m2 māju uz diennakti ar 6ām pagalēm piesilda. It kā tas primitīvisms tiešām uzrunā. Bet atkal bažas par tiem mājas tālajiem stūriem, jo īpaši WC zona, vai tur būs gana silti. Jā, gaisa vadi to risina, bet atkal nomāc tā putekļu cirkulācijas padarīšana, un bez dūcoša ventilatora ar uzreiz neiztikt… Oii, pats sevi mocu, kā jocīgs. Bet nu reizēm man uznāk tādas garīgā mazohisma tieksmes. Kaut kā mani tomēr neliek mieru tā doma – jo vienkāršāk, jo labāk (drošāk). Ko jūs, cienītie bloga lasītāji, par šiem maniem mazajiem suņa murdziņiem domājat? Pakomentējiet, varbūt ar jūsu palīdzību ieriktēšu domāšanu kādā konkrētā gultnē!

Mazliet iekš TV raidījuma un vēl Aleksandra jaunumi. Vēl tā starp citu piebildīšu, ka nesen mazliet pavīdēju arī vienā LTV raidījumā, kur eksperti gari diskutēja par visādām māju energolietām lokāli un globāli. Tajā pat 9.februāra raidījumā “Eiropa. Mīti un realitāte” bija arī stāstiņš par to pašu manis jau pieminēto Hariju Tuču, bet uz beigu pusi viens tiešām foršs stāsts par latviešu džeku, kas nopietni un ar tiešām saprātīgu motivāciju ķēries pie izgudrošanām – viena reāla lieta – vertikālais vēja ģenerators. Ievērtējiet – pieeja un attieksme puisim nopietna, priecē! Es pats tur īsi pamuldējos pēc 11tās minūtes.
Un vēl starp citu – šodien arī palasījos Aleksandra piedzīvojumus ar nokritušo māla apmetumu un ieguvu vēl kādu info par Lietuvā ražotajiem EcoCocon salmu sienu moduļiem. Forša lieta. Vājprātīgi dārgi it kā arī teorētiski nav. Gan jau iedzīvosies šis variants.

Pozitīvas sekmes ar dokumentāciju
Ziņoju par sekmēm ar manu KPFI apkures līdzfinansēšanas projekta virzību. Šodien dabūju no Valsts Zemes Dienesta savu Inventarizācijas lietu – paātrināta 22 dienu termiņa vietā (standartā 44 dienas) es savu papīru dabūju 11 dienās.Kā vienmēr mājas sakarā man pozitīvi veicas ar valsts iestādēm. Dabūju arī savam īpašumam/ēkai savu kadastra numuru. Iesniedzu būvvaldē pieprasījumu pēc Jaubūves raksturojuma – solās nedēļas laikā to uztaisīt (viņiem jāapseko ēka). Un tad jau prom uz Zemesgrāmatu piereģistrēt savu jaunbūvi kā savu īpašumu (10 dienas). Pagaidām izskatās, ka droši paspēšu visus papīrus sadabūt līdz oktobra beigu pusei.

Konkrēta apkures iekārtas tāme
Izvēlējos Atmos DC22S gāzģenerācijas malkas katlu, jo tam efektivitāte ir virs 80%. Es te caur galu galiem beigās nonācu pie SB siltumtehnikas kantora, kas man konkrēti satāmēja apkures sistēmu ar Atmos 22kW gāzģenerācijas katlu, nosiltinātu 1000 litru Dražice siltumakumulatoru un pašregulējošajiem cirkulācijas sūkņiem. Kā arī viņi man sarūpēja cilvēku, kas uzrakstīs to KPFI pieteikumu ar visām CO2 kalkulācijām utt. Rekur uzmetu excel tabulu, kur pirmajā ailē ir redzams veikala tāmējums. Otrajā ir redzami aprēķini, ja es katru lietu iepirktu kaut kur, kur to var dabūt lētāk. Un trešais variants – ja izvēlos tādu ekonomisko variantu ar lētāku, bet joprojām labu katlu (Viadrus), lētākiem sūkņiem, nesiltinātu pašmāju siltumakumulatoru.

* Lētajā variantā izmantots Viadrus U26 5D (25kW), Wilo sūkņi , LV ražots siltumakumulators ar pašveidotu siltinājumu.
** Es nezinu, kas ir ESBE – laikam tā varētu būt kaut kāds automātiskais vārsts, bet nu nez..

Lēti nav, bet ceru uz kvalitāti, efektivitāti un garantijām
Cenas otrajā un trešajā kolonnā ir noteiktas aptuveni pēc internetā atrodamās informācijas. Tā kā neesmu speciālists apkures jautājumos, tad nenoliedzu, ka varbūt kādas pozīcijas cipari nav pavisam korekti.

Citi darbi un procesi
Piebildīšu vēl, ka esmu pēc pasūtījuma dabūjis izgatavotas cinkotā skārda palodzes, kā arī lāseņus, kurus pieskrūvēt gala sienās, kur apmetuma siena pāriet uz trīnītī nagloto bēniņu gala sienu. Vēl arī nopirku 20 litrus ar Stafor zviedru krāsu sarkanā krāsā – ar to krāsošu visus neēvelētos dēļus. Vēl vajadzētu pasūtīt collīgos dēļus logu ailu apdarei. Līdz tam vēl neesmu ticis. Šajās brīvdienās doma ir turpināt naglošanu. Paspārne tiks piebeigta, atlikuši bēniņu gali.

Nu tā, es te pamanījos patrobelēt vienu bariņu ar atsaucīgiem siltumnozares speciālistiem, respektīvi, firmām un privātajiem meistariem, kas piedāvā apkures sistēmu ierīkošanas pakalpojumus. Bez liekas daiļrunības, esmu apkopojis kaut kādus informatīvos punktus, ko pats vēl varbūt neesmu pieminējis, un, protams, pats interesantākais – ir arī noskaidrotas aptuvenās izmaksas vienā un otrā gadījumā. Sākšu ar to “nepatīkamāko” – diemžēl ierīkošanā padārgo silto grīdu apkuri.

Siltās grīdas + kamīns

- Ja grib kurināt siltās grīdas ar kamīnu, obligāti esot vajadzīgs siltumakumulators, jo kamīns nespēj strādāt ar tik zemām temperatūrām, kas vajadzīgas grīdām.  (Tā jau man loģiski šķita).

- Speciālists uzskata, ka sistēmu vajag dalīt ar radiatoriem, jo, lai siltā grīda iesiltu, vajag 2 līdz 3 dienas (pareizi, nebiju pa nopietno aizdomājies!), atkarībā no betona biezuma. Akumulācijas tvertne būtu vēlama. Bet nu cilvēki taisa ļoti dažādi – galvenais, lai kolektorā nebūtu vairāk par +40 grādiem.  Pašu kolektoru var mierīgi uztaisīt arī no plastmasas trejgabaliem (lētais variants), viss atkarīgs no meistara izdomas.

Silto grīdu ierīkošanas izmaksas manā ēkas projektā
- Kamīna apsaite 200 Ls, silto grīdu sadales kolektors 200 Ls, caurules grīdām 350 Ls, darbs aptuveni 500 Ls. Akumulācijas tvertne būtu vēlama, bet nav ierēķināta. Pieliekot 500 Ls krāsni, kopā sanāk = 1750 Ls (šitas ir tas izdomas bagātais meistars).

- Kopā ar celtniecības materiāliem, tas ir putupoliesterolu, armatūras sietu utt. + grīdas apkures materiāli, trubas, kolektori sūkņi utt. – darbs apmēram 7Ls/kv.m un materiāli 10Ls/kv.m (uz maniem 100m2 = 1700 Ls). Kamīna apsaiste ar ūdens boileri 160L + akumulators vismaz 500L (jāskatās no kamīna jaudas) ar izolāciju aptuveni 1000 – 1500 Ls. Tātad, kopā = 2700 līdz 3200 Ls.

- Ar krāsni un boileri siltajam ūdenim (bez siltumakumulatora), ar darbu – kopā = aptuveni 2900 Ls. Rekur zemāk vienīgā detalizētā tāme, kuru saņēmu (bez krāsns).

Siltā gaisa vadi + kamīns

- Kamīna kurtuve vajadzīga no kārtīga, vismaz 8mm bieza čuguna. Šīs kurtuves nedrīkst kurināt ar oglēm – tikai malka vai briketes. Viens saka, ka uz 100m2 pietiktu ar 16kW krāsni, cits saka, ka pastavīgai apkurei obligāti vajag tādu megakārtīgo kamīnu, kura max jauda jau ir pie 30kW.

- Kamīnkrāsni ir noteikti vērts apdarināt ar siltummasu – ķieģeļiem, akmeņiem un tamlīdzīgi. Riģipsis un vate nav laba, turklāt vate ar laiku sasēžas.

- Gaisa vadu līkumus jātaisa slaidus.  Tos var laist caur bēniņiem – bet tad tos jānosiltina kārtīgi ar pirts vati, lai nerodas kondensāts.

Silto gaisa vadu apkures sistēmas + kamīna uzstādīšanas izmaksas

- Ventilācijas jeb gaisvadu sistēma – 300 Ls, plus kamīns ar apdari un visu elementu montāžu ap 1300 Ls. Kopā 1600 Ls.

- Viss kopā ar kamīnu (neminot modeli) no 1300 līdz 1700 atkarībā no apdares.

-  Cits piedāva Jotul I18 kurtuvi (max 22kW) par 1100 Ls, vai Dovre vai Nordpeis  par aptuveni 700 Ls. Un plus 1000 – 1400 Ls par darbu, gaisvadu materiāliem utt. un apdari. Kopā = 1700 – 2100 Ls.

Vērts izlasīt – kompetenti, izsmeļoši komentāri no kamīnmeistara Aināra Voita!!

Ainars Voits man atrakstīja patiešām iespaidīga apjoma vēstuli, kas izsmeļoši izskaidro dažādas nianses, kā arī ļoti detalizēti apraksta izmaksu pozīcijas. Vēlreiz viņam paldies!! Ja kādam vajag viņa kontaktus – prasiet, iedošu!

Kamīns nekuras, siltuma nav
Es personīgi neieteiktu izmantot kamīnu kā vienīgo apkures elementu mājā, kā papildelements tas varētu būt, bet ir firmas, kas tādu uzsvru neliek un pasniedz siltā gaisa apkuri no kamīna kā alternatīvu citiem apkures veidiem. Pamatojums, kamīnu kurtuves ir paredzētas kurināmā dezināšanai un blakusprodukts ir siltums, to racionāli izmantot ir lietderīgi, bet kļūt par kurinātāju pie kamīna, vai to vajag? Kā arī , svarīgs faktors ir tam, kāda ir mājas siltumizolācija. Kamīns ar silto gaisu diezgan ātri uzsildīs telpas, bet cik ilgi tās telpas to siltumu noturēs? Kamīns nekurās, siltuma nav!

Kurtuves jauda un divkāršā sadegšanas kamera
Kā arī, ja kamīns ir tikai vienīgais apkures elements, tad kurtuvei ir jābūt nopietnai, ar normālu jaudu, tie 18Kw, tas ir standarts katrai kurtuvei. Apkures kurtuvēm, kuras paredzētas tieši šādiem variantiem jauda jau ir uz 30Kw, un tās tiešām ir no dubultsienu čuguna plāksnēm un ar divkāršās sadegšanas kameru. Cena tādai kurtuvei ir trīsreiz lielāka nekā Jūs minējāt. Paraugs – Rene Brisach, varat aplūkot internetā (minu to tikai kā piemēru, jo pats ar to esmu saskāries).

Kaut arī no teorijas līmeņa 1Kw pietiek, lai uzsildītu 10m2 pie griestu augstuma 2600-2800, tikai, kāda temperatūra te tiek sasniegta, neviens nezin un nemāk pateikt. Tad pēc teorijas, Jūs varētu ar 18Kw jaudīgu kurtuvi apsildīt savu māju, pat ir rezerve. Tikai pērkot kurtuvi painteresējieties, cik ilgi, nepārtrauktā darba režīmā šī kurtuve var strādāt. Čuguns arī nav mūžīgs – vērpjas, staigā, plīst, izdeg.

Lielākais labums no siltā gaisa apkures ir tas, ka īsā laika sprīdī var gūt temperatūras paaugstinājumu telpās.

Komentējot izmaksas
Ja par izmaksām, tad aptuveni, ir lietas, kurām ir konkrēta cena, un ir lietas, kas tikai teorētiski ir apspriežamas.
Tāme parasti sastāv no kurtuves, apdares, palīgmateriāliem un darba apmaksas.

Apdare – ļoti stiepts jēdziens, te var būt viss, sākot no parastas reģipša aizsienas un beidzot ar marmoru, stiklu, misiņu un visu pārējo. Apdarēs ierobežojumu materiālos nav. Jāzina ko Jūs apmēram vēlaties un tad var  runāt.
Palīgmateriāli – tie arī lielā mērā ir atkarīgi no kamīna apdares un tās montāžas īpatnībām. Jūsu gadījumā ir siltā gaisa izvadi. Te varētu arī sīkāk:
- siltā gaisa ventilators – 200Ls (tas jau būtu uz 700m3/h)
- siltā gaisa izvadi – 160Ls (tā rupji pēc Jūsu mājas projekts, 160 un 125 diametrs)
- parastais kolektors – 70 – 100Ls
- ja gribat papildus siltumu no dūmvada diskiem – 60Ls/1gab.
- var būt turbīna uz dūmvada papildus siltuma ieguvei – 170Ls
- tad vēl difuzori, pārejas, savienojumu skavas – kādi 50 -100Ls
- filtrs – 50Ls

Siltā gaisa izvadu montāža
Šajā procesā pats galvenais ir to uzstādīšanas iespējamība – vai var brīvi izvietot šos gaisa vadus. Ja ir vienstāvu māja, tad vai bēniņos ir pietiekams augstums un telpas, lai to visu tur izvietotu, jo ja velk caur telpām, tad kurš vēlēsies atstāt šīs trubas redzamas, atkal jautājums kā to visu noslēpt. ja bēniņi nav siltināti, tad ieteicams arī šos izolētos gaisa vadus ievietot kādā izolētākā kanālā – parasti reģipsis un izolants, vai papildus aptin ar akmensvati – tas samazina siltuma zudumus gaisa izvada maģistrālē. Līdz ar to ir vēl kādi papildizdevumi. Siltā gaisa izvadu montāža ir   atsevišķs darba proces, par to atsevišķa samaksa.

Pamatlietas, kas nepieciešamas kamina montāžai
- Izolants – 8Ls/loksne (0,6m2)
- Follija lenta – 10 – 15Ls (jabūt ar lavbu termoizturību 250 – 350C)
- Pievads dūmvadam – 70Ls (standarta 200mm komplekts)
- Dūmu klape, ja kurtuvei pašai tādas nav – 50Ls (ieteiktu hermētisku, kaut arī tas ir pretrunā ar teorētiski mācīto)
- Ventilēcijas sietiņi – kaut arī šajā gadījumā tos nevajag, kaut arī, ja nebūs elektrības – nebūs nekādas siltā gaisa apkures, tad vismaz telpu, kurā atrodas kamīns varēs apsildīt.

Aukstā gaisa pieplūde no āra
Jūsu plānā ir norādīts, ka ir aukstā gaisa pieplūde no āra, tas ir ļoti pareizi, tikai diametrs 50mm ir reti niecīgs. Neesmu saskāries ar konkrēti norādītu diametru, bet ņemot vērā, ka tas ir paredzēts kurtuvei no kuras tālāk iet siltā gaisa izvadi, tad kādi 150mm būtu tas mazākais. Papildus Jums būtu vēlams uzstādīt aukstā gaisa pievada noslēgvārstu, lai aukstais gaiss neieplūstu telpā, kad kamīns netiek lietots

Noslēgumā
Tad vēl šādi tādi sīkumi – špaktele, reģipsis, profili vai arī ķieģeļi, krāsa .
Un visbeidzot – maksa par darbu un transporta izdevumiem, kas nepieciešami visa darba procesa nodrošinājumam.

- Vismaz parasta kamīna montāža manā izpildījumā ir kādi 400Ls, tad vēl transporta izdevumi.
- Palīgmateriāli, neskaitot apdari, varētu aptuveni sanākt 200 – 300Ls (max)
- Apdare un kurtuve – tas pēc pasūtītāja vēlmēm un iespējām.
- Ja vēl siltā gaisa izvadus aplūkojam, tad nu montāža sākot no 200Ls.

Rezumē
Ja varat atlicināt kādus 3500Ls šim projektam, tad varētu kas arī sanākt, jo tā ļoti vienkāršoti, vidēji kamīns ar normālu kurtuvi un ne galīgi nabadzīgu apdari varētu izmaksāt 2500Ls

Tas īsumā arī būtu vis kamīnu montāžas ievadkursā.

Ja apzinaties, kā būs un kā kurināsiet, kā telpa turēs siltumu un kā viss izvietosies, tad atliek tikai visu realizēt.
Ideja laba un apsveicama, tikai nevajag lieki cerēt  ka viss ir  vienkārši, katrs darbs prasa savus ieguldījumus un, ja citas alternatīvas nav, tad arī šo ideju var labi izmantot.