Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Kā jau vēstīju, esmu sadomājis piedalīties KPFI projekta konkursā, lai iegūtu līdzfinansējumu savas mājas apkures sistēmas izveidē. Ēkas īpašuma dokumenti jau ir kārtošanas procesā. Ogres rajons ir veiksmīgs (vai arī man vienkārši liktenis tāds ), jo par laimi dokumentu procesi norit raitāk kā noteikumos noteikts. Bet nu lab, varēšu priecāties, kad viss vajadzīgais būs sarūpēts

Problēmas ar malkas katla efektivitātes %
Nu re – saskāros ar visai neforšu situāciju malkas katla izvēlē atbilstoši KPFI projektu konkursa prasībām… Pāris stundas Building.lv forumā lasīju cilvēku atsauksmes gan par Viadrus, gan par Atmos gāzģenerācijas katliem. “Sabijos” no Atmos jutības pret ne-sausu malku (aizaug), attiecīgi, ņemot vērā man blakus esošo mežu un krūmus (un manu slinkumu 2 gadus žāvēt malku), tomēr izlēmu par labu lētākam/vienkāršākam “parastajam” malkas katlam no Viadrus. BET te nu bija!!!

KPFI nolikums nosaka, ka malkas katlam ir jābūt ar efektivitāti >=80% . Viadrus katlam efektivitāte dedzinot koksni ir 75%… (ar oglēm 80%). Tātad – sasodīts, neder šis variants… Nu tad pētīšu tālāk, kādi ir varianti. Bet, iespējams, “piespiedu” kārtā būs vien jāizvēlas tas Atmos. Ja kādam ir vēl kāds ieteikums, uzziņojiet!

Algošu palīgus
Pamazām paliek arvien siltāks. Sieva jau mudina, ka vajadzētu jau tagad doties brīvdienās kaut ko darboties, bet man tomēr šķiet, ka priekš “rokdarbiem” pagaidām tie laika apstākļi tomēr ir maaazliet par neomulīgu. Ķīpām striķīšus siet nebūtu viegli šādā laikā. Nekas, vismaz varu pamazām morāli un garīgi nobriest darbu atsākšanai.

Tā kā manu algoto darbu apjoms ir pieaudzis un brīvā laika ir tiešām maz, esmu nolēmis ņemt darbā un talkā cilvēkus. Konkrēti, esmu ieplānojis par atlīdzību paņemt kādus divus vietējos lielvārdiešus, lai kā minimums pa darba dienām tur ņem un šeftējas ar tām salmu sienām. Presē ķīpas, liek tās vietā, dzen iekšā mietus un virzās ar šo darbu uz priekšu. Aizritējušo nedēļu nogalēs biju paņēmis pa vienam cilvēkam uz dienu, lai mežmalā sagatavo mietus, kurus dzīt iekšā ķīpās kā armatūru. Divās dienās normāla kaudzīte ir sanākusi, redzēs, vai ar to būs gana.

Jūsu domas – kāda šobrīd ir vidējā dienas samaksa strādniekam, kas dara darbu, kur nav vajadzīgs diži augstas iemaņas? (Galvenais, lai galva strādā un rokās, sirdī spēks).

Domkrats
Vēl joprojām pa galvu maļas domas – ar ko stiprināt to ķīpu krāvumu?! Ar stropēm, ar vertikāliem mietiem vai tomēr fibrolīts. Pagaidām esmu nobāzējies pie domas – ir jāsakrauj kaut vienu pilnu sienas bloku ar ķīpām līdz pat augšai. Un tad jau redzētu, cik stabils vai nestabils tas pasākums izskatās. Tad arī saprastu, cik spēcīgu to stabilizēšanas konstrukciju vajag.
Pašreiz vēl neviens kvadrants līdz augšai nav aizpildīts – lai to izdarītu, liekot pēdējo ķīpu rindu nāksies to presēt uz leju. Lai to izdarītu – plānoju iegādāties divus, piemēram, šādus hidrauliskos domkratus par padsmit latiem gabalā. Ir tādus vērts pirkt? Neizjuks pēc trešā piespiediena? Ir doma uzlikt kādu stieni uz ķīpu krāvuma (tā, lai to pēc tam var izdabūt laukā), ielikt starp to un augšējo vainagsiju domkratus un paplašināt spraugu, kurā tiek iestīvēta pēdējā ķīpa.

“Nopietnā” apkure ar bezelektrības granulu sistēmu
Bija izdevība aprunāties klātienē ar pāris speciālistiem par apkures tematu, kā arī bija iespēja aplūkot darbībā vienu ļoti interesantu, NEdārgu granulu degļa sistēmu (nav masveida produkts), kuru var uzkrāmēt uz praktiski jebkura normāla formāta malkas katla un kuras granulu padeve darbojas bez elektrības izmantošanas. Tad nu mans biedrs šobrīd mēģina sakalkulēt pilnu tāmi “normālai” standarta apkurei, kurā būtu siltās grīdas, siltuma akumulators, kombinētais boileris, visa apsaite, granulu deglis un vienkāršs malkas katls.
Izdevīga nianse slēpjas tajā, ka mums šobrīd pagrabā stāv absolūti neizmantots dīzeļdegvielas katls – cik izpētīts, arī pie tā varētu piemontēt to granulu degli. Tādejādi, katls man sanāktu “par brīvu”.

Kāpēc granulu deglis? Tāpēc, ka tā sistēma ir tiešām vienkārša, nečakarīga tīrīšanas jomā, tās granulu padeves sistēmai nevajag elektrību un, pats galvenais, šāda sistēma var arī kaut vai diennakti vai vairāk kurties absolūti autonomā režīmā. (Piebildīšu gan, ka nelielam ventilatoriņam, kas labi padod gaisu efektīvākai degšanai, elektrība gan tomēr būs vajadzīga). Un vēl interesanta nianse – ja šis deglis tiek izmantots uz klasiska malkas katla, to degli jebkurā brīdī var viegli nostumt nost un katlu var mierīgi kurināt klasiskajā formātā ar malku. Laba, universāla, vienkārša, nedārga sistēma visādiem variantiem.
Redzēs, kādi cipari sanāks tāmē un tad jau domās, kāds būs gala izvēles variants.

Improvizētā kanalizācijas septiķu sistēma no ūdens konteineriem
Šodien parunājos ar vienu būvniecībā pieredzējušu meistaru. Padzirdējis, ka plānoju izmantot septiķu sistēmu ar infiltrācijas lauku, ieteica variantu, kuru paši jau ir vismaz vienā eksemplārā jau ir izveidojuši. Viņs ieteica kā septiķus izmantot kubikmetrīgos ūdens konteinerus, kuriem ir metāla režģis apkārt (skat bildē). Trīs tādus saliek ķēdītē vienu aiz otra, savieno tos kopā ar caurulēm kaskādes veidā un gatavs. Lai šamējie nepeldētu uz augšu no gruntsūdeņiem – tos iebetonē ar aptuveni 10cm garozu no sāniem un no augšas.

Jēga izmantot šādus bunduļus ir tāpēc, ka tie ir lēti – caurmērā 25-35 Ls par vienu gabalu. Attiecīgi, kādi 200 Ls par bunduļiem kopā ar visām trubām varbūt arī varētu sanākt. Tad nu vēl rakšanās un betonēšana (kas jebkurā gadījumā neizbēgama). Kā jau iepriekš biju te minējis – gatavais kaskādes septiķis maksa vismaz 600 Ls. Ietaupījums varētu sanākt nopietns.

Ir tikai viens būtisks jautājums – vai kā minimums četru cilvēku ģimenei ar tādu 3 kubikmetru septiķu sistēmu būs gana?!? Es biju domājis, ka minimums varetu būt 5 m3, bet būvniecības izstādē teica, ka biloģiskās septiķsistēmas gadījumā mierīgi pietiekot ar trim kubiem.

Pa šo laiku kopš pēdējā ieraksta ir sanācis visai daudz par apkures lietām apdomāties. Kā arī šodien paspriedām, ka ar to celtniecībai pieejamo līdzekļu apjomu ir visai ierobežoti plāni, tāpēc ir mazliet nostāja meklēt kaut kādas ekonomēšanas iespējas. Un pašreiz esmu “pieslēdzies” apkures izdomāšanas fāzei.

Kamīnkrāsns apkure ar siltām grīdām = jau šaubos
Kaut kā tomēr sanācās domas galvā, ka tāda Bulgāru 300-400 Ls kamīnkrāsns ar centrālapkures pieslēgumu, siltām grīdām un visiem kontūriem, vārstiem, krāniem, kolektoriem, kaut kādu automātiku un iespējamu siltumakumulatoru varētu tomēr sanākt ievērojami lielākos ciparos, nekā gribētos… Nē, diemžēl konkrētus aprēķinus man nav izdevies dabūt, bet parunājoties ar cilvēku, kam ir siltās grīdas, palūkojot viņa sistemas sastāvdaļas un to izcenojumus, kopumā tur salasās oi oi oi cipars, turklāt kādam speciālistam to visu pa nopietno jāsaskrūvē kopā.
Un vēl beidzot sapratu no speciālistiem, ka – ja grib kamīnu izmantot kā galveno siltumavotu – kurtuvei ir jābūt no kārtīga čuguna vismaz 5mm, vēlams 8mm biezumā. Un tāda atsevišķi stāvošā kamīnkrāsns ar tik gruntīgu dzelzi jau vairs tik vienkārši nav dabūjama. Pa lēto neizšmaukt.

Kamīnkrāsns apkure ar siltā gaisa vadiem = variants
Gan jau lasa arī kāds nezinātājs, tad pateikšu, ka kamīns ir bez stikla un durtiņām – kamīnkrāsns ir ar aizveramām durvīm. Tātad, es te uzgāju vienu speciālistu, aprunājos, pats apdomājos, parēķināju un nonācu pie domas, ka, iespējams, varbūt tomēr ir jātēmē uz apkuri ar siltā gaisa vadiem. Respektīvi, tiek izmantota apdarināta kamīnkrāsns (viņš ieteica šādu 18kW kurtuvi), virs kuras ir iebūvēts siltā gaisa kolektors, no kura ar ventilatora palīdzību siltais gaiss pa nopakotiem gofrēta metāla gaisa vadiem tiek izplatīts pa mājokli. Tā kā man bēniņi tukši, gaisa vadus varētu izvietot tur, tikai man noteikti ir sajūta, ka ar to oriģinālo vati un folliju aukstajos bēniņos būs par maz – jāparūpējas par papildus siltinājumu.

Ieguvumi
+ Apkures sistēma ir elementāra un droša – nav nekādu ūdens caurļu utt.
+ Mazākas izmaksas, jo nevajag caurules, sūkņus, vārstus utt.
+ Apkure spēj droši darboties arī bezelektrības apstākļos
+ Ātra siltuma izplatīšanās pa telpām

Trūkumi
- Nav iespēju efektīvi uzsildīt siltummasu (grīdu?), līdz ar to biežāka kurināšana
- Aizdomas par sausu gaisu un fiziski sajūtamu siltā gaisa kustību
- Potenciāli lielākas problēmas ar putekļu cirkulāciju (vai filtrs līdzēs?)
- Jāizmanto nevis “stand-alone” krāsns, bet iebūvējamā kurtuve (gaumes jautājums)
- Ja gribētu arī sildīt ūdeni, uzreiz dārgāka kurtuve, sistēma sarežģās
- Siltais ūdens iegūstams ar elektrisko boileri (tāpat jau bij apsvērts, jo pašreiz tādu lietoju)

Izmaksas
Kā man komentē konkrēti atrastais kamīnu būvētājs, kas ar šo arodu nodarbojas jau 9us gadus, tad pēc aptuveniem aprēķiniem pilns apkures risinājums manā projektā varētu izmaksāt aptuveni 1700 Ls, kas ir ietverot kurtuvi, gaisa vadus un sastāvdaļas, sistēmas izveidi un arī nobeigumā paša kamīna apdari. Ne daudz, ne maz, bet tāds ir cipars. Man nelaba aizdoma, ka tas tomēr ir lētāk un vienkāršāk nekā sākotnēji iecerētā siltā grīda. Jā, pēdējā būtu efektīvāka siltumnoturības ziņā, bet nu – situācija jācenšas risināt atbilstoši iespējām.

Priecātos, ja kāds no lasītājiem vēl varētu papildināt šo plusu un mīnusu sarakstu ar kādu faktoru, ko neesmu ņēmis vērā! Paldies!

Varbūt jāsagādā saules kolektors? = Konkurss “Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā”
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izsludinājusi projektu konkursu, kura mērķis ir:

Oglekļa dioksīda emisiju samazināšana māj­saimniecību sektorā, atbalstot mikroģenerācijas siltumenerģijas vai elektro­enerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādi un uzstā­dīšanu dzīvojamai mājai, lai nodrošinātu siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un siltuma vai elektroenerģijas piegādi tikai mājsaimniecības vajadzībām.

Lakoniski izsakoties, tu aprīko savu māju ar zaļiem, foršiem energorisinājumiem, un pēc tam dabū atpakaļ pusi no izmaksām, kas saistīas ar šo iekārtu iegādu un uzstādīšanu.
Kā man skaidroja zinātāji, arī malkas apkure skaitoties iederīga pie šiem atjaunojamajiem resursiem – palūkošu, kādi ir varianti iedabūt arī manu kamīnkrāsns apkuri šādā daļējā projektu finansējumā. Granulu kamīni jau arī laba lieta, bet nu tiem cipari gan pamatīgi.
Taču vel es nodomāju, ka būtu baaaigi svētīgi saņemties un izmanto iespēju, lai tiktu, piemēram, arī pie saules kolektora siltā ūdens apgādei. Tagad baigi būtu jāpapēta, kā tās solārās ūdens sistēmas darbojas, no kā sastāv un cik maksā. Nez, vai tas pats boileris, kas standartā iekļauts saules kolektora sistēmā, ziemā var arī ar elektrību ūdeni sildīt? Ja tā, tad tas būtu labi.

Ir kādam kāds info, cik viegli vai sarežģīti ir ar savu projektu iespraukties pie šī finansējuma? Un varbūt kāds jau ir nopētījis kādu feinu saules kolektoru sistēmu? Piebildīšu gan, ka šī projekta finansējuma izmantošanai ir noteikts sertficēto tehnikas piegādāju un uzstadītāju saraksts, kas apskatāms šai pat saitē apakšpusē.

Priecāšos par jebkādiem komentāriem! Paldies!

Atkal sveicieni visiem, visiem mana bloga lasītājiem!
Proootams, pamatīgi atvainojos, ka ir sanākusi tik gara klusuma pauze šajā interneta vietnē, taču teikšu godīgi – man bija uznākusi vēlme paņemt tiešām pamatīgāku “atvaļinājumu” no visa šī pasākuma… Pa vasaru laikam sanāca psiholoģisks “perebors”, tāpēc sanāca iepauzēt ar drukāšanu un domāšanu ap šīm lietām. Turklāt arī darbu apjomi pieauguši, nākuši klāt jauni projekti, kas cerams palīdzēs jau finansiāli veiksmīgāk šo manu “hobiju” turpināt. Lai daudz veiksmes, izdomas un spēka visiem šajā gadā! Arī pats sev to novēlu, noteikti noderēs!

Fibrolīta apdare
Uhhh, viss šķiet tik ļoti aizmirsies, kas neatceros jau elementāras fizikas lietas vairs, tāpēc neņemiet ļaunā, ja mana “bzdingš” ideja šķitīs pilnīgs suņa murgs. A ko tauta domā, kāpēc salmu māju no ārpuses nevarētu ar fibrolīta plāksnēm “noskrūvēt”?

Karkass pēc būtības to pieļauj visai labi, funkcionāli tāda siena varētu būt daudz izturīgāka, stingrāka.  Vienīgais jautajums, lūk, kā ir ar tā fibrolīta mitrumaizturēšanas spējām?

Speciālisti jau vēsta, ka fibrolītu var lietot arī ārējā apdarē. Ja to apmestu ar kārtīgu kaļķa apmetumu, man naivi šķiet, ka tas būtu tik pat spējīgs aizturēt mitrumu (ja ne pat labāk), kā mālu/smilšu apmetums? Virsma grubuļaina, gropjaina, nelielam apmetumam vajadzētu turēties, man šķiet. Izsakiet savas domas, varbūt esmu kaut ko kritisku piemirsies…

Kāpēc to apdomājos? Man šķiet, tas būtu ļoti ātrs variants, kā ārējo sienu padarīt stingru, drošu, izturīgu, arī grauzēju jautājums šķiet varētu būt mazāk aktuāls. Fibrolīta cena – no 2,80 Ls/m2, man fasādes platība – 102 m2… It kā nebūtu nemaz tik nežēlīgi dārgi.. No iekšpuses gan mierīgi varētu paķēpāties ar māla vai kaļķu apmetumu, jo tur nemaz fibrolītu pieskrūvēt nevarētu, jo nav karkasa pie kā.

Vai tas maz ir iespējams: kamīnkrāsns ar centrālapkures pieslēgumu + siltās grīdas
Iekš Building.lv foruma jau iemetu šādu jautājumu par apkuri, bet pārkopēšu to arī šeit.
Cik jums šķiet reāls variants iepirkt kamīnkrāsni ar centrālapkures pieslēgumu (piemēram, padsmit kW Skladowa Tehnika eksemplāru) un pie tās radiatoru vietā pieslēgt siltās grīdas? Vēlams, sistēma bez tonnīga siltumakumulatora, taču kontūrā varētu būt vieta kādam 100-200l kombinētajam boilerim.

Uzreiz saku – jā, zinu, radiatoros pa kontūru plūst +55 līdz +60°C, savukārt siltajās grīdās +27°C līdz +30°C. Bet tomēr varbūt tehnoloģiski ir iespēja ar kaut kādiem regulatoriem un tamlīdzīgi panākt, lai šāda sistēma darbotos? Tas varētu būt iespejams vai ir totāli garām variants?

Es vienkārši domāju, ja jau parasts malkas katls ar kombinēto boileri var šādu grīdu sistēmu darbināt, kāpēc gan kamīnkrāsns ar c/a pieslēgumu nevarētu? Ēka ir vienstāvu, apdzīvojamā platība ap 100m2.

Kā arī, ja te ir kāds siltumsistēmu inženieris, kas par cilvēcīgi paceļamu atlīdzību varētu šādu shēmu “uzzīmēt” jeb uzprojektēt, lai padod ziņu man (janislusis [at] inbox.lv)! Es tiešām gribētu vēl pa ziemas mēnešiem “sazīmēt” precīzu shēmu, lai vasarā to varētu īstenot.

P.S. Nē, bilde nav no tām svaigākajām – bildēta kaut kad novembrī, kad sniega ar bija gana daudz…

Kāds laiciņš pagājis kopš pēdējā ieraksta, bet ne jau tādēļ, ka nekas neritētu uz priekšu. Šoreiz tad nu pastāstīšu, kā virzās uz priekšu process, kā arī pie kādām atziņām un risinājumiem esmu nonācis.

Arhitekts atrasts - pēc tikšanās ar savu klasesbiedru Edgaru, kurš saprot arhitektūras lietas, domāju, ka nu būs ziepes… Es jau iepriekšējā postā rakstīju, kāpēc. Bet, lūk, pēc sludinājuma publicēšanas internetā, pieteicās virkne ar cilvēkiem un viens par otru piedāvāja labākas cenas utt.  Secinājums – krīze tiešām dara savu… Esmu vienojies, ka projektu man zīmēs un arī  būvvaldē saskaņos arhitekts Artūrs tepat no Lielvārdes. Lieliski! Gan forši sastrādāties ar vietējiem, gan arī nebūs jāskraida nekur apakārt – varēšu aizdoties apspriest projekta nianses tepat Lielvārdē. Drīzumā solot pirmās skices, un tad jau pēc tam pa smalko darbs pie projekta sāksies. Koka būvkonstrukciju rasējumu daļai tiks piesaistīts viņam zināmais būvinženieris.

Vējtveris mājas iekšienā – nolēmu, ka laikam tomēr japieliek vēl viens metrs mājai garumā klāt, lai sanāktu ieprojektēt to vējtveri tomēr mājas iekšpusē. Nebūs tāds piedēklis jāmeistaro. Tā esot labak un racionālāk it kā. Lai tā būtu, cerams, ka pēc tam nenožēlošu. Mājas iekšējā platība sanāk 96,4 m2. Tikai nesakiet, ka tas ir maz. Man šķiet, ka tā māja būs tiēšām milzīga priekš mūsu ģimenītes, un es vēl ne reizi vien būvējot spļaudīšos, par tās izmēriem….

Pamati no keramzīta blokiem – pagarai sarunai ar mani piekrita mans paziņa Rolands, kurš ir pieredzējis būvinženieris. Ar viņu vairāk kā trīs stundas pļāpājām un izrunājām visvisādas lietas un risinājumus. Tai skaitā, izlēmām, kāda veida pamatus veidot. Tātad – norakšu augsnes virskārtu un ar iznomātu blieti apakšā esošo smilti pamatīgi sablietēšu. Vedīšu vēl klāt smiltis un kārtīgi uzblietēšu visai pabiezu smilšu spilvenu. Tad uzblietēšu vēl kādu 15cm biezu šķembu joslu pa pamatu perimetru, un uz tā beigās mūrēšu pamatu lentu no keramzīta blokiem trīs līniju augstumā. Bloki mierīgi derēs 3Mpa, vien jādomā, kādus platumus izvēlēties, lai pamatu vainags būtu 40 cm platumā. Virsū ruberoīds biezais divos slāņos kā hidroizolācija un uz tiem koka brusu vainags ar tajā iestrādātiem koka mietiņiem, uz kā ķīpas uzsēdināt. Abas vertikālās pamatu plaknes nosiltinātas ar 5cm putuplastu. Kā arī ārpusē pa perimetru zemē slīpi ap pamatiem ieraksts putuplasts, lai no augšas tekošais ūdens aiztek tālāk no pamatiem. Izturība šādiem pamatiem absolūti pietiekama, izmaksas sakarīgas un par pamatu izcilāšanu nevajadzētu satraukties, jo apakšā būs pabiezs smilšu slānis, kas aizdrenē prom mitrumu (kurš sasalstot arī ir tas cilātājs).

Apkurei centrālā kamīnkrāsns un siltās grīdas – centrālās kamīnkrāsns ideju joprojām neesmu atmetis. Negribās man atsevišķu malkas katlu saimniecības telpā. Labāk ņemšu glītu kamīnkrāsniņu, kurai var pieslēgt centrālapkures sistēmu. Parēķinājām ar būvinženieri – siltās grīdas var sanākt tikai nedaudz dārgāk vai iespējams tik pat cik radiatoru sistēma, taču tā daudz labāk uzsildīs grīdas siltummasu, vienmērīgāk izplatīs siltumu telpā un neaizņems papildus vietu, kā to dara radiatori.  Mums tas kalkulētais cipars sanāca ap kādiem 800 Ls, bet iespējams būs vairāk, jo palielināju ēkas platību vēl par 8 m2. Ir kādam kādi silto grīdu licēji zināmi? Es labprāt laicīgi tāmi sakalkulētu utt.

Grīda no ielejamā grīdu betona vai māla klona - šito lietu vēl domāju. Protams, ka ieliet betona grīdu uz siltgrīdas caurulītēm būtu daudz vienkāršāk, sanāktu kādi 500 Ls ar materiāliem un darbu it kā. Būtu superlīdzena un laba 7-10 cm grīda. Bet varbūt, ka ir vērts šo procesu darīt pašam un ierīkot māla klona grīdu. Būs daaaudz lētāk, ja darīšu pats. Vien jāsaprot , cik daudz laika tas varētu prasīt un vai šāds māla klons “sadzīvo” ar siltām grīdām. Ir kādam viedoklis?

Ventilācija – rekuperators vai dabiskā ventilācija – ar būvinženieri izspriedām, ka bez ventilācijas tomēr nekādi un ka rekuperators būtu labs veids, kā nezaudēt siltumu no mājas. Pastāv iespēja tikt pie rekperatora arī par kādiem 500 Ls, kas jau būtu saprātīgs cipars. Tomēr – ar brāli atkal izspriedām, ka nav ko ieviest gana sarežģītas tehnoloģijas, kam vajadzīga elektrība, ja var arī šo lietu risināt ar vecumveco dabīgo ventilāciju. Pagaidām to iedomājos tā – uzbūvēt skurstenim blakus ventilācijas šahtu skursteni no Schiedel speciālajiem blokiem šim nolūkam. Un vienkārši pievadīt caurules no virtuves un vannas istabas. Tā kā ventilācijas šahta izies ārā uz jumta – tad ventilācija darbosies ar dabīgo vilkmi bez ventilatoriem.

Kanalizācija - well, šo lietu pagaidām cenšos saprast. Man iesaka ierakt divas grodu akas, abas savienotas un apakšā aizbetonētas. Otrajai starp grodiem ir sprauga, pa kurieni “ūdenim” sūkties cauri un “doties uz” uz drenāžas cauruli, kas iestrādāta ap šo spraugu grants slānī. Ja ir straujš “perebors”, pa “ūdens” pa drenāžu aiztek prom tālāk no akām.  Funkcionē visai labi, un nemaksā pārāk daudz. Ir kādi labāk funkcionējoši un  ekonomiski izdevīgāki varianti?

Tāks, pagaidām viss, ko uz sitiena atcerējos iedrukāt. Komentāri un ieteikumi, protams, laipni aicināti.