Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Uhh, šitādā karstumā vispār kustēties negribās. No otras puses – biezākie sienu slāņi šitādā karstumā pastiprināti žūst un tas ir labi. Vismaz pagaidām ievērības cienīgas plaisas neredzu, bet, ja tās arī būtu – pirmajā un otrajā slānī tās nav īsti traucējošas. Vakar vēl dienas otrajā pusē ar fleksi sāku līdzināt iekšsienas – lielāko pusi no bezlogu sienas izdevās pievārēt. Instrumentu pa vidam nācās divreiz dzesēt.

Improvizēta, paštaisīta lietus noteka
Pie manis bija ciemā rūdīti celtnieki, apskatīja manu projektu, izteica atzinību. Padzirdot, ka gribu likt skārda notekas, šamējie teicās, ka manam projektam jau daudz labāk iederētos paštaisītas notekas!
No dēļiem. Ņemam divus collīgos dēļus, saskrūvējam tos perpendikulāri, izveidojot reni; iekšpusi izsmērējam ar kādu bituma mastiku; ārpusi krāsojam vai apstrādājam ar kādu Pinotexu vai ko tamlīdzīgu. Stiprinām šo reni ar kronšteiniem pie spārēm. Galos, kur vertikālās notekas – liekam metāla ķēdes, kas ūdeni novada uz apakšā novietotu tvertni ar akmeņiem, kurai apakša ir pievienota jau pie promvedošas caurules.
Starp citu, tieši ķēžu notekas man pat ir oriģinālajā projektā iezīmētas, jo, manuprāt, tā kā man jumta pārkare visai gara, tad metāla notekai jātaisa liels slīpais leņķis uz fasādes stūri, kur stiprinās klasiskā noteka – varen nesmuki tas varētu izskatīties..
Brālis gan saka, tie dēļi turēs pāris gadus, bet man subjektīvi šķiet, ka nebūs tik traki. Collīgie dēļi man ir, ķēde it kā arī – varētu ietaupīt kādus 150 latus. Ko tautieši saka par šādu pašveidotu lietus noteku? Ir vērts eksperimentēt?

Meklēju materiālu variantus apmetuma “noslēgšanai”
Vēl pāris vakarus internetā un grāmatās pētīju info, ar kāda veida materiālu noslēgt māla apmetumu, lai tas nebūtu pastiprināti pakļauts atmosfēras nokrišņu uzsūkšanai. Krāsai/smalkajam apmetumam beigās ir jābūt tādam, lai tas būtu elpojošs un laistu cauri mitruma tvaikus – tas ir ļoti būtisks priekšnosacījums veselīgam salmu sienas mūžam.
Aliz. Tā kā gribu saglabāt sarkano mālu toni, tad kaļķa piena finiša kārta nederēs. Pagaidām lūkojos uz sijātu mālu putriņu ar kviešu miltu klīsteri, drusciņ smiltīm, kādu procentu lineļļas stiprībai un varbūt arī mazliet borskābes pulvera pretsēnīšu iedarbībai. Šitādu emulsiju amerikāņi/briti sauc par “Aliz”. Bet nu es vēl pamatīgi papētīšu pieejamo info.
Ģipša apmetums. Izlasīju, ka iekšpusē uz sienām var arī likt virsū arī ģipša apmetumu – atšķirībā no kaļķa tas daudz ātrāk žūst, un joprojām laiž cauri mitruma tvaikus. Tas tajā gadījumā, ja kaut kur gribēšu baltas sienas. Varbūt, piemēram, vannasistabā, kur mitrumu uzsūcošais māla apmetums varētu būt arī ne tas piemērotākais variants.
Silikāta krāsa. Esmu arī noskaidrojis, ka no klasiskās būvniecības mālu sienas (ja grib) var apstrādāt ar silikāta bāzes krāsām – tās labi aiztur mitrumu, nesmērējas, bet tai pat laikā nodrošina teicamu mitruma tvaiku difūziju. Šo variantu jāpapēta, varbūt pat jāpaeksperimentē.