Karkass jau līdz griestu pārsegumiem

10

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Jumts, Koka karkass, Sienu konstrukcija, Situācijas atskaite, Ventilācija | Posted on 30-07-2010

Birkas:, , , , , ,

Pa pāris dienām kopš pēdējā ieraksta blogā kopīgiem spēkiem, taču visvairāk darbojoties tieši abiem meistariem Didžiem, mana māja ir tikusi jau līdz griestu pārsegumiem. Tiesa, visi vēl nav salikti, bet darbi norit patīkami raiti. Aizvien jūtos pozitīvi pārsteigts, cik tā māja ir liela. Un kad vēl jumts uz augšu sliesies, uuuuhhhh, būs pavisam kosmoss… :D

_DSC0014_DSC0002 (2)Vainagsijas
Kad visi statņi vertikālie tika salikti, un uz tiem sastellējām virsū mūrlatas jeb manā gadījumā pareizāk būtu teikt augšējās vainagsijas (kronis), tad, paturot prātā meteorologu izziņotos vētras un “tornado” draudus, meistari steidza salikt karkasā slīpos atgāžņus, lai tas pasākums turētos jau daudz pārliecinošāk. Uz savienojumu vietām, kur vajadzīgs, tika pieskrūvēti arī montāžas lentu gabali un vietām arī leņķi. Vainagsijas pie statņiem, kur iespējams, tika pienaglotas arī ar kārtīgām 20cm naglām. Tā teikt, meistari ir izmantojuši labu sajaukumu no visādām karkasa fiksācijas metodēm, lai man tā māja turētos labi un droši.

_DSC0013 (2)_DSC0017Griestu pārseguma sijas
Tā kā augšējā vainagsija vietā, tad šodien jau nodarbojāmies ar masīvo griestu pārsegumu siju vietā likšanu. Ar prātu un trim roku pāriem tie 150×220 brusu monstri savu vietu atrada visai ātri. Tad nu līdz vakaram ar atpūtas pārtraukumiem pa vidu uzspējām salikt pusi no šīm pārseguma sijām. Pie abām ārējām vainagsijām brusas stiprinās ar brusu kurpēm, kuras tiek gan pieskrūvētas, gan arī piefiksētas ar vītņstieņiem. Pa vidu uz nesošās iekšsienas brusas gulstas virsū un atrodas blakus viena otrai. Tur tās tiek pienaglotas un kopā saskrūvētas ar vītņstieņiem. Izskatās pavisam labi. Rīt pie šī procesa darbu turpināsim. Piebildīšu, ka daļu no pārseguma brusām mēs kombinējam no 150×150 un 50×150 materiāla, jo kokmateriālu piegādātājs kaut ko mēreni saimsējies aprēķinos un vienu materiālu atvedis par daudz, otru par maz… Klāt vienalga pasūtīju, jo pietrūkās, bet nu daļu kombinējam, lai nestāv process uz vietas.

_DSC0019 (2)_DSC0020 (2)Ventilācija un skurstenis
Cītīgi štukoju un domāju, kā prātīgāk ar ventilācijas lietām tikt galā. No tā atkarīgs, vai pērku skursteni ar ventilācijas šahtu vai bez. Kopumā esmu noskatījis lētaku Čehijā ražotu Schiedel analogu – keramisko čaulu, kas ietērpta keramzītblokos. Skurstenis (6m garš) man zem 400 Ls izmaksās.
_DSC0021 (2)_DSC0027Tad nu izdomāju, ka virtuves nosūcēju, kā arī vannasistabas ventilāciju jālaiž pa taisno caur sienu, caurulē ieliekot gan aizvērtni (varbūt par divus), lai ventilatoram nedarbojoties nenāk telpā aukstais gaiss, gan arī, protams, tajā jāievieto ventilatoru. Tas man likās prātīgās variants, nekā vilkt no virtuves un vannas istabas vismaz 6 metrus garas caurules līdz ēkas viducim, līdz ventilācijas skurstenim. Tualetei – tai gan uz bēniņiem uz augšu ventilāciju jāizveido, kaut kur pie vēja kastes. Savukārt, gaisa pieplūde domājams noritēs caur pakešu logu ziemas ventilācijas spraugām. Plus, nu nebūs jau man tā māja arī ūber perfekti nohermetizēta kā celofāna maisiņš. Mehāniskas gaisa pievades un rekuperatorus vispār neapsveru. Rekur, iekš building.lv foruma biju uzdevis jautājumu – varat palasīties, ko citi saka.

Gaisa pievade krāsnij
Ak jā – vēl izdomājām, ka jānorealizē projektā iezīmētā štelle, kad krāsnij tiek pievadīts gaiss pa grīdā ievietotu cauruli.Tas ir labi gan krāsns vilkmei, gan arī krāsns “neizēdīs” skābekli no dzīvojamās telpas – jo man taču paredzēta kamīnkrāsns ar centrālapkures pieslēgumu. Tā kā man pamatos kā reizi no veidņu distanceriem palicis 50mm caurums – tad to arī domāju lietderīgi izmantot šim gaisa pievades pasākumam. Vien jautājums – vai pa 50mm diametra cauruli, kas ir aptuveni 6-7m gara, varētu noritēt kaut kāda vērā ņemama gaisa pieplūde krāsnij?

Pamatu stabiņi lievenim
Kamēr norit karkasa celšana uz augšu, man jāsarūpē pamatu stabiņi lievenim/nojumītei pie galvenajām ieejas durvīm. Domāju veidot stabveida pamatus. Diemžēl, vietējā būvmateriālu veikalā nebija 20cm diametra pelēkās kanalizācijas caurules – gribēju tādas izmantot kā veidņus. Nospļāvos, dārgās oranžās nepirkšu. Ņemšu un uzveidošu vien stabiņu veidnīšus no sava pamatveidņu saplākšņa. Pēdai zem šiem stabiņiem sadabūju trīs nevienam nevajadzīgus gruntīgus betona sētas stabus. Izrakšu tranšeju, ieguldīšu tos, likšu virsū saplākšņa veidņus, aizrakšu ciet, uzmaisīšu ar rokām betonu, gāzīšu to iekšā. Ielikšu armatūras stieņus un pa virsu būvkaluma staba balstu. Gatavs. Tuvākajās dienās šito jāizdara.

Jumts un šīferis…
Uhh, šitais man tāds āķīgākais jautājums pēdējā laikā. Naudiņas ļoti ierobežotas, tāpēc izlēmām par lētāko variantu – bezazbesta šīferi. Man patiesībā šis materiāls patīk, jo tas ir ilgmūžīgs, izturīgs, smags un lētāks par ikvienu citu tipisko variantu. Populārākās ir Lietuvā ražotās Eternit viļņotās loksnes. Modelis Klasika ir lielas 2 kvadrātmetru loksnes, kuru cena zem 3 Ls/m2, taču vienīgais mīnuss, ka šim modelim nav komplektējošo kores utt. detaļu – tās no skārda atsevišķi jāpasūta, jāizgatavo. Dārgākiem šitā šīfera modeļiem jau ir oriģinālās detaļas… Bet, laikam nav ko ņemties, būs vien jāņem tās lielās šīfera loksnes un skārdu jāpiesūta klāt jau gatavu detaļu izskatā. Šīferi naudas ekonomijas nolūkos doma ņemt bezkrāsainu.

_DSC0048_DSC0036Noskaņas bildes
Šodien vienam projektam, par kuru pavisam drīz uzzināsiet un kura atbalstam aicināšu ikvienu no jums palīgā, uztaisījām fiksās noskaņu bildītes ar salmu ķīpām iekš karkasa. Vienkārši bez iezāģējumiem saliku salmu ķīpas un beidzot arī pats pazīmējos kameras priekšā… :D
Cilājot ķīpas sapratu, ka nešaubīgi daļa būs jāpārsien, daļa būs baigi jāapzāģē, lai nav robainas, un daļa būs jāizmet meslainē vai jāpaķidā, lai likvidētu pelējuma pēdas, kas radušās mitruma ietekmē (neviena plēve nav mūžīga). Bet būs labi. Sajūtas ir labas tas ķīpas cilājot. Pamēģināju iezāģēt gropi – to var izdarīt ar visparastāko zāģi. Neslikti sanāk.

Visbeidzot, kā jau pāris pēdējos bloga ierakstos esmu ziņojis, ēkas ātrā progresa galerija joprojām aplūkojama. :)

Analizēju arhitektūras un būvkonstrukciju plānus

4

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Jumts, Logi un durvis, Mājas plānojuma skice, Pamati, Sienu konstrukcija, Ventilācija, Ēkas projekts | Posted on 06-04-2010

Birkas:, , , , , , ,

Nu tad beidzot saņēmos mazliet pieķerties pie arhitektūras rasējumu (AR) un būvkonstrukciju (BK) daļu analizei. Eju pāri katram PDFam un iemetu tepat dažādus atvērtus jautājumus uz apspriedi. Ja kādam ir kas prātīgs sakāms – priecāšos uzklausīt.

Telpu_plans

Telpu plāns (klikšķināt)

1) Ventilācija – cik jums šķiet reāli, ja es no virtuves plīts, tualetes un vannas istabas novilktu trīs atsevišķas ventilācijas caurules līdz saimniecības telpai un tur tās ielaistu atsevišķi uzbūvētā ventilācijas skurstenī (šitādā). Vai šāda lieta ar dabīgu vilkmi varētu darboties? Ok, plīts nosūcējā ventūzis by default un vannenē/WC var ielikt mazos ventilatoriņus ar sensoriem.
Kā man ieteica – šim nolūkam der arī parastas pelēkās kanalizācijas caurules – sanāk stipri lētāk par “oficiālajām” plastikāta ventilācijas caurulēm. Izvilkt tās varētu griestu pārseguma ietvaros vai arī virs tā bēniņos (nosiltinot no virsas, lai nekodensējas).
Tātad – vai varētu darboties dabīgā vilkme un vai derētu parastās pelēkās PVC caurules?

Pamatu lentas plāns

Pamatu lentas plāns

2) Pamatu plāns – tepat blakus attēlā var aplūkot pamatu lentas plānu. Es jau laikam aiz sava naivuma to vidējās, nesošās sienas pamatni arī būtu kā lentu nevis kā stabus lējis. Bet šādi ar stabiem, šķiet, var ietaupīt padaudz betona. Vienīgi – ja es to vidējo sienu gribēšu, piemēram, ar māla masu aizpļekāt siltumakumulatora lomai, tad tadu masīvu sienu gaisā neuzkarināsi.. Šito domās. Jo projektā jau tās iekšējās starpsienas iezīmētas klasiskajā riģipša izpildījumā.
Kā vissakarīgāk piedabūt pamata vainagsijas pie betona lentas? Laikam lentā jāiebetonē skrūves. Pie keramzīta blokiem jau būtu bijis vienkārši ar metāla lentu pieskrūvēt, bet cietā betonā švaki būs kaut ko ieskrūvēt..
Un vēl jautājums – kā saprātīgi izveidot armatūras stiegrojumu pamatu lentā? Lai arī sekla lenta – bez steigrojuma neiztikt. Pats var salikt? Saukt speciālistus, kas griezīs, locīs metinās? Varbūt iztikt vienkārši ar ieberamiem metāla āķīšiem vai plastikāta šķiedrām?

3) Kokmateriālu apjomi būvkonstrukcijām – iemetīšu te no BK daļas cipariņus par vajadzīgajiem kokmateriāliem, to izmēriem un apjomiem. Tas, kas man interesē, vai kāds var pateikt – ar kādu rezervi šādus materiālus vajadzētu ņemt? Vai ņemt uzreiz ar antiseptiķi apstrādātus? Brālis pirtij pats visus materiālus ar smidzinātāju novālēja.
Pagaidām naivi iedomājos – iedošu sarakstu atrastajam izdevīgajam gaterim – šie man visu smuki sagatavos un vienā divos piegājienos atvedīs un izkraus smuki. Tad pats pārkraušu zem pārsega kāda, starpā saliekot līstītes.

Pārseguma materiāli
100 x 220   L=55,3 m   1,2 m3
150 x 220   L=82 m      2,7 m3
Sienu karkasa materiāli
150 x 150   L=106 m     2,4 m3
50 x 150     L=150 m     1,1 m3
Jumta konstrukciju materiāli
50 x 150     L=300 m    2,3 m3
150 x 150   L=14 m       0,3 m3
120 x 120  L=80 m       1,2 m3
____________________
KOPĀ = 11,2 m3

Divu sienu karkass ieskatam

Divu sienu karkass ieskatam

4) Sienu karkass – lūkojoties uz BK daļā esošajiem sienu karkasa plāniem apjaušu trīs savdabīgas lietas. 1) Būs gana daudz ko noņemties ar ķīpu pārsiešanu un pielāgošanu pēc garuma. Neko darīt – tāda dzīve. Cik nu prātā spēju nooptimizēt karkasa izmērus pret ķīpas izmēriem, tik izdevās iezīmēt. 2) Otra lieta, kas man sagādā raizes – slīpie atgāžņi. Uhh, nekur nevienā grāmatā neesmu redzējis, ka salmu mājā tādus kāds salmu sienā iegropētu iekšā. Izskatās, man būs iespēja to izmēģināt. Nelaba aizdoma gan, ka no atgāžņa iegropēšanas salmu ķīpās varētu arī nākties atteikties, atstājot atgāzni ārpus karkasa apmetuma zonā. Šito niansi vēl jāapdomā. 3) Būs ko noņemties ar virs logu šauro spraugu aizbāšanu. Tajās veselu ķīpu neiebāzt. Mīcīsim tāpat.

Jumta plāns

Jumta plāns

5) Jumta segums – šitā padarīšana man jāmeklē 200 m2 platībā. Pašreiz esmu palicis pie domas izvēlēties profilēto skārda jumtu “a ļa Ranilla”, bet noteikti kādu “lētāku”, bet ne mazāk kvalitatīvu ražotāju. 1) Gana lēti; 2) Var uzlikt paša spēkiem. Vien vieta ap skursteni bik jāapdomā – pārējais +/- easy. Ir likts.
Būvniecības izstādē šādus segumus uzgāju – piemēram, Toode. Ir jau arī LV ražoti šitādi jumti. Nosacīti, izvēlēšos “krutāko” materiālu, respektīvi, ar kādu polimēra (vai tmldz.) pārklājumu, kas paildzina jumta mūžu/garantiju.
Kā redzams jumta plānā, man pašam arī patika ideja un arhitekts iezīmēja – vertikālo notekņu vietā ķēdes. Izskatās feini šitāda lieta. Jādomā vien – cik labi tās pilda savas funkcijas?! Komentāri?

Logi un durvis

Logi un durvis

6) Logi un durvis – būs kaut kad jāievāc info no ražotājiem, cik man varētu izmaksāt attēlā redzamo durvju un logu komplekts. Nevaru saprast – koks jau smukāk, dabīgāk, taču čakarīts ar tiem arī tomēr ir, respektīvi, tos ik pa noteiktam laikam vajagot tomēr atkārtoti ar kaut ko apstrādāt (eļļa, laka, neatceros…). Ar PVC tādā ziņā nekādas ņemšanās. Bet nu koks ir koks… Ja kādam ir kādi labi gali pie logu/durvju ražotājiem – padodiet ziņu. :)

Nu aptuveni tā – šādi komentāri uz sitiena radās aplūkojot AR un BK daļas. Ja kādam no jums ir jelkādas piebildes, idejas, labojumi, aizrādījumi, ieteikumi – ļoti priecāšos tos uzklausīt! Lielākoties, šis arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ieviesu šādu blogu – lai uzklausītu citu cilvēku idejas un viedokļus! Paldies! :)

Situācijas atskaite – janvāra pēdējā nedēļa

39

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apkure, Kanalizācija, Pamati, Situācijas atskaite, Ventilācija | Posted on 24-01-2010

Birkas:, , , , , , , , , ,

Kāds laiciņš pagājis kopš pēdējā ieraksta, bet ne jau tādēļ, ka nekas neritētu uz priekšu. Šoreiz tad nu pastāstīšu, kā virzās uz priekšu process, kā arī pie kādām atziņām un risinājumiem esmu nonācis.

Arhitekts atrasts - pēc tikšanās ar savu klasesbiedru Edgaru, kurš saprot arhitektūras lietas, domāju, ka nu būs ziepes… Es jau iepriekšējā postā rakstīju, kāpēc. Bet, lūk, pēc sludinājuma publicēšanas internetā, pieteicās virkne ar cilvēkiem un viens par otru piedāvāja labākas cenas utt.  Secinājums – krīze tiešām dara savu… Esmu vienojies, ka projektu man zīmēs un arī  būvvaldē saskaņos arhitekts Artūrs tepat no Lielvārdes. Lieliski! Gan forši sastrādāties ar vietējiem, gan arī nebūs jāskraida nekur apakārt – varēšu aizdoties apspriest projekta nianses tepat Lielvārdē. Drīzumā solot pirmās skices, un tad jau pēc tam pa smalko darbs pie projekta sāksies. Koka būvkonstrukciju rasējumu daļai tiks piesaistīts viņam zināmais būvinženieris.

Vējtveris mājas iekšienā – nolēmu, ka laikam tomēr japieliek vēl viens metrs mājai garumā klāt, lai sanāktu ieprojektēt to vējtveri tomēr mājas iekšpusē. Nebūs tāds piedēklis jāmeistaro. Tā esot labak un racionālāk it kā. Lai tā būtu, cerams, ka pēc tam nenožēlošu. :D Mājas iekšējā platība sanāk 96,4 m2. Tikai nesakiet, ka tas ir maz. Man šķiet, ka tā māja būs tiēšām milzīga priekš mūsu ģimenītes, un es vēl ne reizi vien būvējot spļaudīšos, par tās izmēriem…. :)

Fibo_pamatiPamati no keramzīta blokiem – pagarai sarunai ar mani piekrita mans paziņa Rolands, kurš ir pieredzējis būvinženieris. Ar viņu vairāk kā trīs stundas pļāpājām un izrunājām visvisādas lietas un risinājumus. Tai skaitā, izlēmām, kāda veida pamatus veidot. Tātad – norakšu augsnes virskārtu un ar iznomātu blieti apakšā esošo smilti pamatīgi sablietēšu. Vedīšu vēl klāt smiltis un kārtīgi uzblietēšu visai pabiezu smilšu spilvenu. Tad uzblietēšu vēl kādu 15cm biezu šķembu joslu pa pamatu perimetru, un uz tā beigās mūrēšu pamatu lentu no keramzīta blokiem trīs līniju augstumā. Bloki mierīgi derēs 3Mpa, vien jādomā, kādus platumus izvēlēties, lai pamatu vainags būtu 40 cm platumā. Virsū ruberoīds biezais divos slāņos kā hidroizolācija un uz tiem koka brusu vainags ar tajā iestrādātiem koka mietiņiem, uz kā ķīpas uzsēdināt. Abas vertikālās pamatu plaknes nosiltinātas ar 5cm putuplastu. Kā arī ārpusē pa perimetru zemē slīpi ap pamatiem ieraksts putuplasts, lai no augšas tekošais ūdens aiztek tālāk no pamatiem. Izturība šādiem pamatiem absolūti pietiekama, izmaksas sakarīgas un par pamatu izcilāšanu nevajadzētu satraukties, jo apakšā būs pabiezs smilšu slānis, kas aizdrenē prom mitrumu (kurš sasalstot arī ir tas cilātājs).

Apkurei centrālā kamīnkrāsns un siltās grīdas – centrālās kamīnkrāsns ideju joprojām neesmu atmetis. Negribās man atsevišķu malkas katlu saimniecības telpā. Labāk ņemšu glītu kamīnkrāsniņu, kurai var pieslēgt centrālapkures sistēmu. Parēķinājām ar būvinženieri – siltās grīdas var sanākt tikai nedaudz dārgāk vai iespējams tik pat cik radiatoru sistēma, taču tā daudz labāk uzsildīs grīdas siltummasu, vienmērīgāk izplatīs siltumu telpā un neaizņems papildus vietu, kā to dara radiatori.  Mums tas kalkulētais cipars sanāca ap kādiem 800 Ls, bet iespējams būs vairāk, jo palielināju ēkas platību vēl par 8 m2. Ir kādam kādi silto grīdu licēji zināmi? Es labprāt laicīgi tāmi sakalkulētu utt.

Grīda no ielejamā grīdu betona vai māla klona - šito lietu vēl domāju. Protams, ka ieliet betona grīdu uz siltgrīdas caurulītēm būtu daudz vienkāršāk, sanāktu kādi 500 Ls ar materiāliem un darbu it kā. Būtu superlīdzena un laba 7-10 cm grīda. Bet varbūt, ka ir vērts šo procesu darīt pašam un ierīkot māla klona grīdu. Būs daaaudz lētāk, ja darīšu pats. Vien jāsaprot , cik daudz laika tas varētu prasīt un vai šāds māla klons “sadzīvo” ar siltām grīdām. Ir kādam viedoklis?

VentilacijaVentilācija – rekuperators vai dabiskā ventilācija – ar būvinženieri izspriedām, ka bez ventilācijas tomēr nekādi un ka rekuperators būtu labs veids, kā nezaudēt siltumu no mājas. Pastāv iespēja tikt pie rekperatora arī par kādiem 500 Ls, kas jau būtu saprātīgs cipars. Tomēr – ar brāli atkal izspriedām, ka nav ko ieviest gana sarežģītas tehnoloģijas, kam vajadzīga elektrība, ja var arī šo lietu risināt ar vecumveco dabīgo ventilāciju. Pagaidām to iedomājos tā – uzbūvēt skurstenim blakus ventilācijas šahtu skursteni no Schiedel speciālajiem blokiem šim nolūkam. Un vienkārši pievadīt caurules no virtuves un vannas istabas. Tā kā ventilācijas šahta izies ārā uz jumta – tad ventilācija darbosies ar dabīgo vilkmi bez ventilatoriem.

Kanalizācija - well, šo lietu pagaidām cenšos saprast. Man iesaka ierakt divas grodu akas, abas savienotas un apakšā aizbetonētas. Otrajai starp grodiem ir sprauga, pa kurieni “ūdenim” sūkties cauri un “doties uz” uz drenāžas cauruli, kas iestrādāta ap šo spraugu grants slānī. Ja ir straujš “perebors”, pa “ūdens” pa drenāžu aiztek prom tālāk no akām.  Funkcionē visai labi, un nemaksā pārāk daudz. Ir kādi labāk funkcionējoši un  ekonomiski izdevīgāki varianti?

Tāks, pagaidām viss, ko uz sitiena atcerējos iedrukāt. Komentāri un ieteikumi, protams, laipni aicināti.