Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Shashin Error:

No photos found for specified shortcode

Daļējā piespiedu kārtā ieturēta divu nedēļu pauze blogā nav diži pieklājīga no manas puses, taču es tiešām ceru uz pastāvīgo lasītāju sapratni! Brīvdienās kaut kāda kustība pie jaunbūves norit, cik nu tās gaišās stundas un temperatūras grādi vēl ļauj, taču bloga ierakstam vēlīno darbdienu vakara stundu laiks mērenā saguruma dēļ kaut kā līdz šim nelāgi izpalika. Bet nu – puslitra kafijas krūzes iedrošināts beidzot tomēr saņēmos spēkus un nu rādu, kas tad pa šīm četrām nedēļas nogales dienām ir paveikts.

P.S. Nav pat vēl 3:00 naktī (2:49..), bet man jau ir izdevies ieviest ērtāku bilžu skatāmo instrumentu…   Ievērtējiet galeriju zemāk! Kā arī – pēc “skatītāju lūguma” uzlaboju arī PROGRESA GALERIJU! Ceru, šādi patiks labāk!

Logu ailu apdare procesā. Kā jau liecina virsraksts – tīri acu un sirds priecēšanai nolēmu mazliet padarboties ap logu ailu apdari, lai mājai piešķirtu glītāku, it kā nobeigtāku ārienes izskatu. Kā jau iepriekš izteicos, izmantoju brāļa ieteikto un izmantoto, vienkāršo logu apdares metodi ar collīgajiem dēļiem, kas nokrāsot, protams, ar to pašu iecienīto zviedru krāsu.

Ar Kaspara krāsošanas palīdzību aptuveni divarpus dienās esmu uzveidojis apdari pieciem logiem un lielajām vasaras durvīm. Labierīcību telpu mazlodziņu apdarei nepieciešami mazliet platāki dēļi par standarta collīgajiem (biezāka apmetuma kārta sanākusi – Andrejs vasarā mēreni pacenties… ), savukārt ieejas durvīm atkal vajag plānākus dēlīšus, lai atverot durvis to eņģes neatspiestos apdares dēlīšos.

Gandarījums par izskatu. Kopumā ar iegūto logu apdares vizuālo izskatu es esmu pozitīvi iepriecināts – man pašam tiešām patīk. Vienkārši, praktiski un glīti. Biju satraucies, ka dikti kritīs acīs sienu nelīdzenums, kas veidos pamatīgas spraugas starp sienu un apdares dēli, taču nav tomēr tik traki. Vietām nācās ar ēveli ailas dēli pielāgot sienas izliekumam, taču kopumā viss ir izdevies manām prasmēm vairāk nekā atbilstoši (man līdz daiļgaldniekam vēl tāāāāāls ceļš ejams.. )! Un papildus tam priecē fakts, ka šim darbiņam patiesībā gribēju algot galdniekus (kas teicās būt, bet tā arī neieradās..), jo pats apšaubīju savas prasmes. Taču, mierīgi pafunktierējot darbiņš izrādījās visai vienkāršs.

Kores un jumta malu apdare. Vēl vienu dienu veltījām, lai divatā ar sievu jumta galos piestiprinātu vējdēļus, citādāk atmosfēras iedarbībai bija palikušas pieejamas četras jumta galējās spāres. Arī šim nolūkam izmantoju klasiskos collīgos dēļus. Astoņi gabali sešmetrīgu dēļu, neliels čakars ar klāt tikšanu pie šiem jumta galiem un lieta paveikta. Uhh, kā es atkal priecājos, ka man nav kaut kāda divstāvīgā māja, kurai, lai tiktu pie jumta apdaresm būtu vajadzīgas nez kādas stalažas un trepes. Tātad – ir paveikta vēl viena maza niansīte, kas atkal papildina mājas kopējo ārskata noformējumu.

Lietus notekas, šķiet, darbojas. Nē, klātienē novērot lietus laikā, kā darbojas mans ķēžu pasākums, nav sanācis, taču, cik spriežu pēc dolomītaino oļu tīrības – lietus ūdens tos iekš mucas ir dabūjis paskalot un pamazgāt – tātad, ūdens 20-30cm diametrā tomēr gāžas iekš mucas. Taču, spriežot pēc smilšu šļakatām uz mucas ārsienām (pa vēja virzienam), tad, protams, vējš zināmu daļu no lietus ūdeņiem tomēr pamanās arī nopūst uz zemes. Nekas neparedzams. Stūrī, kur vējš klāt tik viegli netiek, tur uz mucas sāniem smilšu šļakatu nav. Lai vai kā – pagaidām es par šo nepilnību tik baisi neuztraucos, jo domāju, ka pārliecinoši lielākais vairums lietus ūdeņu tomēr mierīgi nonāk mucā un aiztek prom. Tas, kas nošļakstās uz zemes – tur tad jau lai drenāža savu darbiņu dara.

Nepabeigtā bēniņu siena… Tas ko es kautrīgi no jums savās bildēs slēpju, ir neiesāktā bēniņu otras puses sienas apdare… Kaut kā neceļās roka uz to, bet vajadzēs tomēr iesākt. Gribēju vispirms lietus notekas pabeigt, un tad arī sagribējās sirdi iepriecināt ar logu apdari. Bet nu gan, ja laiks ļaus, būs beidzot jāpieķeras arī kaut nedaudz pie šīs otras vertikālās bēniņu sienas. Ja ne visu ar dēļiem aiznaglot, tad vismaz sagatavot karkasu ar durvju vietu, pie kā uz ziemu piestiprināt lielo reklāmas banneri – lai mājas iekšpusē nevar iepūst sniegu un lietu. Jāsaņemas beidzot arī pie šī uzdevuma pieķerties.

Beidzot atradu laiku/iespēju ieklabināt blogā par aizvadītās brīvdienas paveiktajiem darbiem. Vizuālo materiālu foto galerijas formātā kā ierasts lūgums skatīt ieraksta apakšā, bet tekstuālais skaidrojums jau tepat un tūlīt. Piebildīšu, ka esmu atjauninājis arī Progresa fotogaleriju, taču līdz Projekta izmaksu uzskaites lapas atjaunināšanai gan nekādi netieku pagaidam. Bet agri vai vēlu būs.

Jumta apdare sarkanā krāsā. Esmu ļoti priecīgs par savu izvēlēto zviedru krāsu. Nokrāsoto dēļu sarkanais tonis, manuprāt, pavisam labi iet kopā ar sienu krāsu. Feins, kolorīts komplektiņš sanācis! Vienīgais, kas mani tomēr nepriecē – šīs Stafor zviedru krāsas patēriņš. It kā biju rēķinājis, ka ar vienu 20 litru spaini vajadzētu būt gana uz krāsojamajām fasādes daļām, tomēr spainis jau tukšs, bet gana daudz vēl krāsojamā palicis. Nekas, ja mājas sienām krāsa aizgāja neticami maz, tad ar zviedru krāsu šķiet vismaz iestājas kaut kāds loģiskais līdzsvars.

Mocu augšā lietus noteku pasākumu. Gribējām ar Andreju pieķerties arī pie otra jumta gala karkasa un vertikālās sienas apdares, taču nekā. Abas dienas nocīnījāmies ar visu ko, bet līdz tam pasākumam nu nekādi. Es jau biju sacerējies pa divām dienām salikt lietus notekas un palaist tās darbībā. Bet šai jomā sanāca vien saskrūvēt līdz galam noteku kronšteinus, kā arī pielikām vējdēļus. Jumts ir ieguvis vēl par kapeiciņu pabeigtāku izskatu. Vēl sāku veidot arī pašas lietus notekas – saskrūvēju divus collīgos dēļus, izurbu iztekas caurumu un sāku “tapsēt” reni ar ruberoīdu, kura šuves sakausēju kopā ar fēnu. Ceru, ka šonedēļ šajā jomā pavirzīšos uz priekšu jau daudz ievērojamāk. Ak jā, par 20 latiem nopirku iekš Depo arī 17 metrus ar cinkoto 6mm ķēdi priekš vertikālajām notekām.

Uhh, daudz raibu dienu aizritējušas. Gan pa darbiem, gan pa celtniecību, gan arī komandējumā ārpus Latvijas, tāpēc arī tāds jaunu ierakstu iztrūkuma periods, bet nu es jau ceru uz sapratni… Tad nu beidzot te būs jaunāko, paveikto darbu atskaite un paprāvāka foto galerija (kā parasti ieraksta beigās – klikšķiniet uz melnā rāmja un tad šķirstiet).

Drenāžas sistēma. Pamazām darbojoties nupat jau šī sistēma ir gatava. Bilžu galerijā var redzēt rezultātu. Ar rokām aizrakos līdz skatakas vietai, pievienoju pie tās pa vienu cauruli mājas pamatu drenāžas perimetru, un pa otru pienākošo cauruli – lietusūdeņu savācējcauruļu perimetru. Skataku izveidoju no 200 litru plastmasas mucas – smuki un lēti. Caurumus izgriezu precīzi ar figūrzāģi. Tagad jāsasprauž iekšā pievadu caurules kārtīgi, jānohermetizē ar silikonu un jārok to aku ciet. No akas prom pa pļavu aiziet oļos ierakta drenāžas caurule 65 metru garumā, kas finālā rezultējās paralēli ceļam izraktā 260 metru grāvi, kas savukārt aiziet līdz pat pie-šosejas novadgrāvim. Atliek vien sataisīt lietus notekas un tad pētīt, cik tad labi šitā sistēmas darbojas.

Paspārnes aiznaglošana. Process ar dēlīšu naglošanu “trīnītī” turpinās. Vienā pusē jumta slīpni esam pievārējuši, šodien aizsākām arī otru pusi, kā arī ķērāmies pie jumta galu vējkastes aiznaglošanas. Brālis tik turpina zāģēt dēļu kaudzes. Gribētos pabeigt visas slīpās daļas, tad arī ķertos klāt pie vertikālo jumta galu aiznaglošanas – tur jau mazliet karkasiņu prasās, turklāt vienā pusē logs bēniņiem jāistrādā, bet otrā pusē durtiņas. Darīšanas vaina.

Sienu gruntēšana un krāsošana. Tas “svinīgais” mirklis klāt! Beidzot esam ķērušies pie sienu krāsošanas. Šim nolūkam izmantoju Sakret KS produktus uz silikāta bāzes. Vispirms grunts – uz visu māju aizgāja vien kādi 15 litri. Un tad krāsa – iepirkti 5 spaiņi (45 litri), bet uz pusi mājas vienā slānī nu ir aizgājis tikai viens nepilns spainis. Pat pēc krāsošanas divos slāņos krāsa paliks rezervē – tas labi. Sienu tonis? Visai ekstrēms.. ) Nūū, respektīvi, tas ir sanācis bik gaišāks un spilgtāks, kā biju izvēlējies veikalā no krāsu paletes parauga, taču – krāsojot sapratu, ka man patīk. Oriģināls un drosmīgs tonis – nu gluži tāpat kā visa mana māja!
Vietām apmetumā neizbēgami ir nelielas plaisas – vietās, kur ir lazdas. Neko darīt – pārlaidīs ziemu, gan jau pat vēl kāda plaisa nāks klāt, tad arī štukos tās novērst.

Elektrības pieslēguma izmaksas. Sanāca pakonsultēties ar vienu elektropieslēgumu speciālistu. Manā gadījumā finansiāli izdevīgākais variants ir pieslēgties pie esošā elektrības pieslēguma un skaitītāja nevis veidot jaunu pieslēgumu. Jauda esošajam pietiek (3 fāzes un vismaz 30A). Jauns pieslēgums izmaksātu pēc aptuvenām aplēsēm vismaz 3k latus, kas man pagaidām nu galīgi nav pa prātam. Sporta pēc jāpainteresējas, cik varētu izmaksāt esošā pieslēguma jaudas palielināšana, ja nu tomēr gribēšu “elektrisko gateri” ierīkot…

Logi. Logi un durvis ir gatavi, jālūko tuvākajā laikā organizēt manu “superlogu” atvešanu. Un tad jau kopā ar meistaru krāmēsim tos iekšā. Jāpacenšas nokrāsot māju līdz logu ielikšanai – silikāta krāsa ir visai kodīga un tā var sabojāt stiklu, metālu un plastmasu, ja tiek uz tās virsū. Logu ailes ārpusē būs jāapdarina ar koka dēlīšiem L veidā – jo apmetums uz karkasa statņu stūriem tāpat plaisā.

Izmaksas > 10k Ls. Piebildīšu, ka vairāk vai mazāk esmu papildinājis arī projekta izmaksu uzskaites lapu – līdz ar logu iegādi esmu droši pārkāpis 10 tūkstošu latu izmaksu atzīmei. Redzēsim, kā lietas virzīsies tālāk.

Tik daudz darāmo un pieguruma, ka nebiju saņēmies te ievietot kādu info, kas tad sadarīts. Beidzot tas tiek izdarīts. Īsi un konkrēti.

Tātad, pirms divām nedēļām es apšuvu ar plēvi tās sienas daļas, kas visvairāk pakļautas lietus mitrumam. Visas saliktās ķīpas vēl neesmu nopakojis ar plēvi, bet pie tām par laimi lietus diži klāt netiek. Līdz ziemai izdarīšu. Izskatās vairāk vai mazāk labi, būs jāpāriet pāri ar skavām kārtīgāk. Zinu, ka man komentos sacīja, ka skavas vien neturēs – šito vēl palūkošu, apdomāšu.

Savukārt pagājušajā nedēļā beidzot attaisnoju bezkaunīgi ilgi aizņemtā celtniecības fēna (Edgar, paldies) esamību mana auto bagāžniekā. Beidzot mierīgi atradu, kur nopirkt pietrūkušo bituma lentu (Būvniecības ABC), un salīmēju to līdz galam uz kores. Un tad arī fiksi un smuki saliku virsū kores skārdu, ko, manuprāt, esmu pieskrūvējis pietiekami pamatigi. Izskatās glīti, man patīk. Un vēlreiz pārgāju četrāpus pāris pilnīgi visām jumta skrūvēm – dažas bija bik vaļīgas palikušas (domāju no staigāšanas) – pievilku kārtīgāk un miers mājās.

Tagad vēl vajadzētu saņemties un piebeigt sienu nopakošanu ar plēvi un arī pārkrāmēt iekšpusē ķīpas uz kāda paaugstinājuma, lai neguļ smiltīs. Tāds mazais rudens sagurums iestājies, plus, darāmo darbā ar netrūkst. Bet nu, ņemot vērā vasaras nonstop bliezienu, priekš manis šāda situācija iiir ok. Cīnamies!

Sveicieni!
Uhh, padaudz laika aizritējis kopš pēdējā ieraksta, bet nu visai raibi ar gājis. Pabiju prom no LV mazliet, paspēju izslimoties, bērneļi arī apslimuši, laiks paštruntīgs dažbrīd, darbu netrūkst – vienvārdsakot, viss kārtībā, dzīve rit uz priekšu.

Uz kores bituma lenta
Pirms kāda laika padarbojos uz jumta ar no Edgara aizlienētu celtniecības fēnu – līmēju uz kores bituma lentu, lai, kad būs uzlikts kores skārds, nebūtu jāsatraucas par to sniegu, ko papūstu zem tā skārda apakšā. Ehh, esošie lentas krājumi nebija pietiekami, tāpēc darbi palika nepiebeigti. Tagad meklēju, kur to bituma lentu iepirkt – K-Rautā nav, a iekš Depo vēl neesmu bijis.

Vēl mazliet pie sienām
Tai pat dienā palīgos bija atbraucis arī Didzis. Apzāģēja jumta latojuma dēļu galus, kas līda laukā no šīferapakšas, un tad kopīgi padarbojāmies pie viena sienas bloka – pakrāmējām ķīpas, lai šim ar tiek tas “prieks”. Konstatējām, ka arī elektriskā zāģa ķēde visai ātri paliek vaļīga. Bet nu – ar elektrisko ir daaaudz foršāk strādāt. Labi, nav varbūt tik nežēlīgi jaudīgi, bet izdarīt vajadzīgo var bez problēmām. Nesmirdīgāk un mierīgāk.

Gatavošanās ziemai
Pēc tam spītējot tipiskajām rudens veselības kaitēm, pēdējo svētdienu tomēr atkal saņēmos un padarbojos iekš būves. Pa lielam – gatavojos ziemai. Pamanīju, ko no zemes iekš ēkas uz augšu nāk paliels mitrums – un tā kā iekšpusē sakrautās, vēl neizmantotās ķīpas tomēr saskaras ar tām smiltīm, tad tām tiek klāt mitrums. Ņēmu un vienas puses krāvumu visu pārkrāvu. Iztīrīju laukā salmu driskas, saliku riepas pamatā, uzklāju virsū plēvi un uztaisīju vienu smuku palielu kaudzi. Šitajās brīvdienās vajadzētu otru, manāmi lielāko kaudzi arī šitā pat pārrevidēt un pārkārtot, lai nezaudēju pa ziemu tās ķīpas, kas ar smiltīm saskaras. Tā jau pietiekami daudz esmu ķīpas pazaudējis.

Vēl gatavojos ieziemošanai un apdomāju galvā, kā izveikt salikto sienu saglabāšanai. Domāju no ārpuses uz karkasa horizontāli uznaglot pārpalikušos collīgos dēļus, lai iegūtu kaut nelielu distancējumu no salmiem – un tad uz šiem collīgajiem dēļiem jāpiekniedē plēve, lai pasargātu sienas no lietus un sniega. Diemžēl, pagaidām cerētos reklāmu bannerus/tentus dabūt nav sanācis, bik par vēlu pēc vēlēšanām noreaģēju. Tad nu būs vien jāiepērk plēve. Kopumā laikam vajadzēs kādus 30 metrus x 3 metru platumā. Braukšu uz Depo un skatīšos, kas racionāli izdevīgākais sanāk.

Pabiju Māja 2010 izstādē
Visai štruntīgs pasākums, absolūti neko noderīgu neieraudzīju. Labi, ka par ieeju nemaksāju, jo bija ielūgums. Vienīgi satiku paziņu Hariju no RBB, kurš visādus interesantus zaļus siltinājuma un būvēšanas materiālus piedāvā. Šamējam bija gatavais māla apmetums pieejams – ja liek 2 cm slāni, tad tas izmaksā 8 Ls kvadrātmetrā, turklāt uzklāšana ar rokām, jo iekārtas viņiem nav. Priekš manis tas cipars stipri par šerpu, tad jau labāk pašam ar rokām teju čakarēties. Vēl viņiem esot koka paneļi ar iepresētiem salmiem – dikti labi esot, bet nu cenas neparko neatklāj, esot jābrauc uz biroju skatīties… Da nu.

Gandarījums
Uhh, tā centīgi gaidītā diena klāt. Šodien laika apstākļi bija varen lieliski. Darbs brīnumainā kārtā gāja raiti un pamanījos uz jumta uzdabūt un salikt pāri pa 30 šīfera loksnēm. Tātad, abas jumta plaknes ir pilnība nosegtas. Priecē, ka pamanījos tos 70% jumta seguma salikt pilnīgi viens pats. Nu jā, šajā pēdējā plaknē ko liku var samanīt vieglas neprecizitātes iezīmes, bet nu – priekš mana pirmā jumta un absolūti autonomas likšanas nepavisam nav slikti.
Tagad atliek salikt šīferi arī uz lievenīša nojumītes, kā arī uzlīmēt bituma lentu korē uz lokšņu savienojuma vietas, un tad jau skrūvēt klāt kores skārdus. Vēl jāapzāģē jumta latu gali, kas galos lien laukā no šīferapakšas, un tad jau arī varēs vējmalas pieklēbēt vietā. Beidzot ir samanāmas jumta epopejas beigas. Nu vismaz pagaidām, jo nākamgad jau jāsarūpē arī notekas un jāizdabon skursteni cauri jumtam. Bet nu tas viss otršķirīgi. Starp citu, izskatās, ka vairākas šīfera loksnes paliks pāri neizmantotas – nekas, saimniecībā noderēs!

Elektriskais Partneris
Vakar caur jauniegūtiet kontaktiem iekš oficiālā Husqvarna veikala par ļoti draudzīgu ciparu tikai iegādāts Partner EL1750 elektriskais motorzāģis. Šitam bļemba virsū liecina, ka ir tiešām Zviedrijā ražots un, kā spečuks teica, vien no tiem retajiem, kam piedziņas zvaigznīte no metāla vēl esot nevis no plastmasas. Nav tas pats svaigākais modelis, bet man jau nav modes skate – man vajag instrumentu.
Aparāts praktiski jauns, ir ticis atdots atpakaļ garantijas ietvaros. Jauns maksā ap 100 Ls, iepirku pa 50 Ls ar svaigu garantiju. Iemēģināju – neierasti ar tādu strādāt šķiet, jo nevibrē un nerūc tik dikti kā motornieks, turklāt neierasti, ka atlaižot “gāzi”, ķēde ļoti ātri nobremzējas. Feini, visai droši. Izzāģēju vienu stūra gropi, ir neslikti. Vieīgi ķēde gan aizdomīgi ātri vaļīga palika, bet nu husītim pirms servisa es arī pēc katras gropes ķēdi vilku. Kaut kas netīk tām ķēdēm iekš šīs salmu padarīšanas.
Bet nu man jau šķiet ar šādu zāģi varētu būt ērtāk strādāt. Ir bik vieglāks, nesmirdinās, neprasa benzīnu un nav tik skaļš (par klusu gan arī nenosauksi – austiņas ieteicams lietot). Redzēs, ko rādīs laiks un darbs ar šo verķi.

Vakar kā jau 2dienās ierasts devos paturpināt būvdarbus. No rīta apmācies, bet nelija – turpināju pa jumtu ņemties. Vairāk vai mazāk esmu racionalizējis autonomo, vienpatno jumta likšanas shēmu ar lokšņu “nogādi” uz jumta un skrūvēšanas secību, tā kā varētu būt pat labi pastrādājis vakar, taču dienas vidū lietus visu sačakarēja. Divas trešdaļas no plaknes vēl palikušas.
Ok, rāpos nost, ķeršos pie sienām. Še tev – no servisa atgādātais husītis abas brīvdienas kārtīgi nostrādājis un vēlreiz manis iztīrīts pēc tam nu vairs nekādi negribēja lekt. Pārbaudīju, notīriju filtrus, visas “sulas” ir, bet nekā… Nelec. Tfu, pirkšu elektrisko motorzāģi. Kurš var ieteikt, ko obligāti jāņem vērā? Pasērčoju pa inetu un atradu, ka tikai Al-ko vai Bosch dabonami par aptuveni 60 latiem (un tālāk jau cenas uz augšu). Būs vien jāšturmē K-Rauta un Depo un jāskatās, ko var tur dabūt.

Uz jumta
Skaistas, siltas un saulainas bija šīs aizritējušās trīs dienas, kuras, protams, bez variantiem pavadīju savā būvobjektā. Es viens pats visas dienas nodzīvojos pa jumtu, likdams šīfera loksnes. Izkodu, izpratu shēmu un tad nu tik jāštancē. Vakardien uz dienas otro pusi piebeidzu vienu plakni un ķēros jau pie otrās, un līdz šim vakaram jau pamanījos salikt padsmit loksnes uz otras plaknes. Ir ko noņemties, loksnes ar nav no tām vieglajām, bet nu – pa lielam darīšanas vaina vien ir.
Tā kā 5dien visuvarenais elektrības pavēlnieks bija izdomājis atstāt mani bez špannunga, nonācu pie atklājuma (kas it kā nav nekas pārsteidzošs), ka šīfera loksnes var arī mierīgi ar rokas zāģi zāģēt. Vien aizdomas, ka tas zāģīts visai ātri atkožas.

Palīgi lieliskie
Pozitīvais lādiņš bija 6dien dienas otrajā pusē no Smiltenes! puses atbraukušie palīgi Andris, Gunārs un Beciņa. Mazliet apmācīju puišus un bezkaunīgi kāpu vien atkal uz jumta, kamēr šamējie autonomi un centīgi apguva salmu sienu krāmēšanu. Un sanāca pavisam neslikti, patiesībā labi – kopsummā pa aptuveni vienu darba dienu puiši salika bildē redzamās divas ailes un vēl zem loga. Piezāģēšanai tika izmantots mūsu husītis, kas pēc 20 latu remonta atgriezies ierindā – vajadzēja kārtīgi iztīrīt un filtrus divus nomainīt. Pamazām, bet centīgi ar tām sienām virzamies uz priekšu. Kad jumtu būšu piebeidzis, tad arī ķeršos pats pie šitā pasākuma. Vēlreiz paldies Andrim, Gunāram un feinajai Beciņai par pozitīvajām darba un sarunu pilnajām brīvdienām!

Māla apmetuma eksperiments
Kā jau minēju kādā no iepriekšējiem ierakstiem, sieva pirms 9ām dienām uz vienas salmu ķīpas salika dažādas māla apmetuma pļeckas. Tagad tās ir gandrīz izžuvušas, un es patiesībā esmu pat mazliet pārsteigts, cik tās pļeckas īstenībā ir cietas. Skan kā akmens. Protams, tur, kur vairāk smilšu klāt, tās ar pirkstu urbinot birzst nost, bet kopumā esam paši pārliecinājušies, ka no māliem tiešām var kaut ko uzveidot. Cits jautājums, protams, kā tas apmetuma slānis un klucis uzvedīsies lielā platībā uz sienas, jo tāds mazs kvadrātiņš jau viena lieta. Bet nu tad jau manīs.

Nu lūk, vēla nakts, trīs dienas būvē aizvadītas un aizritējuši arī vēli vakari pie datora strādājot. Pateicoties sērkociņiem acu plakstiņu vaļā noturēšanai, te būs tāda kā neliela atskaite, kas paveikts.

Sienas, sienas, sienas
Piektdien mierīgi viens pats šeftējos un stellēju ķīpas iekš karkasa. Mierīgi, cik nu varēju tik nu kaut kādu gabalu pievārēju. Sestdien jau bija daudz brangāka šeftēšana – pie manis talkā atbrauca 2,5 palīgi! Marlēna un Intars. Viņi arī plāno nākamajā gadā uzsākt salmu mājas celtniecību, tāpēc viņiem pie manis, ceru, bija lieliska iespēja saprast, kā kaut ko darīt vai nedarīt. Kādreiz ar Marlēnas atļauju iemetīšu viņu projekta skici blogā.
Nu lūk, ar saviem foršajiem palīgiem un Edgara aizdoto zāģi, kurš pārsteidzoši maz ēda benzīnu un darīja darāmo bez ierunām (paldies!), mēs tiešām centigi un bez gumijas stiepšanas likām ķīpu pēc ķīpas. Protams, ka bieži darbojāmies ar ķīpu pārsiešanu un piezāģēšanu, kā arī Intars riktīgi atvicinājās ar pārliecinātājāmuru, dzenot sienā iekšā armējošos mietus. Arvja sataisītais āmuriņš vienā brīdī izjuka reizinātājos.. Nekas – vietā tapa vēl brangāks.
Es pats paralēli turpināju sliet uz augšu vienu sienas bloku, kuru pēc tam pamēģināju ar domkratu piepresēt – efekts nav peļams. Ja vien vēl varētu tai nopresēšanas brīdī iedabūt vietā pēdējo ķīpu, būtu paaavisam skaisti. Domās.
Marlēna un Intars varonīgi cīnījās ar mani līdz spēku izsīkumam, kamēr pusdeviņos vakarā beidzot metām mieru. Tiešāāām lieeels paldies par supercentīgo palīdzību!!! Tad nu lūk – sestdienā paveikto varat aplūkot vēlīnajās un viegli izplūdušajās fotogrāfijās.
Pagaidām vairs nešaustu sevi ar jautājumiem – paspēšu sienas sataisīt normālā laikā, nepaspēšu, dabūšu apmest vai nē. Es vienkārši darīšu, cik būs iespējas – un tad jau manīs.

Tikai 3,5 dienas
Vakar vakarā vēl tā padomāju, bet patiesībā uz to visu sienu pasākumu, kas redzams bildēs, ir aizvadītas vien kopumā 3 ar pusi dienas. Man šķiet, ka tad nav nemaz tik švaks rādītājs. Padarbotos kādi trīs cilvēki nonstopā – nedēļā iespējams sienas būtu aizpildītas, bet nu – brīvais laiks man ir tik, cik ir, un arī cilvēkresursi ir tik, cik sanāk – es viens un epizodiski pa kādiem foršiem palīgiem. Paldies viņiem visiem vēlreiz!

Logi
Skatos dzīvē un domāju par saviem logiem – vai man tik lieli logi baigi neiesitīs pa kabatu… (iesitīs…). Viens logs, kuram paredzēs sēdēt uz palodzes (var redzēt bildē), izmērs ir aptuveni 1,8 x 2 metri. Pārējie lielie laikam ir kādi 1,4 x 2 metri. Varbūt, ka tomēr par šerpu, lai gan arhitekts it kā neaizrādīja par neracionālu izmēru, un pašreizējā mājā logi ar nav no tiem mazākajiem.

Svētdienā uz jumta
Šodien (pareizāk jau gan teikt, vakar) visu dienu pavadījām darbojoties ar jumta segumu. Ar brāli Ēriku tomēr izdomājām, ka šobrīd laikam tomēr par prioritāti izvirzīt šīfera uzlikšanu, jo vējplēvei tomēr nav jādara to, ko mēs tai pašreiz liekam darīt. Izštukojām, kā tas šīfera process jāveic un aiziet darbos. Uzveidojām uzkabināmās trepes. Patiesībā, ja loksnes ir ar apzāģētiem stūriem dabūtas uz jumta (augšā celšana visilgākais, smagākais darbs), tad pieskrūvēt tās vietā ir baigi fiksais process. Vienu rindu, man šķiet, var uzskrūvēt kādās 15-20 minūtēs. Cik paveicām, var redzēt bildēs. Protams, ka gribējās visu plakni piebeigt, bet lietus ik pa brīdim uzlika piespiedu atpūtu. Lai vai kā, man tas process nu ir skaids, un tālāk jau pats to jumtu arī piebeigšu.
Starp citu, stūrus un pēc platuma loksnes piezāģējām nevis ar figūrzāģi, bet ar rokas ripzāģi, kuram virsū pobedīta ripa. Griež lieliski un kvalitatīvi.
Un vispār – sakiet, ko gribat, bet, jo vairāk es tās loksnes redzu uz jumta uzliktas, jo vairāk man tas materiāls patīk. Plastmasas skrūvju micītes amizanti glītas.

Atbildes uz komentāriem
Tā kā cilveki lielākoties izlasa jaunāko ierakstu un iepriekšējam vairs komentārus nepalūko, tad iemetīšu atbildes uz komentāriem arī te.

Vēlreiz priecājos un novērtēju, ka esmu uzveidojis to manuālo presi ķīpu saspiešanai. Pārsienamo ķīpu skaits ir gana liels, turklāt lielākoties ķīpa ir jānoīsina par kādiem 15-30 cm, tāpēc ar presi to ir var paveikt daudz ātrāk – ieliec, pārgriez striķus, izņem cik vajag, sapresē un sasien. Ar adatām tas tik forši neiet – bet ticams, ka tiešām labu mezglu zināšana ar var palīdzēt.

Vilni, acis darba nav izbijušās. Man ir pamatotas aizdomas, ka no malas pieaicinātie veči, protams, visu ko prot, bet ar šitādām lietām “normālie veči” diez vai gribētu ņemties… Baigais nestandarta darbiņš. Un – ja gribi, lai kaut kas tiktu izdarīts kā nākas – dari pats. To esmu sapratis.

Nu jā, tagad jau visi gudri. Vajadzēja tā un šitā. Es arī jau “gudrs”. Protams, ka vajadzēja uzreiz tās ķīpas iezāģēt tā, lai otrā pusē nāk kārtīgi uz āru, taču striķi nemaz neļauj tik vienkārši uztaisīt 18-20 cm dziļu iezāģējumu! Ķīpas bez iezāģējumiem nav problēmu nolikt tā, lai tā lien kārtīgi uz āru kā vajag.
Nū turpmākām sienām centīšos pēc iespējas pamatīgāk iezāģēt. Tas, ka no āras to pasākumu pēc tam pielīdzināt var – tas tak skaidrs. Vienīgi man jau tas nelīdzenuma nesmukums ārpusē arī veidojas – man ķīpām kārtīgi apcirpts tikai viens sāns, un to es lieku uz iekšpusi – tur man biežāk uz sienām jāskatās būs. Bet nu – kopumā kā jau teicu, nočakarējiens būs, sietu izmantošu noteikti, bet raudāt par grumbainām sienām toč netaisos. Vienkārši darīšu kā mācēšu un uz otro salmu māju jau amats būs rokā!

Redz, paši satraucas par ugunsdrošību, a tagad man iesaka to pasākumu ar dēļiem vienkārši apsist. Nē, nē. Vai nu kārtīgs apmetums, vai arī “ieziemošanas” variants līdz kārtīgam apmetumam. Nekādi dēļi.

Talka ar palīgiem būs!
Šajās brīvdienās salmu sienu likšanas talka būs. Uz manis izsūtīto ziņojumu, kas aizgāja pie visiem cilvēkiem, kas ir izrādījuši interesi par šo procesu, noreaģēja viens, kas pacentīsies būt. Pārējie trīs būs mani darba kolēģi ar savām ģimenēm! Savā ziņā varētu teikt – pārsteidzoši, ka pēkšņi nevienam nav interese, jo visu vasaru ļaudis teicās “ooo, Tu tik ziņo, kad liksi sienas – gribu piedalīties!”. Bet nu, es jau saprotu, kartupeļu un sēņu laiks, tā kā viss ir tā kā tam jābūt. Un būs pa skaisto! Ja kādam vēl izbrīvējas laiks – droši ziņojiet. Varat arī tāpat atbraukt ciemā, vai kaut uz pāris stundām.
Ķīpas, kā redzams bildēs un kā jau stāstīju, ir pašķirotas un pavisam sausākās iegūlušas drošākā vietā zem jumta. Pārējās puslietojamās slēpjas zem plēves laukā, bet pavisam iepuvušās – gaida savu ceļu uz mežu. Bet izdomāju, ka uz tām vēl varētu arī apmešanu bik patrennēties, respektīvi, pamēģināt kāda māla apmetuma konsistence vislabāk uz ķīpām turas.
Vēl tepat bildītē var redzēt divus uzduramos mietus, kādus plānoju gatavot, lai būtu pirmo ķīpu rindu uz kā uzsēdināt. Nu aptuveni šitā tas varētu arī izskatīties. Atlikušajā brīvajā spraugā starp vainagsijām sabēršu keramzītu – šodien iepirku 200 litrus K-Rautā ar 4-10mm frakciju.
Rīt sākšu pašapmācības procesu sienu stellēšanā, lai 6dien un 7dien tie darbi ar palīgiem jau mazliet raitāk ritētu. Tagad vēl papētīšu apmetuma gatavošanas literatūru.

Beidzot šīfers guļas uz jumta
Lai arī kā gribēju piedalīties, tomēr tiešie darba pienākumi neļāva man šodien piedalīties pie šīfera likšanas. Šodien Didzis ar Arvi izštukoja shēmu un principus, nomērīja jumta plakņu diagonāles un sāka likt virsū loksnes. Process it kā nav sarežģīts, bet nu, ja nekad tāda lieta nav darīta, tad diži ātri tas arī nenotiek. Gala loksnes pēc platuma tika piezāģētas un salaiduma vietu stūri apzāģēti ar parastu figūrzāģi, kuram gan būs jāpiepērk klāt stingrāks zāģītis. Šitie parastie atņirdzās.
Bildes uzņemtas pavisam vēlā vakarā, tāpēc tik štruntīgas.

Iepirkšanās
Šodien braucu meklēt iepriekšminēto keramzītu. Braucu vien K-Rautā, kas pa ceļam. Bez tiem četriem keramzīta maisiem vien iepirku arī divus rokas zāģus, lai būtu ar ko gropes iezāģēt. Vēl paķēru kaudzi ar darba cimdiem un nopirku rulli ar PP auklu ķīpu pārsiešanai. Beidzot iegādāju arī Fiskara universālo cirvi – jau sen gribēju, šobrīd atlaide par 23 Ls. Kā reiz būs ar ko kārklu mietus cirst un asināt. Fiskara grābekļi un lāpsta jau sevi teicami apliecinājuši.
Un pavisam neplānots, spontāns pirkums – AEG skrūvmašīnas komplekts. Apnika no skriet uz brāļa pirti pēc Makitas un tad vēl meklēt kur tāds vai šitāds uzgalītis, urbītis… Bez savas neiztikt. Patika – gana viegla, ar gumijas elementu apdari, 24 slodzes režīmi, trīs darba režīmi (skrūve / urbis / perforators (it kā..)), divi akumulatori (1,4Ah, 12V), kompakta, ērta kaste, kurā bez mērlentas un žiletnaža ir arī kaudze ar uzgaļiem, urbjiem utt. utjp. Ir ok, esmu apmierināts.

Javas maisītājs, fibrocementa loksnes un gatavais māla apmetums
Esmu izvietojis gan Building.lv, gan arī ss.lv sludinājumu, ka interesē iegādāties javas maisītāju. Viens atsaucās – piedāvāja pilnīgi jaunu PSRS laiku aparātu, pirktu par 350 rubļiem, man par 220 Ls – laba betona bumbiermaisītāja cena – atdošot. Sagaidīšu bildes, gribu redzēt, vai tiešām ir tik skaisti… Vēlāk piezvanīja cits – mazlietots aparāts ļoti labā stāvoklī, ar riepām un reversu – 120 Ls iekš Rīgas. Jaau saprotamāks cipars.
Šodien parunājos ar vienu paziņu, pie kura it kā ir doma iegādāt fibrocementa loksnes, ar kurām varētu apdarināt putuplasta pamatu cokolu. Ērtāk un ātrāk nekā apmest. Brālis šādu materiālu tādam pat nolūkam izmantojis – ļoti izturīgi un glīti. Loksnes izmērs 2,6 x 0,6 m un cena 4,8 Ls/m2. Attiecīgi man vajadzīgais apjoms izmaksātu ap 140 Ls. Sāku domāt – vai parastais apmetums ar sietu un apmetuma javu nesanāk lētāk? Ir kādam aprēķini no pieredzes?
Šis pats paziņa tā starp citu izmeta, ka tirgo arī !!māla apmetumu un māla grīdas. Neko vairāk nepastāstīja, jābrauc klātienē apskatīt un aprunāt. Jāpalūko intereses pēc, lai gan, ticamākais, priekš manis tas būs manāmi par dārgu. Vēl viņam esot birojā koka sienas moduļa paraugs, kas kārtīgi piepresēts ar salmiem – esot baigi kruts. To arī aplūkošu.