Klona grīda un kaļķa apmetums

7

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Griestu pārsegums, Grīda, Situācijas atskaite | Posted on 22-05-2016

Birkas:, , , , ,

Darbos līdz ausīm, tāpēc ar blogošanu šeit veicas vairāk nekā gausi. Taču īsu atskaiti tomēr iemetīšu. Bildes gan diži nav pie rokas. Piedošanu par švako kvalitāti tām, kas tomēr ir.

Betona klons. Februāra beigās uz ieklāta putuplasta tika ieliets (iebirdināts?) sausā betona klons. Biju pārsteigts, ka to var paveikt tik ātri – aptuveni 4 stundās. Esmu vairāk nekā iepriecināts un apmierināts ar rezultātu. Telpai uzreiz pavisam cits skats un arī darbošanās ērtāka.

Bēniņi. Tā kā brālis atkal bija uz vietas gaterējis baļķēnus, tad man bija atkal pieejami neapzāģēti dēļi, ar kurien tad beidzot esmu aiznaglojis ciet otru bēniņu/jumta gala sienu. Jānopērk garas, kārtīgas metāla eņģes, un tad arī izveidošu ieejas durvis uz bēniņiem. Pēc tam atliks nokrāsot dēļus ar tumšsarkano zviedru krāsu.

Griestu pārsegums. Iekšpusē vienā pusē esmu pamanījies ar būvniecības papīru aizskavot ciet griestus – gatavoju tos siltināšanai. Jānolīmē pārlaiduma vietas ar līmlentu, lai nav spraugas. Un tad domāju uz tā papīra pie griestu sijām skrūvēt klāt finieri (nevis reģipsi). Kad tas būs paveikts, varēs arī meklēt eko vates pūtējus.

Iekšsienu apmetums. Esmu beidzot pieķēries pie iekšsienu apmetuma turpināšanas. Ar mālu vairs neķēpājos – tagad izmantoju divu kalibru Sakret kaļķa bezcementa apmetumu. Lielākos nelīdzenumus aizpildu ar Sakret HML-4, bet noslēguma kārtu veidoju ar Sakret HML-1 apmetumu. Apmetuma maisīšanai iepirku rokas mikseri ar maināmiem ātrumiem – nenožēloju. Apmetuma materiāls, manuprāt, lielisks – pie māla turas klāt ļoti labi, vienīgi, roku āda gan par šo kaļķa izstrādājumu nav diži priecīga, lai gan strādāju ar cimdiem. Jāatsauc atmiņā apmešanas iemaņas, jo pagaidām ar tempu diži lepoties nevaru un labā roka pēc divu dienu apmešanas maratona arī nepriecājas, taču darbi iet uz priekšu. Skaidrs jau šobrīd, ka sienām būs romantiski viļņains reljefs. :D Bet laikam jau tā ir mazākā problēma, par ko iespringt.

Darbi turpinās un tas ir galvenais!

Putuplasts grīdā salikts un skurstenis uzbūvēts

11

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Bez tēmas, Griestu pārsegums, Grīda, Mājas plānojuma skice, Starpsienas | Posted on 29-12-2015

Birkas:, , , , , , , , , , ,

Nolēmu, ka tomēr jāatrod laiks vēl vecajā gadā noziņot, kas pa rudens posmu ir paveikts!

Skurstenis gatavs! Pieaicinātais meistars pusotras dienas laikā uzbūvēja līdz galam skursteni, nostiprināja to ar metāla profiliem pie griestu pārseguma sijām. Uzzīmēja man skārda jumta pieslēguma skārda detaļu rasējumus, ko tad vēlāk ar Google SketchUp palīdzību pārvērtu saprotamā bildē un veicu pasūtījumu pie skārdniekiem. Vēlāk pašrocīgi tās detaļas uzliku, pieskrūvēju, nohermetizēju. Tad atlika skursteni vēl apmest, smuki nokrāsot un uzlikt jau sen sarūpēto nerūsošā tērauda cepurīti. Skurstenis gatavs! Vēl vajadzētu iekšpusē visā garumā to apmest ar apmetumu un nokrāsot. Meistars norādīja uz kļūdu, kur esmu krāsns pieslēguma cauruli ar mūŗjavu ielīmējis iekš keramzīta bloka – tai šuvei jābūt brīvai, jo skursteņa čaula sasilstot/atdziestot tomēr staigās, līdz ar to šuvei jābūt brīvai. Nekas, to mierīgi izkalšu, nav nekas traks. Tagad funktierēju, ka derētu sarūpēt čuguna pieslēguma trubas un uzlikt pagaidu krāsniņu, lai varētu sildīties mazliet, ja vēsajā laikā kaut ko darās pa iekšu.

Putuplasts grīdā. Lieta darīta! Vispirms uz smalkajām šķembām uzklājām 200 mikronu dzelteno plēvi un tad likām virsū divreiz pa 5 centimetri Tenapors Extra zilo putuplastu (EPS150). Plēve uz šķembām nepārdūrās, kā varētu domāt, bet nu tā brīvi pa to staigāt noteikti nebija vēlams. Plēvi ar pārlaidumiem kopā līmējām ar speciālo līmlentu plēvēm. Putuplastam ir pusspunde, līdz ar to tas bija labi saliekams. Piegriešanu pēc platumiem veicu ar baigi labo rīku, par to atsevišķi zemāk. Putuplasts abās pusēs nu ir salikts pilnībā divās kārtās. Tagad pa virsu atkal jāliek dzelteno plēvi, lai Estrich betons netek iekšā šķirbās. Pirms betona pa perimetru vēl jāsaliek, jāsalīmē kompensācijas lenta. Bija doma, ka betonu siltajā ziemā varētu arī janvārī ieliet, bet nupat uznākušie mīnusi šo domu novirza uz vēlāku laiku.

Putuplasta griešana. Lai putuplasta loksnes nebūtu jāgriež ar nazi (ak, Dies’, kā es to skaņu nevaru ciest!!!), sarunāju un no biedra Edgara aizņēmos austriešu uzņēmuma The Cool Tool ražoto putuplasta griezēju Styro-Cut 3D. Šo aparātu izmantojam Izziņas un eksperimentu centra “Lielvārdi” tehniskās jaunrades pulciņā, lai izgrieztu dažādas detaļas no putuplasta. Griezējs fantastisks un nebija problēmu pēc platuma piegriezt arī lielās putuplasta loksnes. No Edgara dzirdēju, ka šito aparātu labprāt pērk arī celtnieki, kam bieži jāpiegriež putuplasts pēc izmēriem. (Starp citu, Edgars Gribusts aizraujas ar vilcienu modelīšiem un būvē pats savu Mini Lielvārdi. :) )

Starpsienas un griesti. Kad betona grīda būs ielieta, tad varēs jau domāt par starpsienu karkasa izveidi. Vēl izdomāšu, vai starpsienas būvēšu no koka statņiem vai arī no reģipša metāla profiliem. Virsū skrūvēšu, ticamākais, reģipsi. Prātīgi drošvien likt dubultā, lai mazāk dobja skaņa un lai nevar izsist tik viegli caurumu. Brālis saka, ka starpsienas tik pat labi var pildīt ar māla un smilšu maisījumu, bet aizdomas, ka izvēlēšos vien klasisko, vieglāk pieejamo un iestrādājamo vati – papīra vai akmens – to vēl jāizlemj. Griestos tad jāskavo klāt pie sijām papīrs un jāskrūvē klāt kāds plākšņu materiāls – reģipsis vai finieris. Pēc tam siltinājums no augšas. Paralēli šiem abiem procesiem jāveic arī beidzot detalizēta elektrības vadu plānošana un izvilkšana. Ir doma, ka drošībai un vienkāršībai vadus negribu slēpt iekšā sienās, bet vilkt gar griestu vai grīdas stūri.

Projekta skices. Kādu vakaru padarbojos ar Google SketchUp programmu un izveidoju telpu maketu atbilstoši projektam, lai saprastu, cik kuras telpas lielas, vai nevajag kādas korekcijas un tamlīdzīgi. Man dikti ieteica tualeti ar vanasistabu apvienot, bet kaut kā tomēr izlēmām, ka telpas paliks atsevišķi un nodalītas. Māja platībā nav liela, līdz ar to būs ļoti jāpārdomā skapju/plauktu izvietošana, lai varētu uzglabāt sadzīviskās lietas. Vienkārši, nedrīkstēs mājā glabāt nevajadzīgus krāmus, jo tiem nebūs vietas. :) Jau mazliet apdomāju, kā varētu vilkt ūdens apgādes caurules no centrālās sūkņa/boilera telpas uz vajadzīgajiem punktiem. Nedomāju baigi iespringt un ir doma ūdens caurules vilkt gar griestu/sienu stūri – atkal drošāk un pārredzamāk. Doma izmantot kausējamās plastmasas PP-R caurules nevis kaparu.

Nedaudz virzāmies uz priekšu!

9

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Griestu pārsegums, Grīda, Situācijas atskaite, Starpsienas | Posted on 16-08-2015

Birkas:, , , , , , , , ,

Darbs dzen darbu. Taču šovasar mazlietiņ esam pieķērušies arī salmu mājas projekta turpināšanai. Stāstu kodolīgi un teorētiskā plānotā darbu secībā.

Grīda. Mājas iekšpusē grīdā jau ievesti 12 m3 ar smalkajām dolomīta šķembām, tās ir noblietētas un izlīdzinātas. Tālāk drīzumā plāns likt uz šķembām 200 mikronu plēvi mitruma aizturēšanai, uz plēves šobrīd izskatās liksim 10 cm putuplastu (zilo EPS nevis XPS), atkal virsū plēvi. Tālāk plānots uzliet Estrich betona klonu kādu 6 cm biezumā. Nobeigumā, domāju, liksim vai nu laminātu vai labu linoleju. Zinu, zinu, ka grīda būs vēsa, taču dēļu grīdai neesmu gatavs nedz morāli, nedz finansiāli.

Griesti. Šobrīd plānoju pie griestu pārseguma sijām no apakšpuses skrūvēt klāt riģipsi – racionālākais apdares materiāls manā skatījumā. Tālāk no bēniņu puses visu griestu platību starp sijām un pie jumta galiem domāju izklāt ar kādu difūzijas membrānu, lai ekovates putekļi neiet šķirbās starp sijām un riģipsi. Tālāk doma par ekovati ~30 cm biezā slānī. Vajadzēs izveidot pacēluma laipas staigāšanai. Pa virsu ekovatei atkal kaut kāda pretvēja plēve, lai vējš bēniņos to nevar izdzenāt.

Sienas. Iekšpusē sienu apdari plānojam turpināt ar ģipša apmetumu. Nav vairs iekšā vēlmes turpināt ar māla apmetumu (tam vajag ļoti daudz laika), kā arī man vairs nav horizontālā maisītāja. Paldies Jēkabam, kas man to bija uz 2 gadiem aizdevis! Ar mālu apmestās sienas nogruntētas ar Sakret TGW dziļo grunti. Tālāk esmu izmēģinājis gan Rotband, gan Rotweiss ģipša apmetumu – abi turas klāt absolūti nevainojami.

Starpsienas. Tās ticamākais veidošu no koka/metāla profilu karkasa un apdarināšu ar riģipša loksnēm. Atkal ātri un vienkārši. Skaņas izolācijai ir doma izmantot to pašu ekovati.

Skurstenis. Šobrīd esam jau sarunājuši, ka nākamnedēļ viens labs meistars atbrauks un samūrēs skursteni līdz galam un izlaidīs to cauri jumtam. Pie skārdniekiem vajadzēs pasūtīt nosedzošās detaļas skrusteņa savienojumam ar šīfera jumtu. Vismaz tas būs izdarīts. Kad būs izveidoti arī grīda un griesti – varētu arī pagaidu krāsniņu ielikt telpā, kas ļautu arī pa rudeni un ziemu darboties ar starpsienu un elektrības tīkla izveidi. Kā meistars pēc fotogrāfijas nokomentēja – esmu pieļāvis kļūdu, ar javu aizsmērējot ciet spraugu starp krāsns pieslēguma keramikas cauruli un keramzīta blokiem. Tai spraugai jābūt neaizmūrētai, lai čaula var staigāt neatkarīgi no blokiem – būs jāizkaļ.

Sienu ārpuse. Pagājušajā gadā pieķēros ar cementa javu paremontēt sadrupušās āra apmetuma vietas gar pamatu lāseni un uz ēkas stūriem. Izkasīju visu drupeno, nogruntēju, aizsmērēju ciet ar apmetumu. Vismaz māla apmetums vairs tālāk nebojājas, nedrūp laukā.
Vēl pieķērāmies, bet vēl nepabeidzām ar otras bēniņu gala sienas aiznaglošanu. Šobrīd beidzās neapzāģētie dēļi, būs jāpasūta. Paredzēts arī izveidot divviru durvis, lai var piekļūt no ārpuses bēniņiem.

Konkrētāks funktieris par grīdu / starpsienām / griestiem

51

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Griestu pārsegums, Grīda, Starpsienas | Posted on 08-05-2012

Birkas:, , , , , , , , ,

Shashin Error:

No photos found for specified shortcode
Brīvdienās ar brāli konkrēti apsēdāmies jaunbūvē un izrunājām dažādas opcijas attiecībā uz grīdu, starpsienām un griestiem. Divas galvas diskutējot var nonākt pie prātīgākiem secinājumiem, nekā vienam pašam pie sevis spriedelējot. Pirmais darbs gan pirms visiem konstruktīvajiem procesiem ir kārtīgi izplānot elektrību un to jau ievilkt, kur var.

Grīda.
Izspriedām, ka jātaisa betona stabiņi, uz tiem ruberoīds un lāgas (vismaz 5 x 15 cm), krusteniski vēl dēlīši, lai veidotu stabilu režģi. Kokmateriāli, protams, maksimāli labi antiseptizēti. Uz lāgām virsū vismaz 18 mm OSB un tad jau dēļi. Ja dēļu vietā liek laminātu, tad vēlams vismaz 32 mm OSB.
Brālis arī uzskata, ka tas mitrums iekšpusē zem šķembām šobrīd ir arī tāpēc, ka māja ir neapkurināta un neapdzīvota. Plēvi teorētiski var nelikt, bet nu par šo es vēl padomāšu, jo mazliet nemierīgs prāts tomēr šajā jautājumā.
Siltinājums – kā jau minēju, putuplastu var uz līstītēm iestiprināt starp lāgām. Lai gan brālis uzskata, ka siltinājums grīdā arī nemaz nav baisi obligāts, jo zeme jau arī tomēr savā ziņā kā termomasa var darboties. Man jau aizdoma, ka labāk tomēr ielikt putuplastu.

Starpsienas.
Paldies Aivaram, viņš jau bija ieminējies par to pašu variantu – rammed earth, ko man ieteica arī brālis un kuru viņš pats ļoti veiksmīgi izmantoja savas pirts būvniecībā. Starpsienas ņem un aizpilda ar jebkādu beramo materiālu, kas, protams, nav melnzeme. Manā gadījumā māli, kas man paliks pāri no apmetuma, smalkās šķembas, smiltiņa un tamlīdzīgi. (Nez, varbūt vēl salmus piešaut klāt?) Taču, šo masu nevis pilda iekš vēlāk noņemamiem veidņiem, bet gan iekš sienas karkasa ar fibrolīta loksnēm. Pie reizes sanāk arī teicama siltummasa – labāka par parasto ekovati. Bez veidņiem taisīt to rammed earth – manuprāt, daudz darbietilpīgāks process un drupenāka siena sanāk.
Šādas pildsienas biezums paredzams uz kādiem 15 centimetriem. Izrēķināju, ka vajadzēs aptuveni 11 m3 ar beramo materiālu. Mālu un smilšu vien tik daudz man nebūs, attiecīgi kaut kur jau nāksies izmantot arī ekovati vai skaidas ar kaļķi. Fibrolīts būs vajadzīgs uz kādiem 140 m2.  Plus, protams,  visur starp masu un fibrolītu jāliek arī celtniecības papīrs.
Fibrolīta vietā teorētiski var izmantot arī riģipsi, bet man aizdomas, ka tas nav tik izturīgs – ļoti iespējams, ka no tās pildījuma masas tas pamanīsies izlocīties.

Griesti.
Tos, kā jau minēju komentāros pie iepriekšējā ieraksta, ir funktieris taisīt no riģipša. Komentāros man ieteica it kā “lētos” finiera atgriezumus, taču cik  papētīju Latvijas Finiera mājas lapu, tie nemaz NAV lēti! Vidēji tā cena svārstās no 2 līdz 2,80 Ls / m2, turklāt, ja ņem kaut kādas 15-25 cm platas strēmeles… Līdz ar to no materiāla kvalitātes un uzklāšanas ērtībām spriežot prātīgāk ir pirkt kvalitatīvu riģipsi par 1 Ls / m2 un likt kaut vai pat divās kārtās, ja grib pa to riģipsi pēc tam bēniņos pārvietoties. Teorētiski riģipsi pēc tam arī vieglāk piešpahtelēt un krāsot – atšķirībā no finiera/saplākšņa.
Biedrs ieteica griestu segumu likt bēniņu pusē virs sijām, atstājot sijas redzamas telpā – būs gan augstāku griestu sajūta, gan arī “interjera knifiņš” ar redzamām sijām. Sijas varētu mazliet paslīpēt un tad nobeicēt vai nokrāsot.

Griestu siltumizolācija.
Šim nolūkam līdz šim apdomāju skaidas ar kaļķi  vismaz 30 cm biezumā, ko jauc sausā veidā bez slapināšanas. Tā man no pāris avotiem ir nācies dzirdēt, ka šādā “manuālā” uzkaisīšanas metodē parasti tiek renovēti vēsturisko ēku bēniņi. Un it kā nedegot. Būs laikam jāpaņem paeksperimentēt pašam, kā tur ir ar to degšanu šitādam sausam siltinājumam. Plus būs ko noņemties, lai bēniņos uztaisītu laipas virs tām skaidām.

Ekovate?
Ja tomēr sapratīšu, ka čakars ar skaidu attransportēšanu, ieklāšanu būs neadekvāti ilgs – būs vien  jāpievēršas ekovates iestrādes idejai. Teorētiski būtu vajadzīgi 30 m3 ar ekovati (ja lieku 30 cm slānī), kas pie aptuvenās 13 Ls/m3 cenas varētu izmaksāt uz kādiem 400-500 latiem. Vispār ļoti brīnos, ka iekš SS.lv pēkšņi ir palikuši tik maz ekovates pildītājkantoru – pirms kāda laika šamējo bija baisi daudz…
Abos gadījumos, vai tās būtu skaidas vai ekovate – jādomā, ar ko nosegt šo materiālu, lai vējš tomēr nenēsā materiālu šurpu turpu. Speciāli jātaisa kaut kādi izvirzījumi no siltinājuma slāņa, lai būtu pie kā stiprināt, piemēram, papi vai kādu citu nosegmateriālu.

Tālākie procesi.
Nu lūk, tādi man funktieri galvā par būvniecības plāniem. Laikam jāsāk kārtīgāk piedomāt pie elektrības padarīšanas. Vēl arī bēniņu gala siena gaida dēļu apdari, un tad jau arī siltais laiks būs klāt, lai ķertos pie iekšsienu tālākās apmešanas. Starp citu – iekšsienās nav nevienas plaisas – tas priecē! :)

Shashin Error:

No photos found for specified shortcode

Pavasara “slinkums” un pārdomas par darāmajiem darbiem

24

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Griestu pārsegums, Grīda, Starpsienas | Posted on 27-04-2012

Birkas:, , , , , , , , ,

Shashin Error:

No photos found for specified shortcode
Sveicieni bloga lasītājiem!

Paldies tiem visiem komentētājiem un vēstuļu rakstītājiem, kas man tomēr neļauj aizbildināties ar pavasara “slinkumu” un liek tomēr kustināt smadzenes nu jau atkal arī celtniecības jomā. :)  Beidzot siltais pavasaris klāt, tomēr uz “stroiku” pa īstam vēl nevelk. Vēl neesmu uzķēris vajadzīgo iedvesmu :) , un ar brīvo laiku pašreiz arī ir kā ir – daudz ikdienas darbu, visādu projektu padomā ut. Bet pamazām, pamazām jau prāts tomēr ik pa brīdim cenšas parisināt arī kādu celtniecības jautājumu.

Starpsienas vai griestu segums. Kurš no šiem elementiem pirmais? Man jau tomēr šķiet, ka pirmajām būtu jābūt starpsienām, lai tās “ielaistu” griestu pārsegumā un siltinājumā. Bet pirms tām jau neizbēgami tad jāštuko grīda, uz kā tās starpsienas likt.

1) Starpsienas var būvēt no riģipša – vienkārši, salīdzinoši lēti, bet ne pārāk forši… Fibrolīts jau labāks variants, bet arī manāmi dārgāks, turklāt jādomā, kā noslēpt lielos stiprinājuma skrūvju paplākšņus un aizklāt jūtamās šuves. Skaņas izolācijai un aizpildījumam varētu arī izmantot skaidas – taču tur vajag kaļķi klāt un sienās vertikāli to būs pagrūti iestrādāt, plus arī sarežģīti ar papīru noizolēt spraugas, lai kaļķa putekļi nelien telpā. Uz griestu seguma papīra izolāciju šķiet ir vieglāk uzklāt.
2) Gāzbetona starpsienas – vēl dārgāks pasākums, laba efektivitāte, bet vajadzīga arī kārtīga betona pamatne.
3) Improvizācija ar apaļkoku statņiem un dēļiem. Konkrētu risinājumu vēl neesmu apdomājis.
4) Salmu bloki – nu nekādi nav apsverams, jo sienas par biezu sanāktu un man arī nav vairs salmu..
Starpsienu termomasa – teorētiski vajadzīga lieta, jālūkojas, kā izdosies šo lietu izplānot.

Griestu pārsegumu ir pusdulla doma siltināt ar ēveļskaidām + kaļķi. Man te viens paziņa ir šādā veidā renovējis vairāku vēsturisko ēku griestu pārsegumus. Ar 30 cm varētu būt par švaku, tā kā jālūkojas uz biezāku slāni – līdz ar to bēniņos jābūvē otro grīdu, pa kuru pārvietoties.

Pirmā – grīda. Esmu sevi pielicis pie domas, ka tieši grīdas jautājums varētu būt tas pirmais, ar ko teorētiski gribētos šopavasar sevi nodarbināt. Ja brālis sazāģēs neapzāģa dēļus trīnītim, tad varētu arī mēģināt atlikušo jumta gala sienu aiznaglot un bēniņu durvis izfunktierēt, taču pašreiz esmu mazliet pieķēries pie grīdas apdomāšanas. No siltajām betona grīdām laikam pašreiz esmu atteicies – šķiet, lūkojos uz koka dēļu grīdu. Padārgs variants, bet tā kā finanses šogad jebkurā gadījumā ierobežotas – tad jau sapņot pašreiz varu par jebkuru variantu! :)

Betona melnā grīda. Grīdu var veidot “klasiskajā” formātā – uz šķembām smiltiņa, virsū putuplasts (~10 cm), uz putuplasta armatūras siets un betons kādu 5cm biezumā. Teorētiski tos 5 m3 betona, kas manai ~100 m2 grīdai būtu nepieciešami, varētu uzmaisīt arī paši. Jādomā, kur “izrakt” kādus 4 m3 ar granti, un tad vēl kādi 30 maisi ar cementu. Un vēl jāparēķina, vai betons + dēļu grīda ar sijām nesanāks krietni virs paredzētā silto grīdu augstuma līmeņa. Aizdomas, ka varētu būt zināmas problēmas, bet nekas jau nav neatrisināms. Jāskatās dabā.

Ventilējamā pagrīde. Reku, man viens komentāros rakstīja: “Ko visi sacepušies uz to melno betona grīdu – vai tad par ventilējamo pagrīdi esam aizmirsuši? Pēc teorijas – ja pamatiem aukstums ziemā cauri neiet (nezinu?) un esošā pamatne ir sausa (mitrums nenāk uz augšu – neesmu īsti pārliecināts), tad uz pamatnes saliek/sabetonē klucīšus, manā gadījumā arī pie pašas sienas, lai būtu kur grīdas sijām balstīties, un virsū dēļu klājums. Svarīgs nosacījums ir caurumi pamatos ar sietiņu pret mazajiem dzīvniekiem. Vasarā pagrīde vēdinās, nākot tuvāk mitrajai ziemas sezonai, caurumus aizkorķē.”

Teorētiski pavisam neslikts variants, turklāt ļoti ekonomisks. Caurumi betona pamatu lentā no veidņu savilcēm priekš ventilēšanās man pat arī ir palikuši. Vienīgi tomēr māc šaubas par to mitrumu no grunts – a hidroizolāciju uz lāgām zem dēļu grīdas īsti neuzkrāmēsi. Lasītāju domas?

###

Varbūt nav nemaz tik ļoti jāsteidzas? Es jau ik pa brīdim te pačīkstu, ka kaut kas ir dārgs un naudiņas maz. Bet nesen pieķēru sevi pie domas  - no otras puses, varbūt tad nav ko iespringt (no esošās mājas laukā nemet) – vienkārši jābūvē ar prieku un baudu tādā tempā, kā atļauj naudiņas. Līdz šim esmu centies teorētiski steigties, jo biju iekalis domu šoruden ievākties, tad nu arī visu laiku “ekonomēju”, bet varbūt nav ko sevi mocīt un tad jau laiks rādīs, kā lietas noritēs!

Mājas celtniecība arī tīri psiholoģiski un emocionāli man ir arī iemācījusi dažādas jaunas lietas, iemācījusi tikt galā ar lēmumiem, pieņemt dažādus kompromisus utt. Attīstās ne tikai rokdarbu prasmes, bet arī paurītis sāk skatīties uz lietām plašāk un citādāk. :) Lūkosim, kas no visa šī procesa sanāks!

Pārdomas par apkuri – aug skepse pret siltajām grīdām

34

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apkure, Cits ..., Grīda | Posted on 14-02-2012

Birkas:, , , , , , , ,

Tāpat kā dabā un celtniecībā, arī blogs nemīl tukšumu. :D Neļaunojieties, ka kādu brīdi atkal klusums. Īsti nekādas fiziskas darbības pašreiz nenorisinās, tik vien kā periodiski savu galvu pašausminu ar faktu – “drīz atkal sāksies sezona…”. Lūšu Dravas projektiņš kā jau prognozēts mierīgi turpina čubināt lēnu gaitu uz priekšu. Bet šoreiz galvenokārt gribēju padalīties savās atkal uzaugušajās pārdomās par šobrīd aktuālo apkures tematu. Drebinos pa pašreizējo māju, jo pašvaki ar siltinājumu, tad nu cepu prātā ilūzijas, kā nez varētu būt nākotnē iekš manas mājas?

Ar dažiem lēmumiem ir grūti. Es neesmu neizlēmīgs, bet dažus lēmumus pieņemt reizēm ir ļoti grūti. Izskatās, ka dažādu aspektu dēļ arī apkures risinājuma izvēle tomēr varētu būt šis gadījums. Kā jau zināt, jau labu laiku pārliecinoši esmu sevi iepotējis uz ideju par siltajām grīdām un normālu malkas katlu (nevis kamīnkrāsni). Tomēr nu ir virkne lietu, kas šinī variantā jau kādu brīdi periodiski sākuši šaustīt manu prātu…

Aug skepse pret siltajām grīdām. Lasīts, dzirdēts, ka guļamtelpā siltās grīdas tomēr neesot labas elpošanai un arī plūstošā ūdens enerģijas starojuma dēļ. Zviedrijas bērnudārzos visā telpā siltās grīdas neatļauj uzstādīt, jo neesot kur putekļiem nosēsties (kaut kāpēc ticas tiem skandināviem). Eiropā birojos siltās grīdas totāli neesot labas – baigi uz kājām bliežot tiem pie galda sēdētājiem…
Piņķers arī ar uzstādīšanu tomēr – vienādi cilpu garumi, plūsmu ātrumi, regulatori, tiešām zinoša speciālista vajadzība – vispār spīd paliels cipars, ko pašreiz jau jūtu ka būs grūti celt (izmaiņas ienākumos). It kā tāpat kontūrā kaut kur radiatoru tomēr vajagot (kaut vai tais pašās guļamistabās) utt….  Bez elektrības ar siltām grīdām ir “dimba”. Zinu, ka ir ģeneratora opcija, bet nevaram zināt kādi laiki degvielai pienāks, attiecīgi nebūtu slikts arī pašteces variants (kas siltajām grīdām ir gana komplicēts uzdevums). Lūk, šitā domu čupiņa mani nu ir sākusi tramdīt, laikam jau ar to izmaksu ciparu priekšgalā… :-?

A uz ko tad es ceru? Radiatori? Pats tagad vairs īsti nezinu uz kādu “lēto superrisinājumu” ceru. Laikam kļūstu par vidējo latvisko nūģi, kam paralēli labi un lēti, sāk gribēties arī “labāk vienkāršāk”. Uhh, es pats zinu, cik ļoti gribētos to lielo betona siltummasu zem kājām un tamlīdzīgas ekstras, tomēr iekšēji pamazām aug sajūta, ka klasiskie radiatori varētu būt muļķu drošāks risinājums, ticams lētāks risinājums (iesākumam), un sirdij mierīgāks risinājums, jo arī bez elektrības šī lieta tomēr kaut kā darbojas (ja par to ir padomāts). Un ir arī uz kā zeķes žāvēt… :D Bet atkal jādomā, uz kā tos radiatorus stiprināt – kronšteini pie grīdas, jo pie sienām es neko pielikt nevaru.
Varbūt pie nesiltajām grīdām arī masīvā betona klona vietā var apdomāt kādu vasaras plikajai kājai tīkamāku grīdas segumu un arī izmaksu ziņām optimizētāku grīdas pīrāgu (pats vēl nezinu). Grīda, piemēram, no pašu meža dēļiem, nez… (baigā ņemšanās laikam gan).

Bet varbūt tomēr kārtīga krāsns? Vēl jau pa galvu pilnam ķīselim arī pašķobās doma, ka – varbūt vispār piekāst trubas un tēmēt uz kaut ko pat vēl klasiskāku – kārtīgu krāsni… Harijs Tučs jau labu laiku dikti slavē savu centrālo akmenskrāsni, kas viņa 150 m2 māju uz diennakti ar 6ām pagalēm piesilda. It kā tas primitīvisms tiešām uzrunā. Bet atkal bažas par tiem mājas tālajiem stūriem, jo īpaši WC zona, vai tur būs gana silti. Jā, gaisa vadi to risina, bet atkal nomāc tā putekļu cirkulācijas padarīšana, un bez dūcoša ventilatora ar uzreiz neiztikt… Oii, pats sevi mocu, kā jocīgs. Bet nu reizēm man uznāk tādas garīgā mazohisma tieksmes. Kaut kā mani tomēr neliek mieru tā doma – jo vienkāršāk, jo labāk (drošāk). Ko jūs, cienītie bloga lasītāji, par šiem maniem mazajiem suņa murdziņiem domājat? Pakomentējiet, varbūt ar jūsu palīdzību ieriktēšu domāšanu kādā konkrētā gultnē!


Mazliet iekš TV raidījuma un vēl Aleksandra jaunumi. Vēl tā starp citu piebildīšu, ka nesen mazliet pavīdēju arī vienā LTV raidījumā, kur eksperti gari diskutēja par visādām māju energolietām lokāli un globāli. Tajā pat 9.februāra raidījumā “Eiropa. Mīti un realitāte” bija arī stāstiņš par to pašu manis jau pieminēto Hariju Tuču, bet uz beigu pusi viens tiešām foršs stāsts par latviešu džeku, kas nopietni un ar tiešām saprātīgu motivāciju ķēries pie izgudrošanām – viena reāla lieta – vertikālais vēja ģenerators. Ievērtējiet – pieeja un attieksme puisim nopietna, priecē! Es pats tur īsi pamuldējos pēc 11tās minūtes.
Un vēl starp citu – šodien arī palasījos Aleksandra piedzīvojumus ar nokritušo māla apmetumu un ieguvu vēl kādu info par Lietuvā ražotajiem EcoCocon salmu sienu moduļiem. Forša lieta. Vājprātīgi dārgi it kā arī teorētiski nav. Gan jau iedzīvosies šis variants.

Apmetam salmu sienas ar pēdējo kārtu / un citi darbi

12

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Drenāža, Grīda, Kanalizācija, Logi un durvis, Paštaisīta sienu krāsa, Situācijas atskaite | Posted on 14-08-2011

Birkas:, , , , , , , , , , , , , , ,

Sveicieni lasītājiem! Jāatvainojas, ka kopš pēdējā ieraksta ir pagājis mazliet neierasti ilgāks laikposms – visādu darāmo tik daudz, laika un miega tik maz, ka nekādi nespēju ko jaunu ierakstīt. Beidzot labojos. Tad nu ziņoju par situāciju ar mājas celtniecību! Bilžu galerija kā vienmēr ieraksta beigās. Uzreiz piebildīšu, ka daļa bilžu uzņemta ar telefonu, tāpēc kvalitāte “iztikas minimuma” līmenī. :)

Pēdējā apmetuma kārta. Andrejs pagājušajā nedēļā aizsāka pēdējās apmetuma kārtas likšanu ārpusē. Tālāk jau pa virsu nāks krāsa. Andrejam šis process padodas pavisam labi, ņemot vērā, ka viņš nav profesionāls apmetējs. Es no viņa aizguvu apmešanas tehniku un pamazām arī pats jau esmu piešāvies gana līdzenu sienu iegūšanā. Eiroremonta superlīdzenās plaknes man nesanāk – bet uz tādām es vispār netēmēju. Esmu apmierināts ar pašreizējo rezultātu. Šodien kopā ar Didzi apmešanu turpinājām. Mazliet vairāk kā puse mājas ir apmesta.

Krāsa. Šodien sieva uz savu galvu uzjauca noslēguma krāsu, kurā iejaukts ūdens, māls pigmentam, smilts pildvielai, kviešu miltu klīsteris, vājpiena biezpiens kazeīnam un arī mazliet lineļļas. Rezultātā sanāca pēc biezpiena plācenīšiem smaržojoša krāsa. Uz siltās, sausās sienas krāsa žuva ļoti ātri. Uzsmērēju divās/trīs kārtās. Ļaušu diennakti nožūt un tad būs jāpatestē pret mitrumnoturību.

Logi. Beidzot aizbraucu pie Didža “sarūpētā” paziņas, kas nodarbojas ar logu ražošanu (Logi Lukss). Uzveidojām tāmi pēc izmēriem un atbilstoši vēlmēm. Nonācu pie secinājuma, ka tomēr plānoju ielikt dubultās paketes, selektīvo stiklu, labāko Roto furnitūru, plus, vēl katrā loga rāmī tiks iestrādāta laba ventilācijas šahta (Regel-air). Labums šai sistēmai – pirms gaiss no āra nonāk telpā – tas vispirms ceļojot caur loga rāmi sasilst. Tā kā man nebūs piespiedu ventilācijas (vismaz pagaidām neplānoju), šī ekstra, kas nebūt nav dārga!, būs vairāk kā noderīga. Izmaksās man šitais pasākums mazliet virs 1,5k Ls – kas ir ļoooti laba cena par šādiem logiem un durvīm. PVC logu/durvju rāmji baltā krāsā – rāmja laminēšana no abām pusēm logus sadārdzina par aptuveni 40%… Balts logrāmju tonis kā reiz iederēsies patīkamam kompozicionālajam kontrastam. Man šķiet būs labi.
Ja kādam arī aktuāla logu/durvju izgatavošana, nešaubīgi varu rekomendēt aizdoties uz Logi Lukss, kur mani priecēja patiešām pozitīvā attieksme un profesionāli skaidrojošas atbildes pat uz maniem visdīvainākajiem jautājumiem (pagaidām neesmu īpaši zinošs PVC logu jomā). :)

Ārdurvis. Jā, pagaidām ir doma arī ārdurvis sūtīt kopā ar logiem. Argumenti par – labas koka durvis varētu maksāt stabili virs 200 Ls. Toties te es par ne īpaši augstāku cenu iegūsti labi nosiltinātas durvis ar to pašu dubultpaketes stiklojumu, kā arī zirnekļa atslēgu. Ja kāds domā, ka kļūdos, komentējiet – ir vēl laiks man “pārdomāt”. :)

Grīdas pamatne. Abas divas atvestās dolomīta šķembu kaudzes ir savestas mājas iekšpusē un izlīdzinātas. Mazliet pietrūka, tāpēc izlīdzējāmies vietām arī ar dolomītaini putrainajiem oļiem. Ir sarūpēta bliete, tagad gana cītīgi ar to jānovālē pa visu šito klājumu. Smiltis šķietami pa virsu nebēršu – nu vismaz ne tādēļ, lai pasargātu putuplastu no traumām, jo šķembas ar blieti nolīdzināsies gludas.

Kanalizācijas ventilācija. Iekštelpā virtuves sienā iestrādāju 50mm kanalizācijas ventilācijas cauruli, tagad tik jāapmet un jānoslēpj. Augšā bēniņos vēlāk, protams, jātaisa caurulei pagarinājums un jāizvada to gala sienā, lai sistēma vēdinās.

Drenāžas rakšana un padarīšanas. Makten biju sasparojies uz lielajiem rakšanas darbiem, bet traktor-neesamības dēļ pasākums atlikās. Ja kādam ir labs traktora piedāvājums uz Lielvārdi – ziņojiet! :)
Lietus un drenāžas ūdeņu aizvades caurules vietu pretējā pļavā esmu nomarķējis. Izmērīju arī kritumu – uz 70 metriem man ir pieejams 1,6m kritums – būs pavisam normāli. Ar rīkstēm (un brāļa piepalīdzēšanu) pavisam precīzi un veiksmīgi atradu arī elektrības kabeli, kas šķērso pļavu. Tas ierakts ~80-90 cm dziļumā – haltūristi…
Iepirku sarkano 110mm elektrības gofru 50 metrus – to izmantošu lietus ūdeņu savākšanai un prom aizvadīšanai. Iepirku arī 65 metrus ar 110mm drenāžas cauruli, kas tiks guldīta pretējā pļavā un vedīs prom iepriekšminētos ūdeņus uz vēl izrokamo grāvi. Vēl sagādāju arī 7m3 ar skalotajiem oļiem, ko likt zem/virs drenāžas caurules. Tagad atliek vien sagādāt traktoru ar šauro un plato kausu. Sistēmas skataku esmu nolēmis izgatavot pats – no 200 litru plastikāta mucas, kurā griezīšu caurumus cauruļu pievienošanai.

Kanalizācijas grodi. Aizdomājoties par augstu gruntsūdeņu situāciju, sapratu, ka normāli izrakt 2m dziļu bedri, kurā ieguldīt manus mega-grodus un pēc tam tiem veiksmīgi aizbetonēt dibenu (kamēr iekšā jau sūcas gruntsūdens), nav diez ko reāli… Pakonsultējos – šādās situācijas liek tikai vai nu labus, ūdensnecaurlaidīgos betona grodus uzreiz ar dibenu vai arī plastikāta tvertnes. Sapratu, ka mani grodi laikam īsti nederēs – tāpēc esmu spiests tos pārdot. Kādam interesē? Šogad kanalizācijas septiķus laikam nerakšu.

Lai skatītu bildes tepat šajā lapā, vispirms vienreiz uzklikšķiniet uz bildes paraksta, lai tiktu pie vadības pogām!

Šķembas grīdas pamatnei / Grīdas pīrāgs / Logu cenas

13

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Grīda, Logi un durvis, būvmateriāli | Posted on 03-08-2011

Birkas:, , , , , , , , ,

Šķembas grīdai. Vakar pasūtīju un pēc pāris stundām jau man atveda 12 m3 jeb gandrīz 17 tonnas (96 Ls) ar dolomīta šķembām grīdas pamatnes veidošanai. Tā kā iekšsienām jāļauj pažūt, nolēmu ķerties pie šķembu uzdevuma. Vakar mazliet iesāku, un šodien palīgs Elvijs kopā ar manu sievu teju vai visu kaudzi jau ir savedis iekšā. Pēc maniem aprēķiniem, ja vēlos grīdas 100m2 aizbērt ar 25cm šķembu slāni – vajag 25 m3 šķembu. Tūliņ jau būs jāsūta otra mašīna. Visai dārgi sanāks tās šķembas, bet neko darīt… Pagājušogad tāda pati krava maksāja 78 Ls.

Grīdas pīrāgs. To plānoju veidot sekojošu sākot no iestrādes secības:
1) Šķembas – 25cm
2) Mazliet pārpalikušās smalkās šķembas (cik nu sanāks)
3) Smiltis – 3-4cm
4) Plēve hidroizolācijai
5) Putuplasts – 10cm
6) Betons – 7cm (ar silto grīdu caurulēm)
Kopā = 45 cm

Varbūt ir vērts mazliet ietaupīt uz šķembām, un piebērt biezāku smilšu slāni? Arī 20cm šķembas nelaidīs uz augšu mitrumu un būs stingrs pamats zem grīdas.
Ņemot vērā, ka pamati it kā siltināti, ar 10cm putuplasta grīdā varētu pietikt. Vai arī tomēr labāk 15cm?
Palabojiet, ja hidroizolācijas plēvi neesmu minējis pareizajā vietā.

Logu cenas. Šodien man iesūtīja viens drauga piespēlēts logu kantoris savas cenas. Tikai par pašiem logiem un durvīm prasīti 1400 Ls, ietverot PVN. Es tad īsti nesaprotu, kāpēc pavasarī visi aptaujātie logu kantori veiktajā cenu aptaujā prasīja vismaz 1900 Ls?? Ok, ja nu vienīgi rēķinu, ka pie tiem 1400 Ls klāt jāņem montāža (210Ls + PVN), transports (~40Ls+PVN) un palodzes (2Ls/m) un vēl varbūt tie “glaunie” kantori jau automātiski tos logus/durvis ar kādu krāsaino plēvi un durvis ar labām slēdzenēm defaultā apgādājuši..
Jā, pagaidām izskatās, ka finanšu ekonomijas dēļ palikšu pie baltu logu varianta. Kontrastam ar mālu brūnganajām sienām un gaišpelēko jumtu man pat šķiet izskatīsies tīri labi. Krāsaini logu rāmji no abām pusēm palielina cenu par 40% !! Sagaidīšu vēl viena kantora aprēķinus, un tad ar steigu sūtīšu, lai gatavo. Būtu daudz prātīgāk finišēt āra apmetumu tad, kad logi un durvis ir vietā (loģiski…).