Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Atkal sveicieni visiem, visiem mana bloga lasītājiem!
Proootams, pamatīgi atvainojos, ka ir sanākusi tik gara klusuma pauze šajā interneta vietnē, taču teikšu godīgi – man bija uznākusi vēlme paņemt tiešām pamatīgāku “atvaļinājumu” no visa šī pasākuma… Pa vasaru laikam sanāca psiholoģisks “perebors”, tāpēc sanāca iepauzēt ar drukāšanu un domāšanu ap šīm lietām. Turklāt arī darbu apjomi pieauguši, nākuši klāt jauni projekti, kas cerams palīdzēs jau finansiāli veiksmīgāk šo manu “hobiju” turpināt. Lai daudz veiksmes, izdomas un spēka visiem šajā gadā! Arī pats sev to novēlu, noteikti noderēs!

Fibrolīta apdare
Uhhh, viss šķiet tik ļoti aizmirsies, kas neatceros jau elementāras fizikas lietas vairs, tāpēc neņemiet ļaunā, ja mana “bzdingš” ideja šķitīs pilnīgs suņa murgs. A ko tauta domā, kāpēc salmu māju no ārpuses nevarētu ar fibrolīta plāksnēm “noskrūvēt”?

Karkass pēc būtības to pieļauj visai labi, funkcionāli tāda siena varētu būt daudz izturīgāka, stingrāka.  Vienīgais jautajums, lūk, kā ir ar tā fibrolīta mitrumaizturēšanas spējām?

Speciālisti jau vēsta, ka fibrolītu var lietot arī ārējā apdarē. Ja to apmestu ar kārtīgu kaļķa apmetumu, man naivi šķiet, ka tas būtu tik pat spējīgs aizturēt mitrumu (ja ne pat labāk), kā mālu/smilšu apmetums? Virsma grubuļaina, gropjaina, nelielam apmetumam vajadzētu turēties, man šķiet. Izsakiet savas domas, varbūt esmu kaut ko kritisku piemirsies…

Kāpēc to apdomājos? Man šķiet, tas būtu ļoti ātrs variants, kā ārējo sienu padarīt stingru, drošu, izturīgu, arī grauzēju jautājums šķiet varētu būt mazāk aktuāls. Fibrolīta cena – no 2,80 Ls/m2, man fasādes platība – 102 m2… It kā nebūtu nemaz tik nežēlīgi dārgi.. No iekšpuses gan mierīgi varētu paķēpāties ar māla vai kaļķu apmetumu, jo tur nemaz fibrolītu pieskrūvēt nevarētu, jo nav karkasa pie kā.

Vai tas maz ir iespējams: kamīnkrāsns ar centrālapkures pieslēgumu + siltās grīdas
Iekš Building.lv foruma jau iemetu šādu jautājumu par apkuri, bet pārkopēšu to arī šeit.
Cik jums šķiet reāls variants iepirkt kamīnkrāsni ar centrālapkures pieslēgumu (piemēram, padsmit kW Skladowa Tehnika eksemplāru) un pie tās radiatoru vietā pieslēgt siltās grīdas? Vēlams, sistēma bez tonnīga siltumakumulatora, taču kontūrā varētu būt vieta kādam 100-200l kombinētajam boilerim.

Uzreiz saku – jā, zinu, radiatoros pa kontūru plūst +55 līdz +60°C, savukārt siltajās grīdās +27°C līdz +30°C. Bet tomēr varbūt tehnoloģiski ir iespēja ar kaut kādiem regulatoriem un tamlīdzīgi panākt, lai šāda sistēma darbotos? Tas varētu būt iespejams vai ir totāli garām variants?

Es vienkārši domāju, ja jau parasts malkas katls ar kombinēto boileri var šādu grīdu sistēmu darbināt, kāpēc gan kamīnkrāsns ar c/a pieslēgumu nevarētu? Ēka ir vienstāvu, apdzīvojamā platība ap 100m2.

Kā arī, ja te ir kāds siltumsistēmu inženieris, kas par cilvēcīgi paceļamu atlīdzību varētu šādu shēmu “uzzīmēt” jeb uzprojektēt, lai padod ziņu man (janislusis [at] inbox.lv)! Es tiešām gribētu vēl pa ziemas mēnešiem “sazīmēt” precīzu shēmu, lai vasarā to varētu īstenot.

P.S. Nē, bilde nav no tām svaigākajām – bildēta kaut kad novembrī, kad sniega ar bija gana daudz…

Uz jumta
Skaistas, siltas un saulainas bija šīs aizritējušās trīs dienas, kuras, protams, bez variantiem pavadīju savā būvobjektā. Es viens pats visas dienas nodzīvojos pa jumtu, likdams šīfera loksnes. Izkodu, izpratu shēmu un tad nu tik jāštancē. Vakardien uz dienas otro pusi piebeidzu vienu plakni un ķēros jau pie otrās, un līdz šim vakaram jau pamanījos salikt padsmit loksnes uz otras plaknes. Ir ko noņemties, loksnes ar nav no tām vieglajām, bet nu – pa lielam darīšanas vaina vien ir.
Tā kā 5dien visuvarenais elektrības pavēlnieks bija izdomājis atstāt mani bez špannunga, nonācu pie atklājuma (kas it kā nav nekas pārsteidzošs), ka šīfera loksnes var arī mierīgi ar rokas zāģi zāģēt. Vien aizdomas, ka tas zāģīts visai ātri atkožas.

Palīgi lieliskie
Pozitīvais lādiņš bija 6dien dienas otrajā pusē no Smiltenes! puses atbraukušie palīgi Andris, Gunārs un Beciņa. Mazliet apmācīju puišus un bezkaunīgi kāpu vien atkal uz jumta, kamēr šamējie autonomi un centīgi apguva salmu sienu krāmēšanu. Un sanāca pavisam neslikti, patiesībā labi – kopsummā pa aptuveni vienu darba dienu puiši salika bildē redzamās divas ailes un vēl zem loga. Piezāģēšanai tika izmantots mūsu husītis, kas pēc 20 latu remonta atgriezies ierindā – vajadzēja kārtīgi iztīrīt un filtrus divus nomainīt. Pamazām, bet centīgi ar tām sienām virzamies uz priekšu. Kad jumtu būšu piebeidzis, tad arī ķeršos pats pie šitā pasākuma. Vēlreiz paldies Andrim, Gunāram un feinajai Beciņai par pozitīvajām darba un sarunu pilnajām brīvdienām!

Māla apmetuma eksperiments
Kā jau minēju kādā no iepriekšējiem ierakstiem, sieva pirms 9ām dienām uz vienas salmu ķīpas salika dažādas māla apmetuma pļeckas. Tagad tās ir gandrīz izžuvušas, un es patiesībā esmu pat mazliet pārsteigts, cik tās pļeckas īstenībā ir cietas. Skan kā akmens. Protams, tur, kur vairāk smilšu klāt, tās ar pirkstu urbinot birzst nost, bet kopumā esam paši pārliecinājušies, ka no māliem tiešām var kaut ko uzveidot. Cits jautājums, protams, kā tas apmetuma slānis un klucis uzvedīsies lielā platībā uz sienas, jo tāds mazs kvadrātiņš jau viena lieta. Bet nu tad jau manīs.

Sienas un presēšana
Šodien autonomā formātā pavadīju dienu savā būvē. Loģiski, ka nodarbojos ar sienu krāmēšanu. Ja nebūtu tik daudz ķīpas jāpārsien, tad tas process virzītos daudz raitāk, bet nu neko darīt. Nedz karkasu esmu bijis pavisam smalki pārdomājis, nedz arī to ķīpu izmēri būtu baisi precīzie – garums staigā par 5-10 cm. Vēl kaut kā pie karkasa būves pats nepiefiksēju, ka nedz palodzes augstums, nedz arī augšējās logu ailas augstums nav iemērīts atbilstoši ķīpas augstumam. Tad nu es visā ķīpas platumā iezāģēju gropi, lai, piemēram, zem palodzes to brīnumu varētu dabūt iekšā.
Diemžēl, arī karkasa augstums precīzi nessakrī ar 7ām ķīpu rindām. Nu neko darīt, jāzāģē pēdejā ķīpā tāda pat grope, kāda zem palodzes. No otras puses, tas pat ir labi, jo samazina augšējās vainagsijas aukstumtilta potenciālu, kā arī, ja ķīpas sasēdīsies, neveidosies uzreiz tiešā veidā sprauga.
Salmu ķīpu pārsiešana prasa pamatīgu laiku. Sapratu, ka ātrāk ir to darīt ar savu paštaisīto presi nekā ķimerēties ar tām pārsiešanas adatām. Ar presi sanāk kaut kā ātrāk un pārliecinošāk.
Tā nu es tur ņemos pamazām. Skaidrs, ka pie otrās salmu mājas zināšu jau daudzas nianses, kā šo procesu atvieglot. Bet nu pagaidām jātiek vien galā ar šito!

Sienu līdzenums
Jā, ar to sienu līdzenumu būs kā būs. Neba nu es biju cerējis baigo eiroremonta plakni dabūt, tomēr šitādus kurmju rakumus arī nebiju gaidījis. Gan ķīpas neregulāras, gan ap stabiem tās ir gana sarežģīti smuki ielikt. Beigās būs konkrēti ar lielo koka āmuru jāpašancē, lai kaut cik tās plaknes līdzenākas dabūtu.
Visvairāk mani satrauc tas, ka daudzviet nepietiekami dziļu iezāģējumu dēļ salmu ķīpa neiziet līdz sienas plaknei, un līdz balstu un atgāžņu ārējai plaknei paliek vēl kāds konkrēts gabals. Tas nozīmē – būs jāliek virsū siets, un aiz sieta jāstūķē salmi, lai šīs bedres aiztaisītu cietu. Pretējā gadījumā apmetums būs baaaaisi nelīdzens, un koka balsti/atgāžņi “torčīs” laukā. Domāju, varētu šim nolūkam izmantot to pašu stiklašķiedras armēšanas sietu, un pieskavot to karkasa, pirms tam visur aizbāžot garām salmus, lai plakne būtu puslīdz vienāda. Visu apakšējo perimetru jāapliek ar metāla sietu pret grauzējiem, bet stiklašķiedras sietu likšu tikai tur, kur prasās bedres aiztaisīt ciet, kā arī pie logu un durvju stūriem, lai tos var apaļākus dabūt. Tikai man māc bažas – stiklašķiedras sietam ir 4x4mm acs – vai tas rupjais 4mm graudu apmetums tam ies maz cauri?! Varbūt ir arī rupjāki sieti?
Vienbrīd biju iedomājies par ēkas noformējumu “a ļa holandiešu stilā”, tas ir, atstāt šīs karkasa konstrukcijas redzamas, neapmestas. Bet nu tā laikam nav īsti laba doma. Tad koks speciāli jāapstrādā, plus apmetums veidos plaisu pie savienojuma vietas ar koku.
Sieva vakar paeksperimentēja un no pieejamajiem mālu paraugiem (sarkanīgais – aizņēmāmies, pelēcīgais nekādīgais – mūsu vietējais), uzmaisīja dažādās proporcijās ar smiltīm un slamu armējumu un uzķellēja uz ķīpas. Šodien bija vēl pavisam mīksts tas apmetums. Redzēs, kad būs jau cietāks un kādu cietības pakāpi tāds materiāls iegūs.

Palīgi
Rīt man palīgā pieteikusies Marlēna ar vēl kādu palīgu – viņa nākamgad plāno celt salmu māju. Pamati jau ir, cik noprotu, un ēkas projekts arī – esmu pat aplūkojis to. Ja viņa atļaus, iemetīšu arī te blogā, lai varat palūkot. Un vēl man talkā uz abām dienām pieteicās puisis Andris ar sunenīti no Smiltenes. Cerams, ka ieradīsies, būs interesanti!
Šodien pavisam viens savā jaunbūvē arī nedzīvojos – mani darbos pieskatīt nāca niknā peļu slaktētāja Mika, kas dikti priecājas par šo milzīgo rotaļu laukumu, ir kur izlēkāties, ir alas, kur ielīst, un gan jau arī kaut kur peļu smaka pavīd. Tā nu šamējā man tur ilgu laiku asistēja.

Cokola apmetums plaisā
Jā, nebiju naivās ilūzijas un ar līmjavu apmestais cokols tiešām plaisā -ir plaisas tieši tajās vietās, kur ir putuplasta lokšņu salaiduma vietas. Loģiski – putuplasts staigā, bet šitā cietā līmjava gan nē, tāpēc plaisā. Ir attiecīgi doma, ka arī jākrāmē virsū armējošais siets un tad visu ar līmjavu vēlreiz jānovālē. Ceru, ka tas varētu palīdzēt, bet baigās pārliecības nav.

Kā jau minēju, no rītdienas ķeros klāt salmu sienu krāmēšanai. Paldies Edgaram par aizdoto motorzāģi – par mūsu Husīti no servisa ne ziņas, ne miņas. Uz vienu brīvdienu dienu it kā talkā pieteicās interesenti, kas paši nākamgad cels savu salmu māju.
Bet nu te būs šodienas vērtīgais notikums – kārtīgi sazinājos ar Sakret produktu speciālistu un ieguvu daudz labas informācijas par man interesējošo Sakret HK bez-cementa piedevas kaļķa apmetumu.

Citēju iesūtīto instrukciju, kā jāveido apmetuma pīrāgs:

1. Izmantojam apmetumu Sakret HM-L4. Šis apmetums ir ar rupjāku frakciju (4mm grauds) un paredzēts, izmantošanai saķeres slāņa veidošanā un pamatslāņa veidošanā. Ar šo materiālu vispirms izveido saķeres kārtu uzmetot to ar ķelli neregulāri pa visu virsmu un nenogludinot un nerīvējot. Ļauj nožūt 24 – 36stundas – atkarībā no ārējā gaisa un virsmas mitruma un temperatūras.
2. Izmanto materiālu Sakret HM-L4 – uz saķeres kārtas veido (rekomendējoši) 15mm biezu apmetuma kārtu – šī kārta ir izlīdzinošā kārta uz virsmas. (Pilnais reaģēšanas cikls 1mm/diennaktī – pie kārtas 15mm – 15 diennaktis).
3. Izmanto materiālu HM-L1  (1mm grauds). Ar šo materiālu veido noslēdzošo kārtu, kura tiek arī uzrīvēta. Kārtas biezums ne vairāk kā 5mm vienā kārtā (reaģēšanas laiks 1mm/diennaktī – kopā 5mm kārtai 5diennaktis). Tālāk vai nu šo virsmu krāso ar silikāta bāzes grunti un krāsām vai ar kaļķa krāsu.

Daži domas, kas man radās
- Manā gadījumā šķiet gluži otrādi, pirmo kārtu paplānā veidā (kādi 5 mm) vajadzētu uz salmiem uzpūst nevis uzmest, lai tas kaļķis max dziļi salien šķirbās ar spiedienu pūšot. Ar ķelli mest – tas domāts drošvien gludām, mūrētām sienām.
- Ook, otro kārtu varētu pūst tā kā teikts uz tiem 15 mm.
- Lūk par trešo ir jautājums, vai man obligāti vajag izmantot to smalko noslēdzošo kārtu? Vai nevaru to vidējo kārtu jau beigās bik pierīvēt kā man patiktos? Vai arī tā frakcija ir pārāk rupja, un tai būs tendence spēcīgāk uzsūkt mitrumu?
- Un visbeidzot, vai pašās beigās ir obligāti jālieto kaut kāda grunts/krāsa? Jādomā, ka laikam vajag, jo pats apmetums jau drošvien pārāk viegli uzsūc mitrumu no lietus, piemēram.

Cenas
Sakret HM-L4
900kg BigBag iepakojums – 53,48Ls +PVN
25kg papīra maisā – 1,47Ls +PVN

Sakret HM-L1
900ks BigBag iepakojums – 48,97Ls +PVN
25kg papīra maisā – 1,35Ls +PVN

Materiāls ir iepriekš jāpasūta – vismaz 7 līdz 10 dienas piegādes laiks!

Apmetuma izmaksas manā gadījumā
Manas mājas fasādes platība ir 102 m2.
Uz 1 kg kaļķa vajag 0,22 l ūdens. (25 / 5,5).
Uz m2 ar 10 mm biezum kārtu aiziet 14,5 kg apmetuma masas.
Rēķinu, ka, piemēram, vajadzētu 5 mm pirmo saķeres slāni uzmest ar to L4, un tad otro slāni ar 15 mm. Varbūt bez trešā smalkā slāņa varētu iztikt, bet izrēķināšu arī to – vēl 5 mm.

20 mm ar L4 = 29 kg x 102 m2 = 2 958 kg = 3 x 900kg + 10 x 25kg = 194 Ls + 18 Ls = 212 Ls
5 mm ar L1 = 7,25 kg x 102 m2 = 740 kg = 30 x 25kg = 49 Ls
SUMMA = 261 Ls (+ nezinu, cik piegāde?)
Patiesībā vairāk, kā biju uz fikso piemetis, bet varbūt kaut ko ar slāņu biezumiem var vēl racionalizēt?

Apmetuma iekārta un iestrādes ilgums
Un te nāk interesantāka kārta. Uz jautājumu, ar kādām iekārtām šito apmetumu pūš, Sakret pārstāvis teicās, ka viņiem pašiem ir šim nolūkam paredzētās iekārtas, kas maisa gan horizontāli, gan vertikāli, un viņi mierīgi varētu iznomāt to verķi par kādiem 7 Ls diennaktī (vai mazāk). Turklāt viņu tehnologs dzīvo Ķegumā, un ticamākais varēs parādīt/pamācīt, kā ar to aparātu jāstrādā.
Uz jautājumu, vai dienas laikā, piemēram, kādu pusotru tonnu apmetuma var iestrādāt, šamējais teica – nu to vienu slāni varot arī stundā uzbliezt. Tas mani makten iepriecināja. Uz stundu, protams, neceru, taču arī viena diena vienam slānim man jau būtu svētki!!
Un vispār viņiem pašiem ir interesanti, ka kāds izmanto viņu produkciju šādam nolūkam. Turklāt, starp citu, Sakret ir Latvijā ražots produkts.

Nedēļas nogale (un man pašam arī 5dienu ieskaitot) atkal aizritēs salmu sienu mūrēšanas procesā, tā kā, ja kādam ir vēlme apgūt šo nodarbi, tad var droši pieteikties ciemā un, cik nu laiks un gribēšana atļauj, piepalīdzēt un pamācīties! Pusdienas un tamlīdzīgas lietas no manas puses pašsaprotami garantētas, kā arī nopietniem palīdzēt gribētājiem risinu arī transportēšanās jautājumu.
Šodien nodevu veterānu Husqarnu servisā, redzēs, kādas kaites atradīs tai negribīgajai pielekšanai. Ja līdz brīvdienām nebūs gatava, ceru uz kolēgas Edgara aizdoto zāģ-aparātusu!

Vēl mazliet par apmetumu – Sakret HM
Vakar izveicu nelielu meklēšanu un atradu, ka Sakret ražo speciālu HM (Historical Mortar) apmetumu, kas pamatversijā nesatur cementu, un tad ir HM10 un HM12 markas ar attiecīgi 4% un 8% cementa piejaukumu. Paredzēts tieši vēsturisko ēku apmešanai – man nav vēsturiska, bet nu ideja tā pati. Raksta, ka esot nu dikti labi mitruma tvaikus caurlaidoši – to man arī vajag, jo klasiskais cementa + kaļķa apmetums īsti neelpo, turklāt, cements ar koku nedraudzējas. Piebildīšu vēl, ka kaļķis ir antiseptisks un kavē sēnīšu augšanu, kas manā gadījumā būtu pat ļoti apsveicami.
Nū, ja pašam rokas īsas un neveiklas un kaļķi ar smiltīm maisīt nav iekāriena, tad šitais gatavais maisījuma variants it kā pavisam neslikts! Man ir nelaba aizdoma, ka pērkot atsevišķi kaļķi un smiltis + piegādes izdevumi man varētu izmaksāt tikai mazliet mazāk par šādu gatavo HM paku produktu. Plus, tad vēl jāatrod, kur var dabūt riktīgo ne-dolomīta kaļķi, jādomā, kā to sagatavot pareizi (jāmērcē, jānotur utt.) un uzglabāt. Un tad vēl beigās to visu pašam pareizās proporcijās jāuzmaisa…
Es, protams, gribu būt mazliet naivs un gribu ticēt, ja jau šāds ražotājs tādu produktu piedāvā un tam ir kaut kāda sertifikācija, tad jau totāls fufelis nebūs tomēr. Sazinājos ar ražotāju – tīro HM veikalos netirgo, jāpasūta un pēc nedēļas būšot. Ved tikai tonnas iepakojumā, bet cik maksā, vēl neinformēja. Kā ražotājs apgalvo – var iestrādāt arī ar iekārtām, bet nu tagad pašam jānoskaidro, vai apmetummašīnu nomātāji / darbinātāji būtu ar mietu šādu materiālu pūst uz sienas.
Uz vienu kvadrātmetru ar centimetru biezu slāni patērējas 14,5 kg gatavā apmetuma, attiecīgi uz manu 102 m2 fasādi vienā slānī aizietu aptuveni pusotra tonna šīs masas, kas pa veikala pakām rēķinot man izmaksātu aptuveni 140 Ls (tikai materiāls). Štukošu, cik tas ir/nav izdevīgi.

Līmjavas apmetums uz pamatu cokola
Šodien pamanījos kādu laiku pavadīt būvvietā, līdz ar to noeksperimentēju ar pamatu cokola apmešanu. Man būtiski ir pasargāt putuplastu no saules UV staru iedarbības, tāpēc meklēju variantus, kā šo pamatu siltinājumu apmest. Tā kā nez ar kādu klasisko dekoratīvo “biezpiena” klāšanu nodarboties neplānoju, ņēmu gluži vienkāršu līmjavu, kuru standartā paredzēts ķellēt virsū uz putuplasta un uz kuras pēc tam parasti līmē apmetuma sietu (ProContact). Ņēmām ar sievu divatā un vienu 25 kg maisu izķellējām gandrīz pa vienu pamatu cokola plakni. Sākumā gribējām smalki, gludi, bez rievām, bet tad sapratām, ka nav tik vienkārši. Prakse, prakse vajadzīga. Ķellējām kā mācējām, rieviņas pēc tam pieslīpēs ar smilšpapīru. Ļausim sacietēt un tad pabakstīšu ar pirkstu, lai saprastu, cik tas slānis ir izturīgs. Iespējams, būs vēl jāuzklāj kādu grunti vai krāsu, lai tā java neuzsūc mitrumu. Ja tas viss izdosies – būs sanācis lēti, vienkārši un, galvenais, funkcionāli.

Lāsenis
Vēl manu prātu ik pa brīdim nodarbina lāsenis – tā detaļa, ko liek starp pamatu cokolu un apmetuma apakšdaļu. Teiksim tā, apzinos, ka to lāseni, ticams, vajadzēja uzstellēt pirms salmu ķīpu uzkrāmēšanas, bet nu – situācija ir tāda, kāda tā ir, attiecīgi cenšos izdomāt, kāds varētu būt lāseņa profils tagadējā situācijā. Draugs Kaspars man uzzīmēja aptuveni šādu variantu, kādu varat aplūkot tepat bildē. It kā liekas neslikts variants, var piestiprināt arī pēc salmu ķīpu uzlikšanas un funkcionāli it kā arī pilda savus uzdevumus. Vai kāds var sniegt kādu viedokli vai labāku ieteikumu?
Plus, būs jāaptramda visus zināmos skārda detaļu kantorus ar cenu aptauju. Viens cipars man jau ir zināms par šitādu detaļu izgatavošanu no 2mm skārda (ap 170 Ls un plānāks skārds tur nav), bet gribētos cerēt, ka kāds skārdkantoris varētu arī ko zemāku piedāvāt.

Sienu apmetuma diskusija
Man ar lasītājiem jau tepat komentāros aizsākās diskusija par salmu sienu apmetuma tematu. Vilnis jautāja, kāpēc vispār izvēlos tik nepārliecinošo un cimperlīgo mālu, ja kaļķim ir daudz vairāk labo īpašību. Nevaru nepiekrist, tāpēc iekš bulding.lv foruma izveidoju veselu sarunu tematu, kur tad nu ir iebiruši dažādi komentāri un viedokļi. Arī pats vēl palasījos savas salmu būvniecības grāmatas. Izsecināju, ka mālu parasti izmanto tāpēc, ka tas ir lēts un viegli pieejams, bet čakars un rūpes ar to ir nešaubīgi lielāks. Tā kā man šogad ar laika resursiem līdz ziemai sāk palikt aizvien bēdīgāk, ļoti nopietni apsveru iespējamību ārpusi apmest ar mašīnapmetumu – turklāt kaļķa. Respektīvi, izmantot profesionālu iekārtu, lai to sienu ātri dienas divu laikā apmestu un varētu pēc tam mierīgu sirdi nesatraukties, vai rudens lietavas / ziemas sniegi nedara pāri manām neapmestajām sienām. Palasiet, lūdzu, arī jūs building.lv forumā redzamo diskusiju un izsakiet savu viedokli.

Piebilde – tiem, kas satraucas, ka mana projekta nosaukumā tacu ir minēti māli, saku – satraukumam nav pamata, jo kā minimums iekšsienas gan man gribētos no māliem veidot, un ir doma arī apsildāmo klonu no šī patīkamās krāsas materiāla uzveidot.