Kaļķa apmetums pabeigts!

14

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apkure, Apmetums, Griestu pārsegums, Situācijas atskaite | Posted on 25-09-2016

Sienas apmestas! Ar prieku un gandarījumu ziņoju, ka lēnā garā ir izdevies pabeigt kaļķa apmetumu (Sakret HML) mājas iekšpusē. Zemāk pāris bildes ar rezultātu. Es, principā, esmu ļoti apmierināts! Ar šo materiālu ir samērā viegli strādāt, jo īpaši tādiem apmetuma iesācējiem kā man. Un tā kā man sienas ir visai reljefainas, tad pēc uzmešanas ar slapju švammi varēju veikt visas nepieciešamās korekcijas un izlīdzināšanas. Tālāk sienas būs jānogruntē un finālā jākrāso, bet tas kaut kad vēlāk.

Griesti. Tagad ir doma ķerties pie griestiem. Vienu pusi jau esmu apdarinājis ar būvkartonu, tagad jāpabeidz otra. Papīra šuves jāpārlīmē ar līmlentu un perimetrā jāpielīmē papīrs pie sienām ar kādu speciālo hermetizēšanas līmlentu (piemēram, Eltete Gerband), lai nodalītu telpu no bēniņiem, kur pēc tam pūst ekovati. Kad papīrs būs pieskavots un līmlentas salīmētas, varēšu ķerties pie saplākšņa stiprināšanas pie griestiem. Un tad jau ekovate.

Krāsns. Lai iekšdarbus varētu turpināt arī aukstākā laikā, ir doma, ka vajadzētu pie gatavā skursteņa pieslēgt kādu pagaidu krāsniņu. Jāsazinās ar kādu skursteņu kantori, lai iesaka, kādu lokano savienojumu pagaidu variantam jāizmanto, lai pieslēgtos pie sava keramiskā dūmvada. Kad griesti būs nosiltināti, tad pie starpsienu veidošanas varēs darboties arī kaut vai ziemā. Vēl šobrīd gaidu arī Sadales Tīklu ziņu, kad viņi sāks izbūvēt jauno sadales skapi ar skaitītāju manai mājai. Tad būs uzreiz jāierok arī elektrības kabelis zemē līdz mājai. Pamazām rušinu tālāk.

Varbūt tomēr kamīns + gaisa vadi vai radiatori?

25

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apkure | Posted on 01-03-2012

Birkas:, , ,

:D Lai arī cik tas izskatās nenopietni no manas puses, taču es tomēr uzskatu, ka labāk 5x mainīt domas “uz papīra” nekā vēlāk, kad kaut kas jau līdz pusei reāli izdarīts… Nu re, pašam savs blogs noder kā laba piezīmju grāmatiņa, kur palasīties gan savus agrākos spriedelējumus, gan arī jūsu komentārus. Palasījos un radās atkal īsā pārdoma, kuru tomēr nenocietos neiemest.

Lūk, teorētiski škrobējoties par šī gada ierobežotajiem finanšu līdzekļiem un tomēr izjūtot vēlmi pēc tehnoloģiskas “vienkāršības” apkures jautājumā, kaut kā aizvien vairāk sāk tomēr saistīt doma par kamīnkrāsni un, ticamākais, arī kādiem gaisa vadiem uz tālākajiem ēkas stūriem (san.mezgla daļu un stūra istabu). Edgars kā papildinājumu ieteica elektrisko grīdu apsildi san.mezglā. Tos pāris gaisa vadus varētu vilkt caur starpsienām. Iespējams, ventilators varbūt būtu vajadzīgs, jo pats no sevis jau tas gaiss tik elementāri nekustēs.

Vienīgais jautājums, kas man šīnī kontekstā neliek mieru, ir – kā iegūt silto ūdeni ikdienas patēriņam? Elektriskais boileris nešaubīgi ir opcija, tomēr nebūtu slikti ziemā ūdeni ar malciņu pasildīt. Jālūko, kādi šajā jautājumā ir risinājumi.

Papildinājums no komentāriem! Palasot jūsu komentārus nolēmu vēl pie šī ieraksta pievienot, ka neslikta opcija ir arī tā pati kamīnkrāsns (nevis malkas katls), bet jau ar kādiem trim četriem radiatoriem uz mājas tālākajiem punktiem, kas darbojas uz pašteces principa. Šis variants varētu būt mazliet pat efektīvāks, turklāt arī rodas iespēja ūdeni uzsildīt. Vien jautājums, kāda tipa kamīnkrāsni izvēlēties – atsevišķi novietojamo kamīnkrāsni vai tomēr iebūvējamo. Problēma laikam bija tajā, ka stand-alone krāsnīm tas kurtuves metāls tāds pašvakāks.

Kāds var jautāt, ja jau radiatori, kāpēc tad tomēr ne normāls malkas katls? 1) Tajā mazbūcenī var rasties problēmas ar normālu/drošu katla ievietošanu. 2) Manāmi pieaug sistēmas sarežģītība izvietot radiatorus arī dzīvojamajā/virtuves telpā – pie sienām neko nevar stiprināt. 3) Lielākas izmaksas…

Pārdomas par apkuri – aug skepse pret siltajām grīdām

34

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apkure, Cits ..., Grīda | Posted on 14-02-2012

Birkas:, , , , , , , ,

Tāpat kā dabā un celtniecībā, arī blogs nemīl tukšumu. :D Neļaunojieties, ka kādu brīdi atkal klusums. Īsti nekādas fiziskas darbības pašreiz nenorisinās, tik vien kā periodiski savu galvu pašausminu ar faktu – “drīz atkal sāksies sezona…”. Lūšu Dravas projektiņš kā jau prognozēts mierīgi turpina čubināt lēnu gaitu uz priekšu. Bet šoreiz galvenokārt gribēju padalīties savās atkal uzaugušajās pārdomās par šobrīd aktuālo apkures tematu. Drebinos pa pašreizējo māju, jo pašvaki ar siltinājumu, tad nu cepu prātā ilūzijas, kā nez varētu būt nākotnē iekš manas mājas?

Ar dažiem lēmumiem ir grūti. Es neesmu neizlēmīgs, bet dažus lēmumus pieņemt reizēm ir ļoti grūti. Izskatās, ka dažādu aspektu dēļ arī apkures risinājuma izvēle tomēr varētu būt šis gadījums. Kā jau zināt, jau labu laiku pārliecinoši esmu sevi iepotējis uz ideju par siltajām grīdām un normālu malkas katlu (nevis kamīnkrāsni). Tomēr nu ir virkne lietu, kas šinī variantā jau kādu brīdi periodiski sākuši šaustīt manu prātu…

Aug skepse pret siltajām grīdām. Lasīts, dzirdēts, ka guļamtelpā siltās grīdas tomēr neesot labas elpošanai un arī plūstošā ūdens enerģijas starojuma dēļ. Zviedrijas bērnudārzos visā telpā siltās grīdas neatļauj uzstādīt, jo neesot kur putekļiem nosēsties (kaut kāpēc ticas tiem skandināviem). Eiropā birojos siltās grīdas totāli neesot labas – baigi uz kājām bliežot tiem pie galda sēdētājiem…
Piņķers arī ar uzstādīšanu tomēr – vienādi cilpu garumi, plūsmu ātrumi, regulatori, tiešām zinoša speciālista vajadzība – vispār spīd paliels cipars, ko pašreiz jau jūtu ka būs grūti celt (izmaiņas ienākumos). It kā tāpat kontūrā kaut kur radiatoru tomēr vajagot (kaut vai tais pašās guļamistabās) utt….  Bez elektrības ar siltām grīdām ir “dimba”. Zinu, ka ir ģeneratora opcija, bet nevaram zināt kādi laiki degvielai pienāks, attiecīgi nebūtu slikts arī pašteces variants (kas siltajām grīdām ir gana komplicēts uzdevums). Lūk, šitā domu čupiņa mani nu ir sākusi tramdīt, laikam jau ar to izmaksu ciparu priekšgalā… :-?

A uz ko tad es ceru? Radiatori? Pats tagad vairs īsti nezinu uz kādu “lēto superrisinājumu” ceru. Laikam kļūstu par vidējo latvisko nūģi, kam paralēli labi un lēti, sāk gribēties arī “labāk vienkāršāk”. Uhh, es pats zinu, cik ļoti gribētos to lielo betona siltummasu zem kājām un tamlīdzīgas ekstras, tomēr iekšēji pamazām aug sajūta, ka klasiskie radiatori varētu būt muļķu drošāks risinājums, ticams lētāks risinājums (iesākumam), un sirdij mierīgāks risinājums, jo arī bez elektrības šī lieta tomēr kaut kā darbojas (ja par to ir padomāts). Un ir arī uz kā zeķes žāvēt… :D Bet atkal jādomā, uz kā tos radiatorus stiprināt – kronšteini pie grīdas, jo pie sienām es neko pielikt nevaru.
Varbūt pie nesiltajām grīdām arī masīvā betona klona vietā var apdomāt kādu vasaras plikajai kājai tīkamāku grīdas segumu un arī izmaksu ziņām optimizētāku grīdas pīrāgu (pats vēl nezinu). Grīda, piemēram, no pašu meža dēļiem, nez… (baigā ņemšanās laikam gan).

Bet varbūt tomēr kārtīga krāsns? Vēl jau pa galvu pilnam ķīselim arī pašķobās doma, ka – varbūt vispār piekāst trubas un tēmēt uz kaut ko pat vēl klasiskāku – kārtīgu krāsni… Harijs Tučs jau labu laiku dikti slavē savu centrālo akmenskrāsni, kas viņa 150 m2 māju uz diennakti ar 6ām pagalēm piesilda. It kā tas primitīvisms tiešām uzrunā. Bet atkal bažas par tiem mājas tālajiem stūriem, jo īpaši WC zona, vai tur būs gana silti. Jā, gaisa vadi to risina, bet atkal nomāc tā putekļu cirkulācijas padarīšana, un bez dūcoša ventilatora ar uzreiz neiztikt… Oii, pats sevi mocu, kā jocīgs. Bet nu reizēm man uznāk tādas garīgā mazohisma tieksmes. Kaut kā mani tomēr neliek mieru tā doma – jo vienkāršāk, jo labāk (drošāk). Ko jūs, cienītie bloga lasītāji, par šiem maniem mazajiem suņa murdziņiem domājat? Pakomentējiet, varbūt ar jūsu palīdzību ieriktēšu domāšanu kādā konkrētā gultnē!


Mazliet iekš TV raidījuma un vēl Aleksandra jaunumi. Vēl tā starp citu piebildīšu, ka nesen mazliet pavīdēju arī vienā LTV raidījumā, kur eksperti gari diskutēja par visādām māju energolietām lokāli un globāli. Tajā pat 9.februāra raidījumā “Eiropa. Mīti un realitāte” bija arī stāstiņš par to pašu manis jau pieminēto Hariju Tuču, bet uz beigu pusi viens tiešām foršs stāsts par latviešu džeku, kas nopietni un ar tiešām saprātīgu motivāciju ķēries pie izgudrošanām – viena reāla lieta – vertikālais vēja ģenerators. Ievērtējiet – pieeja un attieksme puisim nopietna, priecē! Es pats tur īsi pamuldējos pēc 11tās minūtes.
Un vēl starp citu – šodien arī palasījos Aleksandra piedzīvojumus ar nokritušo māla apmetumu un ieguvu vēl kādu info par Lietuvā ražotajiem EcoCocon salmu sienu moduļiem. Forša lieta. Vājprātīgi dārgi it kā arī teorētiski nav. Gan jau iedzīvosies šis variants.

Aktīvā būvniecības sezona – noslēgta (?)

18

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apkure, Drenāža, Koka fasādes apdare, Mājas plānojuma skice | Posted on 13-11-2011

Birkas:, , , ,

UPDATE – Beidzot saņēmos un atjaunināju Projekta izmaksu uzskaites lapu. Izķidāju visus čekus, kas bija sakrājušies makā un saliku to visu excel tabulā. Varat ievērtēt, kā tad nu tas viss izskatās. Pašreiz projekta kopējās izmaksas mazliet pārsniedz 11,5 tūkstošus latu.

Beidzot laicīgs ieraksts blogā. :) Pa ilgiem laikiem šī bija tāda nedēļas nogale, kurā iekš jaunbūves uzdarbojos tikai vienu dienu, tas ir, šodienu. Ja tā varētu izteikties – kopā ar Kasparu pielikām sava veida punktu šī gada būvniecības sezonai. Skaļi teikts, bet nu garīgi, iekšēji ir tāda sajūta. Bildes ļoti maz, bet nu viss, ko būtība vajadzētu parādīt, ir redzams. :)

Bēniņu gala sienas aizklāšana. Tātad šodienas galvenais uzdevums bija ar bannera audumu aiznaglot ciet tā arī neaizmeistaroto, otro vertikālo bēniņu gala sienu. Noārdijām balkoniņu un bez īpašiem sarežģījumiem kā nu tas stingrais audums ļāvās, tā to arī pieskrūvējām klāt. Domāju, ka būs viennozīmīgi labi, jo tagad vismaz slīpās lietavas un sniegs nevarēs iekļūt mājas iekšpusē. Banneris gan ir perforēts, taču domāju, ka tie caurumiņi ir tik maziņi, ka jelkādu nopietnu ūdeni caur tiem izdabūt būs pagrūti. Vēl sakasījām lapas un citu organisko drazu ap mājas perimetru, sanesām “āžus” vienā mājas pusē zem jumta pārkares, kā arī mežā izlīdzinājām bojāto ķīpu kalnus, lai nav tur vietējie Zilie kalni… :D

Drenāža darbojas. Atkal ievērtēju savu pusotrmetrīgo testa bedri – tajā joprojām ūdens nav. Tas vieš cerību, ka drenāža savu darbu dara. Cik ielūkojos kontrolakā, tad, jā – abās pienākošajās caurulēs ir redzams ūdens slapjums. Tātad “atūdeņošanas” process norit!

Lūšu Dravas medus supergardumi

Tālākie plāni. Tīri teorētiski šķiet, ka neko dižu šogad pie jaunbūves darīties vairs neplānoju. Ja nu vienīgi radās doma, ka varētu pamēģināt kādā dienā vienu ļooooti avantūristisku ideju – sarotēt pusuzmūrēto skursteni par 180 grādiem. Tā kā pirms tam biju “saziepējies” uz kamīna apkuri, tad skursteņa pieslēgums man ir uz istabas pusi. Bet tagad, plānojot normālu malkas katlu, skursteņa pieslēgumu vajag griezt uz saimniecības telpas pusi. Teorētiski skurstenis stāv uz betona pamatnes, uz kuras virsū ir ruberoīds. Attiecīgi, ir cerība, ka prātīgi rīkojoties tas varētu būt iespējams.

Saimniecības telpa – par mazu? Vispār prātu pamatīgi nodarbina jautājums, vai es tajā mazajā saimniecības telpā vispār varēšu ietilpināt malkas katlu, siltā ūdens boileri un, jēēēēē, tonnīgu siltumakumulatoru… :D Domāju, ka vajadzēs uz istabu rēķina to telpu palielināt. It kā nav bēda un problēma, tikai ceru, ka izdosies atrast pareizo konfigurāciju. Domāju, ka te lieti noderēš Google SketchUp programma.
Un vispār pa ziemu būs ļoti aktīvi jāmēģina padarboties ap apkures sistēmas saplānošanu un aptuvenu satāmēšanu, kā arī būs jau jāpārdomā ūdeņu ievilkšanas iespējas mājoklī, kur un pa kurieni kādas trubas jāvelk un tamlīdzīgi.

Palodzes / Jumta galu apdare / Ķēžu lietus notekas

20

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apkure, Koka fasādes apdare, Lietus notekas, Logi un durvis | Posted on 11-10-2011

Birkas:, , , , , , ,

Brrr, ziema nāk. Pie jaunbūves no rītiem un vakaros jau ir visai pavēss. Ar steigu jāpiebeidz darbiņi, lai māja ziemu var droši sagaidīt. Ziņoju, ko tad jaunu esmu paveicis aizvadītajās brīvdienās.

Palodzes. Ņēmu un beidzot pielaikoju logiem palodzes. Tā kā ar skārdu praktiski darbojies neesmu, tad ar iegūto rezultātu patiesībā esmu stipri apmierināts. Kaut kā man pat izdevās pareizi izmērīt, piegriezt un izlocīt stūru konfigurāciju, lai tas viss pildītu kaut kādas funkcijas un pēc kaut kā arī izskatītos. Pašreiz bildēs redzamās palodzes ir vienkārši ieliktas savā vietā, bet nav nofiksētas. Vietējā veikalā nevarēju nopirkt “low expansion” putas. Pašreiz pašas malas ir par garu – tās piegriezīs pēc garumiem tad, kad būs uzlikti logailu apdares dēļi. Prasmīgie “meistari”, kas teicās brīvdienās būt un logus apdarināt, tā arī neuzradās..

Jumta gali. Nu tad beidzot vismaz vienu bēniņu gala sienu kopā ar palīgu Andreju ir izdevies pievārēt un piebeigt. Manuprāt, izskatās pavisam feini. Man pašam patīk. Un baigi priecājos par savām galdnieka “iemaņām” (neesošajām), ar kurām iestrādāju un apdarināju to trijstūra veida lodziņu, lai bēniņos būtu jelkāda ārgaisma. 7dienas otrajā pusē sākām arī šito visu dēļu pasākumu krāsot ar zviedru krāsu. Visu pabeigt neizdevās, jo iestājās tumsa, un nobildēt ar neko vairs nevarēju. Krāsa klājas labi, bet jākrāso gana cītīgi, lai nespīdētu cauri koks. Patēriņš izskatās lielāks nekā biju plānojis, bet – kā ir, tā ir un tā vajag. Katrā ziņā kopskats būs varen kolorīts! Gādāšu drīzumā kādu bildi līdz ko sanāks.

Lūšu Dravas medus supergardumi

Pašgatavotas lietus notekas. Oiii, šitais pasākums man izvērtās par reālu smadzeņu mežģāmo. Darīšanas ar notekām līdz šim man nav bijušas, tad nu ar ūdens spainīti uz jumta malas centos saprast, kur, cik tālu, augstu, slīpi tām manām collīgo dēļu notekām būtu jāatrodas. Iiiiilgi, vairāk kā pusi dienas noņēmos, lai atkostu kaut kādu sistēmu manā gadījumā. Pagaidām šķiet esmu atradis optimālāko pozīciju noteku kronšteiniem. Vienā jumta pusē jau uzliku visus kronšteinus pie katras spāres, jāķeras pie otras, un tad jau arī varēs pašas notekas no collīgajiem dēļiem meistarot un “iztapsēt” ar ruberoīdu. Vējdēļa uzlikšanas veidu arī jau esmu izdomājis – atliek vien darīt. Tiešām spēcīga lietus gadījumā līdz ar mazo jumta slīpumu un ne pārāk dziļajām notekām lietus kā pa tramplīnu gan jau arī lidos pāri notekām. Bet vasaras mega lietavas mani īpaši neuztrauc – man būtiskākais novākt rudens līņāšanu.
Paeksperimentēju ar ķēdi iekš notekas. Ar cieto kroņurbi izurbu 54mm diametra caurumu un pieskrūvēju ķēdi. Principā ūdens pa ķēdi notek normāli. Lielākas strūklas savākšanai jāuztaisa centrējošas konstrukcijas, kas aizvada ūdeni uz ķēdes. Ir jau padomā, kā to visu darīt. Tagad vēl jāatrod, kur par sakarīgu naudu var nopirkt kārtīga izmēra ķēdi? Ieteikumi?
Kaut kas tāds jau būtu vareni glauni (dārgi), labi būtu arī šāda speciālā ķēde, taču mierīgi der arī klasiska, paliela ķēde.

Apkures lietas. Domu startēt uz KPFI projektu konkursu atmetis neesmu. Izvēlēšos atbilstošo malkas katlu, uzrakstīšu projektu kopā ar palīdzīgu zinātāju un tad jau manīs, kas sanāks. Tāmes, ko man “izsniedz” siltumkantori, gan ir visai kosmiskas… Par darbu, piemēram, viens uzņēmums prasa 880 Ls… Cits tai pat laikā saka, ka te diži vairāk par 150 Ls nav ko prasīt. Tad nu tiec gudrs, kam taisnība. Ok, izcīnīšos, tad ziņošu par sekmēm. Šodien katrā ziņā esmu dabūjis Jaunbūves novērtējumu no savējās būvvaldes – tagad nu atliek vien doties uz Zemesgrāmatu un beidzot nostiprināt to jaunbūvi savā īpašumā!

Uzstādīju palodzes. Apguvu skārdnieka amatu, pielāgojot stūru locījumus. Pašam šķiet, ka sanāca neslikti.
Close
Uzstādīju palodzes. Apguvu skārdnieka amatu, pielāgojot stūru locījumus. Pašam šķiet, ka sanāca neslikti.
Malās redzamie atlocījumi slēpsies zem vertikāliem ailu apdares dēļiem. Platums tiks piegriezts atbilstoši dēļa platumam.
Close
Malās redzamie atlocījumi slēpsies zem vertikāliem ailu apdares dēļiem. Platums tiks piegriezts atbilstoši dēļa platumam.
Pāris stundās izfunktierēju kā un uzliku kopumā trīs palodzes. Ne daudz, ne maz priekš pirmās reizes.
Close
Pāris stundās izfunktierēju kā un uzliku kopumā trīs palodzes. Ne daudz, ne maz priekš pirmās reizes.
Kārtējā progresa bilde ar ēkas kopskatu.
Close
Kārtējā progresa bilde ar ēkas kopskatu.
Man jau pašam patīk šāda fasādes apdare dēļu trīnītī.
Close
Man jau pašam patīk šāda fasādes apdare dēļu trīnītī.
Pats dikti lepojos ar savu trijstūra lodziņa apdari... :)) Tagad šie dēļi jau ir nokrāsoti ar zviedru krāsu, bet bilde vēl nav.
Close
Pats dikti lepojos ar savu trijstūra lodziņa apdari... :)) Tagad šie dēļi jau ir nokrāsoti ar zviedru krāsu, bet bilde vēl nav.
Pieliku pašgatavoto lietus noteku kronšteinus.
Close
Pieliku pašgatavoto lietus noteku kronšteinus.
 
Izmantoju vienu pusgatavu collīgo dēļu lietus noteku, lai pārbaudītu kronšteinu izvietojuma pareizību.
Close
Izmantoju vienu pusgatavu collīgo dēļu lietus noteku, lai pārbaudītu kronšteinu izvietojuma pareizību.
Eksperimentēju, lai pārbaudītu, kā ķēde spēj novadīt ūdeni no notekas.
Close
Eksperimentēju, lai pārbaudītu, kā ķēde spēj novadīt ūdeni no notekas.
Ķēdi būs iekš cauruma jāiecentrē un jāpierīko vēl nelielas papildkonstrukcijas ūdens straumītes "notrāpīšanai" uz ķēdes.
Close
Ķēdi būs iekš cauruma jāiecentrē un jāpierīko vēl nelielas papildkonstrukcijas ūdens straumītes "notrāpīšanai" uz ķēdes.
 

APLAUZIENS apkures projekta aprēķinos!

5

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apkure | Posted on 30-09-2011

Birkas:, ,

Sasodīts, sasodīts, sasodīts – konkrēts aplauziens paša neuzmanības dēļ! Īsi izsakoties – nopietni jāpārdomā startēšana KPFI projektā, jo ar malkas katlu es varu dabūt finansējumu tikai 22kW x 50 Ls = 1100 Ls apmērā! Un tas arī vissss!! Granulu katliem tādā ziņā atbalsta finansējums ir  116 Ls uz kW, taču kombinētie katli maksā sākot no 2100 Ls… Tikai granulas vien es negribu – pārlieku neapdomīgs solis vienīgajai apkurei, manuprāt.

UPDATE !!! – Atkal kārtīgi izrakājos pa tīklu un uzgāju vienu vienīgu parasto malkas katlu GALMET GT-KW 25 (poļu brīnums), kuram ražotājs savā tehniskajā specifikācijā norāda 80% efektivitāti. Visiem pārējiem ražotāji lielākoties norāda diapazonu 77-83%, un tāds tīri punktuāli arī laikam var nederēt… Pirmdien braukšu ar šitā poļu katla pārstāvjiem aprunāties, pakonsultēties. Ja šis katls derētu, tad es savus izdevumus no pašreizējiem 2600 latiem varētu samazināt uz kādiem 1800 – un rezultātā iegūtu mazākcimperlīgu parasto malkas katlu nevis gāzģenerācijas. Bet nu lab, nav ko sapņot, pirmdien tad jau arī tiks lielākā skaidrībā, cerams.

Lūšu Dravas medus supergardumi

Iegūta apkures sistēmas tāme / KPFI projekta izveide

10

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apkure, Dokumentācija | Posted on 29-09-2011

Birkas:, , , , , , , , ,

Pozitīvas sekmes ar dokumentāciju
Ziņoju par sekmēm ar manu KPFI apkures līdzfinansēšanas projekta virzību. Šodien dabūju no Valsts Zemes Dienesta savu Inventarizācijas lietu – paātrināta 22 dienu termiņa vietā (standartā 44 dienas) es savu papīru dabūju 11 dienās.Kā vienmēr mājas sakarā man pozitīvi veicas ar valsts iestādēm. Dabūju arī savam īpašumam/ēkai savu kadastra numuru. Iesniedzu būvvaldē pieprasījumu pēc Jaubūves raksturojuma – solās nedēļas laikā to uztaisīt (viņiem jāapseko ēka). Un tad jau prom uz Zemesgrāmatu piereģistrēt savu jaunbūvi kā savu īpašumu (10 dienas). Pagaidām izskatās, ka droši paspēšu visus papīrus sadabūt līdz oktobra beigu pusei.

Konkrēta apkures iekārtas tāme
Izvēlējos Atmos DC22S gāzģenerācijas malkas katlu, jo tam efektivitāte ir virs 80%. Es te caur galu galiem beigās nonācu pie SB siltumtehnikas kantora, kas man konkrēti satāmēja apkures sistēmu ar Atmos 22kW gāzģenerācijas katlu, nosiltinātu 1000 litru Dražice siltumakumulatoru un pašregulējošajiem cirkulācijas sūkņiem. Kā arī viņi man sarūpēja cilvēku, kas uzrakstīs to KPFI pieteikumu ar visām CO2 kalkulācijām utt. Rekur uzmetu excel tabulu, kur pirmajā ailē ir redzams veikala tāmējums. Otrajā ir redzami aprēķini, ja es katru lietu iepirktu kaut kur, kur to var dabūt lētāk. Un trešais variants – ja izvēlos tādu ekonomisko variantu ar lētāku, bet joprojām labu katlu (Viadrus), lētākiem sūkņiem, nesiltinātu pašmāju siltumakumulatoru.

Ar KPFI Bez KPFI Lētais
Atmos DC22S 1075 940 600*
2 sūkņi ALPHA2L 25-40 235 180 130*
Sūknis ALPHA2L 25-60 56 50 35*
3-pušu vārsts 23 20 20
2 Amerikankas pārejas 7 5 5
Izplešanās trauks 104 100 100
ESBE (?)** 36 30 30
Akumulācijas tvertne 1000L 840 644 370*
Palīgmateriāli 500 (ar rezervi) 400 400
Darba izmaksas 488 300 300
Papildus dokumentācija 335 0 0
SUMMA 3404 2669 1990

* Lētajā variantā izmantots Viadrus U26 5D (25kW), Wilo sūkņi , LV ražots siltumakumulators ar pašveidotu siltinājumu.
** Es nezinu, kas ir ESBE – laikam tā varētu būt kaut kāds automātiskais vārsts, bet nu nez..

Lēti nav, bet ceru uz kvalitāti, efektivitāti un garantijām
Cenas otrajā un trešajā kolonnā ir noteiktas aptuveni pēc internetā atrodamās informācijas. Tā kā neesmu speciālists apkures jautājumos, tad nenoliedzu, ka varbūt kādas pozīcijas cipari nav pavisam korekti.

Citi darbi un procesi
Piebildīšu vēl, ka esmu pēc pasūtījuma dabūjis izgatavotas cinkotā skārda palodzes, kā arī lāseņus, kurus pieskrūvēt gala sienās, kur apmetuma siena pāriet uz trīnītī nagloto bēniņu gala sienu. Vēl arī nopirku 20 litrus ar Stafor zviedru krāsu sarkanā krāsā – ar to krāsošu visus neēvelētos dēļus. Vēl vajadzētu pasūtīt collīgos dēļus logu ailu apdarei. Līdz tam vēl neesmu ticis. Šajās brīvdienās doma ir turpināt naglošanu. Paspārne tiks piebeigta, atlikuši bēniņu gali.

Katla izvēle – Atmos vai Viadrus?

5

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apkure | Posted on 26-09-2011

Birkas:, , , , , ,

Kā jau vēstīju, esmu sadomājis piedalīties KPFI projekta konkursā, lai iegūtu līdzfinansējumu savas mājas apkures sistēmas izveidē. Ēkas īpašuma dokumenti jau ir kārtošanas procesā. Ogres rajons ir veiksmīgs (vai arī man vienkārši liktenis tāds :) ), jo par laimi dokumentu procesi norit raitāk kā noteikumos noteikts. Bet nu lab, varēšu priecāties, kad viss vajadzīgais būs sarūpēts

Problēmas ar malkas katla efektivitātes %
Nu re – saskāros ar visai neforšu situāciju malkas katla izvēlē atbilstoši KPFI projektu konkursa prasībām… Pāris stundas Building.lv forumā lasīju cilvēku atsauksmes gan par Viadrus, gan par Atmos gāzģenerācijas katliem. “Sabijos” no Atmos jutības pret ne-sausu malku (aizaug), attiecīgi, ņemot vērā man blakus esošo mežu un krūmus (un manu slinkumu 2 gadus žāvēt malku), tomēr izlēmu par labu lētākam/vienkāršākam “parastajam” malkas katlam no Viadrus. BET te nu bija!!!

KPFI nolikums nosaka, ka malkas katlam ir jābūt ar efektivitāti >=80% . Viadrus katlam efektivitāte dedzinot koksni ir 75%… (ar oglēm 80%). Tātad – sasodīts, neder šis variants… Nu tad pētīšu tālāk, kādi ir varianti. Bet, iespējams, “piespiedu” kārtā būs vien jāizvēlas tas Atmos. Ja kādam ir vēl kāds ieteikums, uzziņojiet! :)

Turpinās paspārnes naglošana / KPFI konkurss apkures finansēšanai

20

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apkure, Koka fasādes apdare | Posted on 22-09-2011

Birkas:, , , , , , , , , ,

Sveicieni un atvainošanās par to, ka kādu laiku atkal nav bijuši ieraksti. Mērena aizņemtība, plus, vēl arī brīvdienās, šķiet, tomēr būšu saaukstējies. Tad nu gribēju noziņot, ka abas brīvās dienas krāmējos ap bēniņu gala sienu aiznaglošanu un tagad arī esmu sadomājies startēt uz KPFI projektu konkursu apkures izveides līdzfinansēšanai.

Naglošana un zviedru krāsa
Darboties beidzu pustumsā, kā rezultātā nobildēt neko normāli nevarēju. Bēniņu vertikālo gala sienu aiznaglošana norit samērā lēni, jo šie dēlīši ir šaurāki nekā tie, kurus izmantoju horizontāli paspārnēs, turklāt katram dēlim ir jāpiezāģē garums un slīpums. Darbiņš neātrs un bik piņķerīgs, bet, manuprāt, finālā izskatīsies patīkami. Ir aizdoma, ka pats normālā laika nogrieznī ar šito naglošanu netikšu galā, tāpēc ir doma meklēt kādu amatnieku/namdari, kas to naglošanu varētu pa darba dienām piebeigt.

Aktīvi funktierēju, kā rīkoties ar šo dēļu krāsošanu. Līdz šim biju nobāzējies uz brāļa ieteikto Stafor darvas eļļu tumšbrūnā tonī. Tomēr man kaut kā tas brūnais tonis nešķita labi saderošs ar mājas sārtajām sienām un baltajiem logiem. Parakājos un nonācu pie visai labas idejas – izmantošu tā paša Stafor kantora piedāvāto dabīgo zviedru krāsu sarkanā tonī, kas kā reiz paredzēta neēvelētiem dēļiem. Manuprāt, gana labi (labāk nekā brūns) ies kopā ar sienām, un arī pati krāsa ir pat lētāka nekā tā darvas eļļa. Šodien jau pasūtīju, uz vietas nebija, otrdien varēšu dabūt. Ar kādiem 20 litriem uz to manu platību varētu pietikt.

KPFI projektu konkurss
Klimata pārmaiņu finanšu instrumenta konkurss “Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā II kārta”. Lakoniski izsakoties, valsts dod līdz pat 50% naudiņas par to, ka cilvēki izveido modernas apkures sistēmas, kas samazina CO2 izmešus un ļauj izmantot atjaunojamos energoresursus. Rekur KPFI mājas lapā varat izpētīt vairāk paši.

Interesējoties par malkas katliem sanāca pakonsultēties ar vienu kantori, kas manī radīja pārliecību, ka ir vērts nostartēt. Labāk ir par tīri no manas kabatas tērētiem 1000 latiem (darbs nav iekļauts ciparā) uzlikt, piemēram, Atmos gāzģenerācijas katlu (30kW) + Dražice 200 litru kombinēto siltā ūdens boileri + Dražice 1000 litru siltumakumulatoru, nekā pa to pašu naudu dabūt šos abus bunduļus, bet kaut kādu, piemēram, mazākefektīvu malkas katlu (Viadrus?)… Turklāt arī uzstādīšanas izmaksas šis fonds līdzfinansē – un tas arī vēl ir nopietns papildus ietaupījums. Iespēja tiešam laba, bet dokumentu formalitātes, ko man tagad jānokārto ar Valsts Zemes dienestu (inventarizācijas lieta paātrinātā kārtā, kadastra izziņa uc.), Zemes grāmatu (jaunbūves īpašuma reģistrācija uc.) un būvvaldi (jaunbūves raksturojums), kopumā prasīs kādus pārsimt latus un arī laiku un nervus. Bet jāmēģina ir. Jūtu, ka varētu izdoties! :)

Te Building.lv forumā var mazliet palasīties, ko citi tautieši par šo KPFI pasākumu sakās. Vieni par, otri skeptiski. Katram tad nu pašam jāpieņem savs lēmums.

Komentāri ar gāzģenerācijas katliem?
Ja kādam ir komentāri, vai ir vērts ņemt Atmos gāzģenerācijas katlu (1100 Ls) un tos bunduļus, droši uzziņojiet. Gāzģenerācijas katls skaitoties efektīvāks par parastiem malkas katliem un ilgāk degot. Man jau gribētos retāku pagaļu piemešanu. Vienīgi mazliet bažas rada, kādu un cik daudz elektrību tāda katla vadībai vajag un vai nav baigi cimperlīgs uz malku un apkopšanu. Viadrus malkas katls par nepilniem 600 Ls jau arī noteikti nav slikts, tomēr, ja pateicoties fondu naudām var dabūt ko tehniski efektīvāku, man ir vērts padomāt. Paldies, ja ir kāds vērtīgs ieteikums vai norāde!

Būvniecības sezona strauji tuvojas! Pārdomas par dažādām lietām

23

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apkure, Kanalizācija, Sienu konstrukcija | Posted on 27-03-2011

Birkas:, , , , , , , ,

Algošu palīgus
Pamazām paliek arvien siltāks. Sieva jau mudina, ka vajadzētu jau tagad doties brīvdienās kaut ko darboties, bet man tomēr šķiet, ka priekš “rokdarbiem” pagaidām tie laika apstākļi tomēr ir maaazliet par neomulīgu. Ķīpām striķīšus siet nebūtu viegli šādā laikā. Nekas, vismaz varu pamazām morāli un garīgi nobriest darbu atsākšanai.

Tā kā manu algoto darbu apjoms ir pieaudzis un brīvā laika ir tiešām maz, esmu nolēmis ņemt darbā un talkā cilvēkus. Konkrēti, esmu ieplānojis par atlīdzību paņemt kādus divus vietējos lielvārdiešus, lai kā minimums pa darba dienām tur ņem un šeftējas ar tām salmu sienām. Presē ķīpas, liek tās vietā, dzen iekšā mietus un virzās ar šo darbu uz priekšu. Aizritējušo nedēļu nogalēs biju paņēmis pa vienam cilvēkam uz dienu, lai mežmalā sagatavo mietus, kurus dzīt iekšā ķīpās kā armatūru. Divās dienās normāla kaudzīte ir sanākusi, redzēs, vai ar to būs gana.

Jūsu domas – kāda šobrīd ir vidējā dienas samaksa strādniekam, kas dara darbu, kur nav vajadzīgs diži augstas iemaņas? (Galvenais, lai galva strādā un rokās, sirdī spēks).

DomkratsDomkrats
Vēl joprojām pa galvu maļas domas – ar ko stiprināt to ķīpu krāvumu?! Ar stropēm, ar vertikāliem mietiem vai tomēr fibrolīts. Pagaidām esmu nobāzējies pie domas – ir jāsakrauj kaut vienu pilnu sienas bloku ar ķīpām līdz pat augšai. Un tad jau redzētu, cik stabils vai nestabils tas pasākums izskatās. Tad arī saprastu, cik spēcīgu to stabilizēšanas konstrukciju vajag.
Pašreiz vēl neviens kvadrants līdz augšai nav aizpildīts – lai to izdarītu, liekot pēdējo ķīpu rindu nāksies to presēt uz leju. Lai to izdarītu – plānoju iegādāties divus, piemēram, šādus hidrauliskos domkratus par padsmit latiem gabalā. Ir tādus vērts pirkt? Neizjuks pēc trešā piespiediena? Ir doma uzlikt kādu stieni uz ķīpu krāvuma (tā, lai to pēc tam var izdabūt laukā), ielikt starp to un augšējo vainagsiju domkratus un paplašināt spraugu, kurā tiek iestīvēta pēdējā ķīpa.

“Nopietnā” apkure ar bezelektrības granulu sistēmu
Bija izdevība aprunāties klātienē ar pāris speciālistiem par apkures tematu, kā arī bija iespēja aplūkot darbībā vienu ļoti interesantu, NEdārgu granulu degļa sistēmu (nav masveida produkts), kuru var uzkrāmēt uz praktiski jebkura normāla formāta malkas katla un kuras granulu padeve darbojas bez elektrības izmantošanas. Tad nu mans biedrs šobrīd mēģina sakalkulēt pilnu tāmi “normālai” standarta apkurei, kurā būtu siltās grīdas, siltuma akumulators, kombinētais boileris, visa apsaite, granulu deglis un vienkāršs malkas katls.
Izdevīga nianse slēpjas tajā, ka mums šobrīd pagrabā stāv absolūti neizmantots dīzeļdegvielas katls – cik izpētīts, arī pie tā varētu piemontēt to granulu degli. Tādejādi, katls man sanāktu “par brīvu”.

Kāpēc granulu deglis? Tāpēc, ka tā sistēma ir tiešām vienkārša, nečakarīga tīrīšanas jomā, tās granulu padeves sistēmai nevajag elektrību un, pats galvenais, šāda sistēma var arī kaut vai diennakti vai vairāk kurties absolūti autonomā režīmā. (Piebildīšu gan, ka nelielam ventilatoriņam, kas labi padod gaisu efektīvākai degšanai, elektrība gan tomēr būs vajadzīga). Un vēl interesanta nianse – ja šis deglis tiek izmantots uz klasiska malkas katla, to degli jebkurā brīdī var viegli nostumt nost un katlu var mierīgi kurināt klasiskajā formātā ar malku. Laba, universāla, vienkārša, nedārga sistēma visādiem variantiem.
Redzēs, kādi cipari sanāks tāmē un tad jau domās, kāds būs gala izvēles variants.

Udens_konteinersImprovizētā kanalizācijas septiķu sistēma no ūdens konteineriem
Šodien parunājos ar vienu būvniecībā pieredzējušu meistaru. Padzirdējis, ka plānoju izmantot septiķu sistēmu ar infiltrācijas lauku, ieteica variantu, kuru paši jau ir vismaz vienā eksemplārā jau ir izveidojuši. Viņs ieteica kā septiķus izmantot kubikmetrīgos ūdens konteinerus, kuriem ir metāla režģis apkārt (skat bildē). Trīs tādus saliek ķēdītē vienu aiz otra, savieno tos kopā ar caurulēm kaskādes veidā un gatavs. Lai šamējie nepeldētu uz augšu no gruntsūdeņiem – tos iebetonē ar aptuveni 10cm garozu no sāniem un no augšas.

Jēga izmantot šādus bunduļus ir tāpēc, ka tie ir lēti – caurmērā 25-35 Ls par vienu gabalu. Attiecīgi, kādi 200 Ls par bunduļiem kopā ar visām trubām varbūt arī varētu sanākt. Tad nu vēl rakšanās un betonēšana (kas jebkurā gadījumā neizbēgama). Kā jau iepriekš biju te minējis – gatavais kaskādes septiķis maksa vismaz 600 Ls. Ietaupījums varētu sanākt nopietns.

Ir tikai viens būtisks jautājums – vai kā minimums četru cilvēku ģimenei ar tādu 3 kubikmetru septiķu sistēmu būs gana?!? Es biju domājis, ka minimums varetu būt 5 m3, bet būvniecības izstādē teica, ka biloģiskās septiķsistēmas gadījumā mierīgi pietiekot ar trim kubiem.