Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Griestu pārsegums, Grīda, Starpsienas | Posted on 08-05-2012
Birkas:ekovate, ēveļskaidas un kaļķis, ēveļskaidu siltinājums, fibrolīta starpsienas, griestu pārsegums, griestu siltumizolācija, koka dēļu grīda, rammed earth, riģipša starpsienas, starpsienas
Shashin Error:
No photos found for specified shortcodeBrīvdienās ar brāli konkrēti apsēdāmies jaunbūvē un izrunājām dažādas opcijas attiecībā uz grīdu, starpsienām un griestiem. Divas galvas diskutējot var nonākt pie prātīgākiem secinājumiem, nekā vienam pašam pie sevis spriedelējot. Pirmais darbs gan pirms visiem konstruktīvajiem procesiem ir kārtīgi izplānot elektrību un to jau ievilkt, kur var.
Grīda.
Izspriedām, ka jātaisa betona stabiņi, uz tiem ruberoīds un lāgas (vismaz 5 x 15 cm), krusteniski vēl dēlīši, lai veidotu stabilu režģi. Kokmateriāli, protams, maksimāli labi antiseptizēti. Uz lāgām virsū vismaz 18 mm OSB un tad jau dēļi. Ja dēļu vietā liek laminātu, tad vēlams vismaz 32 mm OSB.
Brālis arī uzskata, ka tas mitrums iekšpusē zem šķembām šobrīd ir arī tāpēc, ka māja ir neapkurināta un neapdzīvota. Plēvi teorētiski var nelikt, bet nu par šo es vēl padomāšu, jo mazliet nemierīgs prāts tomēr šajā jautājumā.
Siltinājums – kā jau minēju, putuplastu var uz līstītēm iestiprināt starp lāgām. Lai gan brālis uzskata, ka siltinājums grīdā arī nemaz nav baisi obligāts, jo zeme jau arī tomēr savā ziņā kā termomasa var darboties. Man jau aizdoma, ka labāk tomēr ielikt putuplastu.
Starpsienas.
Paldies Aivaram, viņš jau bija ieminējies par to pašu variantu – rammed earth, ko man ieteica arī brālis un kuru viņš pats ļoti veiksmīgi izmantoja savas pirts būvniecībā. Starpsienas ņem un aizpilda ar jebkādu beramo materiālu, kas, protams, nav melnzeme. Manā gadījumā māli, kas man paliks pāri no apmetuma, smalkās šķembas, smiltiņa un tamlīdzīgi. (Nez, varbūt vēl salmus piešaut klāt?) Taču, šo masu nevis pilda iekš vēlāk noņemamiem veidņiem, bet gan iekš sienas karkasa ar fibrolīta loksnēm. Pie reizes sanāk arī teicama siltummasa – labāka par parasto ekovati. Bez veidņiem taisīt to rammed earth – manuprāt, daudz darbietilpīgāks process un drupenāka siena sanāk.
Šādas pildsienas biezums paredzams uz kādiem 15 centimetriem. Izrēķināju, ka vajadzēs aptuveni 11 m3 ar beramo materiālu. Mālu un smilšu vien tik daudz man nebūs, attiecīgi kaut kur jau nāksies izmantot arī ekovati vai skaidas ar kaļķi. Fibrolīts būs vajadzīgs uz kādiem 140 m2. Plus, protams, visur starp masu un fibrolītu jāliek arī celtniecības papīrs.
Fibrolīta vietā teorētiski var izmantot arī riģipsi, bet man aizdomas, ka tas nav tik izturīgs – ļoti iespējams, ka no tās pildījuma masas tas pamanīsies izlocīties.
Griesti.
Tos, kā jau minēju komentāros pie iepriekšējā ieraksta, ir funktieris taisīt no riģipša. Komentāros man ieteica it kā “lētos” finiera atgriezumus, taču cik papētīju Latvijas Finiera mājas lapu, tie nemaz NAV lēti! Vidēji tā cena svārstās no 2 līdz 2,80 Ls / m2, turklāt, ja ņem kaut kādas 15-25 cm platas strēmeles… Līdz ar to no materiāla kvalitātes un uzklāšanas ērtībām spriežot prātīgāk ir pirkt kvalitatīvu riģipsi par 1 Ls / m2 un likt kaut vai pat divās kārtās, ja grib pa to riģipsi pēc tam bēniņos pārvietoties. Teorētiski riģipsi pēc tam arī vieglāk piešpahtelēt un krāsot – atšķirībā no finiera/saplākšņa.
Biedrs ieteica griestu segumu likt bēniņu pusē virs sijām, atstājot sijas redzamas telpā – būs gan augstāku griestu sajūta, gan arī “interjera knifiņš” ar redzamām sijām. Sijas varētu mazliet paslīpēt un tad nobeicēt vai nokrāsot.
Griestu siltumizolācija.
Šim nolūkam līdz šim apdomāju skaidas ar kaļķi vismaz 30 cm biezumā, ko jauc sausā veidā bez slapināšanas. Tā man no pāris avotiem ir nācies dzirdēt, ka šādā “manuālā” uzkaisīšanas metodē parasti tiek renovēti vēsturisko ēku bēniņi. Un it kā nedegot. Būs laikam jāpaņem paeksperimentēt pašam, kā tur ir ar to degšanu šitādam sausam siltinājumam. Plus būs ko noņemties, lai bēniņos uztaisītu laipas virs tām skaidām.
Ekovate?
Ja tomēr sapratīšu, ka čakars ar skaidu attransportēšanu, ieklāšanu būs neadekvāti ilgs – būs vien jāpievēršas ekovates iestrādes idejai. Teorētiski būtu vajadzīgi 30 m3 ar ekovati (ja lieku 30 cm slānī), kas pie aptuvenās 13 Ls/m3 cenas varētu izmaksāt uz kādiem 400-500 latiem. Vispār ļoti brīnos, ka iekš SS.lv pēkšņi ir palikuši tik maz ekovates pildītājkantoru – pirms kāda laika šamējo bija baisi daudz…
Abos gadījumos, vai tās būtu skaidas vai ekovate – jādomā, ar ko nosegt šo materiālu, lai vējš tomēr nenēsā materiālu šurpu turpu. Speciāli jātaisa kaut kādi izvirzījumi no siltinājuma slāņa, lai būtu pie kā stiprināt, piemēram, papi vai kādu citu nosegmateriālu.
Tālākie procesi.
Nu lūk, tādi man funktieri galvā par būvniecības plāniem. Laikam jāsāk kārtīgāk piedomāt pie elektrības padarīšanas. Vēl arī bēniņu gala siena gaida dēļu apdari, un tad jau arī siltais laiks būs klāt, lai ķertos pie iekšsienu tālākās apmešanas. Starp citu – iekšsienās nav nevienas plaisas – tas priecē! 
Shashin Error:
No photos found for specified shortcode
Granti ar salmiem ar skaidām ar cementu, darps gan gana. Uu kā tas vis balstīsies uz dēļu grīd?
Labums tajā, ka tas viss mierīgi var balstīties pa tiešo uz šķembām – taču kārtīgs karkass, protams, jebkurā gadījumā vajadzīgs.
Par grīdu – es arī neliktu ne plēvi,ne putuplastu,pieķertu plāksnes ar nedaudz skrūvēm un vienu ziemu paskatītos,kā ir ,ja nu kas,tad pārtaisītu.Vispār siltumizolācija vajadzīga grīdai vismazāk,sienām jau vairāk,un griestiem vēl vairāk -tur lielākie zudumi,tas putuplasts vai kas cits griestiem labāk noderētu.
Starpsienām tādi paliekošie veidņi no fibrolīta izklausās OK.Ienāca prātā ka to pašu var uztaisīt no tukšajiem betona blokiem,bet laikam dārgāk kā fibrolīts sanāk.Vēl kāpēc papīrs zem fibrolīta vajadzīgs ?Man liekas taisni labi ja sienu pildījums ar fibrolītu sasaistītos kopā.
Griestiem reģipsis virs sijām tāds neredzēts variants – ar interesi sekošu,kā sanāks.Sijas iesaku paslīpēt fleksim smilšpapīra ripu virsū un ar to,iznāk tāds kā pusēvelēts.Siltinājums bēniņos var da jebko uzbērt,nupat redzēju sludinājumu – viens Kauguros akmens vates pārpalikumus,kādus 7 m3 ! par velti atdot,ja trāpās kas līdzīgs,var ieekonomēt.
Pareizi, man arī vates pārpalikumi ir.
Vēl sijas var apstrādāt ar drāšu ripu – ķipa ar rotējošo drāšu birsti izslīpē no koksnes virsmas mīkstās šķiedras un sanāk tāda izteikta koka faktūra.
Apsveicu ar sezonas atklāšanu.
Grīdai ieteiktu tomēr likt betonu un zem tā siltumizolāciju, ja taisies tur dzīvot ziemā, ja tikai vasarā, tad dēļi bez siltumizolācijas, tkai uzliec papi uz stabiņiem, kas balstīs lāgas. Ja domā dzīvot ziemā tad ieteicama siltumizolācija, jo zemes temperatūra būs kādi 6-10 gādi un iekštelpās Tu droši vien vēlēsies ap 18-20 grādiem un tad tev tā zeme būs tāds milzīgs dzesētājs visu laiku. Var jau arī nebetonēt bet ar betonu vieglāk iestrādāt hidroiolāciju un uz betona var zveidot ļoti viegli jebkādu segumu, kaut vai noslīpē un nolako.
Bēniņos ieteiku labāk ekovari – esmu licis skaidas ar kaļķi un tas ir šmucīgs pasākums, turklāt masa kas noslogos sijas arī būs daudz lielāka.
Lai veicas un neņem manus padomus pārāk nopietni, jo tie sadārdzinās celtniecību
Nuuu, vēl jau tā sezona atklāta nav – pašreiz vēl tikai spriedelēju..
Ar kādiem instrumentiem pie mājas vēl kēries neesmu.
Paldies par ieteikumiem neatkarīgi no to izmaksām! Eko vati bēniņos neesmu izslēdzis kā variantu – laiks rādīs, pie kuras no idejām ķeršos. Jāsāk vispirms jau tad ar grīdas ideju un starpsienām.
Laiks un finanses rādīs, kā lietas virzīsies! Šogad nav noskaņojuma stresot un steigties.
Par tām skaidām uz bēniņiem gan vajag paŗdomāt. Ir nācies plēst ārā otrā stāva grīdu, lai tiktu vaļā no skaidu/kaļķu kluča, kas viscaur grauzēju izalots.
Gaisa mitruma ietekmā skaidas ar kaļķi saguļas cietā klucī, kurš peļiem ui kā patīk.
Sveiks!
Siltinājumu grīdai noteikti vajag. Protams, ka siltums ceļas uz augšu un tur visur irjāsiltina. Tik kājas parasti ir pie grīdas, ja nav siltinājuma, tad ir aukstas kājas un ātrāk atdziest.
Putuplastu neieteiktu – neelpo. Man domāt vislabāk būtu grīdas apakšu (atkarībā kāda nu tiek taisīta konstrukcija) piepildīt ar keramzītu. Labs siltuma un mitruma regulātors un arī izmaksas nav lielas. Turklāt tā kā māja tomēr ir dabīgu materiālu kopums, tad keramzīts iederēsies.
Sijas grīdai un citām konstrukcijām ir efektīvi apstrādāt ar lineļļu kokam, dabīga lieta.
Lai veicas!
Teorētiski, kam tur grīdapakšā būtu jāelpo? Vēl jo vairāk, ja zem siltinājuma iekrāmē plēvi (hidroizolāciju), tad jau īsti tur nevienā virzienā nav kam elpot…
Keramzīts, teorētiski, ir neslikts materiāls, bet ar siltumefektivitāti šis materiāls salīdzinājumā ar jebkādu klasisko materiālu, man šķiet, īsti nevar lepoties. Bet nu – keramzīts jau noteikti būtu labāks par neko.
Vienīgi par lētu es to materiālu nu gan nenosaukšu – ~43 Ls par m3.
Sienam manuprat esi izvelejies loti labu risinajumu. Par gridam gan ka jau vairakums izsakas ari ietektu nosiltinat un seit nav janem tas dargakais putuplasts. Zem putuplasta pleve gan butu loti ieteicama. Pats drosi ka esi izmalies informacijai par pasivajam vai energoefektivajam majam, gridas siltinajums ir tikpat butisks ka sienu un griestu, tikai atskiriba ir ta ka gridai nav jaelpo, bet sienam un griestiem gan.
Par grīdas elpošanu īsti nepiekrītu. Par pastaigājot atpūtai pa Dabas muzeju, ir redzams, ka senči par to ir domājuši. Ar “elpošanu” es saucu mitruma izvadi no konstrukcijām. Mitrums sabojās jebkuru (apstrādātu ilgākā neapstrādātu ātrākā laikā)konstrukciju, ja tā būs blīva ar mitrumu nevadošiem materiāliem. Turklāt zeme kā elpojošs organisms mitrumu vienmēr vada visos virzienos.
Ja plēvi brīvi noklāsi uz zemes, zem tās veidosies kondensāts, var iemitināties visāda flora un fauna. Piemēram, pele paskries apakšā, savilks drazu, nosprāgs un tas viss pelēs un pūs. Ja liek plēvi, ventilējamā pagrīde zaudē savu būtību.
SabetonēVisuKoVari risinājumu piekritējiem- vai esat stāvējuši ar vienu pliku kāju uz neapsildāmās betona grīdas, bet otru pliku uz koka? Betons uzņem siltumu no plikas pēdas arī pārkurinātā istabā, koks izolē siltumu uz pēdas.
Runā, ka pagrīdē uzberot keramzītu, tur grauzējiem nelabpatīkas mitināties, jo nevar irdenā materiālā ietaisīt migu, kājiņas ļodzās skraidot un rodas skaņa, jo keramzīts nesēžas. Par siltināšanas efektivitāti gan šaubos.
Atteicībā uz grīdu domāju ka esi nošāvis garām. Es tavā vieta betonētu vienlaidus plāceni zem kura ir 5cm baltais puķiks pēcāk var klāt virsū ko gribi! Virtuvē flīzes istabā dēļus utt.
Es vēl nekur neesmu aizšāvis.
Bet nu pārdomu procesā.
Starp citu, es nemaz obligāti nealkstu pēc flīzēm virtuvē.
Vispār parēķini cik izmaksās kokmateriāli lāgām, osb, grīdas dēļi un cik betona grīda.
Nu bet istabā uz plikas betona grīdas (neapsildītas) arī nebūs diži liels kaifs dzīvoties, jo tā grīda būs nepatīkami auksta.
Teorētiski, betona plācenis + lamināts vai linolejs, protams, sanāk lētāk kā koka grīda.
Kā jau teicu – viela pārdomām man..
Ne1 jau tev neiek atstāt to betonu beigās, bet ieiet visai mājai normālu meno grīdu un pēcāk taisot katru telpu likt gala grīdu virsū uz pēc savas izvēles. Virtuvē flīzes vai laminātu istabā dēļu grīdu vai ko citu. Ceru ka domu saprati
Prieks, ka ir blogi, kas nebeidzas tik ātri..
Par starpsienām – es gan taisītu primitīvo variantu – nopirktu rāmim nežāvētus kokmateriaalus 50×100 pa 100 LVL/kubaa, noimpregneetu, sataisiitu raami un pa vidu saliktu akmens vati + apšūtu ar dēļiem.. man tā mālu bēršana kaukā baigi nepatīk – pēc tam putēs, sēdīsies u.tml..
Moš tad labāk sataisi skaidbetona sienas un apmet – čakars pietiekams un izmaksas ļoti zemas.. Novika grāmatā labi aprakstītas proporcijas..
Par grīdām – es droši vien uzbetonētu slānīti, apakšā paliktu 5cm putuplastu, zem tā plēvi.. nu vismaz tā savai pirtij darīju.. un tad pa virsu tās pašas zaļās lāgas un grīdas dēļus.. un gan ventilējas, gan silts ir.. pa vienu dienu kādiem 10 līd 15m2 grīdas betonu var tā rāmi uzjaukt ar maisītāju un aliņu..
K.
aaaa.. un gridām lineļļu (ja interesē) varu ieteikt iepirkt Jaunmārupē SIA Eskaro Latvija – viņi ved Eskaro 100% lineļļu LV, kas ir vidēji 2as reizes lētāka (~2,3LVL/litraa) par Iecavnieka un citu vietējo produkciju un kvaitāte tā pati – nu mani meistari vismaz to teica..
K.
Lai vieglāk būtu izlemt par grīdas veidu, iesaku aprēķināt apkures izmaksas http://www.modlab.lv/PAROC/index.php
Oi, šeit ir vairāki Kristapi. Pēdējais komentārs un šis ir no K.K.
A linoleji ir iztūrīgi?
Atkarībā, kādu linoleju pērk, protams.
Cena nosaka kvalitāti.
Pats no savas un radu celtniecības pieredzes varu teikt par visiem 100%, ka labākas grīdas par siltinātu betona plāceni uz grunts nav. Es šamo variantu nemainītu ne pret ko. Arī radi, kas visu laiku dzīvoja mājā ar koka dēļu grīdām uz lāgām un mūrētiem stabiņiem, beidzot veco izmeta ārā, salika puķiku, ielēja betonu (sauso lēto) un uzlika laminātu. Nu jau pēc 2 gadu nodzīvošanas viņu vienīgais komentārs bija – kur mēs bijām agrāk, šitā ir pavisam cita štelle. Betona grīdai tas kolosālums slēpjas stabilitātē!!! To ir grūti loģiski pamatot, bet tu pats taču nejūties droši staigājot pa mīkstām sūnām – daudz labāka sajūta ir ejot pa nobruģētu celiņu. Mājās ir līdzīgi – betons ir stabils, nekustīgs pamats. Koka konstrukcija tomēr nedaudz staigās, šūposies, vibrēs – nu nebūs tas. Un ja jau dikten vajag to koku – uzliec parketu vai dēļus uz tā betona un dzīvo laimīgs. Man personīgi staigāt plikām kājām pa flīzēm patīk vislabāk. Protams, flīzēm jābūt ar tekstūru – pa gludām staigāt nebūs patīkami, bet grīdas flīzes jau gludas ir retums.
Par starpsienām runājot un koku – tie paši skandināvu kaimiņi skaļi smietos izdzirdējuši te viena otra vēlmi iekšsienu kokmateriālus antiseptizēt. Antiseptizē tikai kokmateriālus, kas ir tiešā saskarē ar grunti vai āra nokrišņiem. Iekštelpās neviens antiseptizētus kokmateriālus neizmanto. Tad jau trepes, durvis un mēbeles arī no antiseptizētiem kokmateriāliem jātaisa. Virtuves galds tak vispār šausmas – spiedienjāimpregnē, tur tak zupa var pa retam uzlīt. Starpsienas tomēr no skaņas izolācijas viedokļa labāk taisīt diezgan masīvas. Koka karkasu apšūtu ar reģipsi gan var sablietēt mežonīgā ātrumā, truklāt vadus var smuki un vienkārši paslēpt.
Laiks sākt sezonu
!
Lai neviens neapvainojas, bet nu gaaalīgi netieku līdz celtniecībai. Daudz intensīva darba ar visādiem projektiem, tad nu ir kā ir…
Darbojos citās jomās, lai vēlāk būtu finanses šito visu pasākumu pabeigt. 
Tā viņš ir, iekšdarbi ir pats ilgākais, ķēpīgākais, dārgākais un darbietilpīgākais process.
Un ja nav 20k latu, kurus visus reizē iegrūst tai mājā, tad process var ievilkties uz n gadiem.
Enīvei, ja vajag palīdzēt ar iekšdarbiem, aicini uz BBQ
Jā, tā ir. Šogad gan tā arī neesmu pie būves pieķēries, jo daudz dažādu darbu, mazāk brīvo finanšu līdzekļu, kā arī aktīvi darbojos ar “Lūšu Dravas” projektu utt. Divas vasaras esmu nonstopā ar būvniecību ārdījies, vienkārši sajutu, ka šogad laikam ir garīgā pauze šai jomā. Visam savs laiks un temps!
Paldies Tev par palīgā pieteikšanos – turēšu pie vārda un saukšu talkā, kad būs action!
žēl ka sezona tā ar nesākās
cerēsim ka saņemsies nākam gad!
Sveiks!
Es laikam teiktu tā, ka šovasar man bija sava veida “atvaļinājums” no celtniecības, jo divas pagarinātās vasaras laikam tomēr manam paurim arī bija mazliet par daudz. Nekas, visam savs laiks un, cerams, nākamvasar kaut kādas aktivitātes tomēr notiks. Ja ne pie pašas mājas, tad pie viena blakus projektiņa celtniecības nozarē turpat pie mājas gan. 
Nūū, ir kā ir.
Interesanti, kā objekts izskatās tagad. Vai labi viss turas? Vai neplaisā kāda citā vietā? Vai notekas strādā ok? Būtu jauki ja kaut ko pastāstītu. Nau jau nekas jābūvē, var jau arī pavērot tikai kā uzbūvētais uzvedas …
Sveiki . Velejos pajautat varbut Ir idejas esat lietas Kursa:) ?Hrushcova tipa dzivoklu eka.. velos siltinat sienas(arejas) no iekspuses., sienam bija apmetums zem kura slepaas koka konstrukcija aiz kuras atiecigi areja siena 3kiegelu biezuma,(nojaucot to koka karkasu visu ieguvam ap 100m) vis koka konstrukcija bija ,sausa ne pelejums , ne kadas pazimes no mitruma maja celta 1950 g.. tagad interese, velamies siltinat no iekspuses, doma 100mm vati plaksnes 2vas kartas . tagad interese vai man vajag tvaika plevi vai vnk plevi? ka labaak vai driikst ta siltinat? ir kads jusu ietekums ka labaak?
Laba diena, saimniek
!
Kā sokās ar darbiem un funktierēšanu, vai lietas apstājušās uz vietas kādu iemeslu dēļ?
Sveicināts!
Divus gadus biju tā noplosījies pa “stroiku”, ka šis viens izlaistais gads galvas izvēdināšanai varbūt arī būs bijis par labu. Tagad – nāks laiks, nāks padoms!
Ui, aizritējušajā sezonā tā arī pie celtniecības nepieķēros, un nebija jau arī diži daudz līdzekļu un brīvā laika. Aktīvi strādāju pie Lūšu Dravas projekta, lai ar laiku tomēr iegūtu līdzekļus arī celtniecības turpināšanai.
Skaidrs, ar nepacietību gaidam turpinājumu
!
Domāju, ka tuvākajos gados šādu māju varētu būt vairāk, vienīgā lieta, kas satrauc – nav daudz tādu, kam jelkāda pieredze šajos darbos, tātad, liels risks kaut ko salaist pamatīgā dēlī tiem, kas gluži kā Tu plāno uzsākt no nulles bez jebkādas pieredzes salmeņu būvēšanā!
Būtu arī ideāli, ja būtu kāds izstrādājis LV atbilstošu super lēto un efektīvo projektu lai tiem, kas sāk no nulles, būtu kādas vadlīnijas, pēc kurām vadīties, kā saka, nekas nav garantēts šai pasaulē, bet vismaz sirdsmieram tāda lieta noderētu.
Ir, protams, amerikāņiem kaudzer ar video piedāvājumiem celtniecībai, bet tomēr gribētos arī lai tam nopietnāk pievēršas gan valsts, gan būvnieki, protams, nenoplēšot deviņas ādas.
Starp citu, vēl viens jautājums – kā tur ir ar tiem leišeim un Ecococon? Neredzu nekādu progresu viņu lapā, vai nav izčabējuši, Tavā blogā arī tikai vienreiz pieminēti, lai gan viņu variants būtu ideāls, tik tā cena…
Pag, varbūt tomēr par tiem leišiem runa bija otrajā salmu mājas blogā
Pasaulē manuprāt jau pirms 10 gadiem cirkulēja gana daudz informācijas par dažāda tipa salmu māju būvniecību, tagad vajadzētu būt vēl vairāk! Gan jau arī igauņi nav uz vietas stāvējuši. Vienīgā Latvijas mitrā klimata īpatnība varētu būt, ka ārējo apmetumu tomēr vajag no kaļķa…
Mans uzskats – salmu māju var celt ikviens, tikai vajag ļoti nopietnu apņemšanos un vēlmi mācīties, kļūdīties un atkal mācīties.
Vispār jau par Ecococon runa bija patiesi otrā blogā nevis pie manis!
Un cenas tiem blokiem arī visai pamatīgas…
Nu vai nav dīvaini, paši ar savu eko-trakumu panākam to, ka produkts, kura pašizmaksa ir niecīga, tiek tirgots ar salīdzinoši uzpūstu uzcenojumu “zaļā buma” dēļ
?!
Kaut kā skatos, domāju par salmu māju, ļoti iespējams, ka tādu sadūšošo sākt būvēt tikai tad, kad būs pašam savs miteklis tuvumā, lai nav jābraukā entie kilometri un jātērē laiks un jāstreso, arī kļūdas labot tad vieglāk, šodien nogāja greizi, nekas, rītā pēc darba pieķeršos atkal klāt, kaut kā tā…
Tāpēc apbrīnojama ir to uzņēmība, kuri laužās iekšā bez nekādām priekšzināšanām salmu māju celtniecībā, kā reiz tādiem tie ekococon paneļi būtu ideālais variants, bet kā teikts, padārgi…
Es domāju, ka to eco-cocona paneļu cena nav neko diži daudz uzpūsta – kokmateriāls vajadzīgs, sarežģīti sameklējamie salmi jāsagādā, tas viss jāsaliek kopā, kārtīgi jāsapresē + tam visam ir savs know-how, kas arī maksā… Ja man nebūtu finanšu ierobežojumu, labprāt tādus izmantotu. Bet ir kā ir. Tāpēc arī laužos iekšā ne tikai salmu māju celtniecībā, bet gan arī vispārīgi priekš manas pieredzes/izglītības svešajā celtniecības nozarē… Ko tik darot nevar iemācīties!
Kas attiecas uz ievākšanos – pašreiz nav nekādu konkrētu plānu. Protams, ka māju būvēju, lai tajā ievāktos, bet, kad pienāks tas brīdis – šobrīd vēl nezinu, jo ēkas pabeigšanai vajadzīgas finanses. Pie tā šobrīd arī strādāju!
Sveiki… Jus te visi taa runajat , ka es kaa sieviete protams neko nesaprotu, bet varbut kaads var palidzet, velos veikt skanjas izolaciju, griestiem, lai nedzirdetu kaiminju solus un puteklusuceju, ko es varetu darit no apaksahs, atiiecigi, ko varu sava istaba griestos likt, ja kaiminjam virs manis ir gridas vieta skaidu plaksnes, a kas zem vinjam nev ne jausmas ,, man ir deelu griesti, kadreiz krita cauri keramzits, bet vai tur tads ir nezinu,, liekas ka starp gridu un griestim ir tukshums. Ko darit?
Vispirms izmēri cik cm ir no grīdas lidz griestiem
Un noskaidro vai tur ir tukšums
Ivars Brinkmanis teiktu – saber smiltis. Nezinu gan, vai to varēs izdarīt no apakšas. Bet, ja labs kaimiņš, sarunāsi no augšas.
šogad ir kādi plāni saistība ar māju?
Sveiks!
Šogad vajadzētu principā atjaunot apmetuma perimetru ap lāseni – tajā vietā tas drūp laukā, jo mitrums tomēr iesūcas aiz apmetuma kārtas tieši gar lāseņa vietu. Būs jāizdomā kaut kādu prātīgu un slapjumdrošu risinājumu šai joslai. Šobrīd būvniecības jomā galvenā aktualitāte ir ražošanas ēkas izveide mūšu Lūšu Dravas projektam – http://lusudrava.lv/blog/2013/04/rosamies-projektejam-razosanas-eku-gatavojam-kazu-davaninas-un-gozejamies-zurnalos/ . Jāturpina rušināt šis projekts, lai laika gaitā sakārtotos arī finanšu jautājums mājas darbu turpināšanai.
Kad un vai reāli plāno pats ievākties, tā teikt, uz palikšanu šajā mājā?
Laba diena,
Re kur Youtube atradu loti labu un izsmeljoshu video par salmu mājas būvniecību, apmešanu, ugunsdrošibu u.tml. Var jau būt, ka visi šo ir redzējuši, bet viss skaidri un uzskatāmi parādīts arī no praktiskā viedokļa. Video notulkots krieviski.
http://www.youtube.com/watch?NR=1&v=0aHciX1FPQM&feature=endscreen
K.
Tā arī neesi atsācis būvniecību?
Sveiks, Kāmi!
Nē, būvniecību atsācis neesmu. Ja līdzekļi tā kā kaut kādām darbībām būtu bijuši – ar laiku švaki. Bet māja stāv ķā stāvējusi. Māla apmetums gan parāda savas vājās puses un ir doma, ka šogad visu ārpusi būtu derīgi apdarināt ar dēļiem, lai par apmetuma plaisāšanu, drupšanu nebūtu jāsatraucas.