Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apkure | Posted on 01-03-2012
Birkas:kamīnkrāsns, siltā gaisa vadi, siltā ūdens boileris, siltais ūdens
Lai arī cik tas izskatās nenopietni no manas puses, taču es tomēr uzskatu, ka labāk 5x mainīt domas “uz papīra” nekā vēlāk, kad kaut kas jau līdz pusei reāli izdarīts… Nu re, pašam savs blogs noder kā laba piezīmju grāmatiņa, kur palasīties gan savus agrākos spriedelējumus, gan arī jūsu komentārus. Palasījos un radās atkal īsā pārdoma, kuru tomēr nenocietos neiemest.
Lūk, teorētiski škrobējoties par šī gada ierobežotajiem finanšu līdzekļiem un tomēr izjūtot vēlmi pēc tehnoloģiskas “vienkāršības” apkures jautājumā, kaut kā aizvien vairāk sāk tomēr saistīt doma par kamīnkrāsni un, ticamākais, arī kādiem gaisa vadiem uz tālākajiem ēkas stūriem (san.mezgla daļu un stūra istabu). Edgars kā papildinājumu ieteica elektrisko grīdu apsildi san.mezglā. Tos pāris gaisa vadus varētu vilkt caur starpsienām. Iespējams, ventilators varbūt būtu vajadzīgs, jo pats no sevis jau tas gaiss tik elementāri nekustēs.
Vienīgais jautājums, kas man šīnī kontekstā neliek mieru, ir – kā iegūt silto ūdeni ikdienas patēriņam? Elektriskais boileris nešaubīgi ir opcija, tomēr nebūtu slikti ziemā ūdeni ar malciņu pasildīt. Jālūko, kādi šajā jautājumā ir risinājumi.
Papildinājums no komentāriem! Palasot jūsu komentārus nolēmu vēl pie šī ieraksta pievienot, ka neslikta opcija ir arī tā pati kamīnkrāsns (nevis malkas katls), bet jau ar kādiem trim četriem radiatoriem uz mājas tālākajiem punktiem, kas darbojas uz pašteces principa. Šis variants varētu būt mazliet pat efektīvāks, turklāt arī rodas iespēja ūdeni uzsildīt. Vien jautājums, kāda tipa kamīnkrāsni izvēlēties – atsevišķi novietojamo kamīnkrāsni vai tomēr iebūvējamo. Problēma laikam bija tajā, ka stand-alone krāsnīm tas kurtuves metāls tāds pašvakāks.
Kāds var jautāt, ja jau radiatori, kāpēc tad tomēr ne normāls malkas katls? 1) Tajā mazbūcenī var rasties problēmas ar normālu/drošu katla ievietošanu. 2) Manāmi pieaug sistēmas sarežģītība izvietot radiatorus arī dzīvojamajā/virtuves telpā – pie sienām neko nevar stiprināt. 3) Lielākas izmaksas…
Ar interesi izlasīju par dažādajiem apkures variantiem un mani visvairāk uzrunā kārtīga masīva krāsns,ar malku kurināma.Ar stikla durtiņām skats kā kamīnam un daudz praktiskāk.Siltā gaisa vadi uz tālākajām telpām gan man neliekas labākais variants.Kāpēc nevarētu krāsnī ielaist ūdens cauruli kur vajag radiātorus,domāju vienkāršu pašteces sistēmu,tur tikai kādus 4 radiātorus vajag un tvertni siltajam ūdenim priekš vannas istabas un virtuves pie viena sasildīs.Un vēl lai neliktu visas olas vienā groziņā vienkāršu nedārgu gaiss-gaiss siltumsūknīti.
Mjā, nu it kā arī opcija par tiem pāris radiatoriem uz pašteci. Plus arī it kā silto ūdeni vismaz var dabūt. Būs jāpaštuko. Bet kāda mārutka pēc man vajadzētu gaiss-gaiss siltuma sūkni, to nu gan es nezinu… Ja nu teorētiski dzesēšanai vasarā, bet ceru, ka tai mājiņā būs patīkams klimats arī vasarā.
Par labu siltumsūknim es saskaitīju vismaz trīs mārutkus:
1. siltā gaisa apkure ir variants -silts kamēr kurini, savukārt ss dabojas pats. tas pats, bet mazākā mērā sakāms par ca kamīnu. (protams, ja vien negribi celties, nakts vidū, skriet pusdienas laikā no darba, lai iekurinātu. par došanos paslēpot uz nedēļu vispār jāaizmirst)
2. mazākas temperatūras svārstības mājā
3. atkrīt malkas sagādes proces un mazāka netīrība mājā
Es par kamīnu ar ca aizviklsi uz sanitārajām telpām un uz attālo istabu pa radioātoram pārējo sidīs pats kamīns. Piekombinēsi kombinēto boileri kamīnam un būs siltais ūdens ar
Mgm, pamazām ar tāds funktieris rodas. Respektīvi, ņemot vērā savu salīdzinoši nelielo māju un lielu atvērto telpu, domājams, šis variants varētu darboties. Jālūko vien, vai telpu konfigurācija ļauj izveidot sistēmu uz pašteci.
Plus vēl jādomā, vai izvēlēties atsevišķi novietojamo kamīnkrāsni vai tomēr iebūvējamo. Problēma laikam bija tajā, ka stand-alone krāsnīm tas kurtuves metāls tāds pašvakāks.
Cik man atmiņā no kaut kad agrāk redzētiem Tava projekta zīmējumiem, Tev tā kamīnkrāsns bija iekortelētā tādā vietā, kur sanāca centrālā caurstaigāšana no priekšnama/virtuves uz blakus istabu. Un gribi negribi kamīna priekša vienmēr būs netīrāka par pārējo telpu, tādējādi visi tie gruži no malkas un pelniem tiks pastiprināti iznēsāti pa māju.
Vēl no apkures variantiem ir ar granulām kurināms kamīns.
Par [silto grīdu] putekļošanos. Putekļi vairāk vai mazāk būs jebkurā mājā. Pret to palīdz regulāra mitrā uzkopšana. Ideāli, ja plača vidu uzmazgā katru dienu (kaut kur dzirdēju filozofisku definīciju, ka katram cilvēkam pienākas tik daudz dzīvojamās platības, cik tas katru dienu var izmazgāt). Tad putekļi nebūs problēma arī uz siltajām grīdām.
Jāzīmē Tev tagad Excel’ī abi (visi) apkures varianti, jākalkulē, jāvelk plusiņi, mīnusiņi, lai var izvilkt vidējo kvadrātisko jeb labāko/piemērotāko. Šitāda periodiska pārdomu maiņa, kā patreiz, gan ne pie kā laba nenovedīs, allaž atradīsies kāds jauns moments ko pārdomāt.
Mājas plānu vari aplūkot šeit – http://ej.uz/smplans . Tā tiešām atrodas mājas centrā, taču par akūtu netīrumu izvazāšanu pa māju es tik drastiski nesatrauktos – viss atkarīgs, cik nu paši būsim kārtīgi ar pie kamīna nolikto slotiņu. Šobrīd pie manas Jotulas visvairāk ir malkas krikumu zem malkas groza. Pelni ir stipri maz, turklāt no pašas krāsns pelnus vispār izgrābjam stipri reti, jo tie nemaz tik ļoti nekrājas.
Granulu kamīns ar automātisko padevi man ir zināms variants, taču tas man nešķiet adekvāts risinājums, jo dārgs un parasto malku tajā nevar kurināt. Turklāt rezervuārs ir tik neliels, ka granulas tāpat jāber ik pārdienas, arī radot putekļus un netīrumus.
Neredzu jēgu. Tad jau labāk slotiņa pie kamīna malkas gružiem…
Es pilnīgi piekrītu par to, ka cilvēkiem vajadzētu dzīvot tādā platībā, kuru viņi tiešām var regulāri sakopt! Mēs pašreiz mitināmies 200+ m2 mājā – bēdīgi ar šo uzdevumu… Tāpēc ceru, ka mazajā 100m2 mājiņā ar atvērto platību tomēr būs vieglāk.
Es jau galvas excelī esmu tik daudz visu ko no šītā atzīmējis, apdomājis, rēķinājis, ka dulls var palikt.
Izmaksu ziņā man pagaidām šķiet, ka kamīnkrāsns ar pāris radiatoriem varētu būt teorētiski lētākais variants. Kā jau teicu – labāk uz papīra/galvā šaudīties nekā pēc tam, kad kaut kas līdz pusei jau paveikts. Bet agri vai vēlu pie kaut kā konkrēta jau nu tomēr gribi negribi man nāksies piezemēties.
Nez kā ir – radiatorus 100% obligāti zem loga palodzes jāliek?
Es ne par to, ka baigi netīrs, bet relatīvi netīrāks, kā citur. Taisni tāpat kā kājslauķis un priekšnama zona, cauri kurai uz tualeti staigādams gribi negribi smiltis pa māju nēsāsi. Protam, protams grīdas lupata dara brīnumu lietas, bet nu pārdomāta ērtība tomēr ir vērtība.
Apskatot Tavas mājas plānu šķiet ka vannas istabu ar gaisu Tu nemaz gribēdams nedrīksti sildīt – šādā variantā aiz mājas ārējā stūrī esošās vannas tev būs riktīgs ledus klucis neskatoties uz labo siltinājumu. Tur tikai siltā grīda (arī zem vannas).
Man kaut kā liekas, ka Tev ir nepareizs priekštats par silto grīdu vs radiatorapkures ierīkošanas izmaksām. Tu vairrākkārt esi piesaucis dārgās siltās grīdas pret dažiem radiatoriem, bet tie radiatori (īpaši plus apsaiste un tas pats siltummezgls) jau ar pa brīvu nenākās. Ir dzirdēts viedoklis, ka jaunbūves gadījumā siltās grīdas pat ir izdevīgākas nekā radiatori, tas kad grīdas ierīkošanas izdevumi neskaitās pei apkures, jo grīda jātaisa šakatā. Tas nav, kad Tev jālauž un jāmaina grīdas tikai tāpēc, lai ierīkotu apkuri. Bet pret to ir vienas zāles – pilnīga tāme visiem variantiem
Pāris radiatori (kaut vai lietoti) uz pašteces sistēmu (bet pamatā tomēr ar sūknīti), kas veidota, piemēram, ar tēva palīdzību noteikti ir lētāk par 80 m2 grīdcaurulīšu sistēmu ar kolektoru, plūsmas regulatoriem (ja vajag), baigajiem automātikas vārstiem utt. + baigo spečuku darbu. Grīdu sistēmai aptuvenas tāmes jau ir vairākas reizes mēģināts piemest. Bet ok, ok, nekas jau vēl nedeg – varbūt pēkšņi tomēr rocība pieaugs (ir plāni) un varēšu tomēr izpildīties pēc pilnas programmas.
Nopirks cilvēks Irobot kas tos putekļus savāks pa dienu un miers
Ir jau man tāds aparāts. Nav jau nekādas brīnumzāles, ir tam arī trūkumi, bet par ļaunu jau nenāk. Šo to savākt, sasūkt tas robots tiešām spēj.
Par to gaisa siltumsūkni pieminēju tāpēc ka tas liekas neslikts variants ja caurām dienām neviena nav mājās,kā papildus apsilde.Un vēl viena doma maisās pa galvu – kurtuves parasti liekam blakus skurstenim,bet mūsdienu metāla cauruļu dūmvadus viegli aizvilkt tālāk,un tie visā garumā stipri silda.Ja tādu dūmvada līkumu > veidā iemūrē kādā šķērssienā iznāk masīvs siltuma kondensators,principā tas pats vecais siltummūrītis mūsdienu izpildījumā.Es ko līdzīgu uztaisīju ceļot pirtiņu un iznāca ļoti labi,mūrēju no veciem raibiem ķieģeļiem,sanāca tādā Lido stilā.Pie esošā plāna vienīgā siena kur to varētu ir starp vannas istabu un guļamistabu,siena tad iznāk stipri biezāka,bet tur vairs radiatorus nevajag,un lietderības koeficients lielāks.
Vēl labāka vieta tādai siltai sienai-kondensatoram būtu vidējā garā šķērssiena,apmēram tur kur pašlaik ieplānotas durvis uz istabām,tur arī pamati ir apakšā,bet tad durvis jāpārvieto.Toties tad par tā gala apsildi vairs nav jādomā.Un temperatūra domāju turētos ļoti stabila.
Vēl viens variants kā paņemt papildus siltumu no skursteņa – mazajā telpā kur skurstenis metāla viensienas dūmvads līdz griestiem un tur ielaist esošajā keramiskajā skurstenī.Sienas un griesti tad jātaisa nedegoši,iznāk labs siltuma kondensators.Arī ūdeni var sildīt tvertnē kurai iet cauri dūmvads.Mīnus tas ka nekādus elektrības vadus un citu ko degošu tur nevarēs likt.
Vēljoprojām sapņi par pašteces sistēmu? Atrodi krievu resursos un izlasi šīs sistēmas pamatpricipus, esmu amatieris šajos jautājumos, bet cik zinu viens no pamatprincipiem, lai sistēma darbotos ir, ka radiatoru centriem jāatrodas augstāk kā katla cetram, vienstāvu mājās to risināja katlu liekot bedrē…
Man ar sava žults jāiespļauj
Sauksim lietas īstajos vārdos – pašteces radiatorsistēma – pilnīga un galīga utopija. Pirmkārt sarežģīta konstrukcija – resnas caurules, caurulēm jāiet tuvu griestiem, vai pa bēniņiem, atpakaļ jānāk ar kritumu. Rezultātā tas viss būs nežēlīgi dārgi. Ja jau tiešām gatavojies globālajam “nuclear winter”, tad varēs arī pieciest saspiešanos vienā telpā ap krāsni, bet kamēr elektrība ir, kāpēc neielikt to pašu nelielo 100W cirkulācijas sūknīti un beigt ar muļķībām nodarboties?
Netīrība ap krāsni? Pilnīgas blēņas – man krāsns ir absolūti noslogotākajā mājas punktā un nekad tur neviens ne gruzis ne pelns nav nokritis. Protams, ja malku nes ar grozu, tad visu māju katru dienu jātīra, tas ir tas pats, kas smilšainus kartupeļus regulāri pa māju staipīt pītā grozā un brīnīties – no kurienes tās smiltis mājā? Malkas grozus vajadzētu aizliegt tirgot! Kopš nesu malku ar platu spaini, elektrokatls man rada tādu pašu netīrību kā malkas krāsns – ne grama nekur nekas neizbirst. Man mazi bērni rāpo gar to krāsni caurām dienām…
Un siltums ļoti labi pa atvērtām durvīm tiek arī uz tālākām telpām. ogad
Man gan tā pašteces sistēma kaut kā sirdij tuvāka.Caurules resnākas,bet garums nav liels,mājas projekts ļauj tās paslēpt gan bēniņos,gan šķērssienās,gan grīdā.Un lielākais pluss manās acīs ir drošība gadījumā ja pazūd elektrība.Ja sistēma strādā tikai kamēr sūknītis griežas strāvai pazūdot ūdens krāsnī uzvārīsies,nostrādās drošības ventīlis-būs kā pirtī,droši vien krāsni bez elektrības nevarēs kurināt.Lai no tā izbēgtu vajadzīgs rezervē ģenerators un automātika,un kura sistēma tad būs lētāka un vienkāršāka ? Par mašīnām ir tāds teiciens – jo krutāks džips,jo tālāk jāiet pēc traktora,to var attiecināt arī uz apkures sistēmām
Tas, ka defaultā apkures sistēmai ir jādarbojas ar cirkulācijas sūkni – par to nav jautājumu, protams, ka tas ir efektīvāk un labāk! Bet vienkārši man interesē arī sistēma, kas bezelektrības gadījumā (janvāra vētra) neuzvārīsies un kaut kā tomēr varēs funkcionēt.
Lūk, brīvdienās pie manis paciemojās viens apkures lietās zinošs cilvēks. Viņam pašam mājās ir apkure ar radiatoriem un silto grīdu priekšnamā un vannas istabā – un tā darbojas uz pašteces!! Viņš pats to sev uzveidoja, kad “krutie firmači” visu bija tizli uztaisījuši un vienā bezelektrības naktī katls pārvārījās.. Kā viņš skaidro – pašteces sistēmai nebūt nav jābūt obligāti atvērtai, turklāt viņš to ir uztaisījis ar tievajām caurulēm! Sistēma ir zem spiediena, un, ja tiek izmantota akumulācijas tvertne un meistars saprot fiziku, tad tas pasākums ir spējīgs darboties arī bez elektrības, ja ir akūta vajadzība. Vienojos, ka viņš man palīdzēs uzprojektēt un uzveidot apkures sistēmu. Vismaz par šo man tagad sirds mierīgāka!
Aivaram laba frāze par džipu un traktoru!
Es jau arī ieteiktu krāsni, tomēr plānojums, ja neko netaisies vai nevar mainīt, vismaz uz aci izskatās tāds, ka ap 40% platības būs jāapsilda caur kādām nebūt trubām.
Jā, plānojums ir tāds kāds tas ir, un baisas modifikācijas iespējas, lai novērstu vajadzību pēc papildus trubām, manuprāt, īsti nav reālas. Līdz ar to pagaidām joprojām funktieris uz kamīnkrāsni ar četriem radiatoriem, kas vajadzības gadījumā spēj darboties arī paštecē.
Kad domāju par mājas apkuri nonācu pie tā kad jāliek siltās grīdas ko arī nenožēloju.
Rezultātā tika ierīkota platība ap ~70m2 un kopējās izmaksas ieskaitot kombinēto boileri un meistaru darbu ap 2000ls, ja būtu saņēmies pats pieslēgt katlu tad par 250ls mazāk sanāktu.
Izmantoju parasto čuguna malkas katlu(TBK 18kW) kuram pieslēgts kombinētais boileris(ļoti palīdz ekanomēnt elektrību apkures sezonā) un uz siltajām grīdām plūst karstais ūdens caur trīsgaitas vārstu.
Papildus uzlikts termoslēdzis uz no katla izejošās trubas kurs uzstādīts uz 40C lai sūkņi ieslēdzas sasniedzot iestatīto temepartūru un izlēdzas ja tā nokrītas zem-respektīvi velti nedzenā ūdeni un nedzesē grīdu.
Padomā vēl pievienot siltuma akumulatoru ap 650l un alternatīvu cirkulācijas sūkņu barošanu ja pazūd elektrība(sūkņi darbosies no automašīnas akumulatora apmēram 3-4 stundas).
Manuprāt vēl pluss siltajām grīdām ir tas ka kurināmā daudzums ir vajadzīgs mazāk nekā radiatoriem jo nav tik liela darba temperatūra.
Siltas grīdas jau principā ir laba lieta un par efektivitāti arī piekrītu. Es gan laikam finansiāli nevarēšu pacelt šo variantu, bet tad jau manīs.
Tikai brīnos, ka Tu esi izvēlējies izmantot Turcijā ražoto TBK katlu, kura efektivitāte ir visai zema – 53 līdz 62% …
Par katla izvēli-tajā brīdī bija savrīga cena un principā viņi visi ir vienādi un visi saka ka 25gadus var lietot mierīgi,jauda arī pietiek vairāk kā vajag ja rēķina pa 1kw uz 10m2…katla efektivitāte galvenokārt atkarīga no kurināmā kvalitātes to novēroju jau pirmajā lietošanas sezonā….starpcitu grīdā iebetonēju LV ražotās plastmasas trubas kas maksā 0.35ls/m…svarīgi trubas ievilkt paredzētās izstabas kontūrā nevi vienkārši pa visu māju kas ir vienkāršāk,pievadus var arī pēc tam uztaisīt atsevišķi kā radiatoriem, un vēl ļoti svarīgi sākot likt trubas sākt ar ārsienu lai karstākais punkt ir tur kur vairāk dzesē nevis istabas vidū karst pleķis….
Neņem ļaunā – nepiekritīšu gan, ka visi katli vienādi! Kvalitāte var atšķirties ļoti pamatīgi:
- metāla biezums un kvalitāte,
- konstrukcijas kvalitāte, metinājuma šuves utt.
- katla un kurtuves dizains un efektivitāte
- siltummaiņa dizains un efektivitāte..
uuun tā tālāk… Tāpēc jau arī Viadrus var iedot katlam uz 80% efektivitāti, bet TBK tikai max 62%. Bet nu labi, ko nu es te mācu dzīvot.
Jā, par karstāko punktu – pareiza loģika, šito ir vērts ņemt vērā!
Nedaudz precizēšu katls man ir Onmetal KY-4 nav tas sliktākais ražotājs.
Lielāka efektivitāte ir tērauda katliem jo tiem ir garāks dūmgāzu ceļš bet dārgāka apsaiste,īsāks kalpošnas laiks un ātrāk aizaug, tādā ziņā čugunieks ir varbūt nedaudz neekanomiskāks bet pacieš nemākulīgu apiešanos vai sliktākas kvalitātes kurināmo.Starpcitu kurtuve ir apstrādāta ar kautkādu vielu ka īpaši neapaug jau pie nākamās kurināšanas reizes sākumā kad lielāka temperatūra kurtuvē vis apķepums nodeg un pārvēršas pelnos kas paši nokrīt-tas no pieredzes.
Čugunieks noteikti nav domāt kautkādām lēndegšnas muļķībām labāk pieslēgt siltuma akumulatoru, ja tā nav tad jāsilda grīda ar pārtraukumiem, nevar ilgi kurināt jo liekajam karstumam nebūs kur palikt bet grīdā vairāk pa 30-40C nevar laist jo pats būsi kā uz pannas.
Man pilns katls kad sistēma ir uzsilusi deg max 2h ja ir ļoti sausa malka un māja iesilst 3-4h atkarīgs no āra temperatūras.
Lūk links par katlu http://www.rima.com.tr/eng/technical.html