Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Šodien lielisks laiks – beidzot nolēmu apmeklēt savu ziemas miegā guļošo salmu māju! Viss principā izskatās labi, ja nu vienīgi vairākās vietās palielinājušās plaisas un vienu apmetuma stūri slīpie lieti un sals tomēr ir paplucinājuši vairāk. Nu nekas – teorētiski, tas jau bija paredzams. Varu tikai iedomāties, kāds izskatītos mājas apmetums, ja es to NEbūtu nokrāsojis – skats būtu vairāk nekā bēdīgs, jo jau šajā apdrupinātajā stūrī ūdens ir paskalojis nost smiltiņas. Līdz rudenim vai pat nākamajam pavasarim nelielās plaisiņas noteikti atstāšu neaiztiktas – ja tur apakšā kaut kas staigā, tad lai “izstaigājas” kā nākas, kā arī pie reizes, lai izelpojas pa plaisām mitrums. Ar mitrumiem mājas perimetrā viss izskatās salīdzinoši labi, domāju, ka drenāža savu darbiņu veic. Manīs, kas notiks lielākā atkusnī.

Bet nu – tagad lai runā galerijas bildes ar parakstiem!

Lūk, mana sārtā mājas spozme pirmajā, jūtamākajā pavasara saulītē! :)

View at Picasa

"Parādes" durvju portrets.

View at Picasa

Uz jumta pat drusciņ sniegs vēl palicis.

View at Picasa

 

Grunts ūdeņu testa bedrei "vāks" vaļā uuuun...

View at Picasa

... ūdens tajā bija 100cm dziļumā no zemes virsmas. Manuprāt, pavisam labs rādītājs. Jālūko, kas būs tālāk visiem sniegiem kūstot.

View at Picasa

Lūk, mans dižais drenāžas grāvis ar "nedaudz" sapūstu sniegu.

View at Picasa

 

Grāvis? Kāds grāvis? Kurā vietā? :D

View at Picasa

Un te jau vērojam apmetuma plaisas. Principā, šitā te jau bija arī rudenī.

View at Picasa

Šī plaisa pie loga rudenī tik gara gan vēl nebija.

View at Picasa

 

Māja dzīvo un kustas. Un viegli ieplaisā. :)

View at Picasa

Kā redzams - slīpais lietus par spīti garajam jumta pārkarei vienalga ir normāli paslapinājis sienu un lāseni.

View at Picasa

Un arī te kā redzams lietavas tikušas līdz sienai. Ēnā esošā smilts pavisam sasalusi.

View at Picasa

 

Un te redzams, ka lietus notekā tomēr ir kāda sūce, jo zeme slapja - vasarā būs kārtīgi vēl ar bituma mastiku jānoiet pa renes iekšpusi.

View at Picasa

Un te jau sāpīgākais, lietavām visvairāk pakļautais stūris...

View at Picasa

Lietus paskalojis, salīdis aiz krāsas un apmetuma, sasalis un - plorkt, atšķēlies no sienas.

View at Picasa

 

Šī, manuprāt, ir vienīgā nopietnākā apmetuma skāde pēc ziemas.

View at Picasa

Dīvaini ne - stūris, kas visvairāk prom no vējiem, taču visvairāk saslapinājies un aplupis.

View at Picasa

Šis stūrītis gaaandrīz bez plaisām. Viena maziņa, maziņa. Varbūt tāpēc, ka šo stūri zinu, ka apmetu es pats? :D

View at Picasa

 

Un te tāds "rūsīgs" nesmukums, pie kura laikam varētu būt vainīgs zviedru krāsā esošais vara vitriols - tā brālis saka. Acīmredzot, būs palodzes jānokrāso.

View at Picasa

Un te vēl mazliet "zaļumiņa" jau uz citas palodzes.

View at Picasa

Notekai ar to ūdens tēmēšanu iekš šīs mucas ne pārāk labi veicas... :D Būsim vasarā koriģēt.

View at Picasa

 

Iekšā viss izskatās absolūti labākajā kārtībā - viss sauss un bez plaisām.

View at Picasa

Ja būtu griestu pārsegums - domāju, ka iekšā būtu jau mazliet siltāks kā laukā.

View at Picasa

Vieta ieplānotajam "patiesības lodziņam", kas ļaus aplūkot, no kā tad īsti tās mājas sienas ir veidotas.

View at Picasa

 

Bilde Progresa galerijai (kopš rudens bez izmaiņām). Kvalitāte štruntīgāka - bildēts ar telefonu, jo kamerai beidzās baterija.

View at Picasa

Pavasarīgais skats uz māju.

View at Picasa

Apmetuma krāsa joprojām patīkama. :)

View at Picasa

 

Paspārnes dēlīši "nostaigājušī", kā rezultātā šur tur parādās pa kādai baltai, nenokrāsotai strīpai. Nekas neparasts.

View at Picasa

Mans zaļais drenāžas grāvis pat ar nelielu slapjumu.

View at Picasa

 

Lai arī cik tas izskatās nenopietni no manas puses, taču es tomēr uzskatu, ka labāk 5x mainīt domas “uz papīra” nekā vēlāk, kad kaut kas jau līdz pusei reāli izdarīts… Nu re, pašam savs blogs noder kā laba piezīmju grāmatiņa, kur palasīties gan savus agrākos spriedelējumus, gan arī jūsu komentārus. Palasījos un radās atkal īsā pārdoma, kuru tomēr nenocietos neiemest.

Lūk, teorētiski škrobējoties par šī gada ierobežotajiem finanšu līdzekļiem un tomēr izjūtot vēlmi pēc tehnoloģiskas “vienkāršības” apkures jautājumā, kaut kā aizvien vairāk sāk tomēr saistīt doma par kamīnkrāsni un, ticamākais, arī kādiem gaisa vadiem uz tālākajiem ēkas stūriem (san.mezgla daļu un stūra istabu). Edgars kā papildinājumu ieteica elektrisko grīdu apsildi san.mezglā. Tos pāris gaisa vadus varētu vilkt caur starpsienām. Iespējams, ventilators varbūt būtu vajadzīgs, jo pats no sevis jau tas gaiss tik elementāri nekustēs.

Vienīgais jautājums, kas man šīnī kontekstā neliek mieru, ir – kā iegūt silto ūdeni ikdienas patēriņam? Elektriskais boileris nešaubīgi ir opcija, tomēr nebūtu slikti ziemā ūdeni ar malciņu pasildīt. Jālūko, kādi šajā jautājumā ir risinājumi.

Papildinājums no komentāriem! Palasot jūsu komentārus nolēmu vēl pie šī ieraksta pievienot, ka neslikta opcija ir arī tā pati kamīnkrāsns (nevis malkas katls), bet jau ar kādiem trim četriem radiatoriem uz mājas tālākajiem punktiem, kas darbojas uz pašteces principa. Šis variants varētu būt mazliet pat efektīvāks, turklāt arī rodas iespēja ūdeni uzsildīt. Vien jautājums, kāda tipa kamīnkrāsni izvēlēties – atsevišķi novietojamo kamīnkrāsni vai tomēr iebūvējamo. Problēma laikam bija tajā, ka stand-alone krāsnīm tas kurtuves metāls tāds pašvakāks.

Kāds var jautāt, ja jau radiatori, kāpēc tad tomēr ne normāls malkas katls? 1) Tajā mazbūcenī var rasties problēmas ar normālu/drošu katla ievietošanu. 2) Manāmi pieaug sistēmas sarežģītība izvietot radiatorus arī dzīvojamajā/virtuves telpā – pie sienām neko nevar stiprināt. 3) Lielākas izmaksas…