Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Jumts, Koka fasādes apdare, Logi un durvis | Posted on 08-11-2011
Birkas:dēļu apdare, dēļu krāsošana, ēkas fasādes apdare, jumta kore, logu ailu apdare, zviedru krāsa
Shashin Error:
No photos found for specified shortcodeDaļējā piespiedu kārtā ieturēta divu nedēļu pauze blogā nav diži pieklājīga no manas puses, taču es tiešām ceru uz pastāvīgo lasītāju sapratni!
Brīvdienās kaut kāda kustība pie jaunbūves norit, cik nu tās gaišās stundas un temperatūras grādi vēl ļauj, taču bloga ierakstam vēlīno darbdienu vakara stundu laiks mērenā saguruma dēļ kaut kā līdz šim nelāgi izpalika. Bet nu – puslitra kafijas krūzes iedrošināts beidzot tomēr saņēmos spēkus un nu rādu, kas tad pa šīm četrām nedēļas nogales dienām ir paveikts.
P.S. Nav pat vēl 3:00 naktī (2:49..), bet man jau ir izdevies ieviest ērtāku bilžu skatāmo instrumentu… 
Ievērtējiet galeriju zemāk! Kā arī – pēc “skatītāju lūguma” uzlaboju arī PROGRESA GALERIJU! Ceru, šādi patiks labāk!
Logu ailu apdare procesā. Kā jau liecina virsraksts – tīri acu un sirds priecēšanai nolēmu mazliet padarboties ap logu ailu apdari, lai mājai piešķirtu glītāku, it kā nobeigtāku ārienes izskatu. Kā jau iepriekš izteicos, izmantoju brāļa ieteikto un izmantoto, vienkāršo logu apdares metodi ar collīgajiem dēļiem, kas nokrāsot, protams, ar to pašu iecienīto zviedru krāsu.
Ar Kaspara krāsošanas palīdzību aptuveni divarpus dienās esmu uzveidojis apdari pieciem logiem un lielajām vasaras durvīm. Labierīcību telpu mazlodziņu apdarei nepieciešami mazliet platāki dēļi par standarta collīgajiem (biezāka apmetuma kārta sanākusi – Andrejs vasarā mēreni pacenties… ), savukārt ieejas durvīm atkal vajag plānākus dēlīšus, lai atverot durvis to eņģes neatspiestos apdares dēlīšos.
Gandarījums par izskatu. Kopumā ar iegūto logu apdares vizuālo izskatu es esmu pozitīvi iepriecināts – man pašam tiešām patīk. Vienkārši, praktiski un glīti. Biju satraucies, ka dikti kritīs acīs sienu nelīdzenums, kas veidos pamatīgas spraugas starp sienu un apdares dēli, taču nav tomēr tik traki. Vietām nācās ar ēveli ailas dēli pielāgot sienas izliekumam, taču kopumā viss ir izdevies manām prasmēm vairāk nekā atbilstoši (man līdz daiļgaldniekam vēl tāāāāāls ceļš ejams.. )! Un papildus tam priecē fakts, ka šim darbiņam patiesībā gribēju algot galdniekus (kas teicās būt, bet tā arī neieradās..), jo pats apšaubīju savas prasmes. Taču, mierīgi pafunktierējot darbiņš izrādījās visai vienkāršs.
Kores un jumta malu apdare. Vēl vienu dienu veltījām, lai divatā ar sievu jumta galos piestiprinātu vējdēļus, citādāk atmosfēras iedarbībai bija palikušas pieejamas četras jumta galējās spāres. Arī šim nolūkam izmantoju klasiskos collīgos dēļus. Astoņi gabali sešmetrīgu dēļu, neliels čakars ar klāt tikšanu pie šiem jumta galiem un lieta paveikta. Uhh, kā es atkal priecājos, ka man nav kaut kāda divstāvīgā māja, kurai, lai tiktu pie jumta apdaresm būtu vajadzīgas nez kādas stalažas un trepes. Tātad – ir paveikta vēl viena maza niansīte, kas atkal papildina mājas kopējo ārskata noformējumu.
Lietus notekas, šķiet, darbojas. Nē, klātienē novērot lietus laikā, kā darbojas mans ķēžu pasākums, nav sanācis, taču, cik spriežu pēc dolomītaino oļu tīrības – lietus ūdens tos iekš mucas ir dabūjis paskalot un pamazgāt – tātad, ūdens 20-30cm diametrā tomēr gāžas iekš mucas. Taču, spriežot pēc smilšu šļakatām uz mucas ārsienām (pa vēja virzienam), tad, protams, vējš zināmu daļu no lietus ūdeņiem tomēr pamanās arī nopūst uz zemes. Nekas neparedzams. Stūrī, kur vējš klāt tik viegli netiek, tur uz mucas sāniem smilšu šļakatu nav. Lai vai kā – pagaidām es par šo nepilnību tik baisi neuztraucos, jo domāju, ka pārliecinoši lielākais vairums lietus ūdeņu tomēr mierīgi nonāk mucā un aiztek prom. Tas, kas nošļakstās uz zemes – tur tad jau lai drenāža savu darbiņu dara.
Nepabeigtā bēniņu siena… Tas ko es kautrīgi no jums savās bildēs slēpju, ir neiesāktā bēniņu otras puses sienas apdare… Kaut kā neceļās roka uz to, bet vajadzēs tomēr iesākt. Gribēju vispirms lietus notekas pabeigt, un tad arī sagribējās sirdi iepriecināt ar logu apdari. Bet nu gan, ja laiks ļaus, būs beidzot jāpieķeras arī kaut nedaudz pie šīs otras vertikālās bēniņu sienas. Ja ne visu ar dēļiem aiznaglot, tad vismaz sagatavot karkasu ar durvju vietu, pie kā uz ziemu piestiprināt lielo reklāmas banneri – lai mājas iekšpusē nevar iepūst sniegu un lietu. Jāsaņemas beidzot arī pie šī uzdevuma pieķerties.
Izskatās kā māja no žurnāla
No kāda žurnāla?
Solīda
Nu kur visu ko smuku rāda
Un luukas no majas iekshpuses piekljuushanai pie beeninjiem nebus? Tikai aara durvis ar trepeem? Ui, tas nu gan buutu dikten jocigi. Luuku vajag obligati, trepes no arpuses nafig nevajag.
Un kāpēc man vajag obligāti lūku? Tā būs vieta, kur būs visšvakākais griestu siltinājums – attiecīgi sanāks kā termotilts. Nedomāju, ka būs īpaši viegli uztaisīt virināmu, noblīvētu griestu lūku, kuras siltinājums ir uz 20-30 cm vismaz… Arī kaut kādas trepes salokāmās vai kas tamlīdzīgs jādomā, lai tiktu pie tās lūkas klāt. Sadārdzināti un čakarīgi.
Protams, teorētiski ir labi, ja var no mājas tikt pie bēniņos nobēdzinātām mantām. Bet nu… Jādomā.
Piekrītu, uz aukstiem bēniņiem lūka no mājas iekšpuses nah nav vajadzīga. To vajag augstām – 2 un vairākstāvīgām mājām.
Un tipa luukas a lja jumta logi neeksiste, kuras varetu blivi noblivet? Trepes var ari pielikt no majas puses, kad vajag. Bet speciali bojat fasadi un buuveet kaut kaadu banduru, kurai ziema tapat klat netiek? Nu cik tad tur pa to luukas shkjirbu aizies tas siltums? Nezinu, domaa, manuprat building.lv azhiotazha ap luuku bija parspileta.
Protams, iekš Depo un K-rautām tamlīdzīgas lietas ir manītas. Maksā tik cik maksā – no 70 latiem uz augšu. Iesmēju par vienā interneta veikalā rakstīto “bēniņu kāpnēm nav siltuma zudumu”. Mjāāā, nez kāds ūber pakojums tur ir, lai ko tādu apgalvotu… Ok, whatever. Šo jautājumu vēl būs jāapdomā, jo teorētiski jau nav slikti, ja nogrūzt loriņus vai piekļūt tiem var arī no mājas neizejot. Platība mājā ierobežota, varētu būt noderīga lieta.
Kas attiecas uz “bojāt fasādi un būvēt banduru” – ēmm, bik neiebraucu, kur tur kaut kas jābūvē?! Atstutēju savas alumīnija trepes gluži kā līdz šim un rāpjos augšā, atveru durvis un lienu bēniņos. Teorētiski, neredzu kaut kādas vizuālās neērtības un tamlīdzīgi. Nu ja sadomāšu platformu izbūvēt (kaut kāpēc..) – tad tas jau cits stāsts.
Sarupē projekta izmaksu uzskaiti
Jāāā, vajadzētu gan… Netiek rokas un prāts līdz šitam, bet nāksies.
Labāk uztaisi blakus normāla izmēra šķūnīti, kur var normāli ieiet un visu salikt. Līšana pa šaurām lūkām un šauriem bēniņiem nekad nebūs ne ērta, ne patīkama.
Es teikšu tā. Lai nu ātrāk pienāk tā diena, kad es mitināšos savā mājā un man tiešām būs šādas “sadzīviskās problēmas” ar to, kur nolikt kādu kašteli vai eglīšu mantiņu virteni…
Es zinu, ka var izklausīties nenopietni vai kā, taču manā celtniecības praksē priekš manis paša ir pierādījusies viena savdabīga patiesība – jo vairāk es cenšos saplānot, kā kaut kas kaut kur tiks risināts, jo vairāk tas plānotais pēc atšķiras no tā, kā tas ir realizēts dzīvē. Noīsinot nupat teikto – es labāk daru un risinu situācijas uz sitiena, jo baisi ilgi plānojot visi procesi virzās daudz lēnāk. Vispārīgās līnijās, protams, lietas vajag plānot, taču sīkumu risināšanu es atstāju konkrētajam mirklim un laikam.
P.S. Didim, savus bēniņus par šauriem es gan nesauktu…
1,9m augstumā un 9m platumā (protams malās jumtam ir slīpums). Tā teikt, vietas slēpēm, eglīšu mantiņām un rezerves ūdens sūknim atradīsies ar uzviju. 