Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Drenāža | Posted on 25-10-2011
Birkas:drenāžas sistēma, Lietus ķēdes, lietus notekas, lietus notekūdeņu sistēma, Paštaisītas lietus notekas, zviedru krāsa
Lietus notekas. Kā jau liecina virsraksts, tad abas pēdējās brīvdienas tika pavadītas cīnoties ar šo darbiņu. Atvainojos par štruntīgo bilžu kvalitāti, taču tā kā darbus 7dienas vakarā beidzu ap 20tiem ar lukturīti pierē, tad ne uz ko labāku tai mirklī cerēt nevarēju. 
Tātad, no collīgajiem dēļiem tika saskrūvētas garas renes. To iekšpusē ieklāju ruberoīda loksnes, kuras ar kaudzi skavu pieskavoju pie renēm. Biju mēģinājis arī ar celtniecības fēnu tur kaut ko piekausēt, sakausēt, taču ārā jau ir pārlieku vēss un ar parastu fēnu es tur līdz Ziemassvētkiem ņemtos… Atmetu ar roku. Ruberoīdu kārtīgi ieklāju, kārtīgi saskavoju un visas šuvju vietas aizsmērēju ar bituma mastiku.
Renēm galos ar kroņurbi izzāģēju caurumus, kurus kārtīgi izsmērēju ar bituma mastiku un renes salaiduma vietā ieskrūvēju skrūvi, uz kuras uzkabināt ķēdi. Tad renes no ārpuses tika nokrāsotas ar zviedru krāsu. Un tad jau laiks tām gulties savā vietā. Šis process bija piņķerīgs, bet divatā ar Kasparu mums tas izdevās. Ruberoīda garais atloks teicami ielocījās līdz šifera loksnes apakšai, tādējādi jebkādas šļakatas no straujas ūdens ietecēšanas renē paliek uz ruberoīda un pie jumta latojuma/spārēm klāt netiek.
Lietus ūdeņu tvertnes. Kaspars palīdzēja sagatavot tvertnes, kurās tam ūdenim piezemēties. Ņēmām divas 200 litru metāla mucas, pārzāģējām tas ar fleksi uz pusēm, iegūstot jau četras tvertnes. Tvertnes salikām mājas stūros virs zemē ieraktajām lietusūdeņu aizvadcaurulēm. Tvertnes dibenā tika ieklāts un sablīvēts māls, kura uzdevums būtu nelaist cauru ūdeni. Uz zemē ieraktās caurules uzlikām metāla sietu, lai caurulē nevar iebirt akmeņi un lapas. Tad muca tika piepildīta ar pārpalikušaijem oļiem. Lietus ūdens tvertne gatava. Augšā uz iepriekšminētās skrūves iekš renes iekarināju ķēdi, apakšā ar fleksi nozāģēju to līdz vajadzīgajam garumam un ar tvertnes akmeņos ieraktu metāla stieni nostiprināju, lai ķēde nevar šūpoties kā ienāk prātā.
Eksperimentam uzgāzu uz jumta spainīti ar ūdeni – pagaidām izskatās, ka ķēde savu novadīšanas funkciju pilda pavisam pieklājīgi. Jālūko reālā lietū, kas un kā notiek.
Pagaidām nezinu, vai šīs lietus tvertnes ir uz palikšanu vai tikai pagaidu variantā – vizuālais izskats nav no tiem glītākajiem, taču pašreiz man būtiskākais, lai uz ziemu šī noteksistēma būtu funkcionējoša. Par vizuālo noformējumu jau varēs domāt nākamgad.
Drenāžas sistēma strādā. Starp citu, ielūkojos savā zilajā drenāžas sistēmas kontrolakā. Lai arī lietavas īsti nav bijušas, ūdens mucas dibenā tomēr ir beidzot pacēlies līdz promaizplūšanas līmenim. Tātad – drenāža savu darbiņu dara – tas priecē. Un tagad tai būs vēl vairāk ko darīt, jo nu arī lietus ūdeņi beidzot nonāks tur, kur tiem jānonāk – jaunizraktajā grāvī.
Tālākie darbi – atkal naglošana. Tagad beidzot varu mierīgu sirdi ķerties pie otra atlikušā jumta gala aiznaglošanas, jo nu pēc būtības rudens lietavas mani nebiedē – grunti tās ap māju tik vienkārši vairs nepieslapinās, lai ziemā varētu sasalstot nodarīt kādu skādi mājas pamatiem. Iepirku no Stafor arī vēl vienu 20 litru zviedru krāsas spaini – jānokrāso garās paspārnes un vēl neuznaglotais jumta gals. Vēl jāizfunktierē, kā šajā jumta galā ierīkot normālas durvis uz bēniņiem.
Nevarēji tās mucas ierak zemē nedaudz vairāk un apbērt meņiem lai nevar redzēt?
Kā domā uzlabot šo ūdenssavācējmucu izskatu? Man viss ir zem zemes.
Kā ir ar pelēm, kādi pasākumi plānoti/paveikti? Oktobrī/novembrī tās meklē kur ziemot un salmi tām būs pašā laikā.
Sorry par novēlotām atbildēm – līdz ar vienu jaunu projektu ir mērena aizņemtība. Drīz būs arī jauns ieraksts blogā.
Nūū kaut kā tā izdomāju, ka tai mucai ir jābūt uz āru. Nu varbūt nedaudz dziļāk varēja, bet līdz ar pašu zemi – pagaidām subjektīvi šķiet, ka tas varētu nebūt tas drošākais risinājums, jo tad kāds pustumsā var arī tai ķēdē ieskriet kādreiz. Ar laiku šo jautajumu apdomāšu kārtīgāk, bet pašreiz esmu vismaz funkcionējošu pagaidu risināumu uzlicis.
Pēcāk kādus smukākus toverus būs jeieriko, domājams.
Kas attiecas uz pelēm. Pliki salmi man pēc būtības nekur nav pieejami – ja nu vienīgi tie, kas ir bēniņos uzlikti kā rezerves ķīpas kaut kādām vajadzībām. Sienas no iekšpuses ir apmestas un nekur pliki salmi nerēgojas. Jāčeko vien vai kaut kur netiek izrubināti caurumi. Tad jau domājams problēmām īpašām nevajadzētu būt.
Par pelēm.
Man guļbūvē vietā, kur spāres savienojas ar mājas sienu peles bija iekārtojušās uz ziemošanu. Viņām patika staigāt pa augšējo baļķi un jumtu siltinošajā vatē rīkot migas. Labi, ka nebiju paspējis vēl griestus apšūt. Pabaroju peles ar zilajām tabletītēm un uzliku kaut kādu elekrisko peļu baidītāju. Tagad trīs sezonas tās vairs nav rādījušās.
Mucas ĻOTI ieteiktu likt līdz ar zemi, vai vēl zemāk -1) paklūpot asā metāla kante ir ļoti biedējoša sasišanās vieta 2) ar basām kājām skrienot uzkāpt uz tādas metāla šķautnes ir līdzīgi nevēlami.
Notekrenes jumtam ar tik lielām pārkarēm varētu nelikt vispār, kā redzams, tad drošā attālumā no ēkas sienām ir izveidjies grāvītis, kur ūdens no jumta pārkerēm notek.
Notekrenēs ruberoīdu labāk segt garenvirzienā, ti ruberoīda rulli negriezt šķērsām, bet gareniski, iesedzot tekni ar vielaidus ruberoīda segumu, citādi pie tik niecīga krituma ūdens mēdz sūkties arī pretējā virzienā.
Jumta galos – kur jābūt vēja dēlim pašlaik ir skārda mala – leņķis, vai to plānots ņemt nost pirms vēja dēļa montāžas, un pēc tam atkal likt atpakaļ? jo skārda leņķim jānosedz vēja dēlis, lai jumta gali būtu lietus un vēja droši.
lai labi sokas turpmākie darbi!!!
Pašreiz tās mucas varētu teikt ir vairāk kā funkcijas pildītājs uz ziemas sezonu. Galējais risinājums es ļoti apšaubu, ka būs tieši šādā plikas mucas paskatā.
Notekrenes gribēju un vajadzēja likt obligāti! Tā kā man pamati ir seklie, turklāt bez horizontālā ārējā putuplasta siltinājuma, tad gruntij būtu vēlams būt rudenī maksimāli nosusinātai, lai ziemas sali tai būtu vienaldzīgi. Tad nu ir uzliktas lietus notekas, kā arī papildus pamatu drenāžā lai ūdens no mājas pamatu perimetra maksimāli tiek aizvākts prom. http://ej.uz/drenaza
Nūū, protams, ka ruberoīdu vislabāk būtu bijis likt vienlaidus, bet nu – es pačakarējos un saliku pa gabaliem, salaiduma vietas aizlīmējot ar bituma mastiku. Dažs jau teica, ka nevajagot vispār ruberoīdu, taču man tomēr liekas, ka šādi tām koka notekām būs ilgāks mūžs. Vēl dažs cits teica, ka tās koka notekas jau ilgāk par trim četriem gadiem nevilks – nu tad jau palūkosim, kas sanāks.
Jumta galos, kā redzams šajā bildē – http://ej.uz/vejmala , vējdēlis, protams, tiek pabāzts zem skārda. Šāda darbība ir paveikta abās jumta pusēs.
Paldies, veiksme noderēs!
No kā taisīts tas stirpinājums notekām un kā locīji? Kas par metāla gabalu pielagots drizāk tā jajautā.