Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Grīda, Logi un durvis, būvmateriāli | Posted on 03-08-2011
Birkas:dolomīta šķembas, grīdas betons, grīdas pīrāgs, grīdas putuplasts, hidroizolācijas plēve, krāsaini logu rāmji, palodzes, Plastmasas logi, Plastmasas logu cenas, PVC logi
Šķembas grīdai. Vakar pasūtīju un pēc pāris stundām jau man atveda 12 m3 jeb gandrīz 17 tonnas (96 Ls) ar dolomīta šķembām grīdas pamatnes veidošanai. Tā kā iekšsienām jāļauj pažūt, nolēmu ķerties pie šķembu uzdevuma. Vakar mazliet iesāku, un šodien palīgs Elvijs kopā ar manu sievu teju vai visu kaudzi jau ir savedis iekšā. Pēc maniem aprēķiniem, ja vēlos grīdas 100m2 aizbērt ar 25cm šķembu slāni – vajag 25 m3 šķembu. Tūliņ jau būs jāsūta otra mašīna. Visai dārgi sanāks tās šķembas, bet neko darīt… Pagājušogad tāda pati krava maksāja 78 Ls.
Grīdas pīrāgs. To plānoju veidot sekojošu sākot no iestrādes secības:
1) Šķembas – 25cm
2) Mazliet pārpalikušās smalkās šķembas (cik nu sanāks)
3) Smiltis – 3-4cm
4) Plēve hidroizolācijai
5) Putuplasts – 10cm
6) Betons – 7cm (ar silto grīdu caurulēm)
Kopā = 45 cm
Varbūt ir vērts mazliet ietaupīt uz šķembām, un piebērt biezāku smilšu slāni? Arī 20cm šķembas nelaidīs uz augšu mitrumu un būs stingrs pamats zem grīdas.
Ņemot vērā, ka pamati it kā siltināti, ar 10cm putuplasta grīdā varētu pietikt. Vai arī tomēr labāk 15cm?
Palabojiet, ja hidroizolācijas plēvi neesmu minējis pareizajā vietā.
Logu cenas. Šodien man iesūtīja viens drauga piespēlēts logu kantoris savas cenas. Tikai par pašiem logiem un durvīm prasīti 1400 Ls, ietverot PVN. Es tad īsti nesaprotu, kāpēc pavasarī visi aptaujātie logu kantori veiktajā cenu aptaujā prasīja vismaz 1900 Ls?? Ok, ja nu vienīgi rēķinu, ka pie tiem 1400 Ls klāt jāņem montāža (210Ls + PVN), transports (~40Ls+PVN) un palodzes (2Ls/m) un vēl varbūt tie “glaunie” kantori jau automātiski tos logus/durvis ar kādu krāsaino plēvi un durvis ar labām slēdzenēm defaultā apgādājuši..
Jā, pagaidām izskatās, ka finanšu ekonomijas dēļ palikšu pie baltu logu varianta. Kontrastam ar mālu brūnganajām sienām un gaišpelēko jumtu man pat šķiet izskatīsies tīri labi. Krāsaini logu rāmji no abām pusēm palielina cenu par 40% !! Sagaidīšu vēl viena kantora aprēķinus, un tad ar steigu sūtīšu, lai gatavo. Būtu daudz prātīgāk finišēt āra apmetumu tad, kad logi un durvis ir vietā (loģiski…).
Paprasi lai iedod bonusaaa arejokrasu man iedeva 50vai 60ls atlaidi (sanaaca bruns koks no ara bonusaaa)
Betonētajām siltajām grīdām vēl lika arī folliju / atstarojošo materiālu zem betona, un betonā arī armatūru, gan izturībai, gan cauruļu stiprināšanai. Skat. piemēram, šeit http://www.stamars.lv/pub/index.php?id=8&sec_id=605
Par folliju zinu, esmu dzirdējis. Neesmu pārliecināts, vai plānoju to likt, ņemot vērā betona biezumu. Savukārt armatūra – nu tas ir pats par sevi saprotams.
Imho vispirms smiltis, tad šķembas.
Silto grīdu betonā tiešām liek armatūras režģi, bet folija (lai arī to mēdz likt) esot bullšits.
Nūū, Edgar, man jau domāt, Tu varētu būt piefiksējis, ka man zem mājas ir pabērtas nieka 80 tonnas ar smiltiņām…
Attiecīgi, tagad pa virsu iet šķembas, un tad atkal pāris centimetri ar smiltīm, lai plēvei un putuplastam nav jāguļ uz akmeņu asumiem.
Un kā jau rakstīju iepriekšējā komentārā – armatūras režģis ir absolūti pašsaprotams siltajās grīdās! Var jau, protams, izmantot to speciālo silto grīdu putuplastu, kurā uzreiz caurules var iespiest, iestiprināt, bet nu tas jau ir kosmoss…
Imo uz pieblietētām šķembām nekādu dižo asumu nav.
Atkal pļurkstēšu vienu un to pašu – zem grīdas šķembas nav vajadzīgas! Vispār! Labi, kas darīts, darīts, bet berot uz šķembām smiltis pastāv ļoti liels grīdas nosēšanās risks, jo ar laiku smiltis sabirs šķembu starpās un radīsies “voids”. Protams, puķiku pa taisno uz šķembām nav prātīgi likt, vajag smilšu slāni, bet smiltis ber pavisam plānā slānī un tad ar ūdeni saskalo iekšā un tā līdz visas šķirbas ar garantiju ir pilnas. Tad vēl izlīdzinošo smilšu kārtu un lieta darīta. Tikai apžāvē tās smiltis pirms puķika likšanas, citādi tas mitrums no turienes nekad pats ārā netiks. Pīrāgs normāls, ar 10cm pietiek, bet plēvi es liktu vai nu zem un virs puķika, vai tikai virs, nekādā gadījumā ne tikai zem, jo plēves pamatideja ir neļaut šķidrajam betonam satecēt puķika spraugās tādējādi radot pirmkārt termotiltus, otrkārt neļaujot betonam brīvi slīdēt pa puķika virsmu. Domāju lieki teikt, to jau noteikti zini, ka 100% obligāta ir kārtīga!!! blietēšana – gan pēc šķembām, gan pēc saskalotajām smiltīm, gan beigās. Nu tas tā – ja gribi ar garantiju grīdu, kas nesēžas laika gaitā. Ja nevari atvest normālu blieti, tad vismaz blietē pa plāniem slāņiem ar mazo. Es no pieredzes teiktu, ka blietēšana visā šajā pasākumā ir par kārtu vissvarīgākais pasākums.
Klau, aaaa, jautājums Tev. Kad Tu blietēji smilts pildījumu? Kad sienas un jumts jau bija gatavi? Ja jā, vai tā elles vibrācija nevar ko sliktu izdarīt ēkas konstrukcijai?
Es domāju, ja tur pa iekšu nevālē ar 500kg blieti un nedara to gar pašiem, pašiem pamatiem tā ka strīķējas, tad man jau naivi liekas, ka nemaz to konstrukciju tik viegli nav ievibrēt.
Es vibrēju, kad sienu vēl nebija. Bliete bija vidēja – laikam ap 300kg un jā – braukāju gar pašu pamatu sienu, jo stūri jau jāvibrē pamatīgi. Blietei bija reverss (kolosāla lieta) un virzienpārslēgšanas svirai ir tāds stāvoklis starp priekšgaitu un atpakaļgaitu, kad bliete faktiski stāv uz vietas un kratās – ļoti labs variants tieši stūros uc šaurās vietās, kā arī apgriešanai. (vienā vietā gan bliete gandrīz nogrima, pēdējiem spēkiem to izdabūju ārā). Pēc smilšu sabēršanas es gan tās laistīju ar ūdeni – neatceros, laikam kādu 1-2 nedēļas, nonstopā, pēc tam vibrēju. Kad sienu nav pluss bija tas, ka atbruaca mašīna, kas atveda blieti un to pa taisno ar manipulatoru iecēla pamatos iekšā, pēcēk izcēla ārā, jo šito smago bleķa kluci būtu diezgan grūti pa kādu slīpumu uzbraukt augšā – nu droši, ka var, bet lieks kreņķis.
Ko darīt,ja zem dēļu grīdas ir smilšu pamats un lāgas kas nav puvušas?vai atstāt lāgas smiltīs,vai parāgirms šķembu bēršanas smiltis j;a;atrok?Kā būs ar koku zem šāda pīrāga?
Ja lāgas sausas un nav paredzams, ka kādu būvniecības darbu dēļ izmainīsies gruntsūdeņu līmenis, tad jau iespējams, ka var arī tās lāgas atstāt kā ir – ja jau nav sabojājušās. A talāk, piedod, Tavu rakstīto tekstu vairs nevarēju normāli saprast…
Nesaprotu īsti kāpēc prakstiski nekur netiek izmantoti distanceri, kas paceļ režģi betona vidū un nodrošina cauruļu atrašanos aptuveni 4 cm no grīdas virsmas. Es dzirdējis versiju ka caurules pašas uzceļas uz augshu, bet godīgi sakot neticu.