Ārsienas finišētas – laiks krāsot! / Paspārnes aiznaglošana

20

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Griestu pārsegums, Logi un durvis, Situācijas atskaite | Posted on 23-08-2011

Birkas:, , , , , , , , , ,

Salmu mājas sienu krāsas variantsĀrsienu apmešana finišēta. Jāā, pašam par lielu prieku un gandarījumu varu teikt, ka pašreiz ar ārsienām ir tikts līdz krāsošanas stadijai. Respektīvi, gluduma ziņā esam nonākuši līdz manas prasības apmierinošam līmenim. Līdzenāk jau varētu vienmēr, bet tas būtu pamatīgs papildus darbs, liekas problēmas un patiešām bieza apmetuma slāņa uzklāšana.
Lai aizpildītu kādas plaisiņas, robiņus un gropes, kā arī, lai pielīdzinātu apmetuma slāņu salaiduma vietas – izmantoju otu un šķidru apmetuma emulsiju. Ar apmetuma lāpstu sanāk pāāārlieku liels čakars, jo mazas gropes dēļ var negribot sanākt pārstrādāt visai lielu virsmas laukumu. Bet ar otu – uzsmērējam šķidro masu, kas pielīdzina un aizlīdzina negludumus, un gatavs. No otas, protams, paliek švīku faktūra, bet to pēc tam var pielīdzināt. Lai gan principā arī ar krāsu vēlos atstāt horizontālu līniju faktūras.

Ārsienu krāsošana. Esmu nonācis pie lēmuma ārsienas krāsot nevis ar paštaisītu kaļķa krāsu, bet gan ar veikalā pirktu silikāta krāsu – konkrēti, Sakret KS, kas paredzēta minerālu virsmu krāsošanai un kurai ir teicama tvaiku caurlaidība. Man ir būtiski, lai siena tiktu maksimāli droši pasargāta no atmosfēras nokrišņiem, tāpēc īpaši eksperimentēt nav vēlmes. Turklāt, man ir izdevies dabūt ļoti labu cenas piedāvājumus šai Sakret silikāta krāsai. Pirms tam sienas jāgruntē ar grunti (Sakret KS Primer) no šīs pašas ražotāja produktu sērijas. Paredzu un ceru, ka grunts un tonēta krāsa man varētu ierakstīties zem 100 latiem, bet nu tad jau manīs. Ko sakāt par krāsas toni, kas redzams tepat augstāk bildē?

Paspārnes aiznaglošana. Esmu ķēries pie bēniņu gala sienu paspārnes aiznaglošanas. Izmantoju brāļa “gaterī” sazāģētos priedes un egles dēļus, kurus nagloju “trīnītī” – bildēs var redzēt, kā tas izskatās. Man pašam rezultāts šķiet patīkams un atbilstošs manam netradicionālajam projektam. Arī vertikālās gala sienas un vēja kastes plānoju aizklāt šādā veidā.
Pavisam jāaizklāj 77m2 platība. Otrās šķiras vagondēlis varētu man izmaksāt ap 200 Ls + piegāde, savukārt pašgatavotā materiāla izmaksas lēšamas ap 100 latiem.  Kokmateriāli tiek apstrādāti ar Bochemit antiseptiķi un pēc tam plānoju tos vēl arī nodarvot ar Stafor darvas eļļu.

Koksnes aizsargāšana ar izlietotu motoreļļu. Starp citu, viens speciālists man pastāstīja, ka labs koksnes aizsardzības līdzeklis ir izlietotā motoreļļa! Izklausās ausīm šausmīgi, taču materiāls ir visai efektīvs, un tam vismaz tiekot piešķirta otrā dzīve. Ar mašīneļļu apstrādāts baļķa gals ierakts zemē pat 10 gadu laikā neesot iepuvis. Smakas ātri izgarojot un pazūdot. Bet nu – dzīvojamajai mājai laikam tomēr šo variantu neizvēlētos.

Logi ir pasūtīti! Nebija tur diži daudz ko domāt – pēc tāmēšanas visai drīz pieņēmu lēmumu un pasūtīju logus tajā Logi Lukss kantorī. Būs man logi ar trim stikliem (dubulta pakete), selektīvo pārklājumu un ventilācijas šahtu katrā logā. Turklāt pēdējā brīdī nepažēloju pārdesmit latus un vasaras divviru durvis pasūtīju ar biezāko 88mm profilu – līdz ar to arī durvju rāmim U siltumnoturības koeficients būs 0,7 (tāpat kā trīsstiklu paketei). Pēc nedēļas pusotras būs gatavi un varēsim likt iekšā logailēs. Spraugas tomēr paredzu aizpūst ar celtniecības putām. Varētu izmantot pakulas, taču man skaidroja, ka putas pilda arī papildus fiksatora funkcijas. Turklāt, ja šīs spraugas aplīmē ar speciālām līmlentām – putas tur stāvēs ilgi un droši.

Darbu turpinājumam meklēju traktoru. Pašreiz pats turpināšu krāmēties ap paspārnes aiznaglošanu, savukārt palīgs Kaspars šeftējas ap iekšsienu apmešanu. Kā arī steidzami meklēju traktoru, lai varētu izrakt man vajadzīgās tranšejas. Pēkšņi kaut kāds haoss un traktoru trūkums iestājies, bet nu cerams jau šajās brīvdienās izdosies šo lietu paveikt.

Ēveļskaidas ar kaļķi griestu pārseguma siltināšanai. Lūk, man ieteica labu un lētu variantu griestu siltināšanai. Parastās skaidas neesot tik labas, bet ēveļskaidas kā reiz. Kaļķi vajagot tik daudz, lai grauzējiem tur nepatiktu dzīvot – it kā tas esot divas saujas uz maisu ar skaidām. Ko jūs sakāt par šādu siltinājuma līdzekli? Man gan siju biezums ir 20cm, bet nu, ja tās skaidas labi sablīvētu, varbūt ka šādā veidā varētu panākt gana līdzvērtīgu efektu ekovatei?

Lai skatītu bildes tepat šajā lapā, vispirms vienreiz uzklikšķiniet uz bildes paraksta, lai tiktu pie vadības pogām!

Comments (20)

Dēļi pienagloti pa smuko! Tomēr ļoti laba lieta tāds mājas gateris. Būs pašam jāpadomā tādu uzkonstruēt. Veiksmi darbā!

Mājas krāsa man patīk, tikai jumts tad izskatās par gaišu. Katram jau sava gaume:)

Kontrastam jau kā reiz der tas gaišais jumts. Lai vai kā, man pašam arī patīk. :)

Gribēju piebilst, ka esmu pat atradis gateri, kur tās ēveļskaidas dabūt. Tagad tikai jālūko, kāda ir pareiza iestrādes tehnoloģija un vai šāda izdarība vispār ir prāta darbs. :)

Man līdzīgas sajūtas, kā Marcos Said On 23-08-2011, ka jums par gaišu. Un prasītos cokollu tumšu (piem. melnu), kā stabu balstiem – labi ietu kopā ar brūno sienas toni.

Mājas krāsai jābūt siltai, lai tajā gribētos iet iekšā – man arī šitais tonis dikten patīk. Par tām skaidām kāreiz building.lv tagad ir diskusija.

Jumtu nākotnē it kā ir doma krāsot, tad attiecīgi varēs izvērsties. Man gan personīgi absolūti nekāda disonanse nerodas, jo laikam gluži vienkārši esmu pieradis. Kas attiecas uz cokolu – tas pagaidām vispār nav apdarināts, attiecīgi to arī vēl ir iespējas pielāgot toņos pēc vajadzības. :)

Par skaidām – es jau pats to diskusiju šodien pa dienu tur atkal uzcēlu augšā… :) Baigi aizpļāpājušies par ventilācijām tur tautieši bija.

Es arī saku, ka krāsas tonis ir smuks.
Neaizšūtās paspārnes un mājas gals rada tādu nenobeigtības sajūtu. Bet kad tas būs pabeigts un nokrāsots būs pavisam cita lieta. Pie tam veiksmīgi izvēloties krāsu Tavam “trīnītim” var harmoniski “salaist kopā” izvēlēto sienu māla toni un balto šīferi.
Ja datorā eksperimentē ar tām krāsām, pamēģini paspārnes un mājas galu….uz Mārtiņa ieteikto toņu pusi…teiksim, tumši brūnu….. Paeksperimentē…īstenībā gaumes lieta.

Jā, turpat forumā citā topikā es jau arī no Didima dabūju atbildi – skati šeit pirmspēdējo ierakstu. Izskatās, ka skaidas man laikam nespīd, jo baigi biezo slāni vajadzēs. :( Ehhh..

Man bija dati ka skaidas 30 cm ir vate/pukiks 10 cm. Tas nav gluzi tas pats kas te. Mosh ir kada specialistu info kkur oficiala. ;)

Tb nav ta pat ka iepriekseja ieakstaaa.. nevaru atrast kur ir tas ieprieksejais bet lasiju ka kads zinjo 20 cm skaidas ir 10 cm vate building laikam. ;]

Tā, tā tauta. Vācijā jau daudzus gadus pastāv visā pasaulē augsti atzīta un novērtēta termoefektīvu māju rūpnīca – Baufritz. http://www.baufritz.com.

“Baufritz uses its own patented insulation material, Hoiz S45, an insulation material made from wood shavings, sprayed with whey and soda to make them fire, fungus and pesticide resistant”

Sienu siltumizolācijai tiek izmantotas galvenokārt ēveļskaidas. Lūk varat aplūkot video kā tas notiek (sākot no 3 min 15 sek) – http://www.youtube.com/watch?v=nV-iCIqRn28

Šeit ir smalks vācu pētījums par ēveļskaidu uzvedību mājas sienā: timber.ce.wsu.edu/Resources/papers/4-2-1.pdf

Šeit neiet runa par lielām (vecajām biezumēveļu) ēveļskaidām, bet gan par smalkām ēveļskaidām no smalkām biezumēvelēm nākušām. Protams vāciešiem ir speciāla iekārta, kas tās ražo.

Te izvilkums no pētījuma:

“With a 320 mm thick layer of wood shavings for thermal insulation the
wall meets the requirements for the German ‘passive house standard.”

Man tomēr vairāk gribas ticēt vācu pētijumiem, nevis “ekspertiem” no building.lv

Tikai nevajag iedomāties, ka Vācijas klimatam domāts, ar “speciālu” tehnoloģiju sagatavots un tehnoloģiski pareizi iestrādāts skaidu materiāls būs 1:1 salīdzināms ar to, kas būtu nepieciešams mūsu klimatiskajiem apstākļiem, vienk. galdniecībās pieejamajiem skaidu materiāliem un prastu sabēršanu lielā čupā (kam nenovēršami būs 10-20% sēšanās, it īpaši, ja vēl pēčāk staigā tam visam pa virsu). Plus vēl šajā gadījumā tiek runāts par griestiem un uz augšu siltumzudumi tomēr ir lielāki nekā uz sāniem. Bet nu par slāņa biezumu gan passivhausos, gan mūsu apstākļiem būtiskāk ir labi salikta tvaikizolācija un telpas blīvums.

Vācieši siltinājumam izmanto priedes ēveļskaidas, kurām, kā redzams ir diezgan smalka frakcija. Tas ko viņi jauc klāt tām skaidām nekādā ziņā neattiecas uz skaidu siltumvadītspēju – bet galvenokārt kā nodrošinājums pret uguni un grauzējiem. Kāpēc, lai mūsu (tikpat smalkas frakcijas) priedes ēveļskaida būtu sliktāka par vāciešu? Tikai viņu piedevu vietā mēs liekam kaļķi. Jebkurā galdniecībā, kas ražo logus vai durvis – divpusējā vai četrpusējā biezumēvele dod ārā gandrīz identisku ēveļskaidu frakciju Vāciešu versijai.

Ēveļnazis palasot par taustaaamu siltumizolaaaciju var noskaidrot ka fishka ir mazie gaisa kambariishi. Un ar jebkuru materialu kursh diezko nevada siltumu pie iespejas panaakt ka var izveidot shos kambarishus var siltinaat.

Te jau jasaidzina skaidas izmers, jajau vinji veel tas skaidas razho ar specialu aparaatu.

Pie mums tadas skaidas var dabuut?

Un vispār zāģu skaidas un ēveļskaidas ir 2 pilnīgi dažādi materiāli ar pilnīgi dažādu termoefektivitātes koeficientu…

Par ēveļskaidu sēšanos:

In addition to [1], other experimental research tests were done in the laboratory in Rosenheim where the settling characteristics were examined under practical conditions. The most endangered sections for loose insulating material in terms of settling are situated within the walls. About 50 drill holes were made to receive information of the over-all settling of the wood shavings within the walls. In addition to that, three wall sections were opened after three years to examine the density of the material in different heights of the wall by using the gravimetric method. The results showed a roughly homogeneous density in all sections. ∼60% of the borings did not show a settling at all. The maximum observed gap was 15 mm. The cause for settling behaviour like this was found in initial densities ≤ 60kg/m3 due to mistakes in the filling process in the plant. Most of the material settled during transport of the elements. Evidence of further settling occuring while the house was being studied could not be found.

Cik esmu saskāries ar skaidām, kā siltumizolāciju, mūsu celtniecībā, tad arī tās, kas 100 gadi atpakaļ iestrādātas, ir zāģu skaidas, nevis ēveles. Gan sienās, gan starpstāvā.
Cik tās vācu skaidas ir “speciālas”, un cik “speciāli” tiek iestrādātas, to var redzēt video.
Mums vajadzētu “izlobīt” no šī temata vācijas siltumnoturības datus. (ja gadījumā te ir kāds eksperts ar vācu valodas zināšanām ??????????????? ) Ja viņi, vācijā, ražo šādas mājas, tad viņiem noteikti ir veikti testi un ir konkrēti cipari. Domāju, ka tie rādītāji ir ļoti tuvu pie vates siltumnoturības rādītājiem.
Protams, ka pie šādas filozofijas, skaidas jāiestrādā līdzīgi kā vate, izveidojot speciālu tilpumu, kur tās sabērtas, nevis vienkārši saberot un staigājot pa virsu.

Te ir angliski siltumnoturibas dati skaidu siltumizolacijai izlasaami

timber.ce.wsu.edu/Resources/papers/4-2-1.pdf

Write a comment