Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Skat, kā esmu centīgi strādājis ne tikai pie mājas, bet arī šajā blogā! Šis jau ir simtais ieraksts šai vietnē!! Yuhuuu! Plus interesei piebildīšu, ka komentāru skaits manā blogā jau ir pāri tūkstotim, savukārt apmeklētāju ziņā šeit paciemojas plus mīnus 100 cilvēku dienā. Manuprāt, pavisam neslikts rezultāts!

Cokola apmetums
Stāstāmā man padaudz un arī bilžu tik pat. Sākšu ar to vienkāršāko – sieva vakardien apliecināja, ka dāmu rokām špahtelēšana/apmešana padodas daudz veiklāk.. Viņa vairāku stundu laikā apmeta 2,5x lielāku cokola gabalu nekā es pa to pašu laiku. Malacis. Tagad metam rupjo kārtu, lai beidzot putuplasts var no saules paglābties. Viena mala gan vēl palika – to jāmet kaut kad vakara krēslā, jo pa dienu saule nežēlīgi cepina.

Tālākās rīcības plāns ar sienu caurumiem, nelīdzenumiem
Ar draugu Andreju štukojām, ko un kā iesākt ar iepirkto metāla sietu. Visādi domājām, kā rīkoties ar fasādi un ar caurumiem, bedrēm tajā. Visu pārspriedumu procesu neatrakstīšu, taču nonācām pie aptuveni šāda rīcības plāna:
1) Aizbāžu caurumus, spraugas ar salmiem
2) Ņemu motorzāģi vai fleksi ar zāģripu (ja man tādu vispār izdosies kur nopirkt) un pielīdzinu visus negludums
3) Ņemu mālu mālu/smilšu/salmu sajaukumu un cik nu loģikas un efektivitātes robežās var pielīdzinu, aizbāžu, aizlipinu.
4) Kur baigie robi (uz visiem stūriem), lieku virsū metāla sietu, zem tā pastūķējot salmus, kur vajag.

Eksperimentējam ar māla apmetumiem
Kā jau augstāk minēju, ir doma ķerties pie māliem, lai pielīdzinātu bedres un caurumus. Domāts darīts, lāpstu rokās un ieraku ķerrā mālu/smilšu maisījumu, kas tika izrakts no akas veidošanas procesa. Uz izjūtu iemaisīju klāt vēl smiltis un dažādās konsistencēs paķellējos pa sienu. Te tad nu beidzot laikam būs kāda bilde ar mani pašu kadrā…

Rupji salmi ar mālu emulsiju
Lielākos caurumos bāzu rupjus salmus, kas izmērcēti mālu emulsijā. Visai foršs aizbāžamais, bet žūst gana ilgi. Respektīvi, pa vienu dienu biezākās vietas neizžuva. Palūkos, kāds būs rezultāts ilgākā žūšanas periodā. Pēc tam, kad pirmais slānis būs pažuvis, varētu vālēt otro mālu slāni virsū – un šitā jau pamazām tās lielās bedres aizlīdzinās. Finālā varēs jau ar smuko kaļķīti ņemties.

Tipiskāks māla apmetums – klaudz kā koks
Pamēģināju arī normālāku apmetuma masu ar smalkāku salmu šķiedru armatūru – uzķellēju gan uz nelīdzenās ārsienas, gan arī iekšpusē uz bik līdzenākās, stingrākās sienas. Pēc vienas diennakts tas nelielais pāris milimetru slānītis ir izžuvis un klaudz kā koks, ja pa to paklauvē. Stingrība laba, galvenais nepārcensties ar māliem vien, jo tad tā masa ir trauslāka. Un starp citu - pirms gada uz ķīpas izveidotais testa apmetums stāv joprojām, nav nedz ieplaisājis, nedz kā citādi izmainījies un ir ciets kā akmens! Atliek vien iedomāties, kā ir tad, ja uzkrāmē uz ķīpām tādu kārtīgu 3-5 cm biezu slāni. Ja vien tas pats no sava svara nenoveļas nost , tad domāju, ka izturība tam labu labā.

Eksperiments – apmetums uz koka balstiem
Protams, ka galvā tiek risināts arī uzdevums, kā apmest koka karkasa balstus (un arī stabilizācijas lazdu mietus). Pašreiz doma ir pie tiem pieskavot stikla šķiedras sietu un ķellēt virsū apmetumu (pūst virsū kaļķi). Šodien nolēmu izmēģināt, vai māls turas uz šāda prasta sieta. Ar trim skavām pieskavoju pie klucīša sietu, uzmaisīju pa fikso mālu emulsiju ar smiltīm (kuras pagrābu no zemes pie pamatiem ), piebēru bik salmu smalkumus un ķellēju virsū. Stunda saulītē un apmetums ir reāli izkaltis un ciets. Dauzīju ar dūri – nedz ieplaisāja, nedz nost krita. Ja plēš aiz sieta – tad, protams, ar nelielu pretestību to pasākumu nost var dabūt. Tātad – secinu, ka plus mīnus tas pasākums turas virsū. Vajadzēs uzsmērēt vēl pāris kārtas, lai redzētu – vai pieskavots siets spēj turēt arī lielāku apmetuma svaru.

Logu ailu apdare
Kamēr mūsu mālu eksperimenti žūst, nolēmām tomēr likt lietā sietu un apdarināt vismaz vienu logu ailu. Sanāca tieši tā kā es biju gribējis un to iedomājies. Manuprāt izskatās pavisam neslikti.
Vienīgās bažas, ka siets nav cinkots, tas nozīmē, ka tas ierūsēs tai apmetumā.. Naivi ceru, ka pēc tam, kad tas būs apmetumā iekšā un apmetums būs izkaltis – rūsēšana notiks ļoti lēnu.

Pamatu perimetra siltināšana – cik platu joslu likt?
Šodien noeksperimentēju – izraku bedri pie pamatu cokola, lai redzētu, vai aiz putuplasta esošie akmeņi izspiedīs putuplasta loksni uz āru. Neizspieda. Šo lietu gribēju noskaidrot, jo man vajag pa visu perimetru ierakt vēl arī horizontālo putuplastu, lai neļautu ziemā sasaluma līnijai palīst apakšā zem pamatiem. Horizontālās loksnes sanāks ierakt aptuveni 60 līdz 90cm dziļumā no augsnes virskārtas (pļava ir ieslīpa).

Tas, ko šobrīd domāju, cik platu šo perimetra joslu veidot. Mana ekstrudētā Technoplex lokšņu izmērs ir 60x120cm. Attiecīgi, vai nu platumā “pieticīgie” 60cm (maz…) vai arī 120cm (bik perebors). Prasītos uz metru. Attiecīgi, tāpēc varbūt jāņem bik lētāku zilo bezporu Estplast putuplastu, kuru ražotājs sakās, ka mierīgi var rakt zemē pa perimetru, un kuram ir metru garas loksnes. Plus vēl domāju – vajag tur ofic 10cm biezas loksnes vai arī 5cm būs gana? Jūsu domas?

“Magic” putuplasts pa lēto – pārāk skaisti, lai būtu patiesībā
Sērfoju pa SS.lv sludinājumiem meklēdams XPS putuplastu – uzdūros uz sludinājumu, kas piedāvā “tipa” putuplastu, taču labāku, izturīgāku un lētāku… 4cm loksne turot -100 grādus, izmantojot uz naftas platformām. Saucoties – PAFS (Google neko par tādu nezina vispār)… Varot rakt zemē, nedegot, esot cietāks par putuplastu. Un trakākais, ka cena vnk 2x zemāka kā XPS. Paši tirgoņi šķiet kaut ko slapstās un skaidru valodu īsti runāt negrib. Esat par ko tādu dzirdējuši kādreiz? Kamēr neaptaustīšu pats, tikmēr neticēšu.

Rīt dodos uzbrukumā būvmateriālu veikaliem. Jāiepērk skavas, paplākšņi, skrūves, stikla šķiedras siets, fleksim zāģripa, metāla siets utt. Otrdien solās divi palīgi pa būvi uzdarboties. Skatīsimies, kas no tā visa sanāks!