Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Drenāža, Pamati | Posted on 13-06-2011
Birkas:cokola apmetums, drenāža, drenāžas caurule, metāla siets, skalotie oļi
Nu re, beidzot man ir izdevies pilnvērtīgi pārcelties uz paša uzturētu un no reklāmām (vismaz pagaidām.. 
) tīru serveri! Ar to arī sevi un manus bloga lasītājus apsveicu! 
Bet nu pie paveikto darbu aprakstiem!
Drenāžas tranšeja
Tā kā manam palīgam Kasparam šonedēļ bija vairākas brīvas dienas, es “nekaunīgi”, bet ar viņa piekrišanu uzkrāmēju šamējam drenāžas tranšejas rakšanas darbu, ko Kaspars arī godam paveica. Cepiens ne pa jokam, bet darbiņš izdarīts. Piektdien uz ātru roku no tā paša ierastā Dzelmju karjera pasūtīju skalotos (?) oļus, lai būtu ko drenāžas tranšejā likt iekšā. Pats tad nu šīs divas brīvdienas ar to oļu iebēršanu arī nodarbojos, cenšoties arī panākt vajadzīgo slīpumu – aptuveni 5-10mm uz vienu metru. Nūū, uz aci ar līmeņrādi beigās kaut kas tamlīdzīgs arī tiešām sanāca.
Un šodien pašā vakara izskaņā beidzot nodabūju no bēniņiem lejā pagājušajā gadā iepirkto drenāžas cauruli, atritināju, pārgriezu uz pusēm un aiziet – tranšejā iekšā. Galus aizbāzu un aizlīmēju ar pelēkajiem kanalizācijas trubu korķiem. Būs pa smuko.
Skalotie oļi izrādās neskaloti…
Dusma ir par to, ka, lai arī skaitījās, ka man ved skalotos oļus, konstatēju, ka patiesībā tie visi oļi ir noklāti ar dolomīta putekļiem/miltiem, un pa vidam vēl maisās arī dolomīta mazā izmēra šķembas. 
Rezultātā nācās tukšot akā esošo ūdeni un to pasākumu skalot. Vienu kārtu noskalo, ar šķipeli noņem, aizved, ieber tranšejā un tad nu skalo atkal nākamo… Čakars un lieki laika/ūdens resursu patēriņi. 
Bet neskalotus akmentiņus iekšā likt negribās, jo bail par to, ka tā dolomīta putra var aizķepsēt ciet cauruli vai grunti zem tās. Ne velti obligāti piekodina dolomīta šķembas drenāžā neizmantot.
Tikai informācijai – skalotie oļi 12 m3, kas ir nepilnas 17 tonnas, ar visu piegādi man izmaksāja 124 latus.
Augstuma starpība drenāžai
Labā ziņa tāda, ka mērnieku topogrāfiskā karte laikam tiešām nebūs baisi melojusi, jo tajā rādās, ka augstuma starpība starp piemājas grunts līmeni un vietu 60m attālumā pār pļaviņu ir aptuveni trīs metri. Tas nozīmē, ka ar drenāžā uztvertā ūdens prom aizvadīšanu būs pavisam labi. Rudenī vien gar labības lauka malu jāizrok grāvītis līdz pat šosejas malas lielajam grāvim.
Pa vidam vēl šis tas
Vēl šajās 2,5 darbošanās dienās sieva pamanījās piebeigt putuplasta cokola apmetumu (beeidzot). Nūū, vismaz pirmo kārtu. Tagad būs jāštuko jau nākamās. Kā arī mēs ar Kasparu pāris stundu laikā ar sietu apdarinājām lielāko durvju aili. Sanāca pavisam neslikti, manuprāt.
Darbu turpinājums
Rīt Kaspars ķersies jau pie drenāžas tranšejas ciet bēršanas ar tiem pašiem piespiedu kārtā skalotajiem oļiem. Skatīsies, cik daudz materiāla pietiks, bet doma ir to tranšeju aizdabūt ar oļiem teju līdz pat augšai. Beigās varbūt kādus 5-10 cm ar smiltīm pa virsu, bet man loģiski liekas, ka smiltis sabirs iekšā.. Tāpēc, iespējams būs vien jāatstāj pliki oļi. Varbūt ar laiku tos jāpieber līdz pat pamata cokolam – būs akmeņu apmalīte mājai.
Plānotie pirkumi
Pats rīt plānoju iepirkt sarkanās gofrētās caurules. Vienu rullīti 8cm diametrā priekš lietus ūdeņu prom aizvadīšanas – būs jāuztaisa, ka no jumta vertikālās notekas ūdeni atdod zemē ieraktajai sarkanajai caurulei, kas savukārt ir ievietota tajā pat drenāžas tranšejā. Sarkanā caurule pēc kādiem metriem 15-20 prom no mājas jau pieslēdzas klāt drenāžas caurulei, atdodot tai arī lietus ūdeni.
Otru sarkano gofrēto cauruli ar ievilcēju jāiepērk elektrības kabeļa ierīkošanai. To arī varētu tajā pat tranšejā ievietot, jo tā kā reiz iet virzienā uz elektrības līniju, pie kuras ir doma pēcāk slēgties klāt.
Apsveicu ar jauno mājaslapu!! Man patīk vienkāršais un gaumīgais dizains.
Ar kādu domu drenāžas caurulei tika aiztaisīti abi gali?
Manuprāt drenāža netiks galā ar papildus no jumta pievienoto ūdens daudzumu. Vismaz pavasarī un rudenī, kad drenāžai tāpat ir daudz darba.
Vai ir padomāts kā pēc 5-10 gadiem atjaunosi vai skalosi drenāžas sistēmu? Varbūt vajag paredzēt iespēju piekļūt abiem vai vismaz vienam drenāžas caurules galam. Par drenāžas un elektrības kabeļa ievietošanu vienā tranšejā derētu pajautāt elektriķiem, ko šie par to saka.
Vēlreiz apsveicu ar jauno bloga vietu. Veiksmi arī turpmākā darbā.
Paaaldies!
Dizains - viens no daudzajiem defaultajiem bezmaksas “skiniem” jeb dizaina noformējumiem. It kā bik banāls, bet man šķiet, ka ir gana atbilstošs. 
Drenāžas caurulei nav abi gali aiztaisīti ciet. Tur ir divas caurules – katra pa savu mājas pusi, gar divām sienām iet. Un tie ciet aiztaisītie gali atrodas augstākajā punktā un tie būs nolikti bik vertikāli.
Drenāžai lietus ūdens notekūdeņu truba tiks pieslēgta tikai kādu 8-10m attālumā no mājas, kur tā drenāža jau “ies” pa pļaviņu ar visai solīdu kritumu, kur finālā tā nonāks grāvī. Atpakaļ tie lietus ūdeņi iesisties pie-mājas kontūrā nevarēs. Darba drenāžai būs daudz, bet domāju, ka šis būs optimāli labākais variants.
Kas attiecas uz drenāžas skalošanu – tad lūk pie tiem pašiem aiztaisītajiem galiem arī pavisam viegli varēs tikt klāt, jo tie būs salīdzinoši sekli ierakti. Kā arī – lielākā mezgla vietā, kur pie drenāžas pieslēgsies lietus ūdeņi – būs jāierīko kaut kādu kontrolaku. Es tikai pagaidām nezinu kādu tieši, jo visi tie “oriģinālie” loriņi ir baisākajās cenās.
Nūū, elektriķi drošvien sajūsmā plaukstiņas nesitīs par tādu ideju, taču – ja tā caurule ir monolīti noslēgta no viena gala līdz otram – domā būs tik traki?
Paldies par laba vēlējumiem! Veiksmes noteikti par maz nebūs, jo darāmo ir līdz acīm.
Apsveicu, apsveicu ! ….ar jauno mājaslapu par sapņ, …oi, salmu namiņu !
Mani neliek miera jautājums par starpstāvu siltinājumu. Tas gan ir tālu no šīsdienas dienaskārtības, …un tomēr. Varbūt noformulē domu par siltināšanu ar vati, vai ar salmiem starpstāvā un iemet blogā kā jautājumu…..kā būtu labāk ???
putuplasta apsmērēšanai ar līmjavu ieteiktu lietot citus instrumentus. Sākumā darīju tāpat kā Tava kundze, bet vēlāk uzzināju, ka var to darīt patīkamāk. Proti, jāieto tērauda taisnstūra ķelle, kurai rokturis ir piemetināts vienai plaknei pa vidu, otrā rokā putuplasta rīvdēlis ar rokturi. Spainī līmjava ar mūrnieka ķelli. Ar mūrnieka ķelli javu uzmet uz rīvdēļa, no tā vajadzīgo porciju noņem ar tērauda ķelli un smērē uz virsmas. Var daudz ciešāk uzspiest un gludāk nolīdzināt, ražība lielāka. Labās plaukstas locītava arī mazāk tiek nogurdināta. Putuplasta rīvdēli var nelietot, bet no tā ir ērti noņemt porciju, pret kanti pārtīrīt galveno ķelli.
Iemācīties jau var tikai darot.
Sieva uz tās platās lāpstiņas lika virsū masu ar šaurāku lāpstiņu, bet nu tur ir tāda ķēpāšanās un roku veiklība vajadzīga… 
Nekas, ar laiku iemācīsimies, nav jau tik daudz tās platības tur. Paldies par ieteikumu – kad liksim virsū nākamo kārtu (jo šitā jau tik tāda pirmā, melnā kārta), tad varētu noderēt Tavs padoms!
Sarkanais karodziņš paceļas vietā, kur domā bērt oļus uz trubas un virsū neko! Tā nedara, un tas ir principā nepareizi – obligāts! ir ģeotekstils, kas neļaus smalkām daļiņām (smiltis, putekļi utml) laika gaitā aizsērināt starpoļu telpu ap trubu. Pareizi dara tā – oļi, truba, oļi, ģeotekstils, zeme, Tavā gadījumā tie varētu virskārtā būt arī tie paši oļi, ja gribi akmeņu maliņu ap māju (es gan neiesaku, jo “in no time” oļu šķirbas vējš piepūtīs ar putekļiem, smiltīm un nezāļu sēklām, un tad tu pats lādēsi to savu ideju, jo jau pāris gadu laikā skaistais oļu bērums būs zaļš kā paklājs – un nevis tā smuki, bet vietām pienene, vietām kāda cita, kādus 50cm gara puķe mēģinās izlīst un tā visu laiku – cīniņš praktiski neuzvarams. Ne nopļaut, ne izraut, ceļos nemetoties.) Tad vai nu zemes kārta ar zāli līdz pamatiem, lai var pļaut, vai nu betona maliņa, vai dažas rindas bruģa, bet tikai ne akmeņi – tie smuki izskatīsies tikai pašā sākumā – saku no rūgtas pieredzes
Jā – es pilnīgi par to pašu problēmu aizdomājos, ka tie oļi tak gribi negribi uzreiz aizbirs ciet, ja es tiem uzšķūrēšu smiltis virsū… Pagaidām pat īsti nevaru saprast, kā darīties, jo tranšeja līdz augšai ar oļiem aizbērta. It kā varētu segt pa virsu ģeotekstilu un kādus 5cm ar smiltīm uzvālēt, bet aizdoma, ka tāpat ap māju šeftējot to smilšu kārtiņu agri vai vēlu izčakarēs un seklo ģeotekstilu sabojās.
Nosacīti viens labums – man viss mājas perimetrs ir ar smilti un tajā zālīte kā tāda īsti negrib augt. Kāda kosa pamanījās ievākties, bet to jau viegli izravēt. Attiecīgi – ja tik vien tā bēda, ka oļu starpas ar nezāļu sēklām piedzīsies – to es vēl varētu saprast un pieciest. Bet, lūk, ja oļu starpās principā nedrīkst būt smilts (jo tā pasliktinās drenēšanos), tad gan ir jādomā nopietnāk.
Vēl viens jautājums, kas man radās – redz, ap māju man tā drenāžas tranšeja ir kā nākas ar oļiem apakšā un augšā. Tālāk ir doma rakt aptuveni 60m garu tranšeju pa slīpumu uz leju līdz laukam, kur to drenāžas ūdeni aizvadīt prom. Jautājums – vai no mājas jau gabalu nostākajā tranšejā iekš pļavas arī obligāti vajag oļus augšā/apakšā? Labi jau būtu, bet nūūū 60m tranšeju ar oļiem pievālēt – daudz tās mantas vajadzēs. Tikai pajautāšu – a ja to ģeotekstilēto drenāžas cauruli vnk labā slīpumā ierok un apber ar melnzemi – tas to cauruli nokaus? (Blakus lielie lauksaimniecības lauki ir meliorēti ar melnajām bez-ģeotekstila caurulēm – un tās tur joprojām +/- 30-40 gadus jau funkcionē… Ko sakāt?
masveida meliorācija beidzās ap 1991.gadu. Arī tad pārsvarā lietoja māla drenu un kolektora caurules. Plastmasas caurules bija eksperimeti un to ieviešana masveidā vēl nebija sākusies, tā ka par 30-40 gadu mūžu plastmasas caurulēm nebūs taisnība. 1980.to gadu beigās liels sasniegums bija plastmasas veidgabalu lietošana drenu un kolektoru savienojumu veidošanā. Manuprāt, oļi zem drenas galīgi nav vajadzīgi, drenai jāģuļ uz ūdensnecaurlaidīgā slāņa un jāsavāc ūdens kas tam netiek cauri. Ar oļiem piebērta tranšeja jau ir drena, vienīgi jautājums ir cik lielā laikā tā pieskalosies ar sīkākām grunts daļiņām un pārstās novadīt lieko ūdeni.
Ja oļu starpas ar smiltīm pilnas – tad paskaidro, kāda vispār ir oļu funkcija? Nekāda – tad varētu arī smiltis bērt. Oļi drenē, jo starp tiem ir šķirbas, kur ūdenim paslēpties. Reizēm drenāžas grāvi taisa vispār bez caurules. Oļu grāvis un viss, pa akmeņu starpām tas ūdentiņš smuki aiztek, kur slīpums tam liek. Man domāt, nav vērts pirkt dārgus oļus un tad ļaut tiem aizbirt ar smalkumiem. Parasti to ģeotekstilu tur tomēr liek. Par 60m grāvi nesapratu fišku – ja tur kritums, un doma aizvadīt ūdeņus no mājas, tad tajā gabalā vispār drenāžas cauruli nevajag, bet gan parasto – plastmasas kanalizācijas cauruli, kas transportēs to zupu prom uz lielo grāvi.
Kungi, daļēji atbildēju uz jūsu komentāriem jaunākajā bloga ierakstā. Paldies!