Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Ja vien būtu pievārējis savu slinkum-gurumu, šajās svētku brīvdienās būtu paveicis vēl vairāk, taču sūdzēties noteikti arī nevaru. Ja vēl Jāņu dienā tas lietus nebūtu čakarējis dzīvi… Bet ir jau labi.

Drenāžas tranšeja un ģeotekstils
Iekš Depo nopirku DuPoint ģeotekstilu un ņēmos to uzklāt virsū uz drenāžas oļiem, kas jau tāpat no lietus ūdeņiem bija paspējuši ar smiltīm sacūkāties. Klāju virsū un līdzināju no tranšejām izrakto smilšu vaļņus. Vienu dienu pats, otru palīgs Kaspars. Cokolam atstāju aptuveni 30 cm augstumu, un tad no tā aiziet prom viegls slīpums. Jāsāk meklēt traktors (vai strādnieks?), lai izraktu drenāžai 60m tranšeju līdz potenciālajam grāvim.

Sieti un līdzināšana
Tā kā logu un durvju ailas iekšpusē pabeigtas, ķērāmies pie metāla sieta likšanas ārpusē stūros, kur vislielākie caurumi sienās. Divās dienās visos četros stūros siets nu ir salikts. Siets palika pāri – to izmantošu vēl dažās vietās, kur tās gropes pie karkasa palielākas.

Pats vēl pamanījos kādu laiku padarboties ar sienu līdzināšanu. Process putekļains bez jēgas, taču iegūtais rezultāts ir aci un sirdi sildošs. Jā, atklājās ne mazums gropes, kuras pirms kaļķa apmetuma likšanas vajadzēs aizpildīt vai nu ar mālsmilšu maisījumu vai arī ar garo salmu maisījumu, kas izmērcēts mālu (vai kaļķa) emulsijā. Darīšanas vaina.

Palīgs Kaspars savukārt nodarbojās ar stikla šķiedras sieta graizīšanu strēmelēs un skavošanu klāt pie koka karkasa. Pie plika koka apmetums neturēsies noteikti.. Tad nu izdomāju šādu risinājumu. Vēl izlasīju, ka pirms apmešanas ir vērts koka karkasu nosmērēt ar kaļķa pienu, kas veicinās virsmu saķeršanos. Pašus salmus savukārt pirms apmetuma likšanas esot viegli jāsamitrina.

Flekša “tūnings”
Sienu līdzināšanai izmantoju fleksi. Konstatēju, ka šim aparātam nu baaaigi nepatīk salmu putekļi, ko viņš lielā apjomā mīl sevī iesūkt. Iztīrīju palielu sauju no flekša laukā, un nolēmu aizlīmēt ar agrotekstilu ienākošā gaisa atveres. Lieliski palīdzēja! Aparāts vairs negaudoja (jo gaisa caurplūde nebija nobloķēta ar salmiem) un ilgu laiku nostrādājot tas nebija baigi uzkarsis – tas nozīmē, ka ventilējas pietiekami, bet mēslus neēd. Bilde ir no “pirms tūninga” perioda…
Kopumā aparāts savas funkcijas pilda lieliski. Ar motorzāģi nevarētu tik niansēti un precīzi nostrādāt negludumus. Tikai, kā jau Ansis komentāros ir minējis, ar šo verķi ir jābūt ļoooti uzmanīgam, kas arī nešaubīgi ir tiesa.

Notekas un lāsenis – cenu aptauja
Pirms svētkiem pamanījos izveikt elektronisko cenu aptauju lāsenim un notekām. Lāsenis maksās aptuveni 60 latus (par 48 metriem). Notekas varētu arī par aptuveni 170 Ls sanākt. Šitie ir zemākie iegūtie cipari. Caurmērā lāsenis + notekas svārstījās ap 250 līdz 320 latiem.

Nezināju, ka kantainās notekas ir lētākas par mūžam klasiskajām apaļajām. Kā arī nezināju, ka pie spāru galiem paralēli notekām arī ir jāpiestiprina tāds kā vertikāls lāsenis, lai ūdens no notekām nešļakstās uz spārēm.

Un vēl noskaidroju, ka 1 noteka ir maksimums uz 75 m2 jumta platības paredzēta – attiecīgi, man vajadzēs katrā ēkas stūrī pa notekai. Uhhh, būs ko noņemties atkal, lai ieraktu lietus savākšanas caurules zemē un pievienotu tās drošā vietā pie drenāžas aizvada. Plus vēl jādomā/jāmeklē, kur dabūt neperforētu gofrēto cauruli vismaz 10cm diametrā.

Dzēstais kaļķis eksperimentiem
Iepirku eksperimentiem iekš Depo vienu dzēstā kaļķa maisu. Atbilstoši instrukcijai nostādināšanai uz 24 stundām it kā aplēju ar ūdeni un ar mikseri izmaisīju, līdz ieguvu burvīgu kaļķa krējumu, ko tā vien gribētos kaut kur ķellēt virsū. Izrādās, par maz ūdeni pielēju, jo tas krējums pa stundu jau pamanījās iebiezēt un cietēt. Gāzu vēl klāt un ar rokām (cimdos) izmaisīju visu to masu pa jaunam. Konstatēju, ka pašā apakšā masa ir visai karsta – tas nozīmē, ka, lai arī dzēstais, tas tiešām viss vēl nav nodzēsies. Tagad man toverī ir kaļķa putra, kuru kādā brīdī domāju izmantot eksperimentiem – pamēģināt uz sieta uz likt (vai turas), uztaisīt garo salmu miksējumu (ar ko caurumus aizbāzt) un pamēģināt, vai kaļķis uz māla turēsies.

Smilšu proporcija mālā
Vēl nolēmu noteikt māla un smilšu daudzumu sev pieejamajā māla kaudzē, ko brālis pēc akas rakšanas atstāja. Ūdens burka, 1/3 ar pašu mālaino masu, 2/3 ar ūdeni + 2 tējkarotes sāls (tā bija grāmatā rakstīts). It kā pa 4-8 stundām bija jānoslāņojas, taču vienīgais, ko vakarā redzēju – nedaudz ūdens un viss pārējais monolīta mālaina putra bez jebkādām izgulsnēm. Vai tas nozīmē, ka man tur ir tīrs māls? Īsti neticas. Palūkos, kas pa diennakti būs nostājies.

Sieta likšana iekšpusē uz finiša pusi
Vēlīnais ieraksts pēc gana garas darba dienas. Šodien nu jau ar diviem palīgiem (Andreju un Kasparu) kopā darbojāmies pie sietu likšanas logu/durvju ailās. Pareizāk sakot, palīgi lika. Rītdienai palika divi guļamistabu logi – pārējie visi ir salikti. Izskatās, manuprāt, glīti un arī siets savas stūru stiprināšanas/noapaļošanas funkcijas veic teicami. Kad logi būs pieveikti, būs jāķeras pie sieta likšanas ārpusē uz stūriem, kur nepieciešams.

Fleksis + zāģa ripa
Es pats šodien nodarbojos ar logu ailu pielīdzināšanu un palodžu līmeņa izlīdzināšanas ar savu uzkombinēto instrumentu – fleksis + zāģa ripa. Lūk, šis te instruments salmu līdzināšanai un “daiļgriešanai” ir pašā reizē. Tiek klāt visiem rakursiem, plus, ātruma un ripas asuma dēļ salmus var pielīdzināt gludus jo gludus (ja vajag). Ar motorzāģi tādu darbu nepaveikt. Tikai jārēķinās ar baigo putekļu griešanos, bet tas man jau vairs nepārsteigs… Kad visi sietu darbi būs piebeigti, plānoju ar šito fleksējamo apiet visas sienas no iekšas un āras un nolīdzināt driskas un nelīdzenumus.

Lāsenis
Rekur, papētīju pamatu situāciju uz vietas, pamērīju, padomāju un kopā ar dažiem ieteikumiem nonācu pie šāda lāseņa skices. Tas ka augšas un apakšās galus skārdniekiem būtu jāatloka – tas tāpat skaidrs. Apakšā tik liela pārkare ir tāpēc, ka vajag…
Slīpums ir 9° un stiprināt plānoju augšpusē tai 3cm daļā. Stiprināšanai nolūkoju iekš Depo tās jumta metālseguma skrūvējamās skrūves – pašas griež caurumu un zem micītes ir gumijas blīvīte. Varētu būt gana ūdensdroši. Un vēl varbūt glupa, bet ideja – tajā tukšajā stūrī zem lāseņa (pie vainagsijas un putuplasta) iepūst kādas ne pārāk pufīgas celtniecības putas. Nosacīts siltinājums un papildus aizlipina šķirbu starp vainagsiju un betona pamatu. Ko sakāt par šādu lāseni? (Jāmeklē, kur to vispār pasūtīt un nez cik tāds maksās..)

Drenāžas plāns
Mums te pie iepriekšējā bloga ieraksta izvērtās mazā diskusija, kā būtu pareizi darīties, lai tie drenāžas tranšejā saliktie oļi neaizsērē ar smiltīm ciet utt. Nu tad atbildēšu uz dažām lietām tepat, nevis tur komentāros.

Kā redzams šajā topogrāfijas plānā, tad vecā Pad.laiku drenāža man tur tiešām ir. Ook, drošvien jau pārspīlēju ar to cauruļu mūžu, taču no 80-ajiem gadiem gribi negribi tiešām jau teju 30 gadi apritējuši. Ok, nav tik būtiski. Es pats neesmu tik vecs, lai zinātu precīzi, kad šamējās tur ieraktas.

Kas attiecas uz oļiem zem drenas caurules – nūū, cik lasīju dažādu info, tad tā it kā tieši arī darot. Kāpēc – to pats laikam funkcionāli izskaidrot nejēdzu. Kāpēc vajag virsū oļus – tas gan man it kā ir skaidrs (lai ūdens no grunts virsmas ātrāk caurulē nonāk). Un jā – nebūtu vēlams, ka tie oļi pieskalojas ar smiltīm. Attiecīgi, jāiepērk ģeotekstils un kāda metra platumā jākrāmē tik virsū, kamēr nav nokavēts.

Bildē iezīmēju, kā es vispār to drenāžas pasākumu esmu iecerējis. Ap māju tā zilā ir ieraktā drena. A pa vidam pļaviņā it kā bija domāta drenāžas caurule, lai arī tā pļava drenējas. Bet nūū – var jau varbūt tur likt arī kaut kādas necaurumainas kanalizācijas trubas, lai viss ūdens apjoms mauc pa taisno uz grāvi. Kanalizācijas caurule gan sanāks dārgāk..
Tā oranžā – ir vēl jāierok lietus noteku savācējcaurule (8cm diametra sarkanā elektrības gofra), kas ceļam otrā pusē pievienojas pie aizejošās drenāžas un rullē prom visu jumtūdeni uz grāvi. Jautājums vispār – vai uz manu 200 m2 jumtu varētu pietikt ar vienu noteku katrā jumta plaknes stūrī?? Tobiš, vai tā noteka spēs norīt gāzienā to ūdens apjomu?

Nu re, beidzot man ir izdevies pilnvērtīgi pārcelties uz paša uzturētu un no reklāmām (vismaz pagaidām.. ) tīru serveri! Ar to arī sevi un manus bloga lasītājus apsveicu! Bet nu pie paveikto darbu aprakstiem!

Drenāžas tranšeja
Tā kā manam palīgam Kasparam šonedēļ bija vairākas brīvas dienas, es “nekaunīgi”, bet ar viņa piekrišanu uzkrāmēju šamējam drenāžas tranšejas rakšanas darbu, ko Kaspars arī godam paveica. Cepiens ne pa jokam, bet darbiņš izdarīts. Piektdien uz ātru roku no tā paša ierastā Dzelmju karjera pasūtīju skalotos (?) oļus, lai būtu ko drenāžas tranšejā likt iekšā. Pats tad nu šīs divas brīvdienas ar to oļu iebēršanu arī nodarbojos, cenšoties arī panākt vajadzīgo slīpumu – aptuveni 5-10mm uz vienu metru. Nūū, uz aci ar līmeņrādi beigās kaut kas tamlīdzīgs arī tiešām sanāca.
Un šodien pašā vakara izskaņā beidzot nodabūju no bēniņiem lejā pagājušajā gadā iepirkto drenāžas cauruli, atritināju, pārgriezu uz pusēm un aiziet – tranšejā iekšā. Galus aizbāzu un aizlīmēju ar pelēkajiem kanalizācijas trubu korķiem. Būs pa smuko.

Skalotie oļi izrādās neskaloti…
Dusma ir par to, ka, lai arī skaitījās, ka man ved skalotos oļus, konstatēju, ka patiesībā tie visi oļi ir noklāti ar dolomīta putekļiem/miltiem, un pa vidam vēl maisās arī dolomīta mazā izmēra šķembas. Rezultātā nācās tukšot akā esošo ūdeni un to pasākumu skalot. Vienu kārtu noskalo, ar šķipeli noņem, aizved, ieber tranšejā un tad nu skalo atkal nākamo… Čakars un lieki laika/ūdens resursu patēriņi. Bet neskalotus akmentiņus iekšā likt negribās, jo bail par to, ka tā dolomīta putra var aizķepsēt ciet cauruli vai grunti zem tās. Ne velti obligāti piekodina dolomīta šķembas drenāžā neizmantot.
Tikai informācijai – skalotie oļi 12 m3, kas ir nepilnas 17 tonnas, ar visu piegādi man izmaksāja 124 latus.

Augstuma starpība drenāžai
Labā ziņa tāda, ka mērnieku topogrāfiskā karte laikam tiešām nebūs baisi melojusi, jo tajā rādās, ka augstuma starpība starp piemājas grunts līmeni un vietu 60m attālumā pār pļaviņu ir aptuveni trīs metri. Tas nozīmē, ka ar drenāžā uztvertā ūdens prom aizvadīšanu būs pavisam labi. Rudenī vien gar labības lauka malu jāizrok grāvītis līdz pat šosejas malas lielajam grāvim.

Pa vidam vēl šis tas
Vēl šajās 2,5 darbošanās dienās sieva pamanījās piebeigt putuplasta cokola apmetumu (beeidzot). Nūū, vismaz pirmo kārtu. Tagad būs jāštuko jau nākamās. Kā arī mēs ar Kasparu pāris stundu laikā ar sietu apdarinājām lielāko durvju aili. Sanāca pavisam neslikti, manuprāt.

Darbu turpinājums
Rīt Kaspars ķersies jau pie drenāžas tranšejas ciet bēršanas ar tiem pašiem piespiedu kārtā skalotajiem oļiem. Skatīsies, cik daudz materiāla pietiks, bet doma ir to tranšeju aizdabūt ar oļiem teju līdz pat augšai. Beigās varbūt kādus 5-10 cm ar smiltīm pa virsu, bet man loģiski liekas, ka smiltis sabirs iekšā.. Tāpēc, iespējams būs vien jāatstāj pliki oļi. Varbūt ar laiku tos jāpieber līdz pat pamata cokolam – būs akmeņu apmalīte mājai.

Plānotie pirkumi
Pats rīt plānoju iepirkt sarkanās gofrētās caurules. Vienu rullīti 8cm diametrā priekš lietus ūdeņu prom aizvadīšanas – būs jāuztaisa, ka no jumta vertikālās notekas ūdeni atdod zemē ieraktajai sarkanajai caurulei, kas savukārt ir ievietota tajā pat drenāžas tranšejā. Sarkanā caurule pēc kādiem metriem 15-20 prom no mājas jau pieslēdzas klāt drenāžas caurulei, atdodot tai arī lietus ūdeni.
Otru sarkano gofrēto cauruli ar ievilcēju jāiepērk elektrības kabeļa ierīkošanai. To arī varētu tajā pat tranšejā ievietot, jo tā kā reiz iet virzienā uz elektrības līniju, pie kuras ir doma pēcāk slēgties klāt.

Man te viens ātrais jautājums un pārdomas tomēr radās, uz ko gribētu uzklausīt arī citu viedokli. It kā bija doma ķerties klāt pie pamatu atrakšanas, lai guldītu iekšā horizontālo putuplastu, kura funkcija būtu atvirzīt sasaluma līniju no pamatu apakšas. Brālis gan saka, ka tad jau labāk tomēr tos 200-300 Ls labāk ieguldīt labā drenāžā un nebūs nekāda sasaluma atvirzīšana vajadzīga… Jūsu domas?

Sausa zeme – nav kam izcilāties
Pēc loģikas jau doma pareiza – ja zeme ir sausa, tad salam palienot zem mājas jau gluži vienkārši nav ko sasaldēt, nav ūdenim kam izplesties un nav arī kam tos pamatus uz augšu izcilāt. Kas attiecas uz aukstumu kā tādu – tā kā grīdā domāju likt vismaz 15cm putuplasta, tad no šī aspekta arī laikam nebūtu jāsatraucas. Drenāžas truba ir nopirkta, būs jāsāk rakt tranšeju. Jānopērk grants/smalkās šķembas, ko zem/ap šo trubu piebērt. Un tad jau arī jāsauc traktors, kurš varētu man tur grāvīšus sarakt, lai to visu mitrumu dabūtu prom uz meliorētajiem lauksaimniecības laukiem.

Kanalizācijas grodi
Šodien paziņa zvana un piedāvā lietotus lielos grodus pa lēto. Viņš pats sev kanalizācijai ņem, piedāvaja arī man. Uhhh, lauzos, domāju, konsultējos un beigās piekritu. Grodi metra augstumā, pusotra metra diametrā ar biezajām sienām. Paņēmu piecus grodus kanalizācijai un vienu grodu, kurā varētu ierīkot ūdens spices hidroforu, lai to verķi mājās nav jāliek (par ūdens apgādi gan neesmu vēl diži daudz domājis). Kopā visi grodi izmaksāja 120 Ls ar piegādi. Jauns šāds grods maksā 50-70 Ls gabalā, attiecīgi domāju/ceru, ka būšu rīkojies pareizi. Stikla šķiedras septiķis maksātu ap 600 Ls…

Skat, kā esmu centīgi strādājis ne tikai pie mājas, bet arī šajā blogā! Šis jau ir simtais ieraksts šai vietnē!! Yuhuuu! Plus interesei piebildīšu, ka komentāru skaits manā blogā jau ir pāri tūkstotim, savukārt apmeklētāju ziņā šeit paciemojas plus mīnus 100 cilvēku dienā. Manuprāt, pavisam neslikts rezultāts!

Cokola apmetums
Stāstāmā man padaudz un arī bilžu tik pat. Sākšu ar to vienkāršāko – sieva vakardien apliecināja, ka dāmu rokām špahtelēšana/apmešana padodas daudz veiklāk.. Viņa vairāku stundu laikā apmeta 2,5x lielāku cokola gabalu nekā es pa to pašu laiku. Malacis. Tagad metam rupjo kārtu, lai beidzot putuplasts var no saules paglābties. Viena mala gan vēl palika – to jāmet kaut kad vakara krēslā, jo pa dienu saule nežēlīgi cepina.

Tālākās rīcības plāns ar sienu caurumiem, nelīdzenumiem
Ar draugu Andreju štukojām, ko un kā iesākt ar iepirkto metāla sietu. Visādi domājām, kā rīkoties ar fasādi un ar caurumiem, bedrēm tajā. Visu pārspriedumu procesu neatrakstīšu, taču nonācām pie aptuveni šāda rīcības plāna:
1) Aizbāžu caurumus, spraugas ar salmiem
2) Ņemu motorzāģi vai fleksi ar zāģripu (ja man tādu vispār izdosies kur nopirkt) un pielīdzinu visus negludums
3) Ņemu mālu mālu/smilšu/salmu sajaukumu un cik nu loģikas un efektivitātes robežās var pielīdzinu, aizbāžu, aizlipinu.
4) Kur baigie robi (uz visiem stūriem), lieku virsū metāla sietu, zem tā pastūķējot salmus, kur vajag.

Eksperimentējam ar māla apmetumiem
Kā jau augstāk minēju, ir doma ķerties pie māliem, lai pielīdzinātu bedres un caurumus. Domāts darīts, lāpstu rokās un ieraku ķerrā mālu/smilšu maisījumu, kas tika izrakts no akas veidošanas procesa. Uz izjūtu iemaisīju klāt vēl smiltis un dažādās konsistencēs paķellējos pa sienu. Te tad nu beidzot laikam būs kāda bilde ar mani pašu kadrā…

Rupji salmi ar mālu emulsiju
Lielākos caurumos bāzu rupjus salmus, kas izmērcēti mālu emulsijā. Visai foršs aizbāžamais, bet žūst gana ilgi. Respektīvi, pa vienu dienu biezākās vietas neizžuva. Palūkos, kāds būs rezultāts ilgākā žūšanas periodā. Pēc tam, kad pirmais slānis būs pažuvis, varētu vālēt otro mālu slāni virsū – un šitā jau pamazām tās lielās bedres aizlīdzinās. Finālā varēs jau ar smuko kaļķīti ņemties.

Tipiskāks māla apmetums – klaudz kā koks
Pamēģināju arī normālāku apmetuma masu ar smalkāku salmu šķiedru armatūru – uzķellēju gan uz nelīdzenās ārsienas, gan arī iekšpusē uz bik līdzenākās, stingrākās sienas. Pēc vienas diennakts tas nelielais pāris milimetru slānītis ir izžuvis un klaudz kā koks, ja pa to paklauvē. Stingrība laba, galvenais nepārcensties ar māliem vien, jo tad tā masa ir trauslāka. Un starp citu - pirms gada uz ķīpas izveidotais testa apmetums stāv joprojām, nav nedz ieplaisājis, nedz kā citādi izmainījies un ir ciets kā akmens! Atliek vien iedomāties, kā ir tad, ja uzkrāmē uz ķīpām tādu kārtīgu 3-5 cm biezu slāni. Ja vien tas pats no sava svara nenoveļas nost , tad domāju, ka izturība tam labu labā.

Eksperiments – apmetums uz koka balstiem
Protams, ka galvā tiek risināts arī uzdevums, kā apmest koka karkasa balstus (un arī stabilizācijas lazdu mietus). Pašreiz doma ir pie tiem pieskavot stikla šķiedras sietu un ķellēt virsū apmetumu (pūst virsū kaļķi). Šodien nolēmu izmēģināt, vai māls turas uz šāda prasta sieta. Ar trim skavām pieskavoju pie klucīša sietu, uzmaisīju pa fikso mālu emulsiju ar smiltīm (kuras pagrābu no zemes pie pamatiem ), piebēru bik salmu smalkumus un ķellēju virsū. Stunda saulītē un apmetums ir reāli izkaltis un ciets. Dauzīju ar dūri – nedz ieplaisāja, nedz nost krita. Ja plēš aiz sieta – tad, protams, ar nelielu pretestību to pasākumu nost var dabūt. Tātad – secinu, ka plus mīnus tas pasākums turas virsū. Vajadzēs uzsmērēt vēl pāris kārtas, lai redzētu – vai pieskavots siets spēj turēt arī lielāku apmetuma svaru.

Logu ailu apdare
Kamēr mūsu mālu eksperimenti žūst, nolēmām tomēr likt lietā sietu un apdarināt vismaz vienu logu ailu. Sanāca tieši tā kā es biju gribējis un to iedomājies. Manuprāt izskatās pavisam neslikti.
Vienīgās bažas, ka siets nav cinkots, tas nozīmē, ka tas ierūsēs tai apmetumā.. Naivi ceru, ka pēc tam, kad tas būs apmetumā iekšā un apmetums būs izkaltis – rūsēšana notiks ļoti lēnu.

Pamatu perimetra siltināšana – cik platu joslu likt?
Šodien noeksperimentēju – izraku bedri pie pamatu cokola, lai redzētu, vai aiz putuplasta esošie akmeņi izspiedīs putuplasta loksni uz āru. Neizspieda. Šo lietu gribēju noskaidrot, jo man vajag pa visu perimetru ierakt vēl arī horizontālo putuplastu, lai neļautu ziemā sasaluma līnijai palīst apakšā zem pamatiem. Horizontālās loksnes sanāks ierakt aptuveni 60 līdz 90cm dziļumā no augsnes virskārtas (pļava ir ieslīpa).

Tas, ko šobrīd domāju, cik platu šo perimetra joslu veidot. Mana ekstrudētā Technoplex lokšņu izmērs ir 60x120cm. Attiecīgi, vai nu platumā “pieticīgie” 60cm (maz…) vai arī 120cm (bik perebors). Prasītos uz metru. Attiecīgi, tāpēc varbūt jāņem bik lētāku zilo bezporu Estplast putuplastu, kuru ražotājs sakās, ka mierīgi var rakt zemē pa perimetru, un kuram ir metru garas loksnes. Plus vēl domāju – vajag tur ofic 10cm biezas loksnes vai arī 5cm būs gana? Jūsu domas?

“Magic” putuplasts pa lēto – pārāk skaisti, lai būtu patiesībā
Sērfoju pa SS.lv sludinājumiem meklēdams XPS putuplastu – uzdūros uz sludinājumu, kas piedāvā “tipa” putuplastu, taču labāku, izturīgāku un lētāku… 4cm loksne turot -100 grādus, izmantojot uz naftas platformām. Saucoties – PAFS (Google neko par tādu nezina vispār)… Varot rakt zemē, nedegot, esot cietāks par putuplastu. Un trakākais, ka cena vnk 2x zemāka kā XPS. Paši tirgoņi šķiet kaut ko slapstās un skaidru valodu īsti runāt negrib. Esat par ko tādu dzirdējuši kādreiz? Kamēr neaptaustīšu pats, tikmēr neticēšu.

Rīt dodos uzbrukumā būvmateriālu veikaliem. Jāiepērk skavas, paplākšņi, skrūves, stikla šķiedras siets, fleksim zāģripa, metāla siets utt. Otrdien solās divi palīgi pa būvi uzdarboties. Skatīsimies, kas no tā visa sanāks!

Šodien biju aizbraucis uz Preiss Būve veikalu, lai palūkotos metāla sietu, ko izmantot apmetuma armēšanai. Biju nodomājis aplūkot sešstūrainos Hexanet žoga sietus, ko parasti izmanto putnu vai mazzvēriņu nožogojumu izveidē, taču viņiem uz vietas vairs nebija neviena īsti normāla parauga. Turklāt arī cena caurmērā tādam sietam tomēr ir vismaz 2 lati par m2, kas ir visai sālīts pasākums…

Siets “made in China”
Tas, ko es atradu, un gribēju atrādīt, paprasīt, ko tauta domā par šādu sietu (bildes klikšķināmas)? Ķīnā ražots pītais metāla siets, nav cinkots – teicami rūsē. Acs izmērs, kā jau bildē redzams, diezgan smalks. Stieple plus mīnus tāda stingra liekas, labāks par to mēģināto Rjabicu ir noteikti. Cena aptuveni 1 lats par m2. Izklausās jau ievērojami sagremojamāk. Tas, kas māc bažas – kā to sietu piestiprināt pie koka statņiem, lai to varētu nostiept? Problēma tajā, ka siets ir pītais, tas gana labi izirst. Un ja pie sieta sākummalas ieskrūvēs skrūvi, tad tas gluži vienkārši izirs. Vienīgā doma bija izmantot skrūvi ar gana platu paplāksni, kas piespiež abu virzienu stieples zem sevis.

Ko sakāt par šādu “čainīzeri”? Baigi gribētos jau šajās brīvdienās ķerties pie sieta nostiprināšanas.

Lāsenis
Plus vēl aktīvi jāsāk domāt par lāseni, kuru arī obligāti jāuzliek pirms sienu apmetuma mešanas. Uzreiz arī tautiešiem jautājums, vai šāds lāsenis, kāds attēlā atzīmēts ar melnu līniju, varētu būt tā pareizā, īstā formas konfigurācija?

Stiprināt pie vainagsijas naivi domāju ar skrūvēm tai pirmajā L veida leņķī skatoties no augšas uz leju – pašā stūrītī. Man draugs no viena rūpnieciskā metālkantora piedāvājās tādu savā kantorī uzlocīt no 2mm cinkotā metāla. Perimetra garums man bik zem 50 metriem sanāk – par šitādiem dzelzīšiem viņš prasa 120-130 Ls. Pagaidām nav sanācis pie riktīgajiem skārdiniekiem painteresēties, ko šamējie par tādu lietu prasa.