Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

“Pārvākšanās”
Nu jau kādu laiku nopietni apsveru iespējamību savu blogu pārcelt uz privāto hostingu, jo esošā Blogs.lv platforma manī nevieš uzticamību, turklāt jaunieviestā komentāru drošības sistēma ir vienkārši katastrofa – es pat pats vairs normāli nevaru komentārus pievienot, kur nu vēl apmeklētāji… Blogs.lv administrācija nereaģē uz problēmziņojumu vēstulēm.
Pameklējos hostingu, it kā atradu kaut ko ne pārāk dārgu. Arī spečukus esmu atradis, kas varētu visu esošo saturu ar visām bildēm un komentāriem noeksportēt uz jaunu vietni.

Jauna adrese blogam
Ir viens gana aktuāls jautājums attiecībā uz bloga adresi. Tā kā man ir aizdomas, ka manā salmu mājā to mālu diži daudz nebūs , tad “salmi un māli” nosaukuma koncepts tomēr īsti nebūs korekts. Tad nu gribēju jautāt, kādu adresi blogam jūs ieteiktu, ņemot vērā, ka “salmumaja.lv” jau ir aizņemta?

- Majanosalmiem.lv
- ???
- Ekonomaja.lv = šis man liekas nosacīti piemērotākais, jo šādi pats skaidroju savas mājas būtību. Es nebūvēju eko-māju, es būvēju ekono-māju, tas ir, ekonomisku māju ar maksimāli racionāli pārdomātiem izdevumiem.

Jūsu domas?
Priecāšos, ja kādam no jums, cienījamie bloga lasītāji, izdosies tomēr “izlauzties” caur murgaino komentātu pievienošanas drošības sistēmu un atstāsiet kādu savu ieteikumu un ideju par šo jautājumu. Paaldies!

Es ir beigts.. Šodien ar palīgu Kasparu 10 stundu laikā man pašam gluži vai neticot pabeidzām sienu nostiprināšanu ar vertikālajām lazdām. Sagarinām lazdas – koks vienā sienas pusē, koks otrā pusē – saštropējam tos savstarpēji kopā – atstaigājam un izlīdzinām (cik nu var) sienu ar “pārliecinātāj-āmuru” – savelkam štropes – sienam ar špagatu abus kokus kopā 5ās vietās – laižam štropes vaļā. Un šitā pāris desmitus reižu…

Pamatīgs, bet pozitīvs sagurums no tās vicināšanās un ņemšanās. Darbiņš paveikts labs! Ar steigu jāmeklē siets un jāsāk “sietošanas” darbs, lai var jau par apmetumu domāt. Starp citu, pie iepriekšējā bloga ieraksta par sietiem priecāšos saņemt kādus komentārus.

Šodien paldies Kasparam par tempa uzturēšanu! Piebildīšu vēl, ka vakar ar palīgu Andreju attālā mežā stundas laikā šim sienu stiprināšanas pasākumam nogāzām vairāk kā 50 daudzmetrīgās lazdas, ko divos piegājienos uz mašīnas jumta atvedu līdz būvvietai. Kādas desmit palika šovakar pāri.

Šodien mazliet paķimerējos ar brāļa iedoto metāla sietu ar domu – uzlikt to uz salmu sienas, piekniedēt, pamēģināt aiz tā aizbāzt salmus bedru/kabatu pielīdzināšanai. Kā bildēs redzams, siets it kā metāla, bet tāds baigi plāniņš, līdz ar to elastīgs. Ja kaut ko bāž garām, siets, lai arī piekniedēts, vienalga arī izmet vēderu. Tātad secinu, ka no šitā plāniņā jēgas īsti nebūs (Rjabica, 10x20mm acis).

Kā filmā..
Palūrēju, kā tad “Building with awareness” filmā darīja. Tur izmantoja cirsti vilkto sietu – tāds baigi blīvs ar mazu aci. Bet nu viņi to sietu lika vien uz logu/durvju līkumiem nevis pa visu plakni. Un attiecīgi tajās vietās apmetums turās tikai pie sieta, jo režģis bija tik smalks, ka caur to apmetums noteikti nekādu saķeri ar salmu blokiem nedabūja.

Kā rīkoties?
Tad nu tagad pats domāju, kā rīkoties.
1) Likt sietu tikai tur, kur vitāli vajag (uz statņiem, logu ailām, aizbāztiem caurumiem) un tad visus nelīdzenumus mēģināt ar apmetumu aizlīdzināt. Tobiš, tur kur baigā bedre, tur ķellē vairākos slāņos apmetumu, līdz panāk puslīdz līdzenu, un tad štuko par noslēguma kārtām. Sieva saka, ka bedres var mēģināt ar pašmaisītu mālu masu aizķepināt, un kad tas izdarīts, tad vālēt pāri kaļķa mašīnapmetumu.
2) Vai arī tomēr visu ēku pārvilkt ar stingru, smalku sietu, zem kura kabatās sablīvēti salmi. Sietu kārtīgi sasiet savstarpēji, ar skrūvēm (naglām) piestiprināt pie karkasa, kur var – un tad tam visam vālēt virsū kaļķa apmetumu. Šādā gadījumā apmetums īsti nesaķersies ar salmu blokiem… Kā Didims sakās – nav tā labākā ideja.

Sieta veida izvēle
Un tad vēl izvēles jautājums, kādu tad to sietu ņemt – metāla, plastikāta vai stikla šķiedras. Didims iesaka metālu neizmantot – netaisīt metāla režģi ap savu dzīvojamo telpu. Pagaidām googlē tā vienkārši neizdodas uzmeklēt sietu, kas nebūtu kosmiski dārgs (cirstais/vilktais..), kas nebūtu pavisam plāniņš (Rjabica), un kas varbūt vēlams nebūtu no metāla… Ir kādam ieteikumi?

Rīt (tas ir – jau šodien..) ar biedru Andreju dodamies kapāt lazdas, lai būtu ar ko sienu stabilitāti panākt. Vajag sarūpēt kādas 50 gabalas – cerams, ka drauga Edgara piemežā tādas būs pietiekamā apjomā, un cerams, ka divos piegājienos ar jumta bagāžnieku šito visu varēšu aiztransportēt. Rīt arī piebeigsim atlikušās sešas ķīpas, ko ielikt augšējā rindā.

Joprojām spēkā piedāvājums – ja kādam ir gribēšana šajā procesā piedalīties un palīdzēt, saņemot finansiālu atlīdzību, ziņo tik šurp!

Gribu vairāk laika…
Uhh, ja vien es varētu kādas nedēļas no vietas tā ņemt un pastrādāt pie šī sava projekta… Fiziski drošvien būtu visai pabeigts, bet progress gan būtu varenlabs. Tagad nu pa brīvdienām kopā ar savu biedru Andreju gāāāndrīz piebeidzām likt sienas, respektīvi, palikušas vēl aptuveni 5as augšējās ķīpas, kuras iestellēt vietā. Esam visai labi piešāvuši roku šai procesā un šodien pietrūka vien kādas divas stundiņas, lai to pasākumu piebeigtu.

Logu ailu pielīdzināšana
Pa vidam atklāju gana vienkāršu, bet efektīvu metodi, kā logu ailas padarīt līdzīgās logu ailām. Līdz šim tur bija zigzagoti ķīpu gali, kas totāli līda iekšā loga rāmja platībā. Ķīpu garums pirms likšanas vietā nav bijis notrāpīts pareizā garumā. Sapratu, ka patiesībā tos salmu ķīpu galus var gana vienkārši papluinīt un izvilkt laukā liekos salmus. Striķi paliek vaļīgāki, bet tos pēc tam pievilku ar kociņiem. Nu vismaz var normālas logu ailas saveidot. Sapluinīto salmu kalni gan mājas iekšpusē paliek aizvien iespaidīgāki, bet tie vēlāk noderēs šķirbu un bedrīšu aizbāšanai sienu krāvumā.

Sienu līdzenums
Diezgan svētīgi ar Andreju “pačortojāmies” par aprīlī pieaicināto div-palīgu sakrautajām sienām. Jā, vien aptuveni četrās dienās viņi tiešām sakrāva teju visu atlikušo (izņemot augšējo rindu), taču mums toties gana daudz laika aiziet tagad to visu visai nelīdzeno krāmējumu izlīdzināt. Viena ķīpa par daudz uz iekšu, otra par daudz uz āru utt. Kopumā vispār lielākoties visas ķīpas ir jādauza no iekšas vairāk uz āru, lai karkasa ārējo plakni kaut nedaudz sasniedz. Būs vēl ko noņemties ar līdzināšanas pasākumu, kad sienas būs nostiprinātas ar vertikālajiem, abpusējiem mietiem. Tos gan vispirms vēl jāsarūpē gana pieklājīgā apjomā.

Metāla siets
Tagad jau labu laiku pētu krāvuma virsmu un karkasa īpatnības un galvā modelēju, kā un kur es stiprināšu apmetuma sietu. Esmu nonācis pie sapratnes, ka ar sietu, ticamākais, nāksies pārstiept visu sienu platību, lai nosegtu bedres, koka statņus, mietus utt. utjp.
Mazliet naivi esmu iedomājies, ka sietu varētu pieskavot pie karkasa, stiept horizontāli uz priekšu, aiz tā stūķēt garām salmus, lai aizpildītu gropes un bedres, un tā turpināt pa rindai visas sienas garumā. Tā kā iekšpusē skavot nav pie kā, domāju no stieples uzveidot garas skavas, ar ko pagaidu variantā pie ķīpām “pienaglot” to sietu. Pēc tam visu šo iekšējo un ārējo sietu izklājumu vienkārši cauršūt ar špagata striķi un sastiprināt kopā vienu pie otra. Varēs uz nebēdu manas pārsienamās adatas izmantot – tās ir noderīgas mantas.
Un vēl loģiski saprotu, ka apmetums pie plika koka (karkasa un stabilizācijas mieta) neturēsies, tāpēc arī šeit domāju zem metāla sieta uz koka virsū iespiest salmu šķiedras, lai apmetumam ir pie kā turēties. Varētu gan jau arī izmantot kaut kādu audumu, ko pie karkasa piekniedēt, bet nu pamēģinās ar salmiem zem sieta.
Tagad uzdevums sameklēt, kāds siets būtu piemērotākais un cik tas pasākums man izmaksās.

Un vēl – ja nu kādam ir gribēšana šajā visā procesā kādā dienā kopā ar mani padarboties, saņemot finansiālu atlīdzību, ziņo tik šurp!

Pāris dienas pa šo laiku ir sanācis padarboties pie procesa. Vienu dienu veltīju putuplasta cokola apmešanai ar līmjavu un armējošo sietu. Taču visvairāk laiks pavadīts pie pēdējās salmu sienu rindas krāmēšanas. Pamazām process virzās uz priekšu. Kā jau iepriekšreiz aprakstīju, nopresēju sienu uz leju un tad mēģinu tai spraugā iestūķēt pēdējo ķīpu. Vietām sanāk vienkārši, vietām visai piņķerīgi.

Divas dienas man palīgos ieradās draugs Andrejs, ar kuru kopā izmēģinājām vertikālo koku pielikšanu sienas stabilitātes panākšanai. Koki novietoti abās sienas pusēs viens pretī otram. Ārpusē koka augšpuse balstās pret augšējo vainagsiju, līdz ar to siena nespēj “gāzties” uz iekšpusi.  Kopā lazdu kokus savilku un nospriegoju ar nelielām kravas stiprināšanas stropēm. Tad ar adatām cauršuvu špagata striķi un vismaz četrās vietās tos kokus savstarpēji sasēju. Kad siešana pabeigta, stropes laižu vaļā un velku laukā. Rezultātā ir iegūta patiešām ievērojama sienas stabilitāte – tas ļoti priecē! Būs jāiet atkal ekspedīcijā pa savu mežu un jāmeklē taisnās, garās lazdas. Vajadzēs vēl gana lielu apjomu, bet gan jau sakasīsim. Ja ne manā mežā, tad būs jābrauc “ciemos” pie Edgara uz Birzgales mežiem.

Šodien viens pats padarbojos pie “plauktiņu” izveides no collīgajiem dēļiem ķīpu balstīšanai vietās virs logiem un durvīm. Manuprāt, sanāca pavisam neslikti. Jau pamanījos iestūķēt virs loga ķīpu pārīti, un mazliet paturpināju arī pārējo sienu. Ehhh, būtu vairāk to brīvo, pieejamo dienu… Uznākusi mazā darbošanās iedvesma, jo redzu, ka process tiešām virzās uz priekšu. Lēnām, bet notiek.