Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Sienu konstrukcija, Situācijas atskaite | Posted on 12-04-2011
Birkas:darbu plāns, drenāža, grunts ūdeņi, sienas stabilitāte, sienu būvēšana, situācija
Uhh, nesanāk laika un lustes kaut ko ieklabināt, bet nu – tomēr saņēmos. Te būs, iespējams, mazliet haotiska, taču tomēr situācijas atskaite.
Sienas saliktas – trūkst pedējā rinda
Ir tā, ka divi noalgoti vīri četrās dienās ir salikuši visas sienas – visur palikusi nesalikta vien pēdējā, augšējā rinda. Tur vajadzīga atsevišķa pieeja ar tiem maniem domkratiem. Vīri jau noeksperimentēja – pat ar vienu domkratu presējas labi, un pēdējā rindā varēs iedabūt pat veselu ķīpu bez baigākā sadisma. Attiecīgi, šajā nedēļas nogalē domāju pie šī procesa piestrādāt, lai varētu teikt, ka sienas ir saliktas pilnībā. (Bildes neattēlo pēdējo situāciju, tas ir starpposms.)
Vīri arī izdomāja gana interesantu sienu stabilitātes panākšanas metodi – ar vertikāliem kokiem, kas man palika pāri no kaudzes priekš dzīšanas ķīpās iekšā. Šos mietus ar stiepli pa diagonāli pievelk pie koka karkasa. Grūti “uz papīra” raksturot. No vienas puses attiecīgi stabilitāte panākta, jāskatās, kas no otras būs. Pamēģinās dzīvē, tad arī noziņošu, kā izdevās. Jānostiprina visas vietas, kur siena švunkājās un tad jau pasākums gatavs! Domāju, nebūs tik traki ar to stabilitāti.
Slapjums
Jā, pavasarī par gruntsūdens daudzumu savā apbūves gabalā es noteikti nevaru sūdzēties. Pat pamatu iekšpusē smiltiņas ir slapjas un zampīgas. Bet – ņemot vērā, ka apbūves gabals nav drenēts un viss uz jumta uzkrātais sniegs tikai pirms nedēļas pusotras nonāca nost un turpat pie pamatiem izkusa, tad nu galīgi nav brīnums, ka ir tā kā ir. Ar brāli jau izkalām drenāžas plānu – U veidā ap mājas perimetru ierakšu jau nopirkto drenāžas cauruli, pie tās pieslēgšu jumta notekas (kas to zin, kad tādas vēl uzstellēšu..), un tad šito visu pasākumu jāslēdz klāt pie garākas drenāžas, kas iet prom uz lielo lauku slīpumā uz leju. Domāju, ka pēc šitāda pasākuma būs pavisam ok.
Un tad jau var pēc kārtas ķerties pie tālāko, saplānoto darbu īstenošanas.
Stabilitāte un sienu vēdināšana – Pieņemsim, ka sienas beidzot būs saliktas. Tad jāpanāk sienu stabilitāte. Tad, domāju, jāļauj tām sienām pavasara saulītē un vējiņā izvējoties, cik nu var, lai dabūtu laukā lietus mitrumu, ko tās dabūja likšanas laikā.
Bēniņu gala sienas - Tad ir doma, ka vajadzētu tā kā aiztaisīt ciet bēniņu gala sienas. Ideja ir izmantot dēļus ar neapzāģētām malām un likt tās tā saucamajā “trīnītī”. Šķiet, tas varētu būt viens no racionālākajiem, finansiāli izdevīgākajiem un arī izskata ziņā nebūt ne peļamākajiem variantiem. Ja ir kāds cits ieteikums – ar lielāko prieku uzklausīšu!!
Cokola apmetums – Pirms vai pēc bēniņu sienas vajadzētu savest kārtībā cokola apmetumu. Jāpērk apmetuma siets, līmjava un jāvālē to visu virsū uz cokola putuplasta. Pārāk ilgi jau tas ir nostāvējis bez aizsardzības. Uz aci gan izskatas, ka nekas slikts tam nav noticis – ekstrudētais ir laba manta. Iesākumam mierīgi palikšu pie līmjavas finiša kārtas. Pēcāk, ja sagribēsies, varēs krāsot, likt “lietutiņu” vai sadomāt vēl nez ko.
Cokola lāsenis – Tad vajadzētu pasūtīt pie skārda meistariem un pie cokola, pareizāk sakot, pie apakšējās vainagsijas pielikt lāseni. Tas iet pāri cokola apmetumam, bet augšējā daļa paliks zem sienu apmetuma.
Pamatu slīpais putuplasts -Nezinu, kurā precīzi momentā, bet kādā (sausā) brīdī būs jāizveic rūpīgs un uzmanīgs pamatu perimetra atrakšanas process, lai saliktu slīpo ārējo putuplastu pamatu izsaldēšanas aizsardzībai. Jārok vaļā pakāpeniski un ne līdz pašai apakšai, lai putuplasts nesadomā “pastaigāties”. Čakars ar šito draud ne pa jokam, bet ko vajag, to vajag…
Sienu līdzināšana, stūru un logu/durvju ailu apdarināšana – Šitais process varētu būt visai “jautrs”. Vispirms pa perimetru visai mājai apakšpusē būtu jāuzliek metāla siets, lai no grauzējiem varētu pasargāties. Visas sienas pēc iespējas jāizdauza, lai būtu tik līdzenas cik var. Jāņem ar elektrozāģi vai kādu citu instrumentu – jāšņikā nost liekie, uz āru izvirzītie salmi. Tad jāliek virsū siets arī uz sienām, kur ir pārak lielas iedobes un tamlīdzīgi (piemēram, pie slīpajiem statņiem), jābāž aiz tā sieta salmi kārtīgi. Arī gar visām logu un durvju ailēm jāliek sieti, lai panāktu kaut kādu formu stenderēm. Kad tas viss izdarīts, var beidzot domāt par apmetumu – iesākumam no ārpuses, un joprojām, ticamākais, plānoju to darīt ar kaļķi mašīnapmetuma formātā – nevis manuālajā formātā krāmēties ar mālu.
Drenāža, kanalizācija un ūdens apgāde - Paralēli visiem augstākminētajiem procesiem būtu arī jāsāk štukot un rakāties pa zemi arī šo ūdens pasākumu jomā. Drenāžu jau aprakstīju pie Slapjuma tēmas. Kanalizāciju laikam labāk neeksperimentēt – jāliek kārtīgs plastikāta septiķis vai betona grodi – jāskatās, kas izdevīgāk. Ūdens apgāde, jāmeklē ūdens ieguves vieta un jātaisa spice…
Nu tā lūk. “Neliels” darbu plāniņš ir – atliek tikai to visu pakāpeniski īstenot. Laika prognozes šiem uzdevumiem man nav nekādas. Tad jau manīs. Lai mums izdodas! 
Kads ir projekta plaanotais budzets ~?
Ar pirkstu ūdenī ierakstīts… Emocionāli liekas, varbūt kādos 17tk Ls varētu ierakstīties. Tad jau manīs.
Rīt beidzot pats sāku būvniecības sezonu – ķeršos pie pēdējās ķīpu rindas likšanas. Divi domkrati ir, speciāli dzelzs paliktņi arī sagatavoti. Manīs, kas sanāks.
Veiksmi daudzajos darbos!
Mani daži centi par kanalizāciju – kantainās kastes nafig, tas ir pilnīgi garām, tas bundulis ir rēķināts uz slodzi no iekšpuses, izsūknēsi tu viņu un zeme viņu saspiedīs kā jēlu olu, līdzīgi kā kolas pudele, no iekšas tur daudzas atmosfēras spiedienu, no āras neko. Liec rūpnieciskos plastmasas septiķus vai grodus, tas pēc iespējām.
Es Uponor 2m3 mucu enkuroju ar oranžajām jostām, ar kurām smagajos piesien kravas, kuras var savilkt, un piesēju tās pie zem mucas iemestiem 2 puspamatu blokiem. Ja nav pārliecības, ka noenkurots ir labi un vajag sūknēt, labāk to darīt tad, kad zeme sasalusi, jo tad neuzpeldēs pat tukšs un nenoenkurots pludiņš. Pēc izsūknēšanas muca uz ātru roku jālej atpakaļ pilna.
Bēniņu gala sienas tagad aiztaisi ar plēvi vai ko citu, gala apdari iesaku likt pēc pamatsienu apmešanas, jo tu jau vēl nezini kāds būs sienu apmetuma biezums. Gala sienu dēļiem tomēr būtu labāk, ja tie ietu pāri sienas apmetumam, lai ūdens nekrājas uz apmetuma gala. Arī šī vieta kārtīgi jāizdomā, kā nostrādāt, ticamākais tāpat vajadzēs kādu “palodzīti” likt.
Šo pavasar savā grāvī ievēroju, kāds spēks ir pavisam nelielai, bet konstantai ūdens plūsmai – tas domāšanai par drenāžu. Mana pilnīga pārliecība – ja vieta ir ciešami slapja un drenāža nav absolūta nepieciešamība – to labāk netaisīt izskalošanas riska dēļ, jo pietiek kaut kur vienā vietā drenu caurulēm būt bez filtrējošā materiāla un dažu gadu laikā tur var tikt izskalota tāda bedre, ka maz neliksies. Ūdens ir slikts, ja tas stāv uz zemes, zem zemes tas nevienam nekādu skādi nedara, vēl jo mazāk betona pamatiem, bet tekošs ūdens gan var nodarīt skādi. Nu nebūs smuki, ja zem pamatiem kaut kur kādā jaukā dienā tiks izskalots caurums.
Tām kantainajām kastēm jau sānus aizbetonē, bet ok, vienalga nav variants, jo te komentāros Kristaps korekti norādīja – tādu samoģelku nenosertificēsi. Ar to arī pasākums beidzas… Jāliek vien grodi vai plastikāta septiķis. Laiks rādīs. Noenkurošanu izštukos. It kā nekādi pamatu bloki nemētājas pie rokas, taču lieli laukakmeņi gan it kā ir. Izdomās.
Par gala sienām – labs arguments par to, ka dēļiem jānosedz apmetumu! Nebiju par šo mazo niansi aizdomājies. Gan jau, kad sāktu naglot, uzreiz pamanītu, ka neiet tā lieta cauri. Jā, kaut kadu skārda palodzīti vajadzēs arī tur augšpusē.
Par drenāžas skalojošajām īpašībām paštukošu, aprunāšos ar brāli. Man jau arī tāda detaļa bija ienākusi prātā – ja ir daudz ūdens, tad promtekot tas jau tomēr arī šo to paņem līdzi. It kā jau caurulēm ir ģeotekstils apkārt, bet nu jāapdomā vienalga nianse.
Paldies par veiksmes vēlējumiem! Tā noteikti noderēs!!
Lietus notekas pa taisno pie drenāžas slēgt nebūtu pareizi, vajag pa vidu ķipa sifonus – ir tādi speciāli kā spainīši ar izņemamām iekšām. Tas priekš tam, lai visādi sū no jumta – skujas, lapas – neaizdambē tavu drenāžu.
Derētu atjaunot izmaksu tāmi kopš pagājušā gada stāv nemainīga.
Es ar par to ka lietus notekas nevar pa taisno pie drenāžas. Aizdambēsies kautkur un visus lietus ūdeņus dzīs drenāžā pretējā virzienā.
Es laikam vadītu drenāžu prom pa vienu cauruli, lietusūdeņus pa citu.
Šopavasar novēroju, ka pagraba iekšpusē ar paliem (caur šķirbām starp pēdas blokiem) sanests gana daudz smilšu. Automātiski jautājums, kur tad ir radies tukšums. Viena vieta varētu būt zem trepēm (tur sākumā izraku par daudz, vēlāk sabēru šķembas, apakšā un apkārt tai stūrī ir smilts). Nedomāju, ka kas iebruks, bet pelēm varētu rasties dzīvojamā platība – kamēr nav durvju, skraida tik treknas, ka prieks!
Tāmē ir nelielas izmaiņas darba apmaksu jomā, bet tikai nelielas, jo nekas grandiozs jau nav noticis pašreiz vēl. Datumu gan jāpielabo, tas ir fakts.
Par drenāžu – ja caurules tiek izmantotas ar filtru un ap caurulēm saber smalku šķembu, nevis pa tiešo smilti, tad jau nav tik traki ar to izskalošanu un aizskalošanu.