Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Sienu konstrukcija | Posted on 03-03-2011
Birkas:fibrolīts, lazdas, polipropilēna lente, polipropilēna strope, salmu siena, sienas stabilitāte
Uznāca atkal viena fiksā ideja. Ir tāda lieta kā vajadzība nostabilizēt salmu ķīpu krāvumu iekš tā sienu karkasa. Ok, viena lieta, ka es ik pa trim rindām dzinu cauri mietus, kas vismaz kaut kādu saturi rindām savā starpā dod, bet vajadzētu arī stiprinājumu visai sienai no abām pusēm.
1) Sākuma man prātā bija variants izmantot vertikālus mietus (2,6m gari), kurus ik pa 50 cm vertikāli pieliek pie sienas ārpuses un iekšpuses, mieta augšu un apakšu “piestiķē” pie karkasa, un tad šos abu pušu vertikālos mietus vēl, izverot cauri salmu krāvumam striķi / stiepli, vienu ar otru sastiprināt, savilkt kopā. Skatīt rekur tepat pievienoto bildi – varēs aptuveni to ideju labāk saprast, jo pats to neizdomāju.
Uz manu ēkas sienu perimetru no abām pusēm kopā vajadzētu kādus 180 gab. šādus 2,6 metrīgus mietus. Vislabāk lazdas, bet to nav pa rokai, tad nu atliek kārkli/alkšņi… Vispār baisais čakars šito lietu realizēt…
2) Otrais variants – fibrolīts loksnes karkasa ārpusē. Vienā no iepriekšējiem bloga ierakstiem jau šito ideju piemetu. Kopumā pavisam neslikts risinājums, dotu ļoti labu stingru atbalstu sienai. Vajadzētu vienīgi veidot papildus latojumu.
Uz ārsienas fasādi man vajadzētu 102m2 fibrolīta 50mm biezumā (4,8Ls/m2) = 490 Ls + latojumam collīgie dēļi. Dārgs pasākums…
3) Tad nu man “ekonomētājam” ienāca prātā doma par polipropilēna stropēm/lentām!! Kāpēc nevarētu tās sienas nospriegot ar šādu materiālu? Ja jau tās lentas spēja saturēt kopā manus masīvos zāģmateriālus, tad sienā ne pārāk lielo sānsvārstību slodzi tām toč vajadzētu turēt. Izturība skaitās līdz 300 kg uz stiepi.
Piemēram šitādas polipropilēna lentas – platumā 15mm, biezumā 0,8mm. Tādu lentu visai rupji rēķinot vajadzētu ap 400m – 500m (t.i. ik pa 50cm visā mājas perimetrā no abām pusēm ar rezervi). Kā liecina cena šeit – lenta maksā ap 20 Ls par 1500 metriem. Ok, vēl tas sprādzes klāt jēpierēķina un jāpērk/jāiznomā pats savilcējs, jo rokām jau nu nekādi nenospriegosi šito pasākumu. Taču vienalga šis process varētu būt ievērojami ātrāks par mietu sagatavošanu / uzlikšanu un lētāks par fibrolīta ideju.
Kā jums šķiet? Cik reāls ir šāds spriegošanas pasākums un vai tas varētu dot kaut kādu sienas krāvuma stabilitāti tīri uz sānkustībām (piemēram, ja baigais vējš iepūš sienas plaknē)?
Apšūšana ar plākšņveida materiāliem nav nemaz tik peļama doma. Tādējādi Tu varētu būtiski uzlabot siltumizolācijas konstrukciju blīvumu, kas palīdzētu saglabāt siltumu vējainā laikā. Ja vēl spraugu starp salmiem un apšuvuma plāksnēm aizsiltinātu ar kādiem papildus 3-5 cm ekovates, vēl plusiņš siltumam. Vienīgs fibrolīts šajā gadījumā nebūs pats labākais, jo ir neelastīgs un baigi labi laiž cauri vēju. It kā jau pa virsu nāk apmetums, bet tas koka karkasa ēkai tāpat plaisās. Var vienīgs ļoti rūpīgi zem fibrolīta salikt armēto būvkartonu, bet nu tās arī ir izmaksas. Piemērotāks apšūšanai no ārpuses būtu ISOPLĀtes, tās pašas par sevi ir blīvas un pietiekami elastīgas, lai izsekotu koka karkasa staigāšanai, bet tad pa virsu jātaisa vēdināma sprauga un jātaisa fasādes apšuvums no dēļiem (vai piem. dekoratīvām koka skaidām, kā jumtiem, nav nemaz tik slikti, ir redzēti tādi objekti). Vēl var fibrolīta vietā apšūt vienk. ar kādiem 40mm dēļiem, kam pa virsu kaļķa apmetumu.
Šo dažādo apšuvumu gadījumā protams nāk salīdzinoši lielākas materiālu izmaksas. Lai gan jārēķinās arī ar to, ka arī māla apmetuma uzmešana, kas it kā liekas, kas tur, materiāli gandrīz na haļavu, bet darba ieguldījums, lai sagatavotu un uznestu uz sienas 3 – 5 cm apmetumu itin ātri var noēst visu plānoto ietaupījumu.
Tāpat vajadzētu padomāt, kā kvalitatīvi uztaisīt iekšpusi, lai nodrošinātu nepieciešamo telpas blīvumu. Man no iekšpuses ir likts būvkartons un dēļu apšuvums, bet tāpat pa brusu savienojumu vietām vai pa apaļbaļķu griestu siju plaisām, kam gali iziet ārpus apmetuma kaut kāds siltums aizplūst – aukstajā laikā varēja redzēt, kur sarmas pikucīši veidojas, es uzreiz ar pakulām vai linu striķi aizdrīvēt.
Tās polipropilēna lentas gan ir laba doma. Šito štropi laikam varēja savilkt ar baigo spēku.
Personīgi es domāju, ka tanī brīdī kad šķērši būs virsū uz salmiem un savilkti starp ķīpām, tad sienu stabilitāte tevi pilnībā apmierinās, un varēs paņemt “mašīnu” un uzpūst kaļķi.
Didzi, īsti nesapratu, par kādiem šķēršiem Tu domā? Es bij daļēji naivi iedomājies tikai ar bieži izvietotām vertikālām stropēm (starp augšas un apakšas vainagsijām) to pasākumu nospriegot – šķērši nebij domāti šitai variantā. Jādomā vien, kā mega izturīgi tās stropes galus pie tām vainagsijām piestiprināt. Nospriegošanu jau tad veiktu ar to speciālo instrumentu.
Bet laikam jau labāk būs klātienē apsmadzeņot visus par un pret.
Man pašam tiešām patīk fibrolīta ideja no stiprības viedokļa, bet cipars nu galīgi nepriecē sirdi. Tāpēc pievērsos tām lentām.
Edgar, jā, paldies, zinu, ka lazdu pie Tevis netrūkst. Tad jāmeklē busiņš un jābrauc mega izcirtiena ekspedīcijā pie Tevis ar nelielu armiju…
Lazdas var dabūt pie manis
lentes tiešam labi iespreigos visu
savulaik strādāju būvmateriālu veikalā un grožot viņas dažam preču paletēm bij jāuzmanās lai griešanas brīdī lente pa roku netrāpītu varēja dabūt smuku robu ar tādu spēku viņas plīsa pušu!
Poliprēns paliek dārgāks. Nesen pirkām to vienai foto sesijai stendam, cenas nedaudz no-šokēja.