Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Algošu palīgus
Pamazām paliek arvien siltāks. Sieva jau mudina, ka vajadzētu jau tagad doties brīvdienās kaut ko darboties, bet man tomēr šķiet, ka priekš “rokdarbiem” pagaidām tie laika apstākļi tomēr ir maaazliet par neomulīgu. Ķīpām striķīšus siet nebūtu viegli šādā laikā. Nekas, vismaz varu pamazām morāli un garīgi nobriest darbu atsākšanai.

Tā kā manu algoto darbu apjoms ir pieaudzis un brīvā laika ir tiešām maz, esmu nolēmis ņemt darbā un talkā cilvēkus. Konkrēti, esmu ieplānojis par atlīdzību paņemt kādus divus vietējos lielvārdiešus, lai kā minimums pa darba dienām tur ņem un šeftējas ar tām salmu sienām. Presē ķīpas, liek tās vietā, dzen iekšā mietus un virzās ar šo darbu uz priekšu. Aizritējušo nedēļu nogalēs biju paņēmis pa vienam cilvēkam uz dienu, lai mežmalā sagatavo mietus, kurus dzīt iekšā ķīpās kā armatūru. Divās dienās normāla kaudzīte ir sanākusi, redzēs, vai ar to būs gana.

Jūsu domas – kāda šobrīd ir vidējā dienas samaksa strādniekam, kas dara darbu, kur nav vajadzīgs diži augstas iemaņas? (Galvenais, lai galva strādā un rokās, sirdī spēks).

Domkrats
Vēl joprojām pa galvu maļas domas – ar ko stiprināt to ķīpu krāvumu?! Ar stropēm, ar vertikāliem mietiem vai tomēr fibrolīts. Pagaidām esmu nobāzējies pie domas – ir jāsakrauj kaut vienu pilnu sienas bloku ar ķīpām līdz pat augšai. Un tad jau redzētu, cik stabils vai nestabils tas pasākums izskatās. Tad arī saprastu, cik spēcīgu to stabilizēšanas konstrukciju vajag.
Pašreiz vēl neviens kvadrants līdz augšai nav aizpildīts – lai to izdarītu, liekot pēdējo ķīpu rindu nāksies to presēt uz leju. Lai to izdarītu – plānoju iegādāties divus, piemēram, šādus hidrauliskos domkratus par padsmit latiem gabalā. Ir tādus vērts pirkt? Neizjuks pēc trešā piespiediena? Ir doma uzlikt kādu stieni uz ķīpu krāvuma (tā, lai to pēc tam var izdabūt laukā), ielikt starp to un augšējo vainagsiju domkratus un paplašināt spraugu, kurā tiek iestīvēta pēdējā ķīpa.

“Nopietnā” apkure ar bezelektrības granulu sistēmu
Bija izdevība aprunāties klātienē ar pāris speciālistiem par apkures tematu, kā arī bija iespēja aplūkot darbībā vienu ļoti interesantu, NEdārgu granulu degļa sistēmu (nav masveida produkts), kuru var uzkrāmēt uz praktiski jebkura normāla formāta malkas katla un kuras granulu padeve darbojas bez elektrības izmantošanas. Tad nu mans biedrs šobrīd mēģina sakalkulēt pilnu tāmi “normālai” standarta apkurei, kurā būtu siltās grīdas, siltuma akumulators, kombinētais boileris, visa apsaite, granulu deglis un vienkāršs malkas katls.
Izdevīga nianse slēpjas tajā, ka mums šobrīd pagrabā stāv absolūti neizmantots dīzeļdegvielas katls – cik izpētīts, arī pie tā varētu piemontēt to granulu degli. Tādejādi, katls man sanāktu “par brīvu”.

Kāpēc granulu deglis? Tāpēc, ka tā sistēma ir tiešām vienkārša, nečakarīga tīrīšanas jomā, tās granulu padeves sistēmai nevajag elektrību un, pats galvenais, šāda sistēma var arī kaut vai diennakti vai vairāk kurties absolūti autonomā režīmā. (Piebildīšu gan, ka nelielam ventilatoriņam, kas labi padod gaisu efektīvākai degšanai, elektrība gan tomēr būs vajadzīga). Un vēl interesanta nianse – ja šis deglis tiek izmantots uz klasiska malkas katla, to degli jebkurā brīdī var viegli nostumt nost un katlu var mierīgi kurināt klasiskajā formātā ar malku. Laba, universāla, vienkārša, nedārga sistēma visādiem variantiem.
Redzēs, kādi cipari sanāks tāmē un tad jau domās, kāds būs gala izvēles variants.

Improvizētā kanalizācijas septiķu sistēma no ūdens konteineriem
Šodien parunājos ar vienu būvniecībā pieredzējušu meistaru. Padzirdējis, ka plānoju izmantot septiķu sistēmu ar infiltrācijas lauku, ieteica variantu, kuru paši jau ir vismaz vienā eksemplārā jau ir izveidojuši. Viņs ieteica kā septiķus izmantot kubikmetrīgos ūdens konteinerus, kuriem ir metāla režģis apkārt (skat bildē). Trīs tādus saliek ķēdītē vienu aiz otra, savieno tos kopā ar caurulēm kaskādes veidā un gatavs. Lai šamējie nepeldētu uz augšu no gruntsūdeņiem – tos iebetonē ar aptuveni 10cm garozu no sāniem un no augšas.

Jēga izmantot šādus bunduļus ir tāpēc, ka tie ir lēti – caurmērā 25-35 Ls par vienu gabalu. Attiecīgi, kādi 200 Ls par bunduļiem kopā ar visām trubām varbūt arī varētu sanākt. Tad nu vēl rakšanās un betonēšana (kas jebkurā gadījumā neizbēgama). Kā jau iepriekš biju te minējis – gatavais kaskādes septiķis maksa vismaz 600 Ls. Ietaupījums varētu sanākt nopietns.

Ir tikai viens būtisks jautājums – vai kā minimums četru cilvēku ģimenei ar tādu 3 kubikmetru septiķu sistēmu būs gana?!? Es biju domājis, ka minimums varetu būt 5 m3, bet būvniecības izstādē teica, ka biloģiskās septiķsistēmas gadījumā mierīgi pietiekot ar trim kubiem.

Gribēju piebilst pāris nianses, kas manā prātā kulstās par tām PP lentām/stropēm. Labums tām būtu tāds, ka tās ir salīdzinoši nelielas un neizvirzās baigi ārpus sienas virsmas – vertikāli koki radītu vērā ņemamus izvirzījumus, ko pēc tam būtu grūti apmest, turklāt pašu koku jau apmest principā sarežģīti (siets vajadzīgs utt.). Ok, pie tīras PP lentas jau ar apmetums neturās klāt, bet tai tomēr mazāka virsmas platība, varētu to atrisināt.

Rekur pievienoju bildīti uzzīmētu, kā es biju domājis tās stropes izmantot. Tās “vaļīgās” strīpas sānos ir nenospriegotas stropes – iezīmēju tā, lai var aptuveni saprast, kā tās domāju likt. Attiecīgi, sarežģītākais jautājums šādā zīmējumā ir – ar ko/kā tās stropes piestiprināt pie tām vainagsijām?!?
Varētu jau veidot pilnu apli, kas būtu patiesībā labs risinājums, taču zem apakšējām vainagsijām es lentu nepabāzīšu, a urbt tajās caurumus – kaut kā galīgi nekārojas. Jādomā vien, kādu āķi, skrūvi iestiprināt tajā vainagsijā, lai to stropi piestiprinātu.
Savukārt labajā pusē augšpusē uz ķīpu stūra jāveido kaut kāds dēļu stūra profils, jo citādi spriegojot iekštelpu plaknes tās stropes gluži vienkārši iegriezīsies iekšā ķīpās.

Didims, arī salmu mājas aktīvists no Ikšķiles, man norādīja izvēlēties stropes, kas ir vismaz 20mm platumā un spēj turēt tonnu. Mans brālis izteica bažas, ka tās 300kg turošās stropes radīs papildus spriegumu uz karkasu, un pats koka karkass ar savu dzīvošanu tas stropes agri vai vēlu izstaipīs…

Un vēl es absolūti neizslēdzu iespējamību, ka, lai arī cik ar to rokas instrumentu spēcīgi nospriegotu tās lentas, kaut kāda sajūta liek domāt, ka tā joprojām viducī būs viegli vaļīga (sava elastīguma dēļ) un iespējams nemaz baaaigi nenospriegos to sienu. Atvestie kokmateriāli gan bija tik stringri nospriegoti ar šādām lentām, ka maz nelikās…

Bet no trešās puses atkal domājot – tā kā es plānoju to ķīpu krāvumu jebkurā gadījumā iestīvēt starp augšas un apakšas vainagsijām, turklāt krāvumā iekšā ir sadzīti gana daudz armējošie mieti, tad tā siena pati par sevi nemaz īsti nestaigās. Un, ja no abām pusēm vēl pārvilktu pāri nospriegotas lentas, un visbeidzot vēl to pasākumu apmestu – man naiva cerība, ka tā siena būs gana stingra. Protams, ar traktoru jau jebkādu sienu var izkustināt…

Un tad finālā uz tādām nolentotām ķīpām būtu gana vienkārši ar apmetuma iekārtu vairākos slāņos kārtīgi uzpūst kaļķa apmetumu. Ok, vēl paši karkasa statņi būtu jāpārklāj ar sietu, lai apmetumam vispār būtu pie kā turēties.

Uznāca atkal viena fiksā ideja. Ir tāda lieta kā vajadzība nostabilizēt salmu ķīpu krāvumu iekš tā sienu karkasa. Ok, viena lieta, ka es ik pa trim rindām dzinu cauri mietus, kas vismaz kaut kādu saturi rindām savā starpā dod, bet vajadzētu arī stiprinājumu visai sienai no abām pusēm.

1) Sākuma man prātā bija variants izmantot vertikālus mietus (2,6m gari), kurus ik pa 50 cm vertikāli pieliek pie sienas ārpuses un iekšpuses, mieta augšu un apakšu “piestiķē” pie karkasa, un tad šos abu pušu vertikālos mietus vēl, izverot cauri salmu krāvumam striķi / stiepli, vienu ar otru sastiprināt, savilkt kopā. Skatīt rekur tepat pievienoto bildi – varēs aptuveni to ideju labāk saprast, jo pats to neizdomāju.
Uz manu ēkas sienu perimetru no abām pusēm kopā vajadzētu kādus 180 gab. šādus 2,6 metrīgus mietus. Vislabāk lazdas, bet to nav pa rokai, tad nu atliek kārkli/alkšņi… Vispār baisais čakars šito lietu realizēt…

2) Otrais variants – fibrolīts loksnes karkasa ārpusē. Vienā no iepriekšējiem bloga ierakstiem jau šito ideju piemetu. Kopumā pavisam neslikts risinājums, dotu ļoti labu stingru atbalstu sienai. Vajadzētu vienīgi veidot papildus latojumu.
Uz ārsienas fasādi man vajadzētu 102m2 fibrolīta 50mm biezumā (4,8Ls/m2) = 490 Ls + latojumam collīgie dēļi. Dārgs pasākums…

3) Tad nu man “ekonomētājam” ienāca prātā doma par polipropilēna stropēm/lentām!! Kāpēc nevarētu tās sienas nospriegot ar šādu materiālu? Ja jau tās lentas spēja saturēt kopā manus masīvos zāģmateriālus, tad sienā ne pārāk lielo sānsvārstību slodzi tām toč vajadzētu turēt.  Izturība skaitās līdz 300 kg uz stiepi.
Piemēram šitādas polipropilēna lentas – platumā 15mm, biezumā 0,8mm. Tādu lentu visai rupji rēķinot vajadzētu ap 400m – 500m (t.i. ik pa 50cm visā mājas perimetrā no abām pusēm ar rezervi). Kā liecina cena šeit – lenta maksā ap 20 Ls par 1500 metriem. Ok, vēl tas sprādzes klāt jēpierēķina un jāpērk/jāiznomā pats savilcējs, jo rokām jau nu nekādi nenospriegosi šito pasākumu. Taču vienalga šis process varētu būt ievērojami ātrāks par mietu sagatavošanu / uzlikšanu un lētāks par fibrolīta ideju.

Kā jums šķiet? Cik reāls ir šāds spriegošanas pasākums un vai tas varētu dot kaut kādu sienas krāvuma stabilitāti tīri uz sānkustībām (piemēram, ja baigais vējš iepūš sienas plaknē)?