Speciālistu aptauja par silto gaisa vadu / silto grīdu apkuri un ierīkošanas izmaksām

43

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apkure | Posted on 08-02-2011

Birkas:, , , , , , , , , ,

Nu tā, es te pamanījos patrobelēt vienu bariņu ar atsaucīgiem siltumnozares speciālistiem, respektīvi, firmām un privātajiem meistariem, kas piedāvā apkures sistēmu ierīkošanas pakalpojumus. Bez liekas daiļrunības, esmu apkopojis kaut kādus informatīvos punktus, ko pats vēl varbūt neesmu pieminējis, un, protams, pats interesantākais – ir arī noskaidrotas aptuvenās izmaksas vienā un otrā gadījumā. Sākšu ar to “nepatīkamāko” – diemžēl ierīkošanā padārgo silto grīdu apkuri.

Siltās grīdas + kamīns

- Ja grib kurināt siltās grīdas ar kamīnu, obligāti esot vajadzīgs siltumakumulators, jo kamīns nespēj strādāt ar tik zemām temperatūrām, kas vajadzīgas grīdām.  (Tā jau man loģiski šķita).

- Speciālists uzskata, ka sistēmu vajag dalīt ar radiatoriem, jo, lai siltā grīda iesiltu, vajag 2 līdz 3 dienas (pareizi, nebiju pa nopietno aizdomājies!), atkarībā no betona biezuma. Akumulācijas tvertne būtu vēlama. Bet nu cilvēki taisa ļoti dažādi – galvenais, lai kolektorā nebūtu vairāk par +40 grādiem.  Pašu kolektoru var mierīgi uztaisīt arī no plastmasas trejgabaliem (lētais variants), viss atkarīgs no meistara izdomas.

Silto grīdu ierīkošanas izmaksas manā ēkas projektā
- Kamīna apsaite 200 Ls, silto grīdu sadales kolektors 200 Ls, caurules grīdām 350 Ls, darbs aptuveni 500 Ls. Akumulācijas tvertne būtu vēlama, bet nav ierēķināta. Pieliekot 500 Ls krāsni, kopā sanāk = 1750 Ls (šitas ir tas izdomas bagātais meistars).

- Kopā ar celtniecības materiāliem, tas ir putupoliesterolu, armatūras sietu utt. + grīdas apkures materiāli, trubas, kolektori sūkņi utt. – darbs apmēram 7Ls/kv.m un materiāli 10Ls/kv.m (uz maniem 100m2 = 1700 Ls). Kamīna apsaiste ar ūdens boileri 160L + akumulators vismaz 500L (jāskatās no kamīna jaudas) ar izolāciju aptuveni 1000 – 1500 Ls. Tātad, kopā = 2700 līdz 3200 Ls.

- Ar krāsni un boileri siltajam ūdenim (bez siltumakumulatora), ar darbu – kopā = aptuveni 2900 Ls. Rekur zemāk vienīgā detalizētā tāme, kuru saņēmu (bez krāsns).

Folijs grīdai m2 130 0,53 68,90
Armatūras siets 150×150 m2 100 1,15 115,00
Caurule siltajām grīdām 16x2mm m 800 0,57 456,00
Skavas caurules stiprināšanai pie sieta (1000gab) gab. 1 14,55 14,55
Kolektors siltajām grīdām 7 cilpas gab. 1 167,55 167,55
Kolektora skapis gab. 1 31,92 31,92
Šunts siltajām grīdām kompl. 1 215,00 215,00
Lodveida ventīlis 1″ gab. 2 6,05 12,10
Apkures kamīna apsaiste kompl. 1 100,00 100,00
Karstā ūdens boileris kombinēts DRAZICE 160L kompl. 1 230,00 230,00
Transports un mehānismi kompl. 1 30,00 30,00
Darbs uzstādīšana kompl. 1 500,00 500,00
Kopā 1941,02
PVN 22% 427,02
Pavisam kopā BEZ KRĀSNS! 2368,04


Siltā gaisa vadi + kamīns

- Kamīna kurtuve vajadzīga no kārtīga, vismaz 8mm bieza čuguna. Šīs kurtuves nedrīkst kurināt ar oglēm – tikai malka vai briketes. Viens saka, ka uz 100m2 pietiktu ar 16kW krāsni, cits saka, ka pastavīgai apkurei obligāti vajag tādu megakārtīgo kamīnu, kura max jauda jau ir pie 30kW.

- Kamīnkrāsni ir noteikti vērts apdarināt ar siltummasu – ķieģeļiem, akmeņiem un tamlīdzīgi. Riģipsis un vate nav laba, turklāt vate ar laiku sasēžas.

- Gaisa vadu līkumus jātaisa slaidus.  Tos var laist caur bēniņiem – bet tad tos jānosiltina kārtīgi ar pirts vati, lai nerodas kondensāts.

Silto gaisa vadu apkures sistēmas + kamīna uzstādīšanas izmaksas

- Ventilācijas jeb gaisvadu sistēma – 300 Ls, plus kamīns ar apdari un visu elementu montāžu ap 1300 Ls. Kopā 1600 Ls.

- Viss kopā ar kamīnu (neminot modeli) no 1300 līdz 1700 atkarībā no apdares.

-  Cits piedāva Jotul I18 kurtuvi (max 22kW) par 1100 Ls, vai Dovre vai Nordpeis  par aptuveni 700 Ls. Un plus 1000 – 1400 Ls par darbu, gaisvadu materiāliem utt. un apdari. Kopā = 1700 – 2100 Ls.

Vērts izlasīt – kompetenti, izsmeļoši komentāri no kamīnmeistara Aināra Voita!!

Ainars Voits man atrakstīja patiešām iespaidīga apjoma vēstuli, kas izsmeļoši izskaidro dažādas nianses, kā arī ļoti detalizēti apraksta izmaksu pozīcijas. Vēlreiz viņam paldies!! Ja kādam vajag viņa kontaktus – prasiet, iedošu! :)

Kamīns nekuras, siltuma nav
Es personīgi neieteiktu izmantot kamīnu kā vienīgo apkures elementu mājā, kā papildelements tas varētu būt, bet ir firmas, kas tādu uzsvru neliek un pasniedz siltā gaisa apkuri no kamīna kā alternatīvu citiem apkures veidiem. Pamatojums, kamīnu kurtuves ir paredzētas kurināmā dezināšanai un blakusprodukts ir siltums, to racionāli izmantot ir lietderīgi, bet kļūt par kurinātāju pie kamīna, vai to vajag? Kā arī , svarīgs faktors ir tam, kāda ir mājas siltumizolācija. Kamīns ar silto gaisu diezgan ātri uzsildīs telpas, bet cik ilgi tās telpas to siltumu noturēs? Kamīns nekurās, siltuma nav!

Kurtuves jauda un divkāršā sadegšanas kamera
Kā arī, ja kamīns ir tikai vienīgais apkures elements, tad kurtuvei ir jābūt nopietnai, ar normālu jaudu, tie 18Kw, tas ir standarts katrai kurtuvei. Apkures kurtuvēm, kuras paredzētas tieši šādiem variantiem jauda jau ir uz 30Kw, un tās tiešām ir no dubultsienu čuguna plāksnēm un ar divkāršās sadegšanas kameru. Cena tādai kurtuvei ir trīsreiz lielāka nekā Jūs minējāt. Paraugs – Rene Brisach, varat aplūkot internetā (minu to tikai kā piemēru, jo pats ar to esmu saskāries).

Kaut arī no teorijas līmeņa 1Kw pietiek, lai uzsildītu 10m2 pie griestu augstuma 2600-2800, tikai, kāda temperatūra te tiek sasniegta, neviens nezin un nemāk pateikt. Tad pēc teorijas, Jūs varētu ar 18Kw jaudīgu kurtuvi apsildīt savu māju, pat ir rezerve. Tikai pērkot kurtuvi painteresējieties, cik ilgi, nepārtrauktā darba režīmā šī kurtuve var strādāt. Čuguns arī nav mūžīgs – vērpjas, staigā, plīst, izdeg.

Lielākais labums no siltā gaisa apkures ir tas, ka īsā laika sprīdī var gūt temperatūras paaugstinājumu telpās.

Komentējot izmaksas
Ja par izmaksām, tad aptuveni, ir lietas, kurām ir konkrēta cena, un ir lietas, kas tikai teorētiski ir apspriežamas.
Tāme parasti sastāv no kurtuves, apdares, palīgmateriāliem un darba apmaksas.

Apdare – ļoti stiepts jēdziens, te var būt viss, sākot no parastas reģipša aizsienas un beidzot ar marmoru, stiklu, misiņu un visu pārējo. Apdarēs ierobežojumu materiālos nav. Jāzina ko Jūs apmēram vēlaties un tad var  runāt.
Palīgmateriāli – tie arī lielā mērā ir atkarīgi no kamīna apdares un tās montāžas īpatnībām. Jūsu gadījumā ir siltā gaisa izvadi. Te varētu arī sīkāk:
- siltā gaisa ventilators – 200Ls (tas jau būtu uz 700m3/h)
- siltā gaisa izvadi – 160Ls (tā rupji pēc Jūsu mājas projekts, 160 un 125 diametrs)
- parastais kolektors – 70 – 100Ls
- ja gribat papildus siltumu no dūmvada diskiem – 60Ls/1gab.
- var būt turbīna uz dūmvada papildus siltuma ieguvei – 170Ls
- tad vēl difuzori, pārejas, savienojumu skavas – kādi 50 -100Ls
- filtrs – 50Ls

Siltā gaisa izvadu montāža
Šajā procesā pats galvenais ir to uzstādīšanas iespējamība – vai var brīvi izvietot šos gaisa vadus. Ja ir vienstāvu māja, tad vai bēniņos ir pietiekams augstums un telpas, lai to visu tur izvietotu, jo ja velk caur telpām, tad kurš vēlēsies atstāt šīs trubas redzamas, atkal jautājums kā to visu noslēpt. ja bēniņi nav siltināti, tad ieteicams arī šos izolētos gaisa vadus ievietot kādā izolētākā kanālā – parasti reģipsis un izolants, vai papildus aptin ar akmensvati – tas samazina siltuma zudumus gaisa izvada maģistrālē. Līdz ar to ir vēl kādi papildizdevumi. Siltā gaisa izvadu montāža ir   atsevišķs darba proces, par to atsevišķa samaksa.

Pamatlietas, kas nepieciešamas kamina montāžai
- Izolants – 8Ls/loksne (0,6m2)
- Follija lenta – 10 – 15Ls (jabūt ar lavbu termoizturību 250 – 350C)
- Pievads dūmvadam – 70Ls (standarta 200mm komplekts)
- Dūmu klape, ja kurtuvei pašai tādas nav – 50Ls (ieteiktu hermētisku, kaut arī tas ir pretrunā ar teorētiski mācīto)
- Ventilēcijas sietiņi – kaut arī šajā gadījumā tos nevajag, kaut arī, ja nebūs elektrības – nebūs nekādas siltā gaisa apkures, tad vismaz telpu, kurā atrodas kamīns varēs apsildīt.

Aukstā gaisa pieplūde no āra
Jūsu plānā ir norādīts, ka ir aukstā gaisa pieplūde no āra, tas ir ļoti pareizi, tikai diametrs 50mm ir reti niecīgs. Neesmu saskāries ar konkrēti norādītu diametru, bet ņemot vērā, ka tas ir paredzēts kurtuvei no kuras tālāk iet siltā gaisa izvadi, tad kādi 150mm būtu tas mazākais. Papildus Jums būtu vēlams uzstādīt aukstā gaisa pievada noslēgvārstu, lai aukstais gaiss neieplūstu telpā, kad kamīns netiek lietots

Noslēgumā
Tad vēl šādi tādi sīkumi – špaktele, reģipsis, profili vai arī ķieģeļi, krāsa .
Un visbeidzot – maksa par darbu un transporta izdevumiem, kas nepieciešami visa darba procesa nodrošinājumam.

- Vismaz parasta kamīna montāža manā izpildījumā ir kādi 400Ls, tad vēl transporta izdevumi.
- Palīgmateriāli, neskaitot apdari, varētu aptuveni sanākt 200 – 300Ls (max)
- Apdare un kurtuve – tas pēc pasūtītāja vēlmēm un iespējām.
- Ja vēl siltā gaisa izvadus aplūkojam, tad nu montāža sākot no 200Ls.

Rezumē
Ja varat atlicināt kādus 3500Ls šim projektam, tad varētu kas arī sanākt, jo tā ļoti vienkāršoti, vidēji kamīns ar normālu kurtuvi un ne galīgi nabadzīgu apdari varētu izmaksāt 2500Ls

Tas īsumā arī būtu vis kamīnu montāžas ievadkursā.

Ja apzinaties, kā būs un kā kurināsiet, kā telpa turēs siltumu un kā viss izvietosies, tad atliek tikai visu realizēt.
Ideja laba un apsveicama, tikai nevajag lieki cerēt  ka viss ir  vienkārši, katrs darbs prasa savus ieguldījumus un, ja citas alternatīvas nav, tad arī šo ideju var labi izmantot.

Comments (43)

Pilnīgi varu piekrist Aināram, kas ir kolēģis ar ilggadīgu pieredzi. Vienīgi viņa minētajam projektam nav akumulācijas masa.
Akumulācijas masa nav arī ķieģeļi, akmeņi utml. , kas sakrāmēti uz kurtuves. Akumulāciju iegūst pareizi izmūrējot kamīna korpusu, dažos gadījumos var arī uztaisīt sildmūra sistēmu, tas gan atkarīgs no plānojuma, jo aizņem vietu.
Uz kurtuves un blakus tai arī nedrīkst krāmēt akmeņus, ķieģeļus, jo kurtuvei ir jābūt brīvi stāvošai, ja to apkrāmēs par tuvu ar masu, tad kurtuve pārkarsīs, deformēsies utml., jo tai nebūs gaisa plūsmas, kas dzesē kurtuvi.

“Tā jau man loģiski šķita” – to es tev visu laiku teicu :) Neviena krāsns nav paredzēta apkures sistēmas sasildīšanai līdz 35 grādiem.

Dublēt apkuri ar radiatoriem, jo betons lēni iesilst – imo lieka naudas tērēšana. Protams, jārēķinās ar zināmu inerci, bet apkure ir boļe meņe sezonāla un, manuprāt, nav jēgas paredzēt īpašu papildsistēmu silto grīdu inerces dēļ.

Kolektoru no plastmasas taisīt stingri neiesaku, var gadīties, ka tajā nonāk pārlieku karsts šķidrums. Ja nu vienīgi taisa no super-duper karstumizturīgās plastmasas …

Ja domā par akumulatoru, rekomendēju izvēlēties lielāko iespējamo akumulatoru un kamīna jaudu pielāgot akumulatoram. Nenožēlosi (tu taču gribētu ziemā kurināt, piemēram, vienu reizi divās dienās?). Protams, atbilstoši finansiālajām iespējām …

Kas attiecas uz gaisa apkures cauruļu laišanu pa siltummasas sienām – tev tā ideja nepatika?

Kas ir dūmvada diski?

Nu es bij domājis, ka varētu to karsto, uz kontūru aizejošo ūdeni šķaidīt ar no kontūra atnākušo auksto ūdeni, taču loģiski domājot, pēc zināma laika šāda “dzesēšana” vairs īsti nevar funkcionēt, jo no kontūra var sākt nākt nepietiekami vēss ūdens.

Par dublēšanu – man brālis arī teica, cik tad bieži kurinašanas sezonas laikā man vajadzēs no nulles to betona grīdu iesildīt. Parasti jau kurina māju katru dienu. Un ja nu pašiem visiem tomēr jādodas prom – jāiemitina mamma uz tām dienām, lai kurina. :)

Finanses – man laikam zemāka kopējā summa ir negribīgi svarīga.. Līdz ar to 3000 Ls vietā ticams tomēr izvēlētos kādu 1500 Ls variantu, turklāt apsvērtu iespējamību gaisa vadus savilkt pats. Kamīnu uzstādīt/apbūvēt un pievienot gaisvadus, to gan laikam pats īsti nedarītu.

Dūmvada diski – ir tāds interesants pribambass kas palīdz no dūmgāzēm atgūt siltumu. It kā.. Bet nu cena ir vnk vāks.. Nez, kas viņam iekšā, varbūt tēvs pats tādu varētu uzmeistarot.

1. Pilnīgi pareizi. Vispār jau kontūrā aizejošais ūdens tiek šķaidīts jau uzreiz, manuprāt, vēlāk tiek mainīta proporcija. Brīdis, kad kontūrs nevar uzņemt visu karstumu, var iestāties diezgan ātri.

2. Tieši tā. Tiesa, es pats mēdzu pavasarī siltākās dienās minimāli pakurināt grīdu, lai tā pārlieku neatdzistu, kamēr apkures sezona vēl nav cauri.

3. Principā jau kamīna uzstādīšana un apbūvēšana nav nekāda baisā Ķīnas ābece. Parasti līdzi ir izsmeļoša iebūvēšanas instrukcija un jebkurā brīdī var pieaicināt kādu speķuku ar padomu.

4. Ā. Interesanti, kā tas atsaucas uz skursteņa stāvokli.

Ar garantiju- Tu neko lētāku par kamīnu ar gaisvadiem neatradīsi. Ventilators ir absolūti obligāts, tas nav apspriežams. Par tām kamīna jaudām utt tas ir pilnīgs fufels. Tu domā, Tu ieliksi 50kW kamīnā 3 pagales vai 12 kW kamīnā 3 pagales un izdalītā siltuma daudzums kaut kā atšķirsies? Tā jauda ir rēķināta piekrāmējot kurtuvi pilnu ar malku līdz lūpai un dedzinot maksmālā režīmā. Ja tā dara, tā kurtuve uzkarst līdz sarkankvēlei un sāk tikšķēt.
Manā uztverē kamīna jauda ir absolūti nenozīmīga lieta. Galvenais, cik pagales degot spēj uzturēt telpā temperatūru. Man, piemēram, uz 150m2, elektroapkurei esot standstillā tagad, kad ārā -15, pietiek, ja konstanti lēni deg 2 pagales, ja ieliek vairāk – temperatūra mājā ceļas, turklāt mums plānojums tāds, ka ar 1 kamīnu bez nekādiem vadiem, bez nekā pilnīgi perfekti piesilst viss 2. stāvs (ap 50m2) un lielākā daļa 1. stāva, jo kamīns ir mājas vidū. Durvis gan jātur vaļā.
Pašam ir Nordpeis kurtuve ar kamīna apdari šādu:
http://www.norvegukamini.lv/lv/catalogue/kamini/kaminu_apdares_komplekti/Nordpeis/27348.html
Itkā čuguna kurtuve un betona “grodu” apdare, kas sver savus 350kg, plus kurtuve 100 kg, bet visa tā termomasas padarīšana kamīna apdarē ir pilnīgi garām. Termomasu var uzkarsēt tikai tiešā saskarsmē ar uguni vai karstajām dūmgāzēm. Kā jau te tika pareizi rakstīts – kurtuvi nedrīkst apmūrēt, jāatstāj gaisa sprauga, ja nē tā pārkarsīs un būs beigta un tādi ķieģeļi atstatus nost no kurtuves reāli nav uzkarsējami. Nejauc gaisu ar to termomasu, tā lai paliek mūrētām krāsnīm, sildmūriem un siltuma akumulatoriem. Iesaku pirkt labu kurtuvi, par savu Nordpeis kurtuvi varu teikt tikai to labāko – ļoti labi izdomāta un izrēķināta gaisa padeve un sadegšanas efektivitāte. To var lieliski redzēt pēc dūmu krāsas – kad kurtuve un skurstenis uzkarsuši, degot 4-5 lielām pagalēm dūmus no skursteņa praktiski neredz – tie ir bezkrāsaini!!!, kas liecina par pareizu sadegšanu. Tikai neņem mazu kurtuvi – tīri no ērtuma viedokļa. lai var ērtāk ielikt malku un galvenais, lai tā neatrastos pārāk tuvu kurtuves durvīm. Esmu ļoti priecīgs, ka nepaņēmu kurtuvi ar panorāmas stiklu, kas vizuāli ir smukāks, bet nepraktiskāks no dūmošanas viedokļa. Resp., mana kurtuvīte ir maza un sekla, pagales deg pie pašām durvīm, līdz ar to attaisot durvis vaļā, var ienākt telpā dūmi, neskatoties uz ļoti pat labo skursteņa vilkmi. Man ir divdaļīgās durvis, tādējādi var atvērt tikai pusi un pielikt malku, lai gan malku parasti lieku tad, kad iepriekšējā porcija izdegusi un palikušas tikai kvēlojošas ogles. Rēķinies arī ar to, ka siltuma noņemšana ar gaisu nekad nebūs tik efektīva kā ar ūdeni, tātad lietderības koeficients nebūs nekāds dižais. Iesaku virs kurtuves pirmo dūmvada posmu uzlikt ar ribām, lai var noņemt papildus siltumu un tikai tad likt siltā gaisa kolektoru. Vadus izolēt vajag tikai siltuma zudumu dēļ, nekāds kondensāts tur nekad mūžā nebūs, jo vadu folija ir tik plāna, ka tā uzsilst pirmajās 10 sekundēs. Mans gan viedoklis ir tāds, ka nobildētie vates gaisvadi ir ventilācijai, ne apkurei, es sev tādus neliktu, tad jau labāk likt cietos vadus, kurus pats aptin ar vati un drāti, bet nu tas tehnikas jautājums, gan jau ka var atrast rūpnieciski izolētus gaisvadus, kas der arī karstajam gaisam. Ja saliksi trubas, māju piesildīsi perfekti, bet nu rēķinies arī ar to, ka tiklīdz kamīns būs čušš, siltums arī būs čušš un māja sāks dzist, tas ir tāds neliels mīnusiņš.
Par te pieminēto šīberi jeb aizbīdni – zinu, ka visu laiku visi ir likuši hermētiskus aizbīdņus, bet sev tādu neliktu pat par piemaksu, ne velti kapitālisti tadus ir aizlieguši. Cik katru gadu Latvijā vien nenosmok ar tvana gāzi? Neviens nav pasargāts no kļūdām, nebūs nekas briesmīgs, ja šīberī būs saurbti pāris caurumi, lai vienmēr būtu kaut kāda gāzu kustība pa skursteni ārā. Rūpnieciskajiem kapitālistu šīberiem gan laikam aizvērtā stāvoklī 1/3 paliek vaļā. Varbūt, ka tik daudz ir nedaudz pārspīlēts, bet drošība tomēr 1. vietā.
Par 200Ls ventilatoru runājot – man jau liekas, ka tas ir pārspīlējums – var, protams, tādu pirkt un tas laikam ir speciālais krāšņu venķiks, bet pabāžot roku zem riktīgi uzkarsušas kurtuves, zem tās ir knapi silts – siltais gaiss tomēr ceļas uz augšu un aukstais nāk no apakšas, tāpēc to dārgo ventilatoru var mierīgi aizstāt ar kādu lētāku. Galvenais aizmugurē atstāj pieeju vetilatoram, lai to kreņķa gadījumā varētu nomainīt. Ventilatorapkures gadījumā klusums ir ļoti pat vērā ņemams faktors, jo troksnis pa gaisvadiem izplatisies ne pa jokam un tā dūkšana vakarā gulētejot kritīs uz nerviem.
Veiksmi kamīna izbūvē un ziņo rezultātus!

Visu cieņu Tev par sava laika un enerģijas nežēlošanu šāda komentāra uzrakstīšanā! :) Ieklabināšu pāris savas piebildes uz Tevis teikto!

Par kamīna jaudu – nē, es netēmēju uz pārmērīgas jaudas kamīnu, vnk atreferēju meistara teikto. Pats būtu tēmējis uz kādu minimums 18kW kamīna kurtuvi, kas priekš 100m2 varētu būt tomēr gana labi un optimāli. Starp citu, man Jotula tikšķ strauji uzsilstot, kas, manuprāt, ir normāli. Par laimi līdz sarkankvēlei es to neesmu dakurinājis. :)

Ok, par termomasu es sapratu un mazu kurtuvi noteikti nav prāta darbs ņemt, tikai čakars vien. Tagadējā Jotulā tādas kārtīgāka garuma pagales ir bik grūtāk ielikt un neko vairāk par 4-5ām ar nevar iedabūt (bet nemaz nevajag arī).

Varētu būt iespējama problēma ar skursteni, jo es to esmu jau līdz pusei rudenī uzmūrējis un līdz šim biju domājis, ka skursteņa pieslēgumu likšu krāsns augšpusē (jo pašreiz pieslēguma caurums skurstenī ir kādu 1,6-1,8m augstumā no zemes). Bet nez kā būs ar vienlaicīgi esošu skursteņa izvadu krāsns augšpusē un turpat blakus kaut kur esošu gaisa kolektoru… Bet nu ok, ko te spriedelēt, nāks laiks, nāks padoms. Tad jau izfunktierēs ko un kā pie esošajiem apstākļiem.

Ko nozīmē dūmvads ar ribām? Tas ir no metāla vai kāda keramiskā materiāla?

Par follija siltumvadiem – pareiz, nebūtu aizdomājies, ka uz tā plānā materiāla tak tiešām nekāds kondensāts normāli nevar veidoties. Kas attiecas uz to bildītē redzamo – nūū, ēēē, man tādu bildi konkrēti kamīnu meistars arī parādīja, jo pats tādus izmantojot. A no kā ir cietie vadi? Skārda? Un kā tiem ar kondensātu? Laikam jau, ja tie būtu no plāna skārda, gan jau arī visai ātri uzsiltu, ne?

Par šīberi – es arī piekrītu tam, ka 100% šīberi taisīt mūsdienās nav tas labākais variants. Man Jotulai šībera vispār nav, tik cik ir aizbīdnis, kas regulē, cik daudz dūmgāzes aiziet prom.

Nuūū 200 Ls par ventilatoru varbūt arī ir tiešām daudz, kādi 120-150Ls vēl būtu optimāli. Bet es domāju, ka tur tas funktieris ir tāds, ka lielāks, jaudīgāks ventūzis varbūt var spēcīgāk, efektīvāk to gaisu izdzenāt, pats netaisot tik lielu troksni. Maziņam turpretim būtu baaaigi jāšancē un varbūt arī tas tur centīgi sīktu un dūktu.. Šitajā jomā būs arī izpēte jāizveic. :)

Līdz kamīna izbūvei vēl visai stipri tāls ceļš ejams, taču – es info ievācu laicīgi, lai varu laicīgi izplānot kaut kādas tehnoloģiskās nianses un tamlīdzīgi. Redz, tā kā tagad uz siltajiem gaisvadiem tomēr domāju virzīties, tad ar grīdas segumu ar kaut ko citu jādomā, jo šitajā gadījumā 8cm betona slāni liet ne tuvu nebūs prāta darbs. Ka tik vien nebūs kaut kas kocīgāks, dabīgāks jāštuko.

Vēlreiz Tev paldies par komentāriem! :) Veiksmi Tev, veiksmi man!

Varbūt šī būtu laba alternatīva? Nez tikai cik naudiņas? Tas pats gaisa bullerjans vien ir, pats smuki apmūrē un miers. http://www.kadiki-arv.lv/?lang=lv&id=30

Kas attiecas uz ventilatora troksni, noteikti ir vērts aplūkot piespiedu ventilācijā izmantotos trokšņa slāpēšanas paņēmienus.

Un kādi tie ir? :)

Sanāca pagājušo vasaru remontēt lauku māju – nomainījām visu siltumapgādi, elektrību, ūdensapgādi un kanalizāciju + kapitāli pārbūvējam un pārplānojām virtuvi, vannas istabu, ielikām slapjo WC, koridori un siltummezglu.

Ilgi skatīju un pētīju kādu apkuri likt – kamīnu, ziepjakmeņa krāsni utt. Skatīju cik kas maksā, līdz santehniķis ieteica lietuviešu firma Kalvis krāsni Kalvis 4AB, kas ir arī plīts ar cepeškrāsni, cepeškrāsns gan nav laba – pirmkārt nav regulējama temperatūra (to jau pirms pirkšanas sapratu), bet otrs galvenais mīnus ir nespēja uzdzīt pietiekamu temperatūru, tāpēc ir jāaizmirst tajā cept maizi un citus ēdienu, kas prasa augstu temperatūru un lielu siltuma pievadi. Tā risinājums sanāca tāds virtuvē centrālapkures plīts, istabās radiatori, pārējās telpās sitās grīdas.

Pie kādiem secinājumiem pēc remonta par siltumapgādi nonācu:

Siltās grīdas ir liels komforts, it īpaši, ja ir flīzes(kā manā gadījumā), ir tik patīkami doties nakti uz WC nevelkot čības un vēl vannas istabā, viens no lielākiem plusiem viss ātri izžūst –gan mazgājot grīdu, gan apavus atstājot uz tās.

Santehniķis man gadījās labs, lai gan nevienu lietu pats nedarīja, to darīja viņa komanda, bet visas sistēmas plānu izstrādāja viņš. Ieliktā krāns jauda ir 14KW, tai jāapsilda 80m2 lauku mājas(kantbaļķu māja uz akmens pamatiem, apšūta ar dēļiem) pirmais stāvs + 120L boilers(kombinētais), mājā visi logi pakešu. Remonta laikā vienīgais tika nosiltināta grīda 30m2 platībā, kur tika ielikta siltā grīda un virs šim telpām bēniņos sapūsta ekovate ~35m2 platībā 25cm. Santehniķis gan teica, ka šai krāsnij nevar likt akumulatoru jauda par mazu, bet praksē sanāca tā, ka krāsns jau rudenī pie nulles temperatūras pusstundā uzdzina 70C temperatūru visa sistemā, tagad salā to izdara ~1h. Pameklēju info par akumulatoriem, Vācijā vispār obligāti uz katru apkures katlu jābūt akumulatoram. Kā minimumu iesaka 50L uz katru KW, labāk 75L. Otra lieta visefektīvāk kurināmais tiek izmantots, ja katlu kurina uz pilnu jaudu un katlā ūdens temperatūra ir virs 70C, tā vismazāk tiek bojāts katls, bet pie šāda režīma ātri tiek sasniegta max t ūdenim siltajās grīdās(optimāla ieejošā ūdens T ~ 35C) un radiatoros (T 50-60C), kā arī uzsildīts ūdens boilerā. Tā kā prasās vēl ielikt akumulatoru, lai būtu lielāks komforts, vairāk par akumulatoriem http://andzja.wordpress.com/2010/03/09/siltuma-akumulatora-piesleguma-shema/. Vēl viena lieta automātika pie cirkulācijas sūkņiem, kad temperatūra zema izslēdzas, kad sāk kurināt un ceļas T ieslēdzas, silto grīdu kolektoram sūknis jau nāca kopā ar termoslēdzi. Kad ieliks akumulatoru cirkulācijas sūkņu automātika būs jāpamaina. Tā automātika, kas man salikta nav nekas, te var iet vēl tālāk, cik lielu komfortu grib. Vienīgais mīnus automātikai ir elektrība, bet to var risināt ar rezerves ģeneratoru un baterijām.

Hmzz. Izlasīju un sāku domāt. Lieta tāda ka ir doma būvēt pirti, bet tā kā pagaidām vēl ir tikai zemes gabals ar apstiprinātu mājas projektu, tad tā doma arī ir ka moš pirmo pirti. Ar pirti doma ir sekojoša, ka pieļauju ka tuvākos 5 gadus viņa varētu tikt izmantota kā dzīvojamā māja kamēr celsies palēnām īstā dzīvojamā māja. Nu tad lūk. Vai varētu būt tāda iespēja ka ar kaut kāda veida krāsni varētu gan sildīt ēku, ūdeni + pirts telpu? Itkā jau laikam prātīgi nav piemēram ziemas periodā katru dienu kurināt pirti lai mājā siltums būtu. Projekta vēl, pašlaik domāju un skicēju kur ko gribētu, bet nu aptuveni izskatītos šādi: Pirmais stāvs jeb teiksim tā pagrabstāvs 30kvm apmēram 1.5m zem zemes(zemāk nevar diezgan augsti gruntsūdeņi) virs viņas tadas pašas platības telpa bet tāda mansardveidīga arī 30kvm ( augstu negribu lai nesanāk ka pirts izskatās vēl lielāka kā māja :) ) un tad pārējā daļa kaut kā pa vidu pirmajam stāvam lai nav lieli pakāpieni lai tiktu augšā vai lejā. Un šaja pusē teikim tā neliels placītis kas būtu kā pagaidu virtuvīte kam blakus wc un duša. turpat arī telpa kas būtu kā pērtuve ā un mazinšh priekšnamiņs. nu reāli tā uzmetu ka pilnīgi viss kopā neaizņem vairāk kā 90kvm (pagrabstāvs, mansards, un tā otra daļa.) Var pastāvēt iespēja ka kvadratūra samazināsies bet tas nebūtu tik būtiski. bija doma ka ja ar pirts krasni sildam ūdeni tad varbūt palaižam to udeni siltā grīdā? Ok pēc raksta sapratu izmaksas lielas un ilgi sasilst. (ilga sasilšana neder jo pa dienu mājās neviena nav kas kurinātu) Interesants likās variānts par silto gaisu. Principā kamēr nav ne projekta nekā tad projektu var pieskaņot apkurei. Par siltumu krāsnīm utt neko nezinu tapēc vēršos varbūt pie jums kas ko varētu ieteikt kā labāk? Udens sildīšana vasarā? Nu ar latvenergo tarifiem šerpi. palasījos pa vēja ģeneratoriem, itkā varētu ko tadu mēģināt. Vieta atļauj un vējš būs. Bet ideāls variants būtu ja varētu ar vienu krāsniņu dabūt visu. vasarā ventilatoru atslēdzam lai silto gaisu nepūš un iekurināt tik daudz lai ir silts ūdens. un vienīgi būtu vēlam lai no rīta vinš ar vēl būtu silts :) Saprotu ka manas vēlmes ir pāri robežām bet varbūt tomēr ir kādi varianti. Jā pērtuves lielums paredzēts 2×2.75m Vieta krāsnij nesanāk ēkas vidū bet galā. pati ēka apmēram 12x5m. Noprotu ka krāsnij kas silda ar gaisu variantu nav ka viņu varētu izmantot arī kā pirts krāsni. Vēl piebilde krāsnina domāta ka kurtuves durtiņas vienā pusē sienai a pārejais pērtuvē. Atsevišķai krāsnij vieta diemžēl nepietiek. Paldies jau iepriekš ja kādam ir kada ideja vai priekšlikumi ko un kā varētu darīt.

Sveiks! Mēģināšu īsi atbildēt uz Taviem jautājumiem. :)

Iesaku – vai nu būvē apdzīvojamu pirtsmāju ļoti vienkāršā un lētā formātā, vai arī nečakarējies un būvē uzreiz māju. Viss protams atkarīgs no Taviem kvadratūras sapņiem, bet manuprāt ģimenei ar 100-120m2 pie normāla plānojuma ir absolūti pietiekami. To Tev izlemt. Tevis minētai pirtij vienalga vajadzēs projektu saskaņot būvvaldē utt.!! Attiecīgi 70 m2 vienstāvu pirts vai ~100m2 divstāvu mājele – nav baaaigi liela starpība, ja pats cel un ar galvu domā. Pretējā gadījumā izklausās pēc tipiskā LV tautieša varianta – uzceļ 100m2 pirti, dzīvo tajā, un tad pēc tam nesaprot, kāda mārutka pēc vajadzēja sākt celt blakus 250m2 māju, ja ar to pirti ir jau normāli… Štuko! :)

Par krāsni. Man brālim ir tāda neliela divstāvu pirts ar Tevis aprakstītu pirts krāsns formātu. No lejas blakustelpas (virtuves) kurini, krāsns atrodas pašā pirtī, virs pirts dzīvojama telpa. Lūk, laikā, kad pirtī neiet, bet grib siltumu ēkā – brālis speciāli pirts griestos iestrādāja lūku uz otro stāvu! To atver vaļā un viss pirts telpas siltums izplatās pa otro stāvu. Turi pirts durvis vaļā un ja būs normāls, ne-milzīgs, ne-sarežģīts plānojums – var arī tā apkurināt. Turklāt krāsns tāda, kas vienlaicīgi arī silda ūdeni – respektīvi, krāsnij ir ūdens oderējums.

Ka jau minēju, nesarežģī savu projektu ar pusstāviem un tamlīdzīgi. Pārdomā pats konstruktīvi, no kā un kā Tu veidosi ēkas karkasu. Katrs arhitektūras un dizaina “vipendrions” ēkai piešķir papildus izmaksas. Tieši tapēc manas ekono-mājas forma ir maksimāli vienkārša un katru niansi plus mīnus varu pamatot. To visu pašam jāizlemj.

Par silto (karsto!!) ūdeni grīdā. Atceries vienu – siltajās grīdās Tu nevari pa tiešo no malkas katla laist iekšā tos 70-80 grādus!! Jau radiatoros parasti laiž max 55-60 grādus, bet grīdās ne vairāk par 40-45 (i to jau daudz). Līdz ar to jāsaprot, ka bez siltumakumulatora (lielas nopakotas tonnīgas ūdens tvertnes) te neiztikt.
Kas attiecas uz “ilgi silst”, protams, sezonas sākumā Tu dienu divas trīs kurināsi to krāsiņu, kamēr tā palielā betona grīdas masa uzsils. Bet, kad tā uzsils, tad jau pa vienu darba dienu tā neatdzisīs līdz ledusskapim atkal. Tur jau tā siltummasas jēga!!! Uzsildi – un tā lēnām atdod siltumu. Nekāds kurinātājs pa dienu mājās nav vajadzīgs.

Par siltā gaisa apkuri. Paskaties manus pēdejos bloga ierakstus, tur bik kaut ko esmu rakstījis laikam. Ja telpas labi saplānotas, var vienkārši iztikt ar labu, jaudīgu kamīnkrāsni / pirtskrāsni, kas turklāt arī Tev ūdeni silda. Ja vajag – ieliec tos gaisvadus un ventilatoru, lai uz tālākiem stūriem vēl labāk izdzenā gaisu. Lētāk, bet ir arī mīnusi, jo nav siltummasas un pastāv tā loģiska paaugstināta putekļu cirkulācijas problēma.

Ūdens sildīšana vasarā. Es šo lietu paredzu darīt ar elektrisko boileri, vai arī – ja ir tas pats siltumakumulators – tad var arī ar to malkas krāsni mēģināt, tikai pie nosacījuma, ja tā nepiežarīs Tev dzīvojamo telpu baigi. Vēja ģenerators siltam ūdenim? Aizmirsti. Ne tam būs gana jaudas, lai to boileri Tev sildītu, nedz Tu arī gribēsi normālu sistēmu atļauties… Saules kolektors? Nupat uzzināju ka mūsu pašu RTU notestēja gada griezumā 8 kruto ražotāju saules kolektorus siltajam ūdenim… Rezultāti, neoficiāli – stipri štruntīgs verķis, kas labi, ja 12 gados atpelnīsies (pie nosacījuma, ja kāda detaļa nenobruks)… Gribi vasarā karstu ūdeni – nopērc par padsmit latiem zaļo dārza šļūteni, pielaid ar ūdeni un izliec saulītē. Pēc pāris stundām būs tāds kartais ūdens ka prieks. Tā kā atliek vien štukot pašam atkal. Es pamatā vasarā domāju mierīgi uz elektrisko boileri dzīvot – jau tagad gadiem dzīvojamies ar 80l el.boileri – nu nav nekāda traģēdija elektrības rēķinā.

Tavas vēlmes nav pāri robežām. Tās ir pavisam cilvēcīgas un bez izlēcieniem. Tā kā atliek vien pašam urbties lietām cauri (kā es to daru) un pašam saprast, kas ir Tev piemērots un kas nē, ko Tu vari atļauties un ko nevari. Un jo vairāk pats fiziski darīsi, jo vairāk varēsi atļauties. :) Par apkurēm ir dažādi varianti, vajag tikai saprast svarīgākās pamatlietas pašam un tad izpētīt, kas vispār Tavam gadījumam (un maciņam) der. Kaut kā tā.

Ceru, kaut nedaudz noderēja manas pārdomas par Taviem jautājumiem. Lai veicas! :)

Man traki patika Edgara pārteikšanās, pārrakstīšanās 4 komentā…sauciet, kā gribat…no kura sanāk tāds labs jaunvārdiņš.
Speķuks- tas ir spečuks, kurš sācis apvelties no labas dzīves.
Sveiciens visiem ! :-)

Didzi, tur jau tas triks, ka Edgars nemaz nepārteicās par to speķuku… ;) :D
Nu ēkas projekta izklājumu katram pašam jāizdomā pēc savas patikas un prasībām.

Runājot par tiem 3 stāviem ar 30 kvadrātmetriem katrā…tas izskatīsies pēc padomjlaika dārza mājiņas, kad nedrīkstēja būvēt vairāk kā 6x 6 metri un 2vos stāvos. Tāpēc arī būvēja “bedovais” pagrabs un divi stāvi virsū. Pēc pieredzes zinu, ka darbietilpības ziņā nav īpašas starpības, iziet visus būvniecības etapus vienam stāvam 30kvadrātmetros vai 50.
Bet protams, nekur nav teikts, ka tas nevar būt gaumīgi izpildīts, mājīgs, praktisks un pārdomāts risinājums.
Lai ieteiktu ko konkrētu jāzin gaume, iespējas un vēlmes.

Varu padalīties ar savu pieredzi par apkures sistēmu.

Jebkura (!!!) cietā kurināmā sistēma bez automātiskās padeves un siltuma akumulatora ir gana neērta ekspluatācijā un neekonomiska.

Ilgdegošās krāsnis – jā sola ka malka tur gruzdēs līdz 8h, tomēr šādā režīmā degot vismaz 20% no malkas vienkārši izkūp skurstenī – nepietiek skābekļa lai viss sadegtu. Protams ka var likt mazjaudīgu krāsniņu, kas visu laiku deg ar pilnu klapi, tomēr vai kādam gribās savās mājās strādāt par kurinātāju un celties nakts vidū lai piemestu malku???? Bez tam komforts šādi kurinātās telpās ir apšaubāms – kamēr kurtuve deg ir karsts, kā beidzam kurināt – paliek auksts. Un te nu pilnīgi ir vienalga vai siltumu pa māju iznēsā gaiss vai ūdens.

Es tomēr ieteiktu 10x padomāt par labu parastai centrālapkures krāsnij + siltuma akumulators.
http://www.building.lv/news/239-apkure/105613-siltuma-akumulatori

Kas attiecas uz izmaksām, tad lētais gals kas strādā kaut cik ciešami ir ilgdegošās jotul tipa čuguna krāsniņas. Gruzd ilgi, malka jāliek klāt tikai 2 -4x diennaktī. bet lēti.

Paldies, Ronald, par komentāru! Sniegšu savas pārdomas uz Taviem izteikumiem.

Protams, ka vislabāk ir gulēt mājā uz dīvāna un dienām ilgi neiespringt par apkuri, bet nu – piedod man, jau gadu desmitiem (gan ne manā dzīvē) malciņas piemešana malkas katlā ir normāla ikdienas parādība ziemā. Un man tas nešķiet kaut kas varen sarežģīts un šausmīgs. Pats ikdienā kurinu Jotul krāsniņu un jādara to reizi divas diennaktī. Kurinu mierīgi, bez leciena. Kad eju gulēt, lēndegšanas režīmā ielieku pagales un tās tur stundas divas trīs mierīgi ar liesmu deg un tad vēl kādu stundu ilgāk kvēlo oglītes. Pilnajā degšanas režīmā telpa tiešām uzcepas un tās pāris pagales sadeg 40 minūšu laikā. Kad aizej prom no krāsns (gulēt), tad ilgdegšanas režīmā tās saliktās pagales deg ilgāku laiku un ilgāku laiku ar vienmērīgu siltumatdevi telpas sildās. Tātad – ar to es gribu teikt, ka mana pieredze ar ilgdegšanas krāsnīm ir ļoti laba!!

Manuprāt, ļoti būtiski ir saprast vienu lietu – tas, cik regulāri ir jākurina māju, ir atkarīgs nevis no katla jaudas, bet gan no mājas siltumnoturības!!! Tāpēc – arguments, ka līdz ko kamīnkrāsns izdzisusi, tā mājā ir auksts… Pilnīgs bleķis. Kāpēc lai būtu auksts?? Ja dzīvo šķūnī – tad varbūt. Attiecīgi, vispirms nosiltiniet kā nākas savus mājokļus.

Par nopietnāku apkures sistēmu jau domāju. Ir procesā. Gala lēmums būs atkarīgs no izmaksām.

ilgdegošās krāsniņas rada ugunsgrēka draudus. Skurstenis pieķep ar darvu 2-3 gados. Vajag obligāti čaulu, kura arī ar laiku ķep ciet. Briketes arī ķepina ciet skursteni. Labāka ir lapu koku sausa malka divus gadus žāvēta vai jaukta tipa. Viens pats bērzs rada melnu kārtu skurstenī, gluži tā pat kā sveķainie priedes un egles koki un krāsotie dēļi nekas labs nav… tāpēc kamīns kurināms ar labu vilkmi un jaudīgi, lai visi gruži tiek izrauti laukā caur skurstenim normākā tempā un nekādas ilgspēlējošās krāsniņas ikdienā.
Seņči zināja ko darīja un tā kurināti skursteņi kalpoja vairākus simtus gadu.

Es ieteiktu centrāl apkuri ar radiatoriem 2 stāvā(guļamistabās)+ siltā grīda dzīvojamā istabā un visā 1. stāvā.
papildus apkure ziemas austajām dienām, agrajiem pavasariem, vēlajiem rudeņiem, mājīguma uzturēšanai -kamīnu dzīvojamā istabā, kur sapulcēties ģimenei un kopt savu piederības izjūtu( tas tiem kuri domā par savu zemi un nevis īrijas plašumiem) tas var arī nebūt, bet noteikti neieteiktu palikt tikkai pie kamīna un kļut par kurinātāju un malkas sagatavotāju uz mūžu. :) ))

Tavu pieredzi apstrīdēt nevaru. Paši ikdienā pašreiz ar ķieģeļu skursteni lietojam ilgdegšanas krāsni – ir aizdomas, ka varētu arī būt pieķepis. BET, pagātnē it kā apsverot šo ilgdegšanas variantu, tāpēc es mājai nopirku mazliet dārgako skursteni ar keramikas čaulu, kas kā reizi ir paredzēta ilgdegšanas krāsnīm. Par to, ka labākā ir sausa lapu koka malka – par to jau jautājumu nav, tikai ar tās sagādāšanu mums katram iet kā nu iet. Bērzs tiešām nav īsti labs, tas nu arī fakts.

Man otrā stāva mājai nav. Taču ar ieteikumu par radiatoriem guļamistabās – saskaros ne pirmo reizi. Normāli atbildēt, kāpēc nevar likt siltās grīdas guļamistabā (ne zem gultas), ne viens tā arī man normāli atbildēt nevar. Kur pigors?
Kas attiecas uz “tikai kamīnu” – šo variantu jau atcēlu, taču es tiešām nesaprotu, kāpēc cilvēki tik nežēlīgi čīkst par “kurinātājs uz mūžu”??? Nu ja Tev ir normāli nosiltināta māja, atbilstošas jaudas kamīns un pārdomāta siltumizplatības sistēma pa māju – nu NAV tur nekādu mega “kačigaru” nevienam jātēlo. Ko var sūkstīties… Un arī uzstādot malkas katlu – tā malka tāpat ir jāgatavo! Pats pagaidām domāju, lai arī man ir mežs, nebrīnīšos, ja laika un spēka ekonomijas nolūkos sākotnēji malku pasūtīšu/pirkšu. Paskaldīt gan man patīk. Bet nu tad jau manīs. :) Paldies katrā ziņā par viedokli – noderēs gan man, gan citiem lasītājiem!

Siltās grīdas nav ieteicamas guļamistabā , jo pavadam relatīvi daudz laika, rodas putekļi , kuri ceļas gaisā un pasīvi guļot ieelpoti, kas var veicināt astmas un citas plaušas slimības:)

Silto grīdu virsmas temperatūra ir parasti no aptuveni +23 līdz +29 grādiem, kas teorētiski ir nepietiekama, lai spētu izraisīt putekļu cirkulāciju, turklāt sildīta tiek liela grīdas virsma, kā rezultātā nav spēcīgu gaisa plūsmu! Cits stāsts ir par +55 un +60 grādiem karstajiem radiatoriem, kas rada spēcīgu siltā gaisa plūsmu, kas pie logiem sastopoties ar auksto, iet strauji uz griestiem, bet otrā istabas pusē atkal “krīt” lejā – lūk jums putekļu cirkulācija…

A ja tadu pakepushu skursteni kartigi pakurina paris dienas, neizdeg araa vis tas aizkjepuma svekjis?

Nūū, par šādu “paņēmienu” ir dzirdēts. Piemēram, vai un izmanto kaut kādas tamlīdzīgas speciālās pagalītes, kas palīdzot tam salipumam izdegt, vai arī pa “tēvu metodei” pirms kurināšanas sezonas kurtuvē sakurt avīžu kaudzi, kas iedodot pamatīgu, ātru, bet īslaicīgu karstumu. It kā varot izdedzināt. TAČU – nedo Dies’ skurstenis ir tāds paštruntīgāks, nedrošāks un tas uzkrājuma slānis ir tāds pamatīgāks – šitā jau, domājams, var arī to māju nosvilināt, jo aizdegušos darvu tā vienkārši neapdzēsīsi. Laikam jau šādu “pasākumu” īstenot dienā, pretējā gadījumā kaimiņi (ja tādi ir) noteikti izsauks ugunsdzēsējus, redzot, ka liesmas nāk laukā pa skursteņa augšu… :D

Paši skursteņslauķi iesaka sabērt zaļu kartupeļu mizas uz malkas padaudz :)

varbūt kāds varētu ieteikt ar ko labāk apstrādāt kamīnu gribās tādu matriālu kas vel pēc kurināšanas vismaz nedaudz saglabā siltumu . tagad man ir apšūts ar reģipsi bet ka jau teicu gribās to nomainīt pret ko labāku jautājums pret ko???????

Liec lietā loģisko izdomu! ;) Lai materiāls spētu saglabāt siltumu – tam ir jābūt ar inerci. Pa vienkāršo izsakoties, tam ir jābūt masīvam, lielam. Elementārākais, ko vari pats iedomāties – ķieģelis! Tikai būtu vēlams šo apbūvi tomēr uzticēt speciālistiem – citādi pastāv risks pārkarsēt to savu kamīna kurtuvi (ja no metāla). Un ieteicams izmantot šim nolūkam, protams, arī speciālus karstumizturīgos ķieģeļus.

man ir Jotul C31 BBE čuguna kamīna kurtuve ar stikla durvīm

- Apsildāmā platība: 130m².
- Nominālā jauda: 15kW.
- Maksimālā jauda 22kW.
- Malkas garums 50cm.
- Svars: 145kg.
- Degšanas ilgums: 9-11h.
- Konvekcijas kameras izmēri: A575mm x P735mm x G400mm.
- Izmēri kopā ar ierāmējumu: A620mm x P870mm x G400mm.
- Savienojuma caurules Ø: 160/180mm.
- Dūmvada izeja: virspusē.
es esmu viņu iebūvejis izstabas stūrī priekšā reģipsis aizmugurē vate ar foliju lai nekarsē sienas pa tukšo jo viena no sienām ir ārsiena . itkā viss ok bet iedomājos varbūt varu uzlabot ja udens apkurei ir akmulatori tad es gribētu panākt kaut ko līdzigu podiņa krāsnij kas lēnām atdziest

Mazliet nesapratu, kāpēc pieminēji ūdens apkuri un akumulatorus… ??

Kā jau teicu – teorētiski var šo krāsni apmūrēt ar ķieģeļiem, bet te noteikti ir vērts konsultēties ar kamīnu meistariem! Jo, šķiet, esmu lasījis, ja neievēro pareizus principus, tā metāla kurtuve var pārkarst, izdegt, pārplīst utt. Noteikti konsultējies ar speciālistiem!

Man pašam ir parastā, atsevišķi noliekamā Jotul krāsniņa. Es pavisam vienkārši esmu aiz tās salicis pārdesmit ķieģeļus krāvumā pie sienas. Primitīvi, bet tomēr kaut nedaudz lielāka siltummasa turpat pie krāsns, kurai uzsilt un pēc tam lēnām atdot siltumu.

tas bija domāts kā salīdzinājums protams ja es nemaldos ka tā tos sauc udens apkurē kas uzkrāj siltumu un pēc tam atdod

Sveiki. tatad jautajums sekojos. Dzivoklis 1mais stavs apmeram 1metru virs zemes ar pagrabu… Platiba 65 kvadraatmetri. planots vilkt tikai siltas gridas. kuras tiktu apsilditas ar centralapkures, kaminu kamina jauda varetu but 14kw.. vai sis variants darbojas . sakaraa ar to ka kamiins stradaa ar augstakaam temperaturam? kas butu jaievero? obligati jaliek baterija ? neesmu specialist zinasana loti minimali … tapec ludzu padalieties ar info. paldies !

Sveiks! Vai šis variants darbosies, tas būs atkarīgs tikai un vienīgi no tā, cik zinošu meistaru Tev izdosies atrast! Esmu blogā pie apkures temata ļoti daudz jau aprunājis šo jautājumu par kamīnu un siltajām grīdām. Pameklē, palasi, uzzināsi.
Protams, ka Tu nevarēsi laist kamīna uzvārīto ūdeni grīdās – līdz ar to ļoooti ir vēlams siltuma akumulators (nezinu, kāpēc Tu lieto terminu “baterija”). Citādi grīdās vienā brīdī sāks plūst pārāk karsts ūdens, kas var radīt nopietnas problēmas gan pašai grīdu sistēmai, gan, vēl trakāk, mājinieku veselībai! Ja zināšanas minimālas – obligāti jāmeklē labs meistars, un viņa ieteikto variantu/risinājumi ir vērts aprunāt vēl ar pāris zinātājiem, lai būtu drošs, ka viss būs korekti izdomāts. Lai veicas!

Tātad vakar runaju ar meistaru…. un vins izteica variantu ka nevajag (akumulacijas tvertni) vienkarshi pie kolektora katra pieseguma, uzliek temperaturas regulatoru, un tad atiecigi katra iztaba regule temperaturu … tada gadijuma grida paraak karst udens neiepludis nekad… un lai parejais silda karsto udeni boilerī….. vienkarsi ari neplanoju kurinaat vairaak ka maximums 4h diena … sakuma lai uzsilditu gridas pec tam tikai butiba lai noturetu temperaturu… tada ta ideja….

Tici manam padomam – aprunājies ar vēl vismaz 2-3 speciālistiem!!!

Es esmu attālināts teorētiķis, taču kaut kā ar nez kurām tur smadzenēm jūtu, ka Tavs kamīns tos grīdā esošos 30 litriņus ar ūdeni ātri vien uzvārīs. Un arī boileris Tev diezin vai būs diži lielāks par 120 litriem.

Līdz ar to ir viens jautājums – KUR Tava sistēma liks to kamīna sagatavoto +70-80 C° ūdeni pēc divām stundām, kad grīda un boileris to vairs pretī neņems?!? Grīdu sistēmā tīri tehniski baaaigi neieteicams ielaist to žaronu, jo tā sistēma tam nav paredzēta. Tātad – pastāv risks kaut ko uzspridzināt vai arī staigāt pa pannu… Esi uzmanīgs un lai Tev izdodas atrast īsto risinājumu!

Neesmu vel sagaidijis atbildi no meistara bet tad jautashu Jums.. atiecigi cik jūsuprāt lielu to akumulacijas tvertni man vajadzetu? lai man ta sistema neparvaritos? silta grida tad bus uz kadiem 45m2 tikai…… itka negribas likt radiatorus bet nu ja galigi chabigi itka varetu kapņu telpa izvilkt 2vas teiksim jo kapnju telpa nav apsildita un ziema tur ir diezgan auksti……

Beigu beigas Vis ir apdomats un nonacam pie secinajuma …. ka kamins nav vajadzigs un visa sistema tiks uzstadita pgrabaaa(kapec gan sakuma par to nedomajam) apsildis ari pagrabu tikai jautajums
…… http://www.econoterm.visikatli.lv/?gclid=CJW4g_7o87ACFdHJzAod4j7p0w
kas ir a so te katlu … vai vari personigi ko teikt ieteikt butu velams katls ar ilgu degshanas ilgumu ..

Ilgdegšanas katliem ir savi plusi, un ir arī mīnusi. Šādu ražojumu/nosaukumu redzu pirmo reizi. Building.lv forumā Inženiertīklu sadaļā ir daaaudz aprunāti visi šitie ilgdegšanas varianti – http://www.building.lv/forums/list/99/inzeniertikli . Lasi, izglītojies un beigās tiksi arī pie sava personīgā viedokļa!

Un starp citu – ja joprojām tēmē uz siltajām grīdām vien, tas, ka iekrāmēsi katlu pagrabā joprojām nemazina vajadzību pēc siltuma akumulatora! Un, ja tiek likts siltuma akumulators, tad tur ildegšanas krāsnis atkal īsti neder. Palasies gan šeit blogā pie apkures temata komentāriem, gan arī tajā Building.lv forumā – tur ir daaaudz viedokļu!

Gridas atkrita ,atveram dzivoklim delu gridu, a tur baigais barabas apaksa, tapec lai nebutu jachakarejas grida tik vannas istaba, koridora, un virtuve pagrabaaa un citas izstabas radiatori :) tad varbuut vnk likt parasto chuguna katlu un akumulatoru(var ari bez meistars izteicas nezinu cik vinsh labs) bet ka tu atkal ar to kurinashanu ? ik pa 3-5h japiemet ? un ja neliek akumulatoru ? atkal chiks no rita auksts :S To forumu izlasiju skersam tur 2 gudrinieki viens otru noliek un es jau godigi sabijos par to sveces , katlu efektivitati .. un lidz ar katru ari truba jadzen skursteni ….

Nūūū pag – kurināšanas biežums, puis, ir atkarīgs vistiešākajā veidā no tā, cik Tev labi nosiltināta māja!!! Teicami siltinātu māju tik pat labi var kurināt vienreiz diennaktī, bet šķūni nepiekurināsi pat nonstopā malku bāžot krāsnī…. Uz šo jautājumu atbildēt varēsi vien Tu pats, apzinoties, kā tad Tev tur ir ar to siltinājumu.

Siltuma akumulators, protams, dod to komfortu, ka nav jākurina tik bieži, bet tās, protams, ir arī papildus izmaksas. Jāizlemj Tev pašam.

Kas attiecas uz sveces tipa katliem – kā jau teicu, ir tiem gan plusi, gan mīnusi. Skursteņa stāvoklis, protams, arī jāizvērtē, vai tam “patiks” kvēpinātājkatls vai nē. Liec visus šitos faktorus kopā, apzinies izmaksas, un tad jau ātri vien sapratīsi – ko Tu vari pavilkt un ko nevari!

Jau sak likties ka Bushu apnicis :D bet nu ko labi Sodien mani ta viens pierunaja uz granulu Katlu
jautajums bus par specifisku katlu http://sbsiltumtehnika.lv/lv/precu-katalogs/pps-kostrzewa Konreti 25kw .. vai produkts ir labs ? atradu dazos forumos ka cilveki ir apmierinati .. gribetu zinaat ari jusu viedokli, Paldies . Dargs Prieks bet varbuut beigas labaaks variants jo var ievilkt ari apkuri augsheja dzivokli un tad ar irnieku runat par granulu pirkshanu tad varetu ari sanaak letak (Ertak)

Jānis: Ierakstīju Tev komentāru pašā apakšā! Te vairs nav vietas.

Tad nu arī padalīšos ar pieredzi par apkuri!
Tākā vienu māju esmu uzbūvejis šobrīd domāju par otru, energoefetīvu un maz resursus prasošu! Jāņa ideja par pašteci, kamīnkrāsni un siltuma akumulatoriem ir ļoti laba! Bet vai tiešām beigās tas sanāks, lai viss smuki funkcionē un reizē lēti, nezinu gan. Ja tiek domāts par malkas katlu tad viss ir labi ar vienu BET! Man personīgi atbaida doma iet kurināt malku katru dienu tīrīt kurtuvi un tā tālak. Kā jau iepriekš rakstīja cilvēki pāriet uz granulām. Jā, blakus ir savs mežs, bet parēķini cik stundas laika jātērē šo malku sagtavojot. Protams mežs ir jātīra bet malku var izmantot taču kamīnam vai kamīkrāsnij. Piekam, ja ir tikai malka tad to vajag diezgan daudz. Man laukos ir tikai malkas apkure un es zinu ko nozīmē gatavot malku. Vienu laiku kamēr esi jauns tas ir ok, bet ar laiku negribas iet mežā. Ok, to var arī nopirkt, bet tad jau arī granulas vairs nav tālu. Siltumsūknis ir ljoti laba, BET dārga lieta iesākuma un ja negribam būt atkarīgi tikai no LVenegro tad par to aizmirstam.
Man bija diezgan brutāls Grandeg katls ar lielu patēriņu.
Otrreiz notiekti neņemetu tādu kautvai tādēļ, ka katru nedēļu diezgan konkrēti bija jātīra un katlu māja beigās bija diezgan melna.
Esmu nonācis pie secinājuma ka jābūt kamīnam vai kamīnkrāsnij un ekonomiskam granulu katlam. Nekur tās granulas nepazudīs un ja ēka ir silta tad arī tas nemaz nav dārgi ņemot verā ka neesi piesiets pie skraidīšanas uz katlu. Nu ja bail tik ļoti ir tači tādi kur var kurināt arī malku ja nu iestājas kataklizma ar viņām.
Seit var lasīt par konkrēto piemēru. Domāju ka ar šo krāsni lieliski tiks apsildīta māja, bet ir viens mīnuss, darva katlā ja tas strādā vēsā režīmā.
http://gimenesmaja.blogspot.se/search/label/apkure
Sanāca tāds kā reklāmraksts, kas nebija mērķis, bet nu manā skatījumā ir jābūt robežai starp izmaksām un komfortu ikdienā.

Oi, es jau nu gan neesmu tāds eksperts, lai Tev tagad baigi precīzi ciparus sauktu un risinājumus ieteiktu! Es Tevi aicinu domāt rūpīgāk, meklēt vairāk viedokļus un izprast arī pašam visas šīs nianses!

Esmu dzirdējis, ka uz katru katla jaudas kilovatu teorētiski vajadzētu kādus 50-75 litrus ar ūdeni. Piemēram uz maniem 20 kW ieteica likt divas tonnas – būšot baigi efektīvi un labi. Es pats gan domāju likt labākajā gadījumā kādu tonnu, kas jebkurā gadījumā ir labāk nekā nekas. Tev tad arī varbūt jāliek kādi 700 – 1000 litri. Radiators klāt pie siltajām grīdām – tas varētu arī būt labs risinājums, kā noņemt lieko karstumu. Jāmeklē labs meistars un optimālākais risinājums!

NAV neiespējami izveidot siltās grīdas bez siltuma akumulatora, bet tas varētu būt stipri piņķerīgs process, kas var sanākt arī ne pārāk efektīvs… Tāpēc aicināju Tevi padomāt par to siltuma akumulatoru. Es te Apkures sadaļā iekš bloga esmu ierakstos un komentāros diezgan daudz par visu šito spriedelējis. Tad nu ņem izglītojies un mēģini uzķert domu un viedokli. Lai izdodas!

:D Tu nu gan te mētājies no viena varianta pie otra… Arī par granulu katliem esmu savu spriedelējumu ierakstījis te blogā, un par tiem vispārīgi daudz info ir arī iekš tā paša Building.lv foruma.
MANS viedoklis ir – man granulu katli vispār NEpatīk! Kaut vai tā iemesla dēļ vien, ka tādā parastu malku nevar kurināt (man ir savs mežs blakus). Un, kas zina, kā nākotnē ar granulām būs – varbūt paliks dārgākas, varbūt nevarēs dabūt, varbūt nejauši pagrabā beigsies, varbūt aizkavēsies piegāde – daudz variantu, kā rezultātā var sanākt palikt ar dārgu katlu un bez siltuma (daļēji teoretizēta demagoģija). Vēl arī piņķerīgāka tīrīšana, jācer, ka automātika nenojuks, jācer, ka degļa vieta ir no laba metāla utt. Plus pārdomā, vai Tev tilpuma ziņā pagrabā ir droša, sausa vieta pāris tonnām ar granulām! Ja malku var glabāt ārā zem nojumītes, tad granulas tur noteikti nevar turēt.
Lūk, tas viss ir MANS personīgais viedoklis, balstoties uz man būtiskajiem faktoriem!!!

Labdien!

Man ATMOS 21p granulnieks, katls, deglis, bunkurs, istabas vadības bloks. pa 2000Ls var salasīt. 4 ar pus tonnas šo sezon… māja padomju, gazbetona 120 kvm + pagrabs. iekšā 23 grādi, ieber septinus maisus, 2 nedeelas nenāc, aukstajā laikā 1 nedēla. nevajag ne papīru ne sērkociņu,, pavasarī un rudenī ekonomijas pēc kurinu kamīnu, pelnus no krāsns pa sezonu 2 reizes tik jātīra, degli tikai mazliet biežāk jātīra… ideāli,,, ja ir pašam daudz malkas, var pirkt dārgāku kombinēto katlu… cik dzirdēts, tiem kam kombinētie beigās paliek slinki un kurina tikai ar granulām….

Write a comment