Apkure ar kamīnu un siltā gaisa vadiem + energosistēmu konkurss

39

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apkure, Cits ... | Posted on 05-02-2011

Birkas:, , , , , , , ,

Pa šo laiku kopš pēdējā ieraksta ir sanācis visai daudz par apkures lietām apdomāties. Kā arī šodien paspriedām, ka ar to celtniecībai pieejamo līdzekļu apjomu ir visai ierobežoti plāni, tāpēc ir mazliet nostāja meklēt kaut kādas ekonomēšanas iespējas. Un pašreiz esmu “pieslēdzies” apkures izdomāšanas fāzei.

Diplomat_11Kamīnkrāsns apkure ar siltām grīdām = jau šaubos
Kaut kā tomēr sanācās domas galvā, ka tāda Bulgāru 300-400 Ls kamīnkrāsns ar centrālapkures pieslēgumu, siltām grīdām un visiem kontūriem, vārstiem, krāniem, kolektoriem, kaut kādu automātiku un iespējamu siltumakumulatoru varētu tomēr sanākt ievērojami lielākos ciparos, nekā gribētos… Nē, diemžēl konkrētus aprēķinus man nav izdevies dabūt, bet parunājoties ar cilvēku, kam ir siltās grīdas, palūkojot viņa sistemas sastāvdaļas un to izcenojumus, kopumā tur salasās oi oi oi cipars, turklāt kādam speciālistam to visu pa nopietno jāsaskrūvē kopā.
Un vēl beidzot sapratu no speciālistiem, ka – ja grib kamīnu izmantot kā galveno siltumavotu – kurtuvei ir jābūt no kārtīga čuguna vismaz 5mm, vēlams 8mm biezumā. Un tāda atsevišķi stāvošā kamīnkrāsns ar tik gruntīgu dzelzi jau vairs tik vienkārši nav dabūjama. Pa lēto neizšmaukt.

karst gaisa vadu shmaKamīnkrāsns apkure ar siltā gaisa vadiem = variants
Gan jau lasa arī kāds nezinātājs, tad pateikšu, ka kamīns ir bez stikla un durtiņām – kamīnkrāsns ir ar aizveramām durvīm. Tātad, es te uzgāju vienu speciālistu, aprunājos, pats apdomājos, parēķināju un nonācu pie domas, ka, iespējams, varbūt tomēr ir jātēmē uz apkuri ar siltā gaisa vadiem. Respektīvi, tiek izmantota apdarināta kamīnkrāsns (viņš ieteica šādu 18kW kurtuvi), virs kuras ir iebūvēts siltā gaisa kolektors, no kura ar ventilatora palīdzību siltais gaiss pa nopakotiem gofrēta metāla gaisa vadiem tiek izplatīts pa mājokli. Tā kā man bēniņi tukši, gaisa_vadi_6133gaisa vadus varētu izvietot tur, tikai man noteikti ir sajūta, ka ar to oriģinālo vati un folliju aukstajos bēniņos būs par maz – jāparūpējas par papildus siltinājumu.

Ieguvumi
+ Apkures sistēma ir elementāra un droša – nav nekādu ūdens caurļu utt.
+ Mazākas izmaksas, jo nevajag caurules, sūkņus, vārstus utt.
+ Apkure spēj droši darboties arī bezelektrības apstākļos
+ Ātra siltuma izplatīšanās pa telpām

Trūkumi
- Nav iespēju efektīvi uzsildīt siltummasu (grīdu?), līdz ar to biežāka kurināšana
- Aizdomas par sausu gaisu un fiziski sajūtamu siltā gaisa kustību
- Potenciāli lielākas problēmas ar putekļu cirkulāciju (vai filtrs līdzēs?)
- Jāizmanto nevis “stand-alone” krāsns, bet iebūvējamā kurtuve (gaumes jautājums)
- Ja gribētu arī sildīt ūdeni, uzreiz dārgāka kurtuve, sistēma sarežģās
- Siltais ūdens iegūstams ar elektrisko boileri (tāpat jau bij apsvērts, jo pašreiz tādu lietoju)

Izmaksas
dažādas 397Kā man komentē konkrēti atrastais kamīnu būvētājs, kas ar šo arodu nodarbojas jau 9us gadus, tad pēc aptuveniem aprēķiniem pilns apkures risinājums manā projektā varētu izmaksāt aptuveni 1700 Ls, kas ir ietverot kurtuvi, gaisa vadus un sastāvdaļas, sistēmas izveidi un arī nobeigumā paša kamīna apdari. Ne daudz, ne maz, bet tāds ir cipars. Man nelaba aizdoma, ka tas tomēr ir lētāk un vienkāršāk nekā sākotnēji iecerētā siltā grīda. Jā, pēdējā būtu efektīvāka siltumnoturības ziņā, bet nu – situācija jācenšas risināt atbilstoši iespējām.

Priecātos, ja kāds no lasītājiem vēl varētu papildināt šo plusu un mīnusu sarakstu ar kādu faktoru, ko neesmu ņēmis vērā! Paldies!

Varbūt jāsagādā saules kolektors? = Konkurss “Atjaunojamo energoresursu izmantošana mājsaimniecību sektorā”
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija izsludinājusi projektu konkursu, kura mērķis ir:

Oglekļa dioksīda emisiju samazināšana māj­saimniecību sektorā, atbalstot mikroģenerācijas siltumenerģijas vai elektro­enerģijas ražošanas tehnoloģisko iekārtu iegādi un uzstā­dīšanu dzīvojamai mājai, lai nodrošinātu siltumenerģijas vai elektroenerģijas ražošanu no atjaunojamiem energoresursiem un siltuma vai elektroenerģijas piegādi tikai mājsaimniecības vajadzībām.

klektorsLakoniski izsakoties, tu aprīko savu māju ar zaļiem, foršiem energorisinājumiem, un pēc tam dabū atpakaļ pusi no izmaksām, kas saistīas ar šo iekārtu iegādu un uzstādīšanu.
Kā man skaidroja zinātāji, arī malkas apkure skaitoties iederīga pie šiem atjaunojamajiem resursiem – palūkošu, kādi ir varianti iedabūt arī manu kamīnkrāsns apkuri šādā daļējā projektu finansējumā. Granulu kamīni jau arī laba lieta, bet nu tiem cipari gan pamatīgi.
Taču vel es nodomāju, ka būtu baaaigi svētīgi saņemties un izmanto iespēju, lai tiktu, piemēram, arī pie saules kolektora siltā ūdens apgādei. Tagad baigi būtu jāpapēta, kā tās solārās ūdens sistēmas darbojas, no kā sastāv un cik maksā. Nez, vai tas pats boileris, kas standartā iekļauts saules kolektora sistēmā, ziemā var arī ar elektrību ūdeni sildīt? Ja tā, tad tas būtu labi.

Ir kādam kāds info, cik viegli vai sarežģīti ir ar savu projektu iespraukties pie šī finansējuma? Un varbūt kāds jau ir nopētījis kādu feinu saules kolektoru sistēmu? Piebildīšu gan, ka šī projekta finansējuma izmantošanai ir noteikts sertficēto tehnikas piegādāju un uzstadītāju saraksts, kas apskatāms šai pat saitē apakšpusē.

Priecāšos par jebkādiem komentāriem! Paldies! :)

Comments (39)

Domāju, ka puse no saules kolektora sistēmas arī maksās vairāk nekā Tavs siltā gaisa apkures variants, nemaz nerunājot par tradicionālo lauku māju apkures variantu ar krāsni vai sildmūrīti. Pie nosacījuma, ja to pēdējo variantu var pats izveidot.

Saules kolektora komplekts 4iem cilvēkiem ar 300l boileri maksā ap 1200 Ls. Nezinu, cik uzstādīšanas izmaksas. Papēti cenas pirms izsaki neargumentētus spriedumus. Tradicionāla lauku māja nav 100m2 platībā ar tik atdalītām istabām – līdz ar to diemžēl klasiskā krāsns un tās sildmūrītis tīri fiziski ar tiešo siltuma izstarošanu telpā nespētu veikt nepieciešamās funkcijas.

Man ir 3 istabu māja 80m2 platībā. Pirms 6 gadiem nojaucu mājā 2 krāsnis un uzstādīju Francijā ražotu 18kw čuguna kamīnu (līdzīgs šim- http://www.kamins.lv/kamini-supra-beaurivage.html). Izvilku parastos gaisa vadus bez piespiedu ventilācijas. Māja iesilst 15-20 min laikā. Kurinu 1x dienā ap 3-4 st. Malkas patēriņš samazinājās uz pusi. Vienīgā problēma bija, kad uznāca lielāks sals: ja ap -15C kurināju 4-5 st, ja bija 25-30C sals- bija jākurina 2x dienā. Putekļus nejūtu- tik vien cik no malkas netīrumi pie kamīna.

Nu redz, man jau arī tā likās, ka ieliekot jaudīgu kamīnu var panākt labu efektu. Bet putekļu jautājums ir risināms ar filtriem.

Jautājums – kā Tev tie gaisa vadi iet? Caur telpām vai, piemēram, caur bēniņiem?
Kādus gaisa vadus izmantoji – tipiskos gofrētos ar vates pakojumu un follijas apdari?
Kāda diametra gaisa vadi Tev ir?
Un vai gaisa vads drīkst veidot 90 grādu pagriezienu uz leju? Tobiš, iet no krāsns uz augšu, tad aiziet horizontāli līdz vajadzīgajai telpai, un tad atkal krīt uz leju. Paldies Tev par komentāriem!!

Istabās griestu augsts ir 2.80, tādēļ piestiprināju gaisu vadus tieši pie griestiem un apšuvu ar reģipsi. Izmantoju parastos gofrētos gaisa vadus 120mm bez pakojuma. No kamīna laidu 2 vadus- uz virtuvi un vannas istabu. Virtuvē un guļamistabā durvis parasti stāv vaļa un gaisa cirkulācijai pietiek. Gaisa vads pie kurtuves iet uz augšu, tad 90 grādu lūkums, iet

sory… nojuka. tad taisnais gabals ap 3 m un 90 grādu pagrieziens ar izeju sienā uz virtuvi (uz leju nelaidu) un taisnā izeja uz vannas istabu. Tā kā mājā ir 2 suņi īpaši putekļu pieplūdi nejūtu ;) tāpat 2x nedēļā ir jāputekļusūcē viss

Hmm, parastos vadus? Bail nav, ka krāsns tuvumā tie varētu būt gana karsti un kaut ko aizsvilināt?

Tev virs kamīna ir tā saucamais karstā gaisa kolektors?

Un kā Tev šķiet, vai manā ēkas plānojumā ir reāli tādu pat apkures veidu izmantot, protams, kopā ar ventilatoru – http://salmiunmali.blogs.lv/files/2010/04/Telpu_plans.jpg ??

Strādāju ar kamīniem jau 15 gadus.
Ja gribi kamīna apkuri, tad:
1 – nežēlo naudu labai kurtuvei
2 – kamīna korpusu taisi tikai no akumulējošiem materialiem, telpās būs labāks mikroklimats. Korpusu taisot no reģiša un vates, vate pēc gadiem 5-10 t iedarbībā sak dalīties un nokļūst telpās. Tas pats attiecas uz sistēmu, kas attēlota bildē.
Starp citu kamīna būvi arī var attiecināt uz “atjaunojamo energoresursu izmantošanu mājsaimniecību sektorā”

1) Nevienu mirkli nav domāts uz šo taupīt! Laba 18kw kurtuve ar minimums 8mm biezu metāla čaulu – lai tā manta spētu normāli funkcionēt.
2) Jā, ir labi kaminu apdarināt ar siltumu akumulējošiem materiāliem, taču BEZ gaisa vadiem iztikt es toč netaisos, jo platība ir gana liela un ar tiešo kamīna siltumstarošanu vien iztikt NAV reāli. Vajag gaisa vadus ofic.
3) Jā, es jau to KPFI fondu arī skatos, taču vēl vairāk par to man ieinteresēja KPFI “Zema enerģijas patēriņa māju būves fonds”, kas ietver arī šo apkuri, bet ļauj arī māju būvēt ar līdz pat 65% līdzfinansējumu no ES. Tagad pētu.

Tā ari dara, ka taisa korpusu no akumulējošiem materiāliem un + vēl gaisa vadi. Ja ir iespējams, tad labāk iztikt bez ventilatora, tas rada pārāk lielu plūsmu un bez elektrības neiet.
No kurtuvēm labāk ņemt kādu no norvēģu ražotajām.

Kādu materiālu izmanto akumulācijai? Krāsns ķieģeļus?
Te piemēram ir pieminēti kaut kādi akumulācijas bloki – http://www.norvegukamini.lv/lv/catalogue/kamini/apkuressistemas/27878.html

Bez ventilatora aizdomas, ka pa 8m garu vadu gaiss pats īsti neaizies labi. Man jau liekas, ka ventilators nav nekāda baigā problēma. Elektrību autonomu arī var sarūpēt, ja vajag.

Jā, jā korpusu mūrē no ķieģeļiem. Paskatoties mājas projektu, man liekas, ka piespiedu ventilāciju nevajag. Ventilators rada ari pārāk lielu gaisa plūsmu telpā, putekļi vairāk lidos pa gaisu. Bet ja dikti gribas likt var. :)

Gaisa kamerā nevajag likt tās vates ar foliju, ja grib akumulaciju, jāļauk korpusam silt, tad ari pēc tam atdos siltumu.
Ja gribi konsultāciju sīkāk – zvani Raitim, viņš ir amatniecības kameras speciālists, kamīnus un krāsnis mūrē 20 gadus. 29241894

Jānis: Liels paldies par vērtīgām piebildēm!

Ja korpusu samures no kiegeliem un neliks ventilatoru,tad skatiess kas sanak-kiegeli uzkarst,pa gaisa vadiem pasplusma iet netik karsts gaiss un lidz pedejai istabai jau nu tochna buus remdens,taka sis ir garam.Un bez kolektora neiztikt.

Nelidos putekli pa gaisu,bet cirkules gaiss maju.Gaisa vadu izvadus monte griestos virs logiem,lai butu ventilacija labaka.Kiegelis jau noiets etaps-akumulacijas plaksnes un viss strada.

Manliekas ka rūpnieciski ražota bullerjan krāsns darīs tieši tās pašas kamīna funkcijas tikai maksās daudz mazāk un izskatīsies ne tik labi. Vēl viņai papildus var iemetināt “čūsku” ūdens sildīšanai. Labojiet ja kļūdos :)

Nekļūdies, tomēr ar ko tieši Bullerjans ir labāks par kamīnu? Izskats, patiesībā, mani baaaigi neuztrauc, jo pats ikdienā lietoju neiebūvējamo kamīnkrāsniņu, taču Bullerjanam NAV siltummasas apkārt. Protams, to var izbūvēt – esmu improvizētus variantus redzēt.

Vai kāds var nokomentēt, ar ko Bullerjans savā sniegumā / funkcionalitātē atšķiras no kamīna?

Cenas ziņā gan es neteiktu, ka šī krāsns ir lētāka par citām. Respektīvi, Bullerjans ar stiklu durtiņās maksā ap 500 Ls. Un siltummasai to tāpat ir jāiebūvē. Rūpnieciski ražota kamīna kurtuve laba ir dabūjama pa 450 Ls. Principā sanāk ļoti līdzīgi.

Jāni: nesaprotu īsti kas tā par siltummasu – bullerjanim apkārt ir trubas kuru galos var salikt tās pašas gofras un vadīt prom siltumu. Varbūt Tev taisnība es vienk nopirku lietotu lielo bullerjan pa 200ls tiesa bez stikla durvīm un man viņš strādā loti labi. Kurtuvei manuprāt ir daudz problēmas un izdevumi ar iebūvēšanu.

Edij, siltummasa ir fiziska masa (betons / ķieģeļi / akmeņu krāvums / un arī ūdens!! utt.), kas spēj sevī uzkrāt krāsns radīto siltumu, lai to pēc tam ilgākā laika termiņā spētu izstarot telpā.

Pirmais variants – tu uzkurini “pliku” metāla krāsni, tā pakarsē, izdeg, tad ātri atdziest un viss, siltums beidzies.
Otrais variants – tu uzkurini metāla krāsni, kas pareizi un samērīgi apmūrēta ar siltummasu (jebko no augstākminētā), tu krāsni kurini ilgāk, intensīvāk, tad metala krāsns izdeg un ātri atdziest. BET uzsilusī siltummasa vēl stundām ilgi turpinās tev telpā starot patīkamu siltumu.

Redzi atšķirību starp šiem diviem variantiem? :)

Es arī esmu atsevišķi noliktu krāšņu cienītājs. Nenoliedzami kurtuve pieprasa papildus čakari/izdevumus iebūvēšanā, taču iemūrējot to siltummasā, efekts ir tiešām ievērojami labāks/ilglaicīgāks nekā noliekot istabas stūrī “pliku” metāla krāsni. Starp citu, iesaku Tev pie sava Bullerjana smuki salikt ķieģelīšu krāvumu. Es tā izdarīju, aizmugurē aiz Jotulas saliku kādus 40-50 krāsns ķieģeļus – man subjektīvi liekas, ka par kapeiku labāks efekts ir. :)

Jāni: nesaprotu īsti kāda siltummasa būs tam kamīnam? Parasti viņiem apkārt liek kautkādu reģipsi. Vienkārši kraut ķieģelus arī neredzu baigo jēgu. Taisīt siltummūri vai iemetināt čūsku un likt akumulatoru – tad gan. Pats vienkāršākais variants neaizrauties ar mājas lielumu :) Man tēvam aptuveni 60m2 māju piesilda metāla kantaina krāsns un tērē ~1bluki dienā :)

Edij, jā, Tev taisnība – “parasti” tiešam liek reģipsi. Bet ja apdari taisa ar funkcionālu nozīmi nevis vizuālu, tad ir vērts apdomāt siltummasas nozīmi. Domāju, ka ap krāsni salikti/samūrēti ķieģeļi vai akmeņi var dot pāris papildus stundas siltumsajūtas jomā. Ne velti senie latvieši pa dienu ugunskurā izkarsēja akmeņus, un tad tos nesa iekšā mājoklī, lika pie gultas, lai būtu siltāk naktī. :)

Protams, ka būtiski neaizrauties ar mājas lielumu! :) Tāpēc jau man māja ir 100m2, kas ir uz pašas robežas, jo man ir divi bērni. Domāju, ka esmu radījis priekš sevis un savas ģimenes optimālāko mājas izmēra modeli.

M. – kā jau nupat minēju, man ir divi superīgi bērni. :)

Tev berni ir?

Sveiks,

kā tev īsit beidzās šis viss un kādsa ir atsauksmes…?
esmu tagad līdzīgā situācija :)

Sveiks!
Ja Tavs jautājums ir par KPFI, tad kā liecina viens no pēdējiem ierakstiem, tad es uz šo konkursu tomēr neiestartēju.
Citēšu pats sevi:

Neuzrakstīju tāpēc, ka līdz galam tā arī nesaskatīju tam 100% jēgu. Līdzfinansējums ir, bet tad viss jādara pa dārgo un oficiālo, turklāt pēc tam atskaites jāsniedz utt. Nolēmu labāk visu darīt uz savu galvu un pēc saviem ieskatiem un iespējām. Būs labi!

Tagad esmu bik noracies ar darbiem un “Lūšu Dravu”, attiecīgi par apkuri neesmu tā īsti domājis. Domāju, ka tas joprojām būs malkas katls ar siltām grīdām.

Sveiks,
laikam nepilnīgi izteicos :)

esmu situācijā, kad plānoju apkuri lauku mājai…

kāpēc atteicies no siltās gaisa plūsmas?

Sveiks!
Starp citu, tepat šajā bloga ierakstā jau izteicu man netīkamos trūkumus gaisa vadu apsildei: :)

- Nav iespēju efektīvi uzsildīt siltummasu (grīdu?), līdz ar to biežāka kurināšana
- Aizdomas par sausu gaisu un fiziski sajūtamu siltā gaisa kustību
- Potenciāli lielākas problēmas ar putekļu cirkulāciju (vai filtrs līdzēs?)
- Un viena papildus piebilde – krāsns beidz kurties, telpās “iestājas” vēsums, jo nav siltumatdeves elementu ar inerci.

Nu tas tavs konsultants par apkuri,Artis Počs, jau gan ir tāds vējagrābslis. Varbūt, ka tavai salmu mājai viņš der, bet dzīvē gan neko kvalitatīvu neprot uztaisīt. Nu pļāpa ne amata meistars.

Vai ar šo komentāru man būtu jāsaprot, ka es arī esmu vējagrābslis un mans projekts ir nereāls un dzīvē nederīgs?

Pret Tavu projektu man nekas nav iebilstams. Neesmu pilnībā iedziļinājies. Zinu tikai Arta poča darba “kvalitāti” , lielo izdomu un runas spējas. No tām arī ieteicu uzmanīties. Man ar viņu sanāca ļoti slikta pieredze. :(

Paldies Tev par ieteikumu! Būšu zināt!

Labdien. Gribu māju siltināt ar Bulerjan + gaisa vadiem. Man 250kvm. Vai kādam ir kas labs sanācis? Vai piesilda telpas un cik ilgi ir silts?

Kaspar, spēja piesildīt telpas ir un siltuma “ilgums” vistiešākajā veidā saistīts ar Tavas mājas siltumizolāciju. Bet par gaisa vadu plusiem un mīnusiem esam visai daudz jau sprieduši gan bloga ierakstos, gan arī komentāros.

Labdien Jāni! No 1970. gada siltumteniķis. Tikko sasaistīju granulas, sauli, grīdu apsildi, akkumulatoru u.t.t.
10 dienas, kad ieraudzīju un reāli sapratu cienīgu siltā gaisa apkuri dabā. 3 istabas 1. st. un 2 istabas 2. st. Kurina viegli sieviete līdz 30 gadiem. Jau gadus 10-15.
Grīdu apsilde atrisināta vienkārši un pamatīgi.

Sveicināti! Esmu uzbūvējis mājai otro stāvu un vēlos to apsildīt ar silto gaisu. Pirmajā stāvā man ir centrālā apkure un siltās grīdas. Ir doma mājas pirmajā stāvā uzmūrēt vecās malkas krāsns vietā ķieģeļu karkasu, kurā iebūvēt kaut ko līdzīgu pirts krāsnij un no tā ķieģeļu karkasa izvilkt uz otro stāvu siltā gaisa caurules. Otrais stāvs sastāvēs no četrām telpām.
Ko Jūs par to sakāt?

Labdien, Arti!
Es pats no domas par siltā gaisa apkuri atteicos tādēļ, ka šāds apkures princips diezgan intensīvi veicina putekļu cirkulāciju, ja reiz tiek izmantoti gaisa vadi un, iespējams, arī cirkulācijas ventilatori, lai nodrošinātu gana labu gaisa plūsmu. Noteikti jākonsultējas ar kādu speciālistu, kas mācēs paskaidrot, kā veidot “gaisa kasti” virs krāsns, lai silto gaisu savāktu un nodotu caurulēs. Bet risinājums nav neiespējams.

Ok. Paldies.

Dzīvoklis Rīgā 3 istabas,virtuve kopā ar dzīvojamo istabu,divkameru plastmasas logi,neteikšu,ka labi siltināta pirmskara māja.Platība ap 90m2 Gaisa vadi izvilkti pa griestiem,apšūti.Sezonā aiziet 3-4m3 malkas.Īpaši augstā ziemā piemetam kādu briketi.

Neesmu jutis ne papildus putekļus,ne sausu gaisu ne arī ar kādām citām problēmām neesmu saskāries šo 5 gadu laikā. Tā kā sieva ir diezgan alerģiska uz putekļiem un vispār gaisa tīrību,esmu pārliecināts,ka ja viss ir pareizi uztaisīts strāsti par putekļiem un sauso gaisu ir no sērijas par ”viena tante teica”.

Ja neesam mājās vairākas dienas ziemā temp.nereti ir +10 grādi,taču jau pēc ~ 3-4h var dabūt +16-18 grādus. Īsāk sakot man šī sitēma patīk labāk nekā vecākiem,kuriem ir klasiskais malkas katls pagrabā. Tam vajag 4-5x vairāk malku un tā pat ja nav mājās,lai māju sakurinātu vajag vismaz 6h

Šobrīd būvējam māju,gribu šo pašu sistēmu ielikt mājā sakombinējot kopā ar gaiss-ūdens apkuri,kurai gribu pieslēgt silto grīdu – 2gab wc,siltajam ūdenim un varbūt vēl koridorā,kur parasti slapjās drēbes (rudens-pavasaris) un apavi stāv.

Tēmai jau teju 10 gadi, bet par cik tai uzdūros varu izteikt savu komentāru un pieredzi (apkurei ~10gadi) par siltā gaisa apkuri.
2stāvu māja ar kopējo apkurināmo platību 150m2.
Kurtuve Jotul 18 (10gadu laikā ir mainīts tikai liesmas pretnazis). Mājas siltumizolācija laba, kurtuve izvietota 1stāvā aptuveni mājas centrā. Siltā gaisa kolektors iestrādāts bez siltuma akumolācijas materiāliem. Visi siltā gaisa vadi (siltināti) iet ar kāpumu pa starpstāviem , bez asiem līkumiem uz pārējām istabām. (Par to izbūvi tika jau domāts pašas mājas karkasa izbūves stadijā). Tādejādi saknē tika iznīcināta ventilatora nepieciešamība. Otrā stāva istabām un vannas istabai siltā gaisa izvadu galos ir istrādātas paštaisītas elektriskas klapes kuras pieslēgtas pie termoregulatora. Kā likums 2. stāvs vienmēr uzsilst ātrāk , tāpēc katrā istabā ir iespēja izvēlēties savu t. kad tā sasniegta klape aizveras un tādejādi rada lielāku siltā gaisa spiedienu uz pirmo stāvu. Māja uzsilst vienmērīgi un ātri. Vidēji sezonā tiek izkurināta 4-5,5 m3 malka. Šogad knapi 3m3 . Malkai ir ļoti liela nozīme – es izmantoju bērza serdeņus (blakusprodukts saplākšņa ražošanā) un tie žūst 2gadus, tikai tad tiek kurināti.
Putekļi – muļķības, iespējams pie vemtilatora izmatošanas tie būs. Mīnusi , ja ārā ilgi turas zem -15 (ir tādas ziemas bijušas) gaisa t histerēze starp vakaru un brīdi kad atgriežamies no darba sasniedz turpat 4-5 grādus, bet par cik pilna uzsilšana notiek ~30min laikā tā nav liela neērtība (pati kurināšana kā tāda nav. Pieliek kurtuvi pilnu, aizdedzina – ļauj tai uzkarst līdz max t , aiztaisa primārā gaisa pievadu, viss . kurtuve flammējot deg visu vakaru, vairāk tur malku neviens neliek, siltās ziemās kā bija šogad , liek tikai kādas 5pagales/kurbuļus ). Uz šo saiti uzdūros meklējot risinājumus par siltā gaisa apkuri tereasēm. Terasē būs kamīna kurtuve, un lai omulīgi ir arī tiem kuri sēž tālākajā stūrī gribu siltā gaisa vadus no izveidota kolektora pa zemi aizvadīt arī līdz turienei. šeit gan bez ventilatora neiztikt, bet par cik tā jau ir tikai izklaide ~10 vakariem sezonā , tad par ekonomiju domāts daudz netiek. Varbūt ir kāds ko līdzīgu veidojis .

Aizmirsu par izmaksām. Tēmas sākumā tika minētas kurtuves cenas ~400Ls un pilns projekts ap 1500Ls hmmm. Es ar kurtuvi pirku par Ls , bet tās cena (Jotul 18 vēl jo projām tiek ražota , jo atzīta kā viena no veiksmīgākajiem modeļiem šajā klasē ne tikai pie mums) vēl jo projām nav daudz mainījusies. Laba kurtuve jau pārsniegs augstāk minētās visa projekta izmaksas. (protams atkarīgs no apkurināmās platības, bet tika minēti 18kw , tātad ne zem 100m2) Savukārt metāla kurtuve kā primārā apkure izdegs un mainīs ģeometriju jau pēc pāris gadiem, siltuma akumolācija tām ar nekāda, kā arī pareizs degšanas process tajās reti kad ir izveidpta pareizi. Ja grib ekonomēt uz malku, nerviem un liekām kustībām ap kurtuvi, vislētāk to panākt nopērkot labu čuguna kurtuvi, labāk jau skandināvu. Tāds ir mans viedoklis.

Write a comment