Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apkure, Apmetums, Sienu konstrukcija | Posted on 23-01-2011
Birkas:Apkure, fibrolīta ārējā apdare, fibrolīts, kamīnkrāsns, siltās grīdas
Atkal sveicieni visiem, visiem mana bloga lasītājiem!
Proootams, pamatīgi atvainojos, ka ir sanākusi tik gara klusuma pauze šajā interneta vietnē, taču teikšu godīgi – man bija uznākusi vēlme paņemt tiešām pamatīgāku “atvaļinājumu” no visa šī pasākuma… 
Pa vasaru laikam sanāca psiholoģisks “perebors”, tāpēc sanāca iepauzēt ar drukāšanu un domāšanu ap šīm lietām. Turklāt arī darbu apjomi pieauguši, nākuši klāt jauni projekti, kas cerams palīdzēs jau finansiāli veiksmīgāk šo manu “hobiju” turpināt. Lai daudz veiksmes, izdomas un spēka visiem šajā gadā! Arī pats sev to novēlu, noteikti noderēs!
Fibrolīta apdare
Uhhh, viss šķiet tik ļoti aizmirsies, kas neatceros jau elementāras fizikas lietas vairs, tāpēc neņemiet ļaunā, ja mana “bzdingš” ideja šķitīs pilnīgs suņa murgs. A ko tauta domā, kāpēc salmu māju no ārpuses nevarētu ar fibrolīta plāksnēm “noskrūvēt”?
Karkass pēc būtības to pieļauj visai labi, funkcionāli tāda siena varētu būt daudz izturīgāka, stingrāka. Vienīgais jautajums, lūk, kā ir ar tā fibrolīta mitrumaizturēšanas spējām?
Speciālisti jau vēsta, ka fibrolītu var lietot arī ārējā apdarē. Ja to apmestu ar kārtīgu kaļķa apmetumu, man naivi šķiet, ka tas būtu tik pat spējīgs aizturēt mitrumu (ja ne pat labāk), kā mālu/smilšu apmetums? Virsma grubuļaina, gropjaina, nelielam apmetumam vajadzētu turēties, man šķiet. Izsakiet savas domas, varbūt esmu kaut ko kritisku piemirsies…
Kāpēc to apdomājos? Man šķiet, tas būtu ļoti ātrs variants, kā ārējo sienu padarīt stingru, drošu, izturīgu, arī grauzēju jautājums šķiet varētu būt mazāk aktuāls. Fibrolīta cena – no 2,80 Ls/m2, man fasādes platība – 102 m2… It kā nebūtu nemaz tik nežēlīgi dārgi.. No iekšpuses gan mierīgi varētu paķēpāties ar māla vai kaļķu apmetumu, jo tur nemaz fibrolītu pieskrūvēt nevarētu, jo nav karkasa pie kā.
Vai tas maz ir iespējams: kamīnkrāsns ar centrālapkures pieslēgumu + siltās grīdas
Iekš Building.lv foruma jau iemetu šādu jautājumu par apkuri, bet pārkopēšu to arī šeit.
Cik jums šķiet reāls variants iepirkt kamīnkrāsni ar centrālapkures pieslēgumu (piemēram, padsmit kW Skladowa Tehnika eksemplāru) un pie tās radiatoru vietā pieslēgt siltās grīdas? Vēlams, sistēma bez tonnīga siltumakumulatora, taču kontūrā varētu būt vieta kādam 100-200l kombinētajam boilerim.
Uzreiz saku – jā, zinu, radiatoros pa kontūru plūst +55 līdz +60°C, savukārt siltajās grīdās +27°C līdz +30°C. Bet tomēr varbūt tehnoloģiski ir iespēja ar kaut kādiem regulatoriem un tamlīdzīgi panākt, lai šāda sistēma darbotos? Tas varētu būt iespejams vai ir totāli garām variants?
Es vienkārši domāju, ja jau parasts malkas katls ar kombinēto boileri var šādu grīdu sistēmu darbināt, kāpēc gan kamīnkrāsns ar c/a pieslēgumu nevarētu? Ēka ir vienstāvu, apdzīvojamā platība ap 100m2.
Kā arī, ja te ir kāds siltumsistēmu inženieris, kas par cilvēcīgi paceļamu atlīdzību varētu šādu shēmu “uzzīmēt” jeb uzprojektēt, lai padod ziņu man (janislusis [at] inbox.lv)! Es tiešām gribētu vēl pa ziemas mēnešiem “sazīmēt” precīzu shēmu, lai vasarā to varētu īstenot.
P.S. Nē, bilde nav no tām svaigākajām – bildēta kaut kad novembrī, kad sniega ar bija gana daudz…
Gan šajā, gan arī radiatoru gadījumā jādomā, kur liksi lieko siltumu. Katla galā temperatūrai jābūt vismaz 80 grādu. Ir regulatori, kas nodrošina grīdās/radiatoros zemāku temperatūru, bet tad ir vai nu liekais siltums jāaizvada citur (akumulators) vai arī katlam/kamīnam jābūt aprīkotam ar automātisku slāpēšanas sistēmu, kas neļauj jamam sākt vārīties.
Par fibrolītu – var un labs variants, ka tikai biezums >=25mm. apmetums superīgi turēsies klāt, tikai:
* spraugas starp plāksnēm nāksies ar šķiedras audumu, jo tas tomēr temperatūras un vēja ietekmē staigās.
* vajadzēs relatīvi perfekti apšņikāt visas ķīpas, kas izlien uz āru no karkasa, jo tas gan nebūs smuki, ka tev tās plāksnes metīs vēderu.
* neatkarīgi no tā, kādā virzienā (H vai V) tās plāksnes liksi, jādomā, kā stiķēsi galus, jo tev jau karkass nav pierēķināts plāksnēm, kas nozīmē, ka lielākā daļa plākšņu satiksies pa vidu starp statņiem uz ķīpām. Un tas ir ļoti nestabils punkts, tur apmetums ātri plaisās un kritīs nost. Tur varēsi izmantot savu nu jau lieko saplāksni…
Par krāsni. Jau tev teicu, bet iemetīšu savu domu šeit: agrāk vai vēlāk (ja pieļausi šādu domu) tu sapratīsi, ka lētākais un prātīgākais risinājums ir DIVAS krāsnis – viena kamīnkrāsns, kura tev mājas sajūtai un papildus siltumam un otra, kas noslēpta tavā ūķī, sildīs tev ūdeni un grīdu.
Tu padomā. Es zinu, ka tev liekas, ka viena un megauniversāla lieta būs lētāk, bet:
* ja kaut kas notiek ar to vienu universālo (kas sarežģītām lietām nav retums), paliec bez siltuma vispār. tev tur daudz visādu regulatoru, kontrolieru vajadzēs, kas pirmo sistēmas atteici tikai pietuvinās.
* nu neticu, ka tu gribēsi visu laiku 6mēn. gadā kurināt un labi jutīsies pie kamīnkrāsns. Kamīnkrāsnīm turklāt ir savi mīnusi un īpašs resurss, kas nooteikti nav paredzēts lietošanai kā GALVENAIS mājas apsildes elements 24x30x6 gadā lietošanas reizēm (pie vienas iekurināšanas dienā). Tu tak gribi, lai tā krāsns kalpo tev ilgi? A tu uzprasi jebkuram kamīnkrāšņu tirgotājam (vai vēl labāk, ražotājam), cik kurināšanas ciklu ir tās resurss.
nu tas tā, īsumā
Kā to fibrolītu domā stiprināt?
Grauzējiem būs paradīze brīvajās šķirbās starp fibrolītu un ķīpām. Liec vien pa taisno uz salmiem to apmetumu, būs gan vienkārši, gan labi.
Nedomāju, ka vajag krāsns ierobežotāju, gan jau, kad kļūs siltāks, sapratīsi, ka malkas gana. Protams, zemo grādu sistēma sāks strādāt ātrāk, savukārt karstā, ja maz kurināsi, varbūt nemaz neieslēgsies.
Žurnālā redzēju reklāmu kautkādai krāsns kurtuvei, kas 1 kW dodot istabas gaisā, bet 8 kW – trubās.
Bildē virs krāsns (!) stāvēja laikam televizors (nu kautkāds liels ekrāns).
Vienstāv, tu laikam teorētiski runā par silto grīdu sistēmu. Es tādu lietoju praksē.
Ja ir mazjaudīga krāsniņa, tad mož arī var iztikt bez kontroles. Bet tad aukstākā laikā vienkārši nepietiks siltuma.
Nepiekrītu Ērikam par sistēmas nedrošību. Tad jau pilnīgi visās mājās būtu jāizvirza prasība dubultai apkures sistēmai. Tik skarbi jau arī pie mums pagaidām nav, lai tik traki būtu jāsaspringst.
Man jau liekas, ka šitas no ārpuses ir Tavs gadījums:
http://www.fibrolits.lv/page/risin/koka
Pastāsti labāk, kā Tev jumts pārcieš lielo sniegu. Es te skatos mūsu pusē (uz R no Ventas) no tā modernā šīfera sniegs brauc nost ta ka prieks! Tas gan pie 40-50 gr jumta slīpuma. Tas tomēr baigais pluss Tevis izvēlētam segumam. Pie Tava jumta slīpuma jau laikam gan viss sniegs stāv uz jumta, ne? Nekas sanāks “razvetka s bojom” konstrukcijas izturības pārbaudei. Mēs te metām no garažām sniegu nost un rēķinājām, ka būs kādi 80kg uz kv m.
O, paldies, saiti izpētīju – šitajā instrukcijā viss smalki paskaidrots par fibrolīta apmešanu. Nu jā, man jau kā dundukam likās, ka tur var pa vienkāršo, taču bez stūra profiliem, stiklšķiedras sietiem, gruntēšanas un nezcik apmetuma slāņiem neiztikt.. Laikam jau loģiski, ka tas viss vajadzīgs.
Neuzskatiet mani par bremzi, bet es neesmu pabijis tagad pie savas ēkas. Brālis gan ir vairākkārt bijis, domāju, ja būtu šaizes ar jumtu, būtu uzreiz pamanījis… Tā kā tfu, tfu, tfu, domāju tur viss ok. Kaut kad beidzot “jāaizslēpo” līdz ēkai palūrēties, kas notiek. Bet pārbaude jumtam būs tiešām bijusi ne pa jokam. Bet būs labi, es nešaubos, karkasu man pamatīgu vīri uzveidoja.
Cik saprotu, ne tikai par grīdām. Man pašam nav ne grīdas, ne radiatoru, tomēr esmu dzirdējis, ka grīdām vajag zemāku temperatūru (un tas arī loģiski, jo laukums ta atšķiras).
Tagad padomāju rūpīgāk. No krāsns puses jātaisa sistēma kā automobilim no motora puses, neskaitot pečku – neko nekur nelaiž, kamēr šķidruma temperatūra krāsnī nav sasniegusi kautkādus 90-100°C.
Aiz tā visa savukārt jāliek dalītājs, kurš strādā pēc principa – uz radiatoriem pa taisno, bet grīdām piejauc klāt tikai tik daudz, lai uzturētu iestādītu temperatūru starpību.
Par jumtu vari nesatraukties, man zem plēves salūza tikai 2 “spāres” ar 5×5 cm šķērsgriezumu un 3 m laidumu…
Vienstāv, kā jau es bloga ierakstā rakstīju – grīdām vajag max. +30 grādus – pilnīgi loģiski. Ir fiziski neveselīgi un nepatīkami staigā pa grīdām, kurās plūst +60 grādu ūdens.
Tapēc jau es prasīju, kā tehniski var tādu sistēmu uzzīmēt, lai no krāsns izejošie +70…80 grādi grīdu kontūrā kļūtu par +30 grādiem ?!? Vai ar no kontūra atpakaļ atnākušo atdzisušo ūdeni varētu pietikt, lai to karsto ieplūdi varētu atdzesēt līdz +30 grādiem? Jo mazliet spītīgi pagaidām gribu izvairīties no siltumakumulatora (nav kur nolikt īsti, nav finanses).
Radiatorus savā mājā neplānoju vispār, jo mēs ar vienu inženieri parēķinājām, ka labi radiatori un to sistēma izmaksā teju dārgāk kā siltās grīdas.
Tātad nekādu radiatoru Tev nebūs? Tad jāpietiek ar pirmo sistēmu un jākurina tik, lai neceltos virs 30. Var pat vispār neko netaisīt, tomēr Tavam katlam termostats būs vajadzīgs tāpat kā Tava auto motoram. Var, protams, braukt bez termostata (kolhoza šoferi viņus meta ārā, jo nebija antifrīza, toties bija krāns ar karstu ūdeni).
Nē, radiatorus plānojis neesmu – priekš kam, ja ir siltās grīdas un māja ar vienu stāvu.
Nūū Tu jau, protams, ļoti loģiski saki – jākurina, lai nepaceltos virs +30 grādiem, bet Tu tač pats saproti, ka 30 grādus var panākt samērā ātri… Un tad jau krāsns pat īsti izkurēties nedabūs, ja pareizi saprotu.
Tas ka vajadzēs termostatu, kaut kādus trijgaitniekus – par to šaubu nav, bet vienkārši gribētos atrast kādu zinošu specu, kas tiešam varētu uzzīmēt projektu, pēc kura tad šito visu varētu salikt.
Diez vai visas grīdas uzsildīsi tik ātri, bet, kad tas būs noticis, pieņemu, ka vismaz diennakti nekas vairs nebūs jādara. Patiešām nesaprotu šo liekā siltuma (?) problēmu.
Āā, nu tobiš sildam to sistēmu ar tiem pašiem +50…+60 grādiem kontūrā tik ilgi, kamēr iegūstam grīdās vajadzīgo temperatūru (kaut kādi grīdās sensori vai uz “tausti) un tad “slāpējam” krāsni nost, lai nesāk cepināt.
Pieņemsim, ka sākotnējā grīdas un katla temperatūra ir +15°C. Sākam kurināt. Termostats laiž šķidrumu tikai uz riņķi pa krāsni. Pēc uzsilšanas līdz 90°C sāk vērties termostats un, uzturot krāsnī tos pašus 90°C, sāk lēnām laist karsto klāt pie grīdu kontūrā cirkulējošajiem 15°C un grādu pa grādam silda grīdas masu. Kad šķiet, ka pietiek, pārtraucam kurināt.
Hmmm, izklausās pārsteidzoši vienkārši…
Nu paga, klasiski siltajai grīdai ir savs kolektors ar sūkni un vārstu, kurā iestati cik lielu temp gribi maukt grīdā, plus regulē plūsmas grīdas lokos (piem. ja dažāda garuma loki). Vot tad visa taa hevere arī regulē siltumu grīdā – reāli pa grīdu cirkulē viens un tas pats ūdens, kuram pa bišķim piejauc no karstās padeves (kurā ir dajebcik grādu) klāt tikai tik daudz, cik nepieciešams. Tā ka teorētiski ir jāsatraucās tikai par to, lai “karstā padeve” neuzvārās.
Nu bet par to jau arī ir jautājums – kur likt to “lieko” karstumu, kad krāsns jau ir pārāk ilgi kūrusies, un ja nav siltumakumulatora… Kā man te viens teica, visu laiku jau nevarēsi to ienākošo 60-70 grādu ūdeni atvēsināt ar no kontūra atpakaļnākošo, jo ar laiku arī tas sāks palikt silts… Bet nu tas laikam tad nozīmē, ka vnk ir sākumā uzmanīgi jāpēta, cik ilgi drīkst kurināt, lai sistēmai nesāk palikt par karstu. Vēl man saka, ka grīdas kontūrā 27-30 grādi tomēr esot par zemu un ka vāczemē tajā laižot pat 45 grādus (radiatoros parasti +55..+60). Nu ja jau tā pēc šodienas standartiem ir, tad jau varbūt nav tik traki tos mērenos no katla nākošos 50-60 grādus pašķaidīt ar atpakaļatnākušo, lai to grīdu pārāk neuzcepinātu.
Tieši tāpēc es gribētu atrast kādu siltumtehnikas specialistu, kas man par atlīdzību šito shēmu skaidri un precīzi uzzīmē, lai viss ir skaidrs, ko un cik daudz jāpērk utt. Vēl jau arī pašus kontūrus ļoti precīzi atbilstoši platībai un telpu izkārtojumam jāsarēķina pēc garumiem utt.
Praktiski es domāju, ka tās betona plāksnes siltumietilpība ir tik liela, ka ja pečka nebūs ar baisu jaudu, tad tā grīda spēs uzņemt to siltumu pietiekoši ātri, lai normāli kurinot tu pečku neuzvārītu. Protams te gan nevarēs runāt par to, ka komforta iegūšanai tu temp. grīdā pieskaņo siltuma zudumiem un līdz ar to uzturi konstantu temp. telpā – tev visu laiku grīdai jāfunkcionē kā “liekā” siltuma akumulatoram.
Man ir gan grīda, gan radiatori, gan akumulators (pārsvarā gan darbinās tikai grīda) un esmu novērojis, ka es 40kw katlu ar nepārāk sausu ozola malku sākot kurināt pie 15 grādiem sistēmā un darbinot tikai 120m2 grīdu, kas uzstādīta uz 35 grādiem varu panākt temp. celšanos akumulatorā tikai pēc pāris stundām, kas itkā ļautu uzskatīt, ka visu siltumu ir savākusi grīda. Protams nevaru izslēgt kautkādus saidefektus, kā piemēram, kautkādu cirkulāciju paštecē pa radiatoriem, tāpēc tavā gadījumā tāpat būtu visas šīs idejas jāapstiprina ar aprēķinu.
Ieteiktu tev vēl padomāt, kā nodrošināsi puslīdz komfortablu temperatūru boilerī – uzvārīt viņu līdz pečkas 80-90 grādiem arī itkā nebūtu prāta darbs.
Godīgi sakot, man arī liekas ka piesildīt 8 kubikmetrus ar betonu līdz +30 grādiem nebūt nav pāris stundu darbiņš, tāpēc gan jau tā sistēma tik ātri neuzvārītos. Toties, kad piesildītu to plāksni, tad varetu būt kā uz diennakti būtu foršs siltumkomforts.
Par boileri runājot – man te sakās, ka no tā kombinēta verķa pat īsti neesot jēgas, jo tā piekurināšanas sildīšana kopumā pret elektrisko sildīšanu ir visai niecīgā apjomā. Taču no otras puses – var jau turēt krāsns spēkus boilera sildīšanā vislaik atslēgtus, un pieslēgt tikai tad, kad nav elektrības boilera sildīšanai. (Protams, pie nosacījuma, ja ir elektrība cirkulācijas sūkņu darbināšanai (generators / akumulatori)).
Oi, nu vobšem es te murgojos jo pats neesmu baigi zinošs šai jomā… Gribu dabūt specu, kas no A līdz Z šito varetu izrēķināt un uzzīmēt pa sastāvdaļām, lai var aprēķināt sistēmas kopējās izveides izmaksas.
Kā tā – nav jēgas no kombinētā? Iedomājies – ir kombinētais ar tenu, piem, 1kw, siltummainis no krāsns ar jaudu 4kw. Krāsns nekuras, tens uzsildījis boileri. Tagad tu iekurini krāsni un ej dušā. Itkā loģiski taču, ka tagad notiekošajai boilera piesildei (plunčājoties izlaistais karstais ūdens aizstāts ar auksto) tiks izmantots 1/5 no el. enerģijas, atšķirībā no situācijas ja krāsns nekurtos, vai ne? Protams, ja pirms iešanas dušā krāsni neiekurināsi, tad nekā, tā ka viss atkarīgs no lietošanas “režīma”.
Es šādu motīvu vadīts, piemēram, arī uzliku boileri ar max garuma spirāli iekšā (šobrīd gan nenosaukšu parametrus) – gan lai panāktu max uzsildīšanas ātrumu gan lai el. mazāk izmanto.
Anyway – lai veicās un pieej ar vēsu prātu arī “speca” projektam. Man jau liekas, ka personīgi es esmu bišķi pārspīlējis ar visu apkuri un tā kā pārapdrošinājies, tā kā uztaisījis par sarežģītu, līdz ar to loģiski ka pārmaksājis.
Pašreiz man māja tikai uz elektrisko boileri dzīvojas – pagaidām neesmu saskāries ar situāciju, kad siltais ūdens aptrūktos. Ar ūdeni vispār kopumā rīkojamies ļoti taupīgi. Ok, protams, 3-4 cilvēki pēc kārtas dušā nav gājuši – tad gan noteikti beigtos. Lab, paštukos vēl un pameklēs specu. Paldies Tev Kārli par komentāriem!
Baigo sviestu jūs te esat sadzinuši.
Standarta biezuma betona grīdā nesatilpst tik daudz siltuma, lai varētu sildīties diennakti. Protams, te ir iesaistīti tādi parametri kā siltumizolācija un uzkarsēšanas temperatūra, bet nu idejiski.
Ja krāsns jauda ir adekvāta apkurināmajai platībai, iesaku neiecerēt sistēmu, kurā krāsns iet uz pilnu klapi ar cerību, ka grīdas uzņems visu siltumu. 100% būs situācijas, kad ņefiga neuzņems un tad tas siltums būs jābāž kaut kur citur vai jāslāpē katls.
Grīdās var, protams, laist 50 un 60 grādus, bet, sevišķi pie Jāņa iecerētā klona, grīdas temperatūra nebūs komfortabla, tas ir, grīda būs par karstu.
Visbeidzot par broileri. Man ir kombinētais, bet elektrisko sildīšanu izmantoju tikai ārkārtas gadījumos, jo tas uzreiz negatīvi un iespaidīgi ietekmē elektrības rēķinu. Jāņa gadījums gan ir citāds – viņš ir katlu (kamīnu) iecerējis istabā un vasarā diez vai gribēsies to kurināt siltā ūdens iegūšanai.
Vasara uzliks saules kolektoru
Kāda jēga teikt “neuzņems”? Nevajag likt ierobežojošus elementus visā ķēdē!
Tas būtu kā, ja automašīnā nebūtu gāzes pedāļa un “gāze” būtu pastāvīgi noregulēta uz pilnu, bet ātrumu mēs mainītu, braukšanas laikā variējot spiedienu uz bremzēm.
Vienstāv, ar siltajām grīdām tā nedara. Silto grīdu kolektori, vārsti un caurules nav paredzētas pastāvīgai augstu temperatūru uzņemšanai.
Te taču runāja par maksimums 30°C…
Kad man mašīnai notrūka gāzes trosīte, tad tieši tā arī izdarīju – piesēju to sviru fiksētā stāvoklī, kas daudz maz atbilda vēlamajiem apgriezieniem un ātrumam. Tiesa gan, pēc braukšanas pa šoseju iebraucot pilsētā, nācās stāties malā un “pārsieties” uz zemākiem apgriezieniem. Protams, ka nekāda “avene” jau tā nebija, bet izbraukāt nepieciešamos punktus un baigās vēl pašam tikt līdz servisa vecim sanāca.