Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Jumts, Sienu konstrukcija, Situācijas atskaite | Posted on 06-11-2010
Birkas:jumta kore, plēve, sienu iziemošana, skārda kore
Tik daudz darāmo un pieguruma, ka nebiju saņēmies te ievietot kādu info, kas tad sadarīts. Beidzot tas tiek izdarīts. 
Īsi un konkrēti.
Tātad, pirms divām nedēļām es apšuvu ar plēvi tās sienas daļas, kas visvairāk pakļautas lietus mitrumam. Visas saliktās ķīpas vēl neesmu nopakojis ar plēvi, bet pie tām par laimi lietus diži klāt netiek. 
Līdz ziemai izdarīšu. Izskatās vairāk vai mazāk labi, būs jāpāriet pāri ar skavām kārtīgāk. Zinu, ka man komentos sacīja, ka skavas vien neturēs – šito vēl palūkošu, apdomāšu.
Savukārt pagājušajā nedēļā beidzot attaisnoju bezkaunīgi ilgi aizņemtā 
celtniecības fēna (Edgar, paldies) esamību mana auto bagāžniekā. Beidzot mierīgi atradu, kur nopirkt pietrūkušo bituma lentu (Būvniecības ABC), un salīmēju to līdz galam uz kores. Un tad arī fiksi un smuki saliku virsū kores skārdu, ko, manuprāt, esmu pieskrūvējis pietiekami pamatigi. Izskatās glīti, man patīk. Un vēlreiz pārgāju 
četrāpus pāris pilnīgi visām jumta skrūvēm – dažas bija bik vaļīgas palikušas (domāju no staigāšanas) – pievilku kārtīgāk un miers mājās.
Tagad vēl vajadzētu saņemties un piebeigt sienu nopakošanu ar plēvi un arī pārkrāmēt iekšpusē ķīpas uz kāda paaugstinājuma, lai neguļ smiltīs. Tāds mazais rudens sagurums iestājies, plus, darāmo darbā ar netrūkst. Bet nu, ņemot vērā vasaras nonstop bliezienu, priekš manis šāda situācija iiir ok. Cīnamies!
Pēc manas saprašanas, ja zem šīfera ir kāda visuko daļēji aizturoša plēve, kori zem bleķa tieši nedrīkstēja hermetizēt. Ivars Brinkmanis forumā ir pat devis vēdatveres un jumta laukuma attiecību, vai ne 1/300?
Tāks, liekam pie malas visādus Ivarus un vienkārši paskaidro domu, kāpēc nevar hermetizēt?
Nevēdinās? Ņemot vērā, ka man ir vēdināmie nevis apdzīvoti bēniņi – baigi tas nesatrauc, jo tāpat tur viss vēdināsies. Tā membrāna jau nav gaisnecaurlaidīga.
Kondensāts? Zem šīfera diži daudz tas neradīsies, jo nav jau metāla jumts, turklāt bēniņi ir aukstie.
Toties – ja tur būtu atstāts vaļā, nešaubos, ka cīruļputenī tur sapūstu iekšā sniega vērpetes. Ir tā kā ir, un es domāju, ka būs labi.
Kāds jautās, kapēc vispār to plevi liku? Drošībai un pagaidu segumam – absolūti nenožēloju, ka uzliku! Vismaz ķīpas zem plēves jumta saglābu, jo tā šīferlikšana bik ievilkās.
Es negribētu būt to koku vietā, kas starp plēvi un šīferi…
Laukos uz visu ēku korēm bija tikai L veida bleķis.
Tiesa, to laiku šīferim bija drusku mazāks vilnis, savukārt jumta slīpums ap 45°. Kad nācās kādu loksni pārlikt, cietajā egles kārtī naglu bija gandrīz neiespējami iedzīt…
Tā nav plēve, tā pat nav pretkonsāta plēve, bet, ja nemaldos, difūzijas membrāna. Tai struktūra ir kā blīvam audumam.
Nedaudz tur sanāca pazaudēt sākotnējos mērķus, un vēlreiz nodrošināties. Sākotnēji tika izlemts uzlikt plēvi, jo zem kores, pa šifera viļņiem vējš parasti sapūš sausu sniegu, un no prakses- diezgan lielos apmēros. Bet tagad uzlikuši plēvi, pēc tam šīferi, tas iemesls kāpēc tika likta plēve tika novērsts saknē,aizkausējot kori ar lentu, aiztaisot arī vēdināšanu.
Personīgi man liekas. ka tā noslēgtā telpa starp šīferi un plēvi nav tik noslēgta, kā varētu likties.Galvenais bēniņus neuztaisīt hermētiskus. Bet plaši tiražētos, biedējošos priekštatus par to, kādā apjomā rodas kondensāts , šķiet ir laiks izvērtēt no skatu punkta- kam tas ir izdevīgi.
Un vēl jau jumta latojums ir horizontāls, un jumta galos pie vējdēļā (kas vēl nav uzlikts) jau arī notiek vēdināšanās. Tā kā viss pa mierīgo.
To jumta plēvi pie kores var atgriezt vaļā, lai vēdinās uz iekšu un bēniņu daļai abos galos vēdināmās lūciņas ar restītēm.
A apakšā logus ar vajadzētu taisīt ciet, jo tas izdaudzinātais putenis būs arī tur.
Jāni, viss ir izdarīts absolūti pareizi, cilvēki te jauc māti ar meitu. Kores vaļā turēšana attiecas TIKAI un vienīgi uz gaisnecaurlaidīgiem jumta segumiem-klasiski tas ir tas pats vecais valcētais bleķis, kas ir blīvs kā konservbundža. Tam tiešām obligāti korei jābūt vaļā, citādi mitrumam nav kur likties. Tā kā man pašam ir Ruukki jumts, zinu kā tas izskatās – viņiem kore ir vaļā, bet ar speciālu uzliku, tādu kā dubultatloku, un atkal tikai lai neputinātu to pašu sniegu un sānisku lietu iekšā. Šīfera gadījumā vispār latojums varētu neeksistēt un jumta ventilācija nav vajadzīga, jo šis segums nav hermētisks un mitrumam, ja tāds arī kaut kur rodas, nav problēmu pa lokšņu šķirbām tikt ārā. Un galu galā auksto bēniņu gadījumā kam tas jumta segums un latojums vispār būtu jāvēdina? No kurienes tur mitrums zem jumta seguma?
Sniegu pa kores caurumiem putina iekšā ka maz neliekas, tas ir simtreiz pārbaudīts un šīferim kore jāaizdarina obligāti! Vecās mājās vienkārši nebija materiālu lai to smuki paveiktu, tagad ir. Par to tavu šīferi nezinu, bet tas pats štrunta Ondulīns savām loksnēm speciāli piedāvā viļņotu blīvgumiju, kuru var ielikt starp kores etc. bleķi un šīfera loksni.
http://www.bmv.lv/index.php?zoomid=15470
Es varu tikai un vienīgi piekrist Viļņa sacītajam!
Bet nu pēc pāris gadiem jau var tiešam atgriezt vaļā plēvi zem latas un palūkoties, kā tā tur izskatās, pēc tam atkal salīmēt ar līmlentu veselu.
“ar ventilācijas atverēm” tā Ondulīne…
Varbūt pēc pāris gadiem nekait kokā caur plēvi iedurt mitruma mērītāju:
http://www.conrad.de/ce/de/FastSearch.html?search=holz+feuchte
Protams, jebkura runa par jumta ventilāciju atkrīt, ja to nodrošina bēniņos – kā agrāk – aukstie bēniņi un abos galos vēdlodziņi vaļā, tad nevajag kori virināt nevienam jumta segumam. Tā ņemšanās ar spraugām un aplīstējumu jau ir tikai tad, ja ir savietotais jumts ar siltu mansardu.
Interesanti, kā tad nodrošina vēdināšanu 4-slīpu jumtam no bleķa?
Interesanti, kā tad nodrošina vēdināšanu 4-slīpu jumtam no bleķa?
Jumta segumā, tuvu pie augšas, iestrādā tā saucamās “sēnes”. Tāds skurstenītis ar cepuri. Un lieto viņas ne tikai skārda gadījumā, bet visur, kur vajadzīga vēdināma kore.
Man viens jautājums par citu tēmu…Nē par to pašu. Cik nopietni siltumnoturība atšķiras salmu ķīpu mājām un salmu, māla kleķa mājām ?
Siltumnoturība gandrīz lineāra ar materiāla blīvumu. Jo blīvāks un smagāks materiāls, jo mazāk tajā nekustīga gaisa poru, jo sliktāk tas izolēs. Domāju salmu ķīpas un kleķa mājas nav pat salīdzināmas. Kleķis takš blīvs un smags kā mūris, salmi jau tur kalpo tikai kā armatūra.
Jā, Vilnis jau pasteidzās un atbildēja. Tieši tā – jo poraināks materiāls un jo vairāk tajā nekustīga gaisa, jo labāks siltumizolators tas ir. Kleķa sienu tad būtu jātaisa nu baaaigi biezu, lai tā būtu tik pat līdzvērtīga. Un cik redzēts, vispār samana / kleķa mājas būvēt ir baaaaigais fiziskais darbs, jo to mālu/salmu masu jāuzmaisa un tad vēl kārtīgi jāsablīvē iekš tās sienas konstrukcijas. Tad jau salmu klucīšu likšana tāda “lafa” vien ir.
Vai pastāv kaut kāds veids, kā sakrāmēt to kleķi tā, lai viņš veidotu pēc struktūras ko līdzīgu fibrolītam,skaidbetonam ? …ko mporainu ?
Cik atceros tad par salmu siltumnoturība tika pielīdzināta eko vatei, bet parasta ķieģeļu mūra attiecība pret parasto vati bija 10 cm vates pret 1,7 metri mūra. Laikam parasti kaudzē sakrāmēti salmi ar māliem īpaši no mūra sienas, pēc siltumnoturības, neatšķirsies ? man galvā, intuitīvi, loģiski veidojas drausmīga atšķirība.
Maisi to māla/salmu attiecību, kādu labpatīk, taču uzreiz talāk jau skaties, kā ir no konstrukcijas nestspējas viedokļa?! Jo vairāk salmu iekš tās māla pļeckas, jo vieglāk tam pasākumam sienā izgāzties uz vienu vai otru pusi. Salmu ķīpas vismaz ir klucīši. A īsts samans atkal jau ir kā mūrjava, bet salmi pilda armatūras/šķiedru funkcijas.
Par labāko javu priekš cordwood, iespējams, pat viendabīgai mūrēšanai (bez atsevišķa siltumizolācijas slāņa vidū) esmu iecerējis:
1) iespējami smalkākā keramzīta frakcija (vislabāk drumstalas jeb “šlaka”);
2) kaļķis;
3) varbūt tādā var iemaisīt arī pa īsam salmam armatūrai.
Vienstāv, Tu to perlītu kā pildvielu nemēģināji meklēt/cenu noskaidrot? Imo diez neizmanto kā pildvielu mūrjavām?
Nezinu, kāds īsti izskatās un ar ko atšķiras no vermikulīta, bet kā beramo izolāciju tos izmanto abus.
Google uz “perlite mortar” atmet gana daudz.
Forumā minētais silja.biz piedāvājums 15.38Ls/200litri ir reizes 4 lētāk kā vermikulīts treknajos gados (17Ls/50litri). Konkrēti interesējies gan vēl neesmu, bet gribētos kādu maisu paņemt kaut vai pačamdīt.
interesants blogs par salmu teemu: http://cedar-ridge-farm.blogspot.com/
Sānings… labāk pievienojos reklāmai “plastmasa nepievelk”…
http://forums.delfi.lv/read.php?f=15&i=142040&t=142040
Par kori. Kāpēc viņu vajadzēja līmēt ciet? Manuprāt ar skārda kori pilnīgi pietiek, lai nodrošinātu mitruma neiekļūšanu konstrukcijā.
Cienītais lasītāj – esi tik labs un vienkārši palasies tepat augstāk komentārus no sākuma – tur jau ir atbilde uz Tavu jautājumu!
Bet īsi vau arī atbildēt vēlreiz – tāpēc, lai smalko sniegu neieputina konstrukcijā.
Izejot no Jura Birša pareizu jumtu koncepcijām, Jāņa jumtam redzu 2 trūkumus:
1) Virs pēves nav līstu spāru garenvirzienā, kamdēļ var būt traucēta ne tikai putekļveida sniega nošļūkšana, bet arī vēdināšanas plūsma virs plēves;
2) protams, kores ventilācijas trūkums. Kautkas līdzīgs aaaa minētām Ondulīnes starplikām būtu ideāls, tiesa, vai tik Līnei nebija vecā šifera solis, kamēr jaunajam – lielāks.
Citstarp Biršs būvinženieriem ir mācījis tā: pēc sniedziņa uzsnigšanas braucam pa ciematu un pētam kores. Ja nav sēņu vai melna svītra zem kores pārsedzes, bet vienmērīgs sniedziņa klājums, varam klauvēt pie durvīm un piedāvāt jumta pārbūves pakalpojumus…
Nu nevajag šīferim vertikālās līstes. PLakanajam Ruukki profilam vertikālās līstes ir 10-12mm plānas, kas tāpat kopā ir mazāka ventilācijas telpa kā šīfera viļņi. Šīferis un citi profilētie jumta segumi ir īpašs gadījums – nevar kores salīdzināt. Par plēvi – plēvi nekādā gadījumā nedrīkst nostiept, plēvi jāliek ar ieliekumiem, cik lieliem precīzi neatceros, bet lai starp spārēm būtu ar aci skaidri saskatāms vēders, tad arī pulverveida sniega un kondensāta notecēšana nebūs traucēta.
Par melno svītru nesapratu – es teiktu otrādi – ja ir melna svītra sniega laikā pie kores, es klauvētu un piedāvātu pārbūvēt jumta siltinājumu, jo normāli nosiltinātam jumtam – ar vai bez kors ventilācijas nekur nekas nekūst uz jumta.
Es nevarētu teikt, ka piekrītu visam, ko no Birša gadījies dzirdēt.
Piemēram, ka pat aukstajos bēniņos vajag vēja plēvi, lai vēdināšana notiktu šaurā zonā aiz plēves, nevis caur visu bēniņu tilpumu.
Arī, ka zem jebkura seguma, kas nav monolīts (100% tvaika necaurlaidīgs), vajag tvaiku nelaidošu plēvi. Ražotāji tā nezīmē, un, piemēram, Vācijā to arī nevajagot, bet Latvijā gan.
Tāpat arī viņš līdzīgi Jānim lielu uzmanību pievērš tam putekļveida sniegam. Kamēr es savos bēniņos kupenas nieieraudzīšu, laikam nenoticēšu…
Aukstajos bēniņos plēvi man arī domāt galīgi nevajag. Jāņa gadījums citāds, tur plēve kā papildus drošība, turklāt tā ir pretkondensāta plēve, kas īstenībā ir pilnīgi tvaik/gais-caurlaidīga. Lai gan mistika, kad man mājai bija plēve, bet jumts vēl tikai puse, uznāca baisākais gāziens, ka zeme rīb. Pārsteidzoši, bet iekšā nekur nekas pat nepilēja, viss sauss.
Es, piemēram, pretkondensāta plēvē izgriezu korē pāris cm platu spraugu, vieni teica, ka vajag, citi, ka nē, bet loģika saka, ka ja tur nav vaļā, zem plēves ventilācija nenotiek, tipa, ja siltinājumā ir kāds mitrums, tam nav kur likties. Galu galā jau viņš tomēr kaut pa apakšu ārā tiek, bet noteikti krietni lēnāk kā tad, ja korē plēve ir pārgriezta. Man gan kore ir vaļā, ja kore ir ciet, tad tam lielas jēgas nav.
Man nekad nav bijusi, bet pretkondensāta plēves (kuras pamatne var būt gan caurumaina, gan monolīta) virsma ir, cik saprotu, ar kautkādām pūciņām, kuras atgrūž ūdeni (tipa ir taukainas) tik spēcīgi, ka šis nekondensējas pat zem rasas punkta?
Tās plēves ir diezgan savdabīgs materiāls. Diena , divas lietū, vēl nekas…bet pēc kāda laika viņa izskatās kā samircis audums, kuram lēnām pil cauri. Izžūst, un atkal viss ok.
Cik atceros par tām pūciņām, tās bija jāliek uz leju, vai uz iekšu, tobiš uz telpu, kurā rodas kondensāts. …un tad tās pūciņas savāc mitrumu un dabon viņu plēves otrā pusē ārā, uz plēves taukainās, slidenās puses ārpusē, pa kuru tālāk mitrums notek lejā….
Kā putenis?
Neesmu bijis savā būvgabalā. Šamējais ir 8km attāluma no manas pašreizējās dzīvesvietas. Bet ja godīgi – es biju domājis, ka tā vētra būs nopietnāka – bet man te Lielvārdē varētu teikt, ka nekas nav bijis. Labi ja 5-10 cm uzsniguši. Tā kā viss pa mierīgo.
Brīvdienās aizbraukšu palūrēt, kā tur izskatās viss, uzņems kādu bildi ar.
Svarīgi nolāpstot sniegu ap ķīpām, pirms sācis kust, bet sīkumi paši sublimēsies.
Kas tā par bituma lentu, man vajag horizontāliem brandmūriem kaut ko uzlimēt. Tā ir ar līmes slāni un noplēšamu plēvi, nevis karsējama?
Tā ir bituma lenta, kuru jālīmē karsējot – citādāk tā neturēsies, jo īpaši šādā vēsā laikā. Uz bituma ir plēvīte, kuru nost neplēš, jo karsējot tā “sadeg” un izkūst. Laba manta – man patika ar to darboties.
Un piesvilināt var ar celtniecības fenu?
Jā, tieši tā – ar celtniecības fēnu. Protams, vajadzīgi cimdi, citādi rokas apsvilināsi un nosmērēsi ar bitumu.