Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apmetums, Sienu konstrukcija | Posted on 14-09-2010
Birkas:cokola apdare, kaļķa apmetums, līmjava, māla apmetums, mašīnapmetums, skārda lāsenis
Līmjavas apmetums uz pamatu cokola
Šodien pamanījos kādu laiku pavadīt būvvietā, līdz ar to noeksperimentēju ar pamatu cokola apmešanu. Man būtiski ir pasargāt putuplastu no saules UV staru iedarbības, tāpēc meklēju variantus, kā šo pamatu siltinājumu apmest. Tā kā nez ar kādu klasisko dekoratīvo “biezpiena” klāšanu nodarboties neplānoju, ņēmu gluži vienkāršu līmjavu, kuru standartā paredzēts ķellēt virsū uz putuplasta un uz kuras pēc tam parasti līmē apmetuma sietu (ProContact). Ņēmām ar sievu divatā un vienu 25 kg maisu izķellējām gandrīz pa vienu pamatu cokola plakni. Sākumā gribējām smalki, gludi, bez rievām, bet tad sapratām, ka nav tik vienkārši. Prakse, prakse vajadzīga. Ķellējām kā mācējām, rieviņas pēc tam pieslīpēs ar smilšpapīru. Ļausim sacietēt un tad pabakstīšu ar pirkstu, lai saprastu, cik tas slānis ir izturīgs. Iespējams, būs vēl jāuzklāj kādu grunti vai krāsu, lai tā java neuzsūc mitrumu. Ja tas viss izdosies – būs sanācis lēti, vienkārši un, galvenais, funkcionāli.
Lāsenis
Vēl manu prātu ik pa brīdim nodarbina lāsenis – tā detaļa, ko liek starp pamatu cokolu un apmetuma apakšdaļu. Teiksim tā, apzinos, ka to lāseni, ticams, vajadzēja uzstellēt pirms salmu ķīpu uzkrāmēšanas, bet nu – situācija ir tāda, kāda tā ir, attiecīgi cenšos izdomāt, kāds varētu būt lāseņa profils tagadējā situācijā. Draugs Kaspars man uzzīmēja aptuveni šādu variantu, kādu varat aplūkot tepat bildē. It kā liekas neslikts variants, var piestiprināt arī pēc salmu ķīpu uzlikšanas un funkcionāli it kā arī pilda savus uzdevumus. Vai kāds var sniegt kādu viedokli vai labāku ieteikumu?
Plus, būs jāaptramda visus zināmos skārda detaļu kantorus ar cenu aptauju. Viens cipars man jau ir zināms par šitādu detaļu izgatavošanu no 2mm skārda (ap 170 Ls un plānāks skārds tur nav), bet gribētos cerēt, ka kāds skārdkantoris varētu arī ko zemāku piedāvāt.
Sienu apmetuma diskusija
Man ar lasītājiem jau tepat komentāros aizsākās diskusija par salmu sienu apmetuma tematu. Vilnis jautāja, kāpēc vispār izvēlos tik nepārliecinošo un cimperlīgo mālu, ja kaļķim ir daudz vairāk labo īpašību. Nevaru nepiekrist, tāpēc iekš bulding.lv foruma izveidoju veselu sarunu tematu, kur tad nu ir iebiruši dažādi komentāri un viedokļi. Arī pats vēl palasījos savas salmu būvniecības grāmatas. Izsecināju, ka mālu parasti izmanto tāpēc, ka tas ir lēts un viegli pieejams, bet čakars un rūpes ar to ir nešaubīgi lielāks. Tā kā man šogad ar laika resursiem līdz ziemai sāk palikt aizvien bēdīgāk, ļoti nopietni apsveru iespējamību ārpusi apmest ar mašīnapmetumu – turklāt kaļķa. Respektīvi, izmantot profesionālu iekārtu, lai to sienu ātri dienas divu laikā apmestu un varētu pēc tam mierīgu sirdi nesatraukties, vai rudens lietavas / ziemas sniegi nedara pāri manām neapmestajām sienām. Palasiet, lūdzu, arī jūs building.lv forumā redzamo diskusiju un izsakiet savu viedokli.
Piebilde – tiem, kas satraucas, ka mana projekta nosaukumā tacu ir minēti māli, saku – satraukumam nav pamata, jo kā minimums iekšsienas gan man gribētos no māliem veidot, un ir doma arī apsildāmo klonu no šī patīkamās krāsas materiāla uzveidot.
A fiblolītu pa ārpusi neesi iedomājies/padomājis/rēķinājis? To ar māliem vai ko citu būtu daudz vieglāk apsmērēt.
Līmjavu vajadzētu piesegt no saules lai neizžūst tik ātri ūdens. Rīt aplaisti gan.
Ar fibrolītu visu ēku nosegt no āras? :O Man domāt, pat rēķināt nevajag, lai saprastu, ka tas ir vnk baisais cipars. Fibrolīts ir tiešām labs materiāls, bet ne jau tādā apjomā uz manu ekono-mājas projektu.
Paldies par atgādinājumu attiecībā uz līmjavas aplaistīšanu!
Kas attiecas uz skārdu – nu tā kompānija, kurā man pa blatu draugs varētu šitādu lāseni uzveidot, nodarbojas ar nopietnu iekārtu izgatavošanu un plānāks viņiem vnk nav…
Bet nu vismaz lāsenis uz trim gadu simtiem…
Ok, ok, vēl jau jāpameklē citus variantus ar.
2mm! Tas nu gan ir “skārds” … Jumta segumam skārds ir pusmilimetru biezs.
Ogrē pie lielā, patukšā lielveikala ir skārdnieku darbnīca. Garāmbraucot iekāp, aprunājies.
Ar smilšpapīru noslīpēt līmjavu varētu būt pagrūti. Drīzāk pārējām plaknēm pamēģini pēc uzklāšanas, kad līme jau sāk cietēt, pārlaist pāri ar rīvdēli, kā apmetumam. Neesmu uz līmjavas mēģinājis, bet varbūt izdodas
Es skārda izstrādājumus ņēmu no skardanams.lv – nevajadzēja daudz, tāpēc cenas īpaši nepētīju. Noteku sistēmas gan bija lētāk, kā veikalos.
Tiiko kkur redzeju ka lietotas palodzes tirgo 50 cm platumaa bet nevaru atruma atrast un negribu ari ilgak meklee. Padomaa ko no vinjam var uztaisiit.
Līmjavu droši vari klāt vairākās kārtās un vilkšanas nelīdzenumus parasti likvidē ar rīvdēli – pēc apmēram pāris stundām, kad apmetums jau saķ cietēt, to rīvē ar putuplasta vai švammes rīvdēli, konkrēti ar kuru, nezinu, parasto kaļķa/cementa apmetumu esmu rīvējis ar parasto plastmasas rīvdēli, to iepriekš samitrinot, sanāk ļoti smuki, nelīdzenumi pazūd. Līmjavai jau droši vien kārtiņa plāna, līdz ar to varbūt rīvēt nav tik viegli.
Nestādos priekšā tādu “skārdu”, bail iedomāties cik viens metrs šitāda lāseņa svērs.
2mm bleķi Tu vispār esi turējis rokās? Tas nav skārds bet monolīts dzelzsgabals
Jā, par rīvdēli man ar kaut kādā brīdī nāca apskaidrība…
Nākamreiz būs jāpamēģina.
Jau teicu, ka meklēšu arī vienkāršākus variantus.
A par to “skārdu” – nepiesieties…
Par rīvdēļiem utml Aleksandram bija vesela zinātne. Kautkam bija vajadzīgs rupjš, bet kautkam – ideāli gluds, nelīpošs no teflona!
Līdz tam vēl tiksim!
Vispirms sienas jāsastellē!
Pats vēl apskatījis neesmu, bet jau domāju, ka tā varētu būt – tur, kur ir putuplasta savienojuma vietas zem šitās līmjavas, tajās vietās līmjava ir ieplaisājusi. Nūū, nekā pārsteidzoša, jo tas putuplasts jau tomēr staigā temperatūras svārstību rezultātā. Loģiski saprotu, ka bez sieta laikam tomēr neiztikt.