Ķīpu prese un pirmās ķīpas sienā

9

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Sienu konstrukcija, Situācijas atskaite | Posted on 10-09-2010

Birkas:, , , , ,

Visa diena darbos
Šodien pavadīju visai garu dienu savā buvvietā no 9iem rīta līdz 21iem vakarā. Padarīju gan visādus sīkumus, gan arī pāris visai nopietnas lietas. Vispirms nogāju ar bitumena mastiku vēlreiz pāri pamatu hidroizolācijai ap vainagsijām, kā arī savam naivajam sirdsmieram noķellēju ar šo bituma šokolādi arī skrūves, ar kurām vainagsijas pie betona piestiprinātas. Doma it kā, lai neveido kondensātu un nerūsē tik ļoti…. :)

Ķīpu prese ar efektu
SNC00199SNC00198Uzmeistaroju ķīpu presi, ar kuras palīdzību ķīpas sablīvēt ciešāk – jūtos makten gandarīts par šito kociņkonstrukciju, kas, tfu, tfu, tfu, vismaz pagaidām pēc pāris ķīpu sapresēšanas joprojām turās kopā. :D Presēšana notiek ar paša svaru un sviru. Darbojas pietiekami labi, jo ķīpas var saspiest ciešāk pat par 5-10cm, kas nav maz. Uhh, baigā ņemšanās ar pārsiešanu vienīgi, bet nu – ciešas ķīpas tomēr ir tā vērtas, lai ar šitādu aparātu padarbotos. Rīt, šķiet, jānopērk normālāks špagata striķis tepat vietējā bodē, jo vakar K-Rautā nopirktais niknākais PP striķelis izrādās tievāks un švakāks par oriģinālo ķīpu zilo PP auklu.

Uzbrukā sienu likšanas procesam
SNC00201SNC00200Kad prese bija gatava un bitumena mastika apžuvusi, ar prieku devos uzbrukumā sienas veidošanas procesam. Uuun prieks pamazām plaka, jo tas NAV tik vienkārši kā gribētos. Sāku no stūra. Sapratu, ka slīpie karkasa atgāžņi ir vienkārši “pain in the ass”, jo nav iespējams vienlaicīgi ieslidināt gropē slīpu atgāzni un tai pat laikā spiest ķīpu uz leju virsū uz durkļiem. Kā durkļus izmantoju līdz ar kokmateriāliem atvestos starpliku kociņus. Tie ir pietiekami stingri. Asināju ar jauno Fiskara cirvi – ūber štruments. Pa starpām durkļu starplikām, kā redzams bildē, sabēru keramzītu. Izskatās smuki.
Noņemoties ar pārpresēšanu, striķu novilkšanu uz vienu sānu, lai var gropes zāģēt, un pašu gropju zāģēšana – tas viss prasa pamatīgu laiku. Sapratu, ka ir jāmeklē arī mehanizēts gropju izzāģēšanas risinājums, jo ar roku to var paveikt, bet manāmi pietrūkst tempa. Rīt mēģināšu pameklēt bodē zāģveidīgu flekša ripu, bet iemēģināšu gropēšanas procesam arī mūsu veterānu Husqarna motorzāģi. Sorry, salikto divu ķīpu bilžu nav – pēc 20tiem vakarā ar telefonu kaut ko nobildēt nu jau ir nereāli, pārāk tumšs.
Un vēl, tā kā rīt man būs vairāki palīgi, centīsimies kaut kā to procesu optimizēt, lai nebūtu ķīpu likšanas ātrums ar vienu ķīpu stundā… :D Cīnos!

Comments (9)

Jā tie sāni nav diezko pateicīgi! :)
Labs veids kā atzīmēt uz salmiem griešanas vietu ir ar krāsu!
http://www.bbruneau.com/mpaint.jpg

Šajā bildē redzams, ka mājai sienām ārpusē vēl ir papildus koki! Montāžas prcess iespējams varētu būt ērtāks, atkristu nemitīgā līmeņošana!? Un kad salmi salikti tad otrā pusē ar saliek tos kokus un tad sasien kopā abas puses!

Nu lai jums talkā labs laiks un lai veicas! ;)
http://www.bbruneau.com/place2.jpg

Vienu lietu nesaprotu – kāpēc salmu ķīpu siena ir obligāti jāapmet ar māliem??? Ja niedru klājumu, līstīšu naglojumu utt var apmest ar jebko – kaļķa apmetumu, ģipša apmetumu, kaļķa-cementa apmetumu, kāpēc salmu ķīpas nevarētu? Kāpēc no visiem materiāliem ir jāizvēlas visštruntīgākais (es ceru, Jāni, ka Tu apzinies, kāda ir māla ūdensizturība, salīdzinājumā ar, piemēram, kaļķa vai kaļķa-cementa apmetumu. Da būtībā nekāda) – neizturīgākais un visgrūtāk iestrādfājamais? Tāpēc, ka visi tā dara? Varētu padomāt, ka kaļķis vai cements būtu mazāk “dabīgi” (nepatīk šis termins, jo viss, pat tas ko mēs esam izveidojuši tāpat nāk no dabas) materiāli.

Aaaaa, Tev ir taisnība – pasaulē salmu mājas tiešām apmet arī ar kaļķi, cementu utt. Tas nav nekas neierasts un neparasts, vienkārši mālus izmanto tāpēc, ka tie ir lētākie, pieejamākie. Teikšu, ka ņemot vērā pašreizējo procesu ātrumu, galvā apsveru arī varbūtību izmantot kādu mehanizēto apmešanas variantu, jo pārlieku tālu rudenī esmu iebraucis ar šiem darbiem. Kaļķis ir pat ļoti dabīgs un, patiesībā, arī cements ir baigi ok (nesen pilnībā uzzināju procesu, kā to ražo) un nekā baigi nedabīga tajā nav (izņemot dūmojošo ražošanas procesu, bet nu…).

Kāds no pieredzes var pakomentēt, kādas ir m2 izmaksas kaut kādam kaļķa vai cementa mašīnapmetumam?

Siferim ir viens plusss – negrab ka skards lietuu.

To Aaaa:

Nu ir jau kas arī apmet ar cementu utml… kā teici, bet daudzi cilvēki izvēlas MĀLU jo tas ir DABĪGS materiāls. Jā cements arī tiek iegūt no dabas mater., tāpat jau plastmasa un naftas prod. arī tiek iegūti no dabas prod.

Runcio: es agrāk biju tādos pat uzskatos kā Tu, ka cements ir NEdabīgs materiāls! Taču, kopš pats esmu veidojis mācību filmu par tematu “Kā top cements”, tad manas domas ir stipri mainījušās! Kā jau aaaaa teicu, cementa ražošanas procesā vienīgais neforšais ir tas CO2, kas tiek izmests gaisā izkarsējot klinkeru, taču no sastāvdaļu viedokļa cements ir pietiekami dabīgs: 80% ir kaļķakmens, 15% ir māls, tikai 5% smilts un 1% ar dzelzs oksīdu (dzelzs plāva). Un nekādu piedevu, citu ķīmiju utt. To visu izkarsē, apdedzina un cementa klinkers gatavs. Tā lūk!

Arī salmu nokult, sapresēt, atvest un mālus izrakt, atvest – tas viss rada Co2… Tāpēc, būsim pret sevi godīgi un nespriedelēsim jau šādās kategorijās. Nevienu brīdi neesmu apgalvojis, ka tēmēju uz ūber-eko-māju. Mana māja ir ekono-māja. Pārdomāti, racionāli un vismaz pēc iespējas centīgāk uz zaļo, pašrocīgo, jo totālu 100% zaļo māju es nevaru atļauties nedz finansiāli, nedz laika izteiksmē.

Māla apmetums plaisā, ja to nepareizi žāvē un ar to ir jāauklējas kā ar mazu bērnu. Turklāt izkaltušam mālam, kā jau teicu, ūdens ir ļaunākais ienaidnieks – tas vienkārši ūdenī izšķīst un pārvēršas dubļos. ja to negrib, tad māls ir jāapdedzina. Turklāt māls tomēr naķ no zemes un līdz ar to ir pilns ar visu ko – mikrobiem un sazin vēl kādiem mošķiem. Turklāt māls neaizkavē pelējuma augšanu, kamēr kaļķu apmetums, kamēr nav pilnībā karbonizējies, sava sārmainuma dēļ neļauj pelējumam attīstīties. Tas, manuprāt, nav mazsvarīgi, krāmējot uz salmu čupas slapju mālu. Tur iekšpusē līdz pilnīgai izžūšanai pelējums ir garantēts, jo tādā bezgaisa telpā salmu stiebri mitrumā sapel būtībā 1 dienas laikā. Ja kāds netic, iesaku samitrināt salmus, apsegt, lai gaisma netiek un jau nākošā dienā paskat’ities, kas tur ir noticis.
Turklāt kaļķa-cementa apmetumu var mehanizēt – sarunāt sūkni un pūst virsū. Gan iestrāde kvalitatīvāka (jo ar spiedienu nākoša strūkla iesitas dziļāk salmu šķirbās un veido labāku saķeri), gan process kudiš ātrāks un kvalitatīvāks. Turklāt galā tu iegūsti cietu kā akmens virsmu, kas nebaidās ūdens un ir vēl antiseptiska.

Vilni – es Tev pilnīgi piekrītu! vienkārši pie mālu apmetuma idejas turējos tāpēc, ka cerēju to izdarīt pašrocīgi neiguldot lielus līdzekļus. No sērijas, mālu krava pa lēto un pārējais jau ir darba spēks. Bet nu – situācija rudens laika izteiksmē ir tiktālu nonākusi, ka tiešām nopietni apsveru iespējamību izmantot mehanizētu apmetuma uzpūšanu. Tikai gribu noskaidrot – cik tas maksā! Un Tevis rakstītais par kaļķa labajām īpašībām man liekas ļoti saistoši. Paldies par ieteikumiem!

Daudzi nopeļ mālu, es gan teiktu – ja ir labs jumts – māla sienas var stavēt kaut 100 gadus. Latgalē no Ulmaņlaikiem vēl šobaltdien saglabājušas māla kūts sienas. Protams pie nosacījuma, ka mājām ir saimnieks un jumts tiek uzturēts kaut cik normālā stāvoklī. Tiklīdz jumts ir sabrucis, tā arī sienas pārvēršas par zemes čupām.

Write a comment