Koka karkass pabeigts (it kā)!

21

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Apkure, Cits ..., Jumts, Koka karkass, Situācijas atskaite | Posted on 07-08-2010

Birkas:, , , , ,

*Nu re – nepagāja ne četras dienas, kā pēc nelielas “piedraudēšanas” nu varu beidzot atkal pievienot bildes pie saviem bloga ierakstiem! Paldies atsaucīgajam Blogs.lv Help Deskam…Meistari

Meistari mājup
Šovakar lieliskie karkasa meistari beidzot aizdevās mājās, jo savu darbu ir paveikuši, respektīvi, karkass ir uzskatāms par pabeigtu. Ehh, ja viens no viņiem nedotos prom uz Skotiju, varētu ar lielāko prieku ikvienam šamējos ieteikt! Vēlreiz viņiem virtuālais paldies par lielisko darbu un kompāniju 2,5 nedēļu garumā! :)

Lievenis
_DSC0009 (3)Pa šodienu tika saliktas durvju un logu vietas, un uzveidots lievenīša karkass, kā arī piebeigti vēl dažādi sīkumiņi. Domāju, varbūt lievenītim jāuzliek caurspīdīgs jumta segums – brālis teicās, vairāk gaismas būšot. Uz sitiena neatradu, cik tas profilētais plastmasas segums maksā.
Nākamais darbs pie karkasa ir jau jumta vējplēves uzklāšana, tad latojuma naglošana un tad jau arī jumta uzlikšana. Vismaz pie tiem darbiem man ir cerība dabūt talkā vienu no meistariem Didžiem! :)

Skurstenis
_DSC0003_DSC0004Pats šodien ar nelielu zinātāja padomu sāku mūrēt kopā skursteni. Nekad to neesmu darījis, bet, ja kāds paskaidro (jo instrukcijas līdzi nav…), tad jau pa lielam viss skaidrs.
Kādu labu brīdi nodarbojos ar tēlnieka cienīgiem procesiem, jo blokos vajadzēja izzāģēt caurumu kontroles durtiņām. Pašas durtiņas šaurākas, savukārt keramikas atvere platāka, tad nu tur ņēmos ar fleksi, urbi un kaltiņu, l_DSC0006ai to lietu smuki nodarītu. Manuprāt, tīri neko sanāca. Bildē var redzēt.
Tālāk ar līdzdoto cementa mūrjavu ķellēju kopā blokus, savukārt keramiku līmēju kopā ar citu speciālo, līdzdoto javu.

Kamīnkrāsns
Papētīju vēlreiz internetā tās Skladova Technika kamīnkrāsnis ar centrālapkures pieslēgumu, kuras man šķiet saistošas (un kuras ir teju vienīgās, ko LV var dabūt), un sapratu, ka skursteņa izvadu var taisīt arī kāduDiplomat_11 1,4 metru augstumā, jo krāsnis lielākoties ir ap nepilnu metru augstas, un tas izvirzījums augšpusē dažām ir vien dekoratīva “haube”. Precīzu rasējumu šitām krāsnīm neatradu. Man it kā patīk Diplomat Inox 11B ar 14kW jaudu, bet ja nu vajadzēs pamatīgi taupīt, var arī Komfort 21 modeli izvēlēties. Dzīvē esmu aptaustījis, tīri neko izskatās šitie bulgāru ražojumi.
A varbūt kāds principā var ieteikt cenā līdzvērtīgu, bet labāku krāsni / modeli / alternatīvu?

Rīt stroikā brīvdiena – jāpadara dažādi datordarbi, lai atkal sapelnītu kādu naudiņu nākotnes izdevumiem.

Ēkas tapšanas galerija papildināta ar vienu bildi._DSC0008 (3)

7-ais starp 4678-iem
P.S. Starp citu, šobrīd (raksta tapšanas laikā) iekš blogs.lv platformas, kurā jūs pašreiz atrodaties un kurā ir vairāk kā 4600 blogu, mans salmu mājas projekta emuārs atrodas ūber augstajā 7-ajā vietā. :) Laikam jau tautiešus interesē šī lieta. Tikai nesaprotu, kāpēc ar to balsošanu par dabīgās būvniecības semināriem tik švaki.. Nobalsoji?

Comments (21)

Man jau nepatīk tie caurspīdīdie jumta segumi, sakrājas netīrumi- skujas, lapas, kāds putns vel uzķēzī un no apakšas neestētiski izskatās. Diez vai gribēsies bieži rāpties un viņu tīrīt.

Šūnu polikarbonāta pilnā cena (no kuras var dabūt atlaides) ir apmēram tik par kvadrātmetru latos, cik mm biezums. Bet vēl ir tāds viļņotais, tiesa, ar krietni smalkāku vilni ne tikai par jaunlaiku, bet arī padlaiku “šīferis”.

Vilnotais dzelteeejot.

Nu tā jau tik tāda aptuvena ideja, ko galvā pamuļļāju par to polikarbonātu. Laikam jau labāk tad kārtīgu, ilgmūžīgu materiālu, kurš no apakšās neredzēs noķēzīts. :)

Noķēzīšanas ziņā diez vai stikls daudz atšķirtos, ilgmūžības un cenas ziņā gan. Krāsas vismaz vēl dažas pastāv, neskaitot caurspīdīgu. Pašam vēl ar kautko gaismu caurlaidošu jāaptaisa divi jumtu gali, vienam no kuriem teorētiski jāizpilda arī nedegtspējas prasība…

Polikarbonātu liek, ja vajag siltumizolāciju. Lievenim labākais variants būtu stikls. Tikai nu tur kādam zinātājam jāparēķina cik liels atstatums starp balstiem un kādu stiklu vajag. Piņķos rindu mājām ir lievenim stikla jumtiņš. Ideja kolosāli vienkārša – jumtiņa brusās ir iefrēzētas gropes un tajās ieslidināta stikla loksne. Turklāt brusas var likt līmenī, bez krituma, kritumu taisa iefrēzējumam.

Starp citu, sestdien radioielas tirdziņā (radio mājas lapas arhīvā var noklausīties) viens citstarp piedāvāja armēta stikla loksnes… Nez kā gan tādas griež?
Iefrēzēt gan neizklausās diez ko koku-aizsargājoši.

Uuja, musdienas problema – piespiezh to gropi pilnu ar silikonu un stiklu ieksha, nedomaju, ka tur kaut piliens tiks klat. Nu ja pavisam smalki – var tachu skruvet klat kaut kadus aluminija lenkus utt un tur to stiklu. Var no apakshas sturi izfrezet un tad ar listitem piesist, tas gan tads jocigs risinajums. Varbut tadai salmu majai nemaz stikla lievenis galigi nepiestavetu? Un kam uz ta lievena gaisma vajadziga? Nu lai Janis pats izdoma.

:D Vīri iekarsuši par stiklu… Nē, stiklu es noteikti tur pagaidām nekrāmēšu. Un arī laikam par polikarbonātu nav ko sapņot. :) Darīs iesākumā vienkārši un bez visādiem izlēcieniem. Pietiek jau ka tautieši uz mani ar pirkstu rāda par šīfera izvēli. :D Estēti… Toties, cik runāju ar racionāli un saimnieciski domājošiem vīriem, visi piekrīt, ka šīferis ir labs materiāls no izturības un praktiskuma viedokļa.

Bet to plevi gan paliec apaksha, obligati, neaizmirsti, ka normala pasaule visur pat dakstinju jumtam ir obligata prasiba pilniba funkcionejoshss apakshklajs. Shiferis ipashi neatskiras un Tavai majai lieks udens piliens ir ipashi kaitigs. Tikai pie mums nostiepj plevi un krame dakstinjus, pat razhotaja lapa uzzimets. Taja pasha SWE tu tadu maju nekad ekspluatacija nenodotu, tur obligati sit spundetu delju apakshklaju, liek virsu kausejamo ruberoidu, tad latas un dakstinjus, jo zem dakstinjiem push gan stipru lietu gan sniegu. Spanija ari obligata prasiba, bet ta ka tur parsvara jumtus lej no betona (jaa jaa, neparrakstijos, slipos jumtus lej no betona vai stute specialus planus garus kjiegjeljus, kuriem uzlej betonu virsu), tad vinji virsu liek pie vinjiem noperkamas pilnigi plakanas Onduline plaksnes, vai vietam liek plakano bezasbesa shiferi un tam pasakumam virsu dakstinjus.

Jānis: Jā, ir jau doma to plēvi uzlikt, lai sirds mierīga. :) Paldies par info!

Kaa tu to skursteni dabusi vertikali taisnu? Bilde neredz nekadus strikjus. Tomer ir velams no sparu augshas, kur skurstenim jaiziet, iekart auklinju ar sverteni, tas ir vieglakais variants ka sekot skurstenja vertikalitatei. Ar limenjradi var aiziet skhkjibi. ate trubai nenaca lidzi? Shidelim uz keramiskas trubas pec katra gabala pielimeshanas maucas virsu cietas vates gredzeni ar pusspundi augsha un apaksha. Skurstenim tas ir labi, bet no siltuma viedoklja varbut ne visai, vairak izkup gaisaa. Visu dienu Shideli normali kurinot tas pat taja vieta, kur krasns pieslegums, otra puse ar roku chamdot ir nu nevis silts, bet remdens. Uzkarset vinju laikam nav iespejams, varbut akmenjogles skabekli jadedzina.

Jānis: Jā, tālāk mūrējot likšu svērteni no augšas! Šaubu nav. Savukārt vati trubai esot jāsāk likt no pieslēguma uz augšu. Tā piegādātājs sacījās, ka jādara. Man ir četrās daļās sadalīts vates aplis ar spundēm sānos, bet bez spundes augšā vai apakšā.

Es ar svērteni atzīmēju vietu pamatam, bet augšup vispirms līmēju centrālo trubu ar līmeņrādi, četrkantaino izmēģinot 4 pozīcijās, ja neviena neapmierināja, slīpēju ar galodu. Pēc tam pēc vidējās atpaliekot par metru – diviem mūrēju apkārtējo.

eh kas nobukseejis ar jumtu ka nav jaunu postu?

Esmu atgriezies biroja darbos – kaudze ko darīt, tāpēc mazliet apstājušies procesi. Bet jumta segums apmaksāts, gaidu piegādi. Brīvdienās ceru sākt likt virsū vējplēvi un latojumu.

A skurstenis? Nesteidzies ar to pleevi, traucees skursteni taisit.

Pamazām, pamazām – skurstenim pēdējā brīvdienā piemūrēju izvadu. Nu ceru tuvakajās dienās turpinat ar to, bet izskatās, ka esmu saslimis… Bet, viens no meistariem Didžiem atkal būs manā pusē un līdzēs ar jumta latojuma jautājumu. :)

Es te iepostošu par vienu ES projektu, varbūt ka kāds būs dzirdējis, bet man tas bija jaunums! :)

1. Var pieteikties finansējumam (man pers. nelikās tik interesanti)

2. Var pieteikties apmācībai (Grundtvig darbnīcas) kādās no 33 valstīm Eiropā! Mācības FREE, transports FREE, dzīvošana FREE, viss FREE! ;)
Nu šajā tēmā mūs varētu interesēt Slovākija (SK) – Ecological building with natural materials. Bet uz šo programmu būs jāpasteidzas, iespējams jau ka nokavēts Start 010/09/06 – Ending 2010/09/10.

Sīkāks info:
http://viaa.gov.lv/lat/muzizglitibas_programma/grundtvig/grundtvig_darbniicas/?tl_id=2736&tls_id=320

Programmas/darbnīcas:
http://viaa.gov.lv/files/free/00/3500/1st_edition_grundtvig_workshops_catalogue_2d_july_2010.pdf

Es domāt, ka varbūt Jānis, tas kurš bloga autors varētu varbūt izbīdīt finansējumu no ES?

Nu lai veicas! :)

P.S. Mēģināšu sakontaktēties ar to Slovāku darbnīcu! Varbūt izdodas!

Sveiks,runājot par skursteni,jā vate jāsāk likt no pieslēguma vietas.Bet pieplūde būs pa mazu,gan katlam gan kamīnam,100 ideāli nekad netrūks gaisa,jo Tev jāliek spēcīgs aparāts klāt.
Artis

Vate arī ir sākta likt no pieslēguma vietas. A pieplūdi bija doma pamēģināt uztaisīt tādu kā zemgrīdas cauruli no ēkas pamatu ārpuses līdz krāsns apakšai. Pretējā gadījumā krāsns vienkārši ņems gaisu no telpas. Pašreiz man mansardā Jotul kamīnkrāsns tieši tā arī dara. Sekas it kā tiešas nekādas neizjūtas, bet nu kas zina, varbūt ka sīkajiem iesnas no tā… :)

Redz ņemot no telpas viņš svilina to pašu gaisu un nav efekta,bet ja ņem no āra tad ir pareiza gais cirkulācija,ņem aukstu pūš karstu un iesnas nebūs.

Write a comment