Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Jumts, Situācijas atskaite, semināri | Posted on 29-08-2010
Birkas:eternit, latojums, palīgs, pretvēja plēve, semināri, šīferis
Jumts gatavs šīferim
Ir vēls svētdienas vakars un tikai pirms nepilnām divām stundām ap 22iem es ar lukturīti pierē piebeidzu vējplēves un jumta latojuma likšanu. Šodien uz būvi devos vien ap 17tiem, jo visu pārējo dienas laiku lija. Lietus reāli izčakarēja darbus – bija paredzēts šodien iesākt likt šīferi, bet nu, kā ir, tā ir.
Vakar lija mazāk, tad arī Didzis ar Arvi tapināja latojumu un vējplēvi otrai jumta plaknei, taču lietus un pienākušā vakara dēļ pašu kori no abām pusēm piebeigt tā arī neizdevās – to tad arī šodien viens pats ņēmos un pievārēju. Ar augstumu visai labi nedraudzējos, taču kātot pa to jumta latojumu man iepatikās, skats visai patīkams, vienīgi ar laiku pēdas nogurst no tā slīpuma un lavierēšanas. Bildes te vēl no nepabeigtā procesa.
Jauns palīgs – Normunds
Piektdienas vakarā saņēmu dikti pozitīvu ziņu – man palīgā uz sestdienu pieteicās viens no mana bloga rūpīgajiem sekotājiem vārdā Normunds. Dikti lādzīgs puisis, ieradās norunātajā laikā sestdienas rītā, un tad nu dažādas lietas, cik nu laika apstākļi ļāva, arī kopā paveicām. Iesākām jumta latojuma likšanu, līdz ieradās rīdzinieki palīgā, un pēc tam Normunds piebeidza otru pusi darba dībeļu likšanas procesā, kārtīgi nostiprinot putuplastu pie pamatu lentas. Paldies viņam par pozitīvo noskaņojumu un palīdzīgo roku pāri! Domāju, ne reizi vien vēl tiksimies! 
Ķīpas uz patvērumu no lietus
Tā kā zem karkasa tagad ir no lietus pasargātā zona, tad pa nedēļu jāmeklē kādus palīgus un jānes zem jumta apakšā izdzīvojušās salmu ķīpas, jo, kā jau minēju, gadu nostāvējušais plēves pārsegs ir vairāk nekā bēdīgā stāvoklī. Bet no sirds ceru, ka lietus tālāk par pirmo ķīpu slāni īpaši nebūs ticis.
Šīferlikšanas shēma
Vēl vakardien pa četriem prātiem un Eternita instrukciju rokā rūpīgi izštukojām, kā tieši būtu jāliek šīfera loksnes uz jumta. Respektīvi, funktierējām, ar cik lielu pārlaidumu, kādā secībā, un ar kādu savienojuma vietu izvietojumu to procesu būs jāveic. Uzskatei gājām papētīt arī vecās mājas 30-gadīgo šīfera jumta segumu. Izsecinājām, ka daļai lokšņu, kā instrukcijā norādīts, būs jānozāģē slīpi stūrīši, lai četru lokšņu savienojuma vietas nebūtu pārāk biezas. Šuves jeb salaiduma vietas paredzam simetriski, vienu zem otras, nevis pamīšus izmētātas. Būs glīti!
Zāģis ar maziem apgriezieniem?
Vai kāds zina, kāpēc instrukcijā piekodināts šīfera loksnes nezāģēt ar augstu apgriezienu elektroinstrumentiem? Iesaka ar rokas fuksīti vai pavisam lēno zāģi kaut kādu (200 apgr./min)… Īsti nevarējam saprast, kāpēc viņi neļauj ar fleksi griezt. Ir kādam elementārs izskaidrojums?
Tad nu tagad redzēs, kad sanāks uzsākt šīfera likšanas procesu. Pa nedēļu man pašam galīgi nekā – trešdien jālido uz 4ām dienām prom uz Berlīni, attiecīgi, no manis paša darbos nekā. Bet būs jau labi, pamazām jau tie darbi virzās. Galvenais ar smaidu!
Dabīgās būvniecības semināru ideja
Mans Labo Darbu projekts ar dabīgās būvniecības semināriem guva nekādu atsaucību. Bet, tā kā ir cilvēki, kas principā izrāda interesei par šādu pasākumu, apsveru iespējamību mēģināt organizēt kādu kompakto maksas semināru dienu. Kāpēc maksas – tāpēc, ka ir jāapmaksā lektoru laiks un transportēšanās. Kā ir – vai par saprātīgu/loģisku dalības naudiņu jums būtu interese apmeklēt šādu semināru dienu?
Es domāju, ka izskaidrojums ir līdzīgs kā organiskā stikla zāģēšanai – šīfera sastāvā varbūt ir materiāli ar zemu kušanas temperatūru (piemēram, plastikāts?), kuri ātrdarbīga zāģa radītā karstumā kūst un maitā procesu.
Lūk, apmēram šitādu skaidrojumu, ka šīferis varētu “degt” un kļūt trausls, izteica mans brālis. Ok, domās.
Ja projektēšanas laikā nebija skaidrs kāds būs jumta seguma materiāls, tad brīdī kad tas tika izvēlēts vajadzēja pārrēķināt jumta izmērus, jo katram konkrētam segumam ir kaut kāds optimālais jumta plaknes izmērs kad vislietderīgāk tiek izmantots seguma materiāls un veidojas vismazāk pārpalikumu. Ja to neesi darījis, tad beigās varēsi aprēķināt cik šāda neizdarība Tev izmaksāja! Iemet aci arī epastā!
… un par zāģēšanu. Pirms 18 gadiem, azbesta putekļus rīdams, zāģēju šīfera loksnes ar rokas elektrisko ripzāģi. Ripa ar pabedīta zobiem. Nekādu skādi loksnēm pa šiem gadiem neesmu manījis. Zāģis arī joprojām ierindā!
Lab lab – jumta projektu zīmēja arhitekts. Un man tās poņas tad bija vēl mazāk. Jumta plaknes garums 6,4m – common, ja es uz tā liktu metāla loksnes 6metrīgās, kur tad es tos 40 centimetrus rautu… Lūk tad būtu besis… Tagad man ir precīzi 4as šīfera rindas. Un precīzi 15 loksnes platumā. Viss ir ļoti labi pēc aprēķiniem! Kad liksim, tad jau gan redzēs, cik aprēķini būs bijuši labi.
Jā, mēs ar domājam, ka stūrus būs jāzāģē ar lielo statīvā ielikto ripzāģi – uzliks vajadzīgo leņķi un viss būs pa smuko.
tad jau tik likšanas vaina! Lai veicas! Es gan liktu ar viļņa nobīdes metodi nevis stūru griešanu
tikko apskatīju tuvāk bildi kurā redzamas pieslietās laktas. Vai tik tur nav redzamas koka mizas paliekas? Ja tā, tad uz fiksāko kasi tās nost, jo tas ir placdarms kokgraužu invāzijai
Ook, palūkos tās mizas. Varbūt kaut kur kaut kādu plēksni var redzēt. Latas gan ir septizētas, ja nu kas.
Liels Tev paldies par iesūtīto literatūru – izlasīsim abi ar Didzi un tad jau būs lielāka saprašana, griezt stūrus loksnēm vai nē!! Visu cieņu!
Jāni, tu esi slikti informēts. Metāla loksnēm maksimālais garums atkarībā no modeļa ir vismaz 7m.
Citēju ražotāju: “Ražošanas iespējas neierobežo loksnes garumu, bet nav ieteicams pasūtīt loksnes, kas garākas par 6 m, jo tas radīs nevajadzīgas problēmas transportējot, pārvietojot un ceļot uz jumta, kā montāžas laikā…”
Kā man teicās cilvēki, kas metāla jumtu likuši – tās 6m loksnes izcilāt ir stipri sarežģīts pasākums. Viegli sabojāt, noskrāpēt… Taču, lai vai kā, man šis jautājums vairs nerūp.
Esmu cilajis 6 metrus cilaaajas loti viegli un elementaari, lai neskrapeetu augsheeja loksne strauji jaanonjem.
es atvainojos ieprieksh par rupjibaam, bet man z***** shitais LV temperments. bljin nu ko var tik gudri d**** par mizu gabaliem peec ruupiigas foto izpeetes un par ieprieksh apreekjinaamiem/neapreekjinaamiem jumta plaknes izmeeeriem… ja nevar neko labu uzrakstiit – tad labaak patureet pie sevis savu paargudriibu. da neviens kaiteeklis veel nava noeedis apmeeram (rupji) nomizotas vecaas guljbaljku maajas. ja kaiteeklis buus – noeedis arii visus ruupiigi mizotos kokus. basta!
Esmu piedalījies jumta likšanā ar 8m garām loksnēm. Problēmas sagādāja tikai augstums (mājai bija divi pilnie stāvi un lēzens jumts, no zemes līdz jumtam 7m), tādēļ pastāvēja iespēja saliekt loksnes, tomēr viss izdevās veiksmīgi pateicoties 6m garām kāpnēm un paštaisītām koka konstrukcijām, lai izveidotu kautko līdzīgu dzelzceļa sliedēm, pa kurām varēja uzvilkt tās loksnes. Šīs salmu mājas gadījumā jumts ir krietni vien zemāks un nav liels slīpums attiecībā pret zemi, tādēļ īpašām problēmām nevajadzēja būt. Pašas liksnes ir elastīgas un nemaz tik ļot neskrāpējas, dakstiņa profilam nedrīkst kāpt uz izliekuma augšdaļas, ko nezkāpēc pat jumta licēji bieži neievēro, tādēļ arī sabuktē jumtu. Tā, piemēram, ”profesionāls” skārdnieks pameta cirvi savam palīgam un izcirta manas mājas jumtā caurumu, līdz ar to viņš šķīrās no pienācīgas naudiņas.
hmz labaak liec to shiiferi klasiski nevis graizi struurus buus mazaak chakara un izskatiisies tik pat labi kaa griezhot manupraat!
Vai vari ielikt kādu zīmējumu, kā Tu domā griezt un likt šīferi? Esmu redzējis tikai klasiski liktus šīfera jumtus!!
Atvainojos, ka kādu brīdi klusums, taču biju prom no LV komandējumā.
Tāks, zīmējuma man nav, taču šīfera ražotāja mājas lapā esošajā uzklāšanas instrukcijā var vairāk vai mazāk saprast to ideju. Rekur var ielūkoties. http://www.eternit.lt/files/File/Dengimo_instrukcija_2007_ru.pdf
Seminaars intereseetu diezgan ljoti. bet taa kaa jau paaris meeneshus bez algasdarba dziivoju, diezin vai daudz varees sakraat shim meerkjim…
Sorī, es to ieklāšanas instrukciju atvēru, bet nepalasīju, uzreiz neredzēju infu par valdošajiem vējiem, bet tas jebkura lokšņu materiāla ieklāšanas gadījumā ir obligāti vērā ņemams fakts – ieklāšanu sāk no valdošo vēju pretējās puses, resp, ja valdošie ir A vēji, tad ieklāšanu sāk no R puses. Kāpēc’? Nu to nav grūti izdomāt – jāpadomā tikai, kas notiek, ja uznāk mega-pūtiens un mēģina noraut jumtu – kurā gadījumā tiks norauta 1 plāksne, un kurā gadījumā visas.
http://www.ondulat.lv/content/files/ond1.doc
http://www.ondulat.lv/content/files/Eirofalainstrukcija.pdf
Vēl piebilde – vai ir padomāts, kā notiks jumta malu apdare? Rūķa gadījumā pirms seguma uzklāšanas vietā jābūt jau vējdēļiem un pieres dēlim. Kad šķūnim liku Ondulīnu, arī vējdēļi un pieres dēļi bija vietā, jo tur svarīgi, lai vējdēlis ieguļ viļņa virsotnē, bet nu tas tad, ja neliek skārda detaļas vējdelim pa virsu. Savukārt pieres dēlim, manuprāt, jābūt, jo šīferis jāliek ar nelielu pārkari teknēm, pēc tam to dēli būs gandrīz neiespējami pielikt. Lāsenis ir paredzēts? Skārda? Vai nebūs vispār?
Jā, par vēja virzieniem skaidrs – tas loģiski ir izprotams.
Vējdēļi ir paredzēti no skārda, attiecīgi apakšā kaut kādus collīgos sanaglot nebūs īpaši sarežģīti, bet nu to uz vietas vēl izfunktierēs.
Lāsenis – ja domā to detaļu, kas ir starp pamata cokolu un sienu, tad tur bez lāseņa nu nekādi neiztikt. Domājams skārda. Jāizfunktierē racionālākais profila variants un jāmeklē, kur to lietu pasūtīt, izgatavot.
Pašreiz līdz ar manu komandējumu ārpus LV pats neko uz vietas nesadarīju. Toties bija sarunāts puisis, kas cītīgi pastrādājis un sašķiroja ķīpas. Pavisam sausās apakšā zem jumta (kādas 250-300), pusslapjās ārpusē zem jaunas plēves, un kaudze ar bojātajām – prom uz mežu pūdēšanai. Neko darīt, biju rēķinājies ar zaudējumiem.
Nē, lāsenis ir tas bleķis, kuru stiprina pie jumta, bet zem jumta seguma (tavā gadījumā pie apakšējā latojuma dēļa), kas iet pāri pieres dēlim un pa taisno teknē iekšā. Tāpēc arī saku par pieres dēļiem (pie tiem skrūvē teknes), parasti tos pieliek pirms jumta seguma likšanas, jo tev diezgan precīzi jāzin, cik liela pārkare būs šīferim attiecībā pret tekni. Parasti tā vienkārši rēķina, ka pārkare ir 1/3 no teknes platuma. ja tekne 12 cm, tad šīfera malai jākarājas pāri lāsenim/pieres dēlim 4 cm. Bet tas nedaudz variē atkarībā no tekņu ražotāja rekomendācijām. Tie ir itkā sīkumi, bet savlaicīgi tos apdomājot, tev ietaupīsies laiks un darbs.
Sveiki!
Pamanīju, ka būvē tiek lietots Eternit bezazbesta šīferis. Jautājums: kādas ir atsauksmes / 6. gadu novērojumi par šo produktu?
Sveiks, Artūr!
Lai izdodas!
Jā, es izmantoju mājai Eternit bezazbesta šīferi. Un šī pat ražotāja šiferi esam likuši vēl vienai savai ēkai un tūliņ liksim arī darbnīcai jumtu no tā. Varu teikt tikai to labāko, respektīvi, man nav nekādu iebildumu vai sliktu atsauksmju. Vienīgi, ja nepatīk, ka ar laiku pelēkais šīferis vides ietekmē kļūst raibāks (ziedputekšņi, kāda sūna un tamlīdzīgi), tad varu ieteikt labāk ņemt krāsotas loksnes. Tām būs arī ilgāks mūžs. Materiāls izturīgs, neskrāpējas, neplīst, nelūzt, viegli uzliekams – ko vēl var vēlēties.
Paldies par tik ātru un izsmeļošu atbildi. Lai izdodas!
Sveiciens!
Ar interesi palasījos blogu!
Jautājums par zviedru krāsu – redzēju, ka krāsoji notekas. Vai tagad, pēc pieciem ekspluatācijas gadiem krāsa nav noskalojusies nost? Un vai zviedru krāsai nav tendence lietū nomazgāties, sakrāsojot visu, kas ir apakšā?
Es sāku krāsot terasei augšdaļas konstrukcijas, kas pakļautas lietum un man radās bažas, vai tikai šī krāsa pēc pirmajiem lietiem nebūs noskalota uz grīdas.
Sveicināts, Ati!
Atvaino, ka atbildu ar kavēšanos!
Noteku iekšpusē man ieklāts ruberoīds, tāpēc novērtēt, kā tieši ūdens skalo/neskalo krāsu, būs grūti pateikt. Vismaz es nekur sarkanās krāsas notecējumus īsti neesmu redzējis. Vertikālā bēniņu siena, kas arī pakļaujas slīpam lietum, izskatās pavisam normāli. Ja pareizi saprotu, tad terasei nekrāso to daļu, pa kuru ar kājām staigā, jo šis variants gan laikam nebūtu diezko labs, jo zviedru krāsa vislabāk, šķiet, jūtas uz neēvelētas virsmas.
Kādu zviedru krāsu pirki – Stafor vai citu ražojumu?
Paldies par info. Nokrāsoju un uzliku – tās ir spārveida latas, kas kalpo kā saules aizēnojums, jo terase ir vaļēja. Izprasīju vēl Depo konsultantei, viņa teica, ka viss būs oki. Pagaidām, kamēr dēļi žuva, lietus neko nenoskaloja.
Pirku – nepateikšu kādu, bundža nav klāt, bet tā bija LV ražota sarkanās krāsas zviedru krāsa. Oda gan bik tā kā pēc zivju eļļas un rudziem, bet tas tikai kamēr žāvējās.
Sveiks, Ati!
Ok, skaidra situācija! Ja LV ražota, tad tā visticamākais bija STAFOR ražotā zviedru krāsa. Es izmantoju arī to pašu. Lai labi turas!