Ķeckājos ar šķembām / Papildinu labās enerģijas lauku / Salmu ģeokupols

18

Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Cits ..., Pamati, Situācijas atskaite | Posted on 05-07-2010

Birkas:, , ,

res_SNC00113Šķembasss
Šodien uz savu būvvietu aizbraucu vien pēcpusdienā, jo no rīta dažus datordarbus padarīju, plus arī kaut kā nu gāāāālīīīgi nevilka laukā tajos pāri +30 grādos vilkties un vēl pilnus šķembu spaiņus stibīt… Tad nu aizbraucu vēlāk, praktiski piebeidzu platās tranšejas nepiebeigtos metrus un tad mazliet turpināju arī dabeigt vidējo tranšeju, kas līdz galam nav aizbērta. Uznāca gāziens – fūū, vismaz pāris grādus nometa uz leju un arī saule aiz mākoņiem pazuda, taču sviedri joprojām lija aumaļām spaiņus staipot. Joprojām esmu palicis neziņā – pietiks šķembas, lai visu aizbērtu vai nē?!? Bet nu pastāv iespējamība, ka jebkurā gadījumā būs jāpasūta kādi kubikmetri ar smalko šķembu, ko uzvālēt pa virsu – kā man teicās, tad betons tecēs uz leju starp šito lielu šķembu spraugām. A to man galīgi negribās. Kā jau vakar teicu – lāpstu iecirst lielās šķembās ir grūti. Tikai vakar uz beigām sieva atklāja īsto metodi – ņem metāla spaini un grābj no apakšas uz augšu un iegrābto izber blakus spainī. res_SNC00115Vissakarīgākais veids, jo ar lāpstu nekā, bet ar rokām pa akmentiņam ņemt – čau, Rasma…

Pozitīvās enerģijas lauks
Reizēm tīri treniņam pastaigājos ar rīkstēm, mācos pareizāk vajadzīgos rādijumus nodefinēt, izpētīt rīkstu uzvedību dažādos nosacījumos utt. Arī manis liktās spēka līnijas par laimi joprojām vietā.
Tas, ko šodien paveicu, ar labu domu mākoni ieraku pamatos drauga dāvinātu marmora trijstūrīti. Tā vajagot izdarīt. salmumaja-024Tad nu es ar to akmeni sirdīgi ar labām domām apstrādāju un ieraku ar, lai papildinātu savas mājas labās enerģijas lauku. Pēcāk, kā liecināja rīkstis, tad šīs pamatos “ieliktās” domas tiešām var arī sataustīt. Tas labi, stāvēs man māja droši un labi! Es ticu, ka tā būs. :)

Ģeokupols no salmiem
Interesanti, nez vai kāds no jums, zaļās būvniecības cienītājiem, būs dzirdējis/redzējis kaut ko par šādu projektu? Man talcinieks Viesturs īsi pastāstīja, ka ir tāda lieta Latvijā uzbūvēta. Iesūtīja man saiti uz pāris bildītēm. salmumaja-002Teicos, ka nekas tamlīdzīgs nav dzirdēts, Viesturs attiecīgi iekomentēja, ka autors arī nemaz baigi neraujoties uz publicitāti. Tad nu te ir pāris bildītes, kā tā štelle izskatās. Nekādus papildus komentāru man patiesībā nav, jo neko ari vairāk nezinu, tik cik vien aptuveni nojausma, kas ir šitās būves autors. Bet nu – vismaz karkass izskatās ļoti ok, un ir bildes, kur arī apmešanas process redzams. Durvis neesmu redzējis, cerams, ka tajā var arī ieiet… :D Tālākas norādes bez autora atļaujas neizsniegšu.

Comments (18)

http://www.savadak.lv/ ceturta zinja no augshas, lapaa vel shis tas intersants atrodams.

Jāāā, šito gan es jau zinu – viņš turklāt no manas būvvietas pavisam netālu atrodas. Bet nu – viņs jau vēl tikai runā, redzēs, vai arī sāks darīt. :)

Vai starp šķembām nevajadzētu saskalot smilti? Tad betonam nebūs kur tecēt, kaut gan šaubos vai viņš tur baigi dziļi ietecēs. Manuprāt tukšumus starp tādam lielām šķembam nav labi atstāt?!

Es arī saskaloju, tas nav grūti izdarāms, pašas saskrien kur vajag.

Nu nu – pakomentējiet, kāpēc nav labi tukšumu tur atstāt?
Es atkal mazliet no citas puses uz šito skatos – ja starp šķembām nav blīvas vielas (smilts), kurā uzturēties mitrumam, tad attiecīgi sasalumam tiekot cauri manam putuplastam (a mazums -35°C uznāk) nebūs kamā “iekost” un nebūs kam izplesties un celt māju uz augšu! Tāds jau ir tas štuks tam rubble trench! Lai ūdens (ja tāds tiek tur iekšā) pa tiem akmentiņiem notek uz leju un neuzturās šajā “lentā”. Ja grunts ap pamatu lentu ir sausa, tad no sasaluma nav jābaidas, jo sausa grunts sasalstot neizplešas. Nesaku, ka mans gadījums ir sausa grunts – tieši tāpēc man tur divkāršs putuplasts un vēl perimetra drenāža.
Škembas, protams, pacentīšos noblietēt mehāniski, kā arī pa virsu (šodien pasūtīju) uzbēršu smalkās šķembas (7-14 mm), lai tas betons netek tur nekur lieki spraugās prom.

Skalot starp šķembām smilti – tas runā pretī šķembu pielietošanas idejai kā tādai.

Daba nemīl tukšumu un starp tām šķembām agri vai vēlu kaut kas saplūdīs, konkrēti – bildē redzamā putra:
http://salmiunmali.blogs.lv/files/2010/02/DSC_0806.JPG
un visa lieta nobrauks par dažiem cm zemāk.
Turklāt neredzu lielu atšķirību gaisam vai rupjām smiltīm starp šķembām – ja ūdenim būs, kurp aiztecēt, viņš aiztecēs.

Tiesa par terminu, daba nemīl tukšumu, taču – Māri, Tevis norāditā putra tur nemaz nevar tikt! Jo no vienas puses šķembu lentai ir putuplasts, no otras puses piebērtās blietētās smiltis. Bet nu – ja būs plūdi, tad jau protams ka tur kaut kas var aizplūst ciet. Bet nu – kā jau ari Edgars sacīja – smilšu ieskalošana iekš šķembām netiek pasaulē pie rubble trench pamatiem pielietota. Nez, man domāt, ka kaut kādi iemesli tam tomēr ir.

No apakšas!

Tieši tā, ka no apakšas, tāpēc jau to sauc par gruntsūdeni. Un padomā, kas notiks, ja tāš šķembas izdomās labāk sakārtoties nekā Tu viņas esi sakārtojis vai kāda sadrūp , paliek tukšumi. Bet tas jau tikai mans neprofesionāļa viedoklis.

Bet zēni, kāda tad vispār jēga no šķembām? Speķuki visu laiku stāsta: šķembas ber tāpēc, lai izslēgtu citiem materiāliem (piemēram, smiltīm) raksturīgo kapilāro efektu, kad ūdens sūcas uz augšu. Starp šķembām ir tukšumi, tāpēc ūdens uz augšu netiek. Tā vēsta teorija.

“damp will commonly rise only around 600mm, if you have moisture problems above 1 m, other physical mechanisms are at play. Mike Parrett investigated over 5000 buildings and never found a case of rising damp”
http://www.dampbuster.com
Pats esmu pietiekami ņēmies ar ceļu pieremontēšanu, un varu pateikt, ka pat 5-10 cm pacelšanai ar jebkuru drenējošos berammateriālu (atvestām šķembām, granti, rupjām smiltīm, pat vietēji izraktām smalkām smiltīm) jau ir acīmredzams efekts.

Domāju ka gravitācija attiecās arī uz ūdeni, izņēmums varētu būtu garaiņi. Kāpec lai ūdens sūktos uz aukšu, man labpatīk domāt ka ūdens sūcās uz leju. Saslapini trauku mazgājamo švammi, kas labi uzsūc mitrumu un noliec uz kādu laiciņu, rezultāts būs aukša sausa un apakša slapja, nevis otrādi. Piekrītu, ka filtrācija atrāk noritēs tikai šķembās. Bet nekass tur nefiltrēsies ja nebūs uz kurieni filtrēties. Cik atceros tad iepriekš izraktā bedre pavasarī bija pilna ar ūdeni, pieņemu, ka rudenī ir tas pats. Un putuplasts jau neko neaizturēs ja paceļās gruntsūdens, abās pusēs viņš būs vienā līmenī- fizika (savienotie trauki). Drošvien tas darbojās kādā kalnā vai paugurā, bet līdzenā vietā šaubos. Un piekrīru Vienstāvam, ka agrāk vai vēlāk tur saplūdīs kaut kas iekšā.

Vispār jau ir augša ne aukša. Tāpēc jau šādas vietas tiek veidotas lai varētu padiskutēt ne? ;) Un manuprāt tukšumus atstat nav pareisi un rupja smilts ir pietiekosi laba drenāža.

Lab, lab – komentēt vajag, viss kārtībā! :) Bet par to, ka mitrums sūcas/tek tikai un vienīgi uz leju – Tu kļūdies. Pamēģini atcerēties no fizikas tādu štelli, kā kapilāro ūdens kustību, kas iet tieši uz augšu. :)

Jā, 40-metrīgu koku saknēs takš laikam nava nekādi pumpji. Tiesa, vidusmēra betonam vai mūrim līdz dzīvam kokam kapilaritātes ziņā neaizsniegt…

Man patika texts filmā “veļikaja taina vodi” …ka zinātnieki esot spēruši milzīgu soli uz priekšu, un sapratuši, …ka par ūdeni viņi gandrīz neko nezin. Tika minēts arī jautājums- kā ūdens panāk desmitiem atmosfēru lielu spiedienu koka stumbrā lai tiktu uz augšu.
Bet tas tā. Man liekas, ka dotajā gadījumā un vietā, vēl darbietilpīgāk par drenāžu ap māju, būs izveidot ilgspēlējošu drenāžu no mājas līdz kādai zemākai vietai.

Vārds vietā. Ir šāds process ieplānots – izveidot drenāžas aizvadu prom uz zemāku vietu – domājams, nākamajā gadā.

Write a comment