Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Ehh, vakar vakarā bij iestājies kaut kāds mērens sagurums, tāpēc neuzspēju ieklabināt pa dienu paveikto. Nē, bez divdomībām, svētki tika pavadīti ārkārtīgi mierīgi bez jebkādām neveselīgām izdarībām. Zinot to, ka īstie saulgrieži bija 21.jūnijā, godīgi sakot, pat nebija nemaz īsti noskaņojuma uz kaut kādu baiso līgošanu/jāņošanu. Galva arī lielākoties pārņemta ar būvdomām. Tad nu šovakar atskaitīšos par abās dienās paveikto.

Kanalizācijas sistēma – aprakta (bildes ir klikšķināmas)
Vakar sev “pasniedzu” lielisku dāvanu savā vārda dienā – saliku kopā visu oranžo kanalizācijas cauruļu desu, ieguldīju to šim nolūkam izraktajā tranšejiņā (kuru pirms tam biju vairākkārt četrrāpus pārgājis pāri ar īpašo līmeņrādi un dārza lāpstiņu, lai iegūtu vēlamo slīpumu), tad “iedēstīju” cauruļu sistēmā vertikālos izvadus, kurus biju piezāģējis pēc augstuma tā, lai tie tikai mazliet līstu laukā no gatavās grīdas”, un tad nu beidzot to visu padarīšanu varēju bērt ciet, pieblietēt mazliet un smuki nolīdzināt. Pirms tam galējā kanalizācijas ventilācijai paredzētajā ievadā iegāzu ūdeni no spainīša – otrā galā tas viss glīti iznāca laukā, no kā secinu, ka vismaz kaut kāds slīpums ir. Tagad visus ievadus esmu notinis un aizlīmējis ar plēvi, lai visāda draza nesabirst iekšā. Ar laiku būs jādomā, kādu septiķi un kādā attālumā jāpieslēdz pie šīs izveidotās cauruļu sistēmas. Pašreiz mazliet glupi sanāk, ka gandrīz vietā, kur paredzēts septiķis, praktiski atrodas lielais ķīpu krāvums.
Es izdarīju tā, ka melno ūdens cauruli ieraku daļēji tai pašā kanalizācijas tranšejā, tikai dziļāk un ar smilšu slānīti starpā. Loģiski domājot neko sliktu šādā idejā nesaskatīju. Tagad ūdens caurules rullis guļ pie pamatu ārpuses un gaida savu kārtu. Vispirms jāuzmeklē spices vieta un tad visticamāk būs jāsauc traktoriņš ar tranšejzāģi (vai šauro tranšeju kausu), jo ar ar rokām izrakt to 1-1,2m dziļo tranšeju pārdesmit metru garumā kaut kā galīgi nealkstu.

Roku tranšeju pamatu lentai
Mans pirmais talcinieks Didzis iesāka un es turpinu rakt tranšejas pamatu lentai. Nu neizrakta palikusi vien viena mala no četrām. Sanāk ierakties aptuveni 50-60cm dziļumā no noblietēto smilšu virsmas un roku 55 cm platumā (45 cm lenta + 10 cm putuplasts). Edgars vislaik činkstēja, ka man tā smiltīs ieraktā tranšeja iebruks – es saku, ka turās vienkārši lieliski! Rīt piebeigšu ceturto malu un tad jau varēšu ķerties pie veidņu epopejas, kas man noteeeeikti prasīs ne mazums nervu un pūļu.

Negaidīti – ir atbraukuši kokmateriāli
Pavisam negaidīti piezvanīja Aivars un piedāvājās jau šodien piegādāt kokmateriālus. Patielējos, bet sapratu, ka nav ko stiept gumiju – lai ved. Uz fikso izpļāvu zālīti un gatavoju improvizētu izkraušanas vietu ar šķērsām noguldītiem baļķēniem, kurus kaut cik izlīmeņoju. Kā jau minēju – ideāli – Aivars kā jau racionāli domājošs profiņš visus materiālus bija sapakojis pa atsevišķām frakcijām un izlika man tā, lai bez pārkraušanas tieku klāt visām vienībām. Turklāt, starp materiāliem jau uzreiz ir līstītes, lai vēdinās. Neko daudz jau es no kvalitātes nesaprotu, bet nu – ir egle, daļa pasausa, daļa vēl mitra no impregnējuma. Koks kā jau koks – ir arī viegli izliekušās brusas, bet, cik saprotu, ideāli taisns koks tik vienkārši nemēdz būt. Rīt uzmeistarošu kādu pārsegumu, lai lieti neskādē. Švaki, ka materiālu gali vietumis ar zemi/zāli saskaras, bet es zinu, ka būs ok. Ak jā – te aizgāja otra samaksas puse par materiāliem. 600 Ls. Kopā 1300 Ls par 13 m3. Piegāde un izkraušana “pa draugam”.

Pielaikoju putuplastu
Nosmējos – būs man rozā pamati mājai… Tas Technopleks putuplasts ir blāvi rozīgs. Tā kā tranšeju roku 1m dziļumā no virspamata augšas, bet putuplasts ir 1,2m augsts, tad priekš šitās štelles ar šauro tranšejlāpstiņu ierakšu nelielu padziļunājumu. Tad nu tagad domāšu un risināšu, kā to putuplastu iedabūt tur vietā, lai tas būtu līmenī ar vēlamo atzīmi un lai tas arī būtu vertikāli precīzs. Turklāt, jāstellē putuplastu divās kartās, jo man ir 5cm loksnes. Labums – savienojumu vietas varu likt ar nobīdi. Nobīdi domāju veidot kādu 5cm attālumā – domāju, būs ok. Forši, ka putuplastam ir pusspunde – tomēr labāk nekā taisnas malas. Tad nu rīt ceru ķerties klāt pie šī ūberpiņķerīgā pasākuma – iestellēt plāksnes vietā, nofiksēt tās, lai neļurkājas, tad no iekšpuses piebērt šķembas, no ārpuses smiltis. Pa vidam šķembās vēl drenāžas cauruli jāierīko, un, protams, pamatu iekšmalā jāveido veidņi no saplākšņa.

Tātad, darīt ir ko! Uhh, un tad jau kaut kad betona mašīna… Un tad jau koka karkasa meistarošana (joprojām meklēju meistarus).

P.S. Papildināju projekta izmaksu uzskaites lapu – tagad jau kopējie izdevumi par projektu sasnieguši gandrīz 3,5tk Ls. Nav maz, bet nu – neko neapdomīgu pagaidām savā rīcībā nemanu.