Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Kanalizācija, Pamati, Situācijas atskaite | Posted on 03-06-2010
Birkas:būvbedre, Dokumentācija, drenāža, elektrība, Kanalizācija, kokmateriāli, komunikācijas, meistars, situācija, smiltis, vibrobliete
Nu tā, beidzot tomēr saņēmos ierakstīt kaut ko. Īsti ar laikiem un spēkiem nesanāk. 
Nē, tik traki uz priekšu visi procesi nevirzās, bet tiešajos darba pienākumos gan netrūkst darāmā. Pēdējo weekendu sīcim bija dzimšanas dienas tusiņš, tāpēč tai laikā ar nekas īsti nenotika. Tad nu beidzot atskaitos, kas noticis uz šo momentu.
Urrā – būvatļauja rokā
Pēc būvatļaujas pieprasījuma iesniegšanas pacentos atrast kantori, kas man varētu nokārtot būvnieka obligāto civiltiesisko apdrošināšanu. Brokeru serviss man šitādu polisi no IF operatīvi un eleganti sarūpēja uz vienu gadu – maksāja šis pasākums 15 Ls. Manuprāt, teicami. Attiecīgi, šodien biju saņemt savu pieprasīto būvatļauju – un tā nu man ir rokā un visi procesi nu jau var notikt pavisam oficiāli! (Bet līdz šim jau es neko nemaz arī nebiju tur darījis, vai ne?! 
)
Vēl pārītis smilšu kaudžu nolīdzināts
Pa šo laiku pamanījos pasūtīt vēl divas smilšu kaudzes (76 Ls par 24 m3), kuras ar viena no būvbedres izracējpuiša palīdzību esam nolīdzinājuši (10 Ls par dienas darbu). Rīt piebeigšu bik nianses un vālēšu virsū atkal uz trim dienām iznomāto vibroblieti. Un, šķiet, ka lai piebeigtu smilšu slāņa uzbēršanu līdz nepieciešamajai atzīmei, būs vēl vienu, iespējams, divas kravas ar smiltīm jāpasūta. Ceru, rīt to paveikt un pa brīvdienām piebeigt smilšu epopeju. Un tad jau varētu sākt ķerties pie tranšeju pasākuma un šķembu sagādes priekš “rubble trench”.
Visādu būvmateriālu sagāde
Uhh, nevaru saņemties šito lietu iekustināt, bet vajag! Esmu vismaz sazvanījis un atradis, kur dabūt jau impregnētus kokmateriālus par 95 Ls/m3 un ar ļoti lētu piegādi. Visur citur viennozīmīgi dārgāk, turklāt neimpregnēti materiāli. Šitam procesam obligāti jāizdomā, kur tos atvestos 12 m3 nolikt tā
Tālāk vajag pasūtīt un sagādāt putuplastu vertikālajam pamatu veidņu pasākumam, un izdomāju, ka iekšpusē veidņiem būs jāiepērk tomēr OSB vai finieris, ko sazāģēšu 40cm platās joslās. Ar ķīpām kā iekšējiem veidņiem tā pamatu lentas iekšmala varētu sanākt visai nelīdzena, nesmuka. Nez, naivi liekas, ka pēc tam tās veidņu plāksnes tik pat labi var arī ielikt griestu pārsegumā ar cementaino pusi uz augšu.
Jāplāno veikli komunikācijas
Pirms tranšejās vālēt iekšā šķembas, noteikti vajadzētu zemē sarakt komunikācijas un drenāžu. Pagaidām funktierēju, ka kanalizāciju / elektrību / pamatu drenāžu es varētu no mājas perimetra laukā dabūt puslīdz pa vienu tranšeju, ievietojot minētās lietas dažādos līmeņos. Šito jāapsmadzeņo un vispār jāsaprot, ko kādos dziļumos jārok. Ūdeni gan nāksies “pierakt” no citas puses, jo spices vieta, domājams, neatradīsies tai pat virzienā, kur septiķis.Sarēķināju, ka vajadzēs ap 50m drenāžas caurules ar ģeotekstilu, elektrisko kabeļu gofru ap 35 m, melno PE ūdens cauruli 50m un kādus padsmit metrus ar oranžajām, savietojamajām kanalizācijas caurulēm. Izprotu, ka katrai izlietnei / vannai / podam ir labi savu aizvadu uzlikt (sanāks 6 gab.). Uhh, nevar pat īsti saprast, ko un kādā secībā vajadzētu darīties, bet nekas – pamazām, pa mierīgo un būs labi.
Elektrības pieslēgums un karkasa meistars
Vēl šodien apzinājām, ka, lai dabūtu tur savu elektrības skaitītāju, jāraksta kārtīgs pieteikums, kuru Latvenergo mēnesi izskatīs, sastādīs tāmi utt. Ehh, nez cik man tāds pasākums izmaksās?!? Ir kādam nojausma? Steigas gan ar šito nav, jo ar pagarinātaju mierīgi varu nodrošināt elektrību būvniecības procesam.
Un vēl drīzumā jāsak saprast, kur atrast sakarīgu koka karkasa meistaru. Brigādi atļauties nevaru/negribu – labprāt pats gribu piedalīties šajā procesā. Brālim bij paveicies priekš savas pirtiņas no Aizkraukles dabūt meistaru, kas kopā ar šamējo karkasu saveidoja. Es ar tāpat gribētu – ticu, ka man tas process, kad redzi, kā slienas uz augšu mājas aprises, varētu ļoti patikt.
Impregnēt Tev vajag vienīgi karkasa apakšu un pat ne to, ja paceltu augstāk.
Ūdens jāparok zem sasaluma, kanalizācija ne gluži.
Pretēji ekstrēmi komentāri par Latvenergo varētu būt:
firmas ABC
http://www.delfi.lv/news/national/business/latvenergo-nakamgad-plano-nelielu-pelnu.d?id=13047198&com=1
un krīzes iespējas
http://www.building.lv/forums/read.php?37,75904,98836#msg-98836
tomēr neizsamisti, ne jau visi tai sistēmā ir kāsēji un čakarētāji.
Iepriekš nenāks par ļaunu pašam izpētīt, kur stāv transformators un cik resni vadi no viņa pienāk tuvāk. Ja trafa jauda atļauj, paša sameklētam sertificētam elektriķim vai firmiņai apmaksāt 100% var būt lētāk kā firmām ABC 60%.
Par meistariem vari aprunāties ar Ikšķiles Jāni vai Tāli Salu Lēdmanē.
Par elektrību runājot – tur tā lieta, ka lielais transformators ir 40-50m attālumā no manas būvbedres, zemē ieraktais kabelis iet kādu 15m attālumā no būvbedres un jau funkcionējoša sadales kaste ar skaitītāju priekš jau esošajām ēkām – kādu 70-80m attālumā. Tā teikt – viss rokas stiepiena attālumā. Tranšejas pats pat varētu izrakt, gofru ielikt, tad nu tik vien vajag kā kabeli ieguldīt un abos galos saslēgt ar kasti un skaitītāju. Bet nu – ši arī nav tā steidzamā prioritāte. Labāk visu pēc kārtas un mierīgi.
Sveiks.
Es tev varu ieteikt vienu ljoti labu vecaa kaluma Namdari, kursh ir ljoti liels profs tieshi uz koka darbiem. Nezinu taadu cilveeku savu pazinju lokaa, kursh buutu bijis neapmierinaats ar vinja paveikto.
Paldies, Jēkab! A ja meistars tālu dzīvo no manas būvvietas – tad šamējam vai nu baigā braukāšana vai jādzīvo gandrīz vai teltī uz vietas.
Nez, cik vispār izmaksātu namdaru darbs šādam projektam?
Jā. Par to attālumu, braukāšanu un dzīvošanu uz vietas tas būtu zem jautājuma zīmes… Par to cik tas varētu izmaksāt tīri meistaram par darbu – man nav īsti nojausmas – bet ne jau katrā ziņā 50 vai 70 ls dienā, kā tas bija treknajos gados.
Vienstāvs ieminējās par Tāli Salu Lēdmanē. Viņš ir mans labs draugs un domubiedrs. Viņš pats gan pārsvarā būvē guļbūves, bet tagad ir arī izprojektējis koka karkasa eko loģiskas/nomiskas mājas prototipu – http://www.salinas-gulbuves.lv. Tālis ir ļoti labs miestars savā arodā. Ja Tev ir interese – varu Tevi viņam vai viņu Tev ieteikt, jo tas jau būtu tuvāk Tavai pusei.
O, feini!
Mazā Latvija, ne?! Pareizāk sakot – labi meistari ir maz un tie, kam vajag, zina tos visus.
Nu – ja vari apjautājies Tālim no Lēdmanes. Ja šamējais ar datoru uz Tu – varu projektu e-pastā iemest, lai paskatās, cik dienām darbs un cik naudiņās tas sanāktu. Paaaaldies par palīdzību!
Par elektrību….
nu šodien tas lēts prieks nebūs, jo Latvenergo naudu kāš par katru sūdu…
1) Ceru, ka tev nebūs vajadzīgs ELT projekts (ietaupīsi apm. 300-500Ls)
2) Jāskatā kāds izcenojums šodien ir par katru ampēru, kuru tu pieprasīsi (pirms gada bija ~16Ls) (nu piem., pieprasu 16A, t.i. 16A*16Ls*x(koif.)*3F(fāzes)=pāris simti Ls). Tākā ir nepieciešmas būvniecībai 3F tad ņem pēc iespējas mazāku amperāžu, bet 3F.
3)Latvenergo pats nerēķinās cik tev izmaksā, bet gan iedos sev tuvākajai vai arī sev Favorītai firmai izrēķināt, cik maksās tavs pieslēgums.
4)JA gribi smalkāk visu uzināt Klientu Apkalp. daļai vari iet garām un dodties pie Pieslēgumu Nodaļas meistara
5) Tranšeju pirms skaitītāja rakt tev NEVIENS neļaus, bet kabelim aiz skaitītāja vari rakt zemē PATS, vai karināt kokos!
6)Es tev ieteiktu saņemot no Latvenergo aprēķinu gatavu aiziet pie pāris firmām un palūt aprēķināt, kas ko maksās. Vari arī atsūtīt man, uzmetīšu lūriķi, strādāju tādās firmās!
Lai veicas!
Paaaaldies par komentiem, Runcio! Jā, tā arī darīšu, ka sākumā iziešu oficiālo ceļu, lai redzētu, kādu ciparu šie prasa. Un tad jau meklēs variantus.
Tranšejas rakt neļaušana pamatojas tik uz to vien, ka tāme sanākšot par mazu (principā ABC stāsts).
Tomēr ir bijuši gadījumi, kad firma noriskē un atļauj (pašam izrakt, firma iemet kabeli un aizber).
Otrs legāls variants ir likt skaitītāju pie Latvenergo kabeļa un ar tās zemes īpašnieku slēgt līgumu, ka pa viņa zemi ies Tavā jurisdikcijā esošs kabeļa posms aiz skaitītāja.
Tur tā štelle, ka Latvenergo kabelis iet caur manu zemes gabalu. Vienkārši būtu jāuztaisa T veida atzars un jāliek skaitītājs. Bet nu – pagaidām neiespringstu, vnk pamazām uzsūcu info, lai saprotu, kas ir kas.
Tad viennozīmīgi pieteikumā skapi zīmē pie kabeļa.
Nepatīkamākais var izrādīties, ka kabeļa šķērsgriezums vai transformatora jauda nepavelk, tad jāmaina vai jāvelk blakus jauns kabelis vai pat jāapmaksā daļa (šķiet ka tomēr ne gluži 60%, jo esošo lietotāju jaudai proporcionālu maksu jāsedz Latvenergo) no transformatora nomaiņas izdevumiem.
Man domāt, jaudai toč jāpietiek. Uz trafiņu atnāk 20 kV, bet no tā aiziet līnija ar vismaz 0,4kV (tā 20 gadu vecā Zemes grāmatā rakstīts). Pie tā atzara, kuru plānoju izmantot, ir pieslēgta gan mūsu saimniecība, gan nākamā patālāk kaimiņos – attiecīgi špannungam tur jābūt gana pietiekamam. Bet nu – ko es te fantazēju, tad jau vnk redzēs kā būs.
Mana pieredze liecina, ka biežāk liek minimāli iespējamo – loģiski, jo konkrētā-brīdī-gribētājs apmaksā līdz 60%.
Manos pieslēguma noteikumos bija ierakstīts “paredzēt jaudas rezervi turpmākiem pieslēgumiem”, nebija gan ierakstīts, cik. Beigās bez 40% Latvenergo sedza arī kabeļa cenas starpību starp galveno līniju (70 mm²) un manu atzaru (35 mm²).