Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Svētdien talka
Uhh, cik forši, ka mana projekta interesentu un piekritēju lokā ir uzradies tāds Didzis – tas pats, kas pie manis bija kā pirmais talcinieks. Šajā svētdienā viņš ar diviem palīgiem ieradīsies pie manis (ta ir plānots), vedīsim, bērsim šķembas un tad un meistarosim veidņus. Viņam ir saprašana, kā to lietu darīt un ir arī vītņstieņi. Ja nu gadienā kāds vēl grib pieteikties palīgā, kas man tiešām, tiešām noderētu, tad droši ziņojiet! Par visu parūpēšos – varu pat vilcienu apmaksāt un par pusdienām noteikti nebūs jāsatraucas. Tā kā ziņojiet – ļoti priecāšos!

Salmiunmali.blogs.lv statistika
Tikai starp citu iedomājos, ka varbūt kādu arī interesē, kāda tad ir uzkrājusies mana bloga statistika pa šiem mēnešiem. Vispirms palepošos, ka no 4600 blogiem, kas ir reģistrēti iekš blogs.lv platformas, mans blogs uz šodien atrodas augstajā 12.vietā starp visu šo pūli. Tas man liek domāt, ka cilvēkiem šis temats tomēr interesē.
Blogs gaisā jau ir kopš 2010.gada 12.janvāra un sākās ar šo ierakstu, taču Google Analytics statistikas rīku pamanījos pieslēgt vien 14.martā. Tad nu lūk arī statistika no marta.

- Kopš uzskaites sākuma to apmeklējuši 1944 apmeklētāji
- 28.jūnijā apmeklētāju skaits dienā pārleca simtiņu (105)
- Vidējais pavadītais laiks lapā nepilnas 4 minūtes
- 40% nāk no meklētājserveriem, 42% no citām vietnēm, 18% nāk pa tiešo
- Visvairāk nāk no googles, tad no Building.lv foruma, tad no draugiem.lv
- Populārākie atslēgvārdi: laukakmens pamati, māja no salmiem, salmi māli, putuplasts, rekuperators, kamīnkrāsns.

Nu tā, pamazām pārvēršos par nēģeri – tas priecē, sen nav bijis tāds sakarīgs iedegums.

Putuplasts salikts
Šodien piebeidzu ņemšanos ap putuplastu. Četras loksnes izrādās tomēr pietrūka. Nopirkšu paku ar 8ām un liekās izmantošu kanalizācijas caurules nosiltināšanai līdz septiķim. Kad putuplastu piebeidzu, sapratu, ka nupat vien tas “jautrākais” posms priekšā – šķembas ir visai palielas un ar lāpstu tās paņemt ir visai štruntīgi… Izskatās, ka būs interesants un pasmags process. Jāmeklē kādus palīgus/strādniekus pret atlīdzību. Viens galā normālā termiņā ar šito netikšu.

Saplākšņa veidņi
Palīgus jāmeklē arī, lai saprastu, kā pareizi uzveidot veidņus iekšmalām no saplākšņa. Kurš var ieteikt, kā izvietot man pieejamos nomaļu dēļus, lai tas saplāksnis (tur ir 2 x 25 cm loksnes 15 mm biezumā) nemestu līkumus, kūkumus, kad tranšejā iegāzīs betonu? Stiprināt zemē domēju piestiprinot kā bildē redzams mietus un tad ielikt tranšejā un piebērt ar šķembām 50 cm augstumā. Plus pēc tam atsaites uzlikt. Un pašās beigās (cerams, koki pietiks…) – domāju uzlikt koka šķēršus, kas sasietu abus bortus kopā.

Tagad jāizvēlas namdari
Uz manu izvietoto sludinājumu atsaucās gana daudz meistaru. Šodien vēl daži uzradās. Viens īsi noskaldīja – 2 nedēļas un 700 Ls. Cits piezvanīja pa telefonu un pastāstīja par sevi, apprasījās par projektu utt. -  2 meistari no Dobeles ar 14 gadu pieredzi. 3-4 nedēļas un 900 Ls. Strādā kombinēti ar iezāģējumiem un leņķiem. Ļoti sakarīgs izklausījās. Velkot tadu kā vidējo aritmētisko lielākoties meistari sakās, ka šis pasākums ir uz 3-4 nedēļām un izmaksas zem/ap 1000 Ls un mazliet vairāk grozās, protams, neņemot vērā fiksos nedēļas džekus un kosmisko cenu piedāvātājus.

Putuplasta epopeja turpinās
Vakar nebij iekšā rakstīt. Uhh, neiet tās lietas tik ātri kā gribētos, bet nu – labāk tā nekā nekā. Ar putuplasta štellēšanu esmu ticis līdz pusei. Visvairāk laika paņem putuplasta lokšņu nostellēšana līmenī – lai tas puslīdz precīzi vertikāli stāv, un tad jau arī 20cm padziļinājuma tranšejiņas līmeni jāpielāgo, lai horizontālā mala kaut cik līdz ar nostiepto striķīti līmenī būtu. Pavisam precīzi horizontālo nelieku – nav vērts čakarēties, pēc tam ar ūdens līmeņrādi atzīmēs precīzu līmeni (striķītis uz vidu tomēr minimāli ieliecas) un ar zāģīti nozāģēs visu līmenī. Šodien pa biroja darbiem, bet rīt turpināšu ar putuplastu ņemties. Turklāt tagad vai nekad – jāuztrāpa precīzs taisnstūris, jo bedre tika rakta ar minmālu ignore uz pāris cm neprecizitāti.

Namdara meklējumi ar sludinājumu
Kā jau minēju, biju runājis ar Lielvārdes vietējo brigādi par koka karkasa celtniecības darbiem. Teicās trim cilvēkiem ņemšanās uz mēnesi un maksātu tas aptuveni 1600 Ls. Paldies manam pirmajam, cienījamajam talciniekam Didzim – viņš kopā ar savu vispieredzējušāko biedru pie koka karkasiem daudz darbojies – arī viņš man aptuvenu piedāvājumu piemeta, ar līdzīgu laika plānu, bet jau patīkamāku ciparu.
Tomēr teikšu godīgi, es kā indivīds, kas cilvēcīgi meklē iespēju ietaupīt naudiņu, kas jau tā ir ļooti maz – tomēr iemetu sludekli iekš ss.lv. Jāteic interesanti rezultāti. Daži kantori šķiet nav pamanījuši krīzi, un, piemēram, vieni ar visiem pamatiem man piedāvāja 1,5 mēnešu laikā (4 cilvēki) šito pasākumu par 4300 Ls paveikt. Cits noskaldīja – 50 Ls/m2 (kas uz 100m2 = 5000 Ls) … Bet viens gana runīgs kungs gados piezvanīja, izrunājāmies, piemeta manus kvadrātmetrus, īsi un skaidri pateica – 800 Ls un darbs cētrām sejām uz nedēļu. Kad minēju par citu teikto mēnesi – teicās, tie jau Rīgas kundziņi… Well, ja godīgi, šāds cipars un laiks, protams, man šķiet ļoti saistošs, taču māc bažas, ka šitie varētu būt fiksie skrūvētāji. Lai gan mierīgi minēja vairākus objektus, kur darbojušies un ilgu pieredzi. Teicās ka skrūvē ar leņķiem. Kaut kā pavisam ideāli mani šis gadījums tomēr nepavelk, bet tad jau redzēs – dienu divas vēl palūkošu, kas vēl par piedāvājumiem iekritīs. Nezinu, cilvēcīgi man pat labāk tad ar Didzi un viņa meistaru gribētos darboties, jo zinu, ka uzticamas sejas un nehaltūrēs. Bet nu tad manīs, ko beigās sadomās.

Tranšeja piebeigta
Šodien bij konkrēts cepiens. Nevajadzēja nekādu pludmali, lai es būtu ieguvis visai interesantu iedegumu… Tātad, kā no rīta sāku ar lāpstu darboties, tā tik uz pievakari pabeidzu. Izraku līdz galam tranšeju, pielīdzināju tai maliņas un dziļumu. Šitais sadisms man patiesībā patīk – parasti ne par ko neietu pašā dienvidus saulē rakt zemi, bet uz šitiem darbiņiem mani kaut kā baigi velk. Un tas patiesi priecē.

Putuplasta likšana
Kad tranšeja bija izrakta, beidzot varēju ķerties klāt pie nākamā nozīmīgā posma – putuplasta likšanas. Tātad, uzdevums tagad izveidot no iepirktā ekstrudētā putuplasta ārējo pamatu lentas veidni. Tranšeju no striķīša atzīmes esmu izracis metra dziļumā, putuplasta loksnes augstums ir 1,2m. Attiecīgi, atkal talkā nāk šaurā tranšeju lāpstas un tiek iegūts padziļinājums loksnēm.

Precizitātes un līmeņu panākšana
Domāju un štukoju pamatīgi, kā lai visu to pasākumu dabon līmenī un leņķī. Tad izdomāju, ka rūpīgi jāizveido un jānofiksē viens stūris – un tad jau to tālāk var ņemt kā atskaites punktu. Tā arī izdarīju. Blīvumu starp loksnēm centos panākt kā vien mācēju, pat no stieples drēbju pakaramajiem izveidoju skavas, ar ko nepaklausīgākās plāksnes kopā saturēt. Augstumu necentos panākt precīzu – piezāģēšu pēc tam to līmenī, kad viss būs salikts. Visatbildīgākais uzdevums ir liekot putuplastu panākt, lai perimetrs būtu kaut cik precīzs tainstūris. Rombs vai trapece nebūtu tas vēlamākais rezultāts… Būs padomāt, kā visprecīzāk to paveikt.

Šuvju precizitāte
Jāteic, neesmu protams citus putuplastus nekad licis, bet šitam krievu ražojumam reizēm malu taisnums pieklibo. Vienviet bija kūkums, negāja šuves cieši kopā. Gribēju izlabot, bet izgriezu par lielu robu. Domāju, būs pēc tam, kad viss perimetrs sakrāmēts, jāpāriet pāri stūriem un vaļīgajām šuvēm ar kaut kādu “a ļa” hemētiķi, nez, iespējams, kaut kādām mazbriestošām celtniecības putām. Man jau šķiet, ka šuves jācenšas dabūt pēc iespējas blīvāk kopā, lai netiek mitrums un sals cauri.

Pa tām 2-3 stundām, gana daudz laika patērējot uz primārā stūra nofiksēšanu, iestellēju vietā divas pakas ar loksnēm. Vēl 17 palikušas. Bet nu – puslīdz amats ir rokā, tad jau manīs, kā veiksies. Daudz “jautrāk” varētu būt ar iekšējo veidņu sastellēšanu no saplākšņiem. Bet nu, tad jau manīs.

Ehh, vakar vakarā bij iestājies kaut kāds mērens sagurums, tāpēc neuzspēju ieklabināt pa dienu paveikto. Nē, bez divdomībām, svētki tika pavadīti ārkārtīgi mierīgi bez jebkādām neveselīgām izdarībām. Zinot to, ka īstie saulgrieži bija 21.jūnijā, godīgi sakot, pat nebija nemaz īsti noskaņojuma uz kaut kādu baiso līgošanu/jāņošanu. Galva arī lielākoties pārņemta ar būvdomām. Tad nu šovakar atskaitīšos par abās dienās paveikto.

Kanalizācijas sistēma – aprakta (bildes ir klikšķināmas)
Vakar sev “pasniedzu” lielisku dāvanu savā vārda dienā – saliku kopā visu oranžo kanalizācijas cauruļu desu, ieguldīju to šim nolūkam izraktajā tranšejiņā (kuru pirms tam biju vairākkārt četrrāpus pārgājis pāri ar īpašo līmeņrādi un dārza lāpstiņu, lai iegūtu vēlamo slīpumu), tad “iedēstīju” cauruļu sistēmā vertikālos izvadus, kurus biju piezāģējis pēc augstuma tā, lai tie tikai mazliet līstu laukā no gatavās grīdas”, un tad nu beidzot to visu padarīšanu varēju bērt ciet, pieblietēt mazliet un smuki nolīdzināt. Pirms tam galējā kanalizācijas ventilācijai paredzētajā ievadā iegāzu ūdeni no spainīša – otrā galā tas viss glīti iznāca laukā, no kā secinu, ka vismaz kaut kāds slīpums ir. Tagad visus ievadus esmu notinis un aizlīmējis ar plēvi, lai visāda draza nesabirst iekšā. Ar laiku būs jādomā, kādu septiķi un kādā attālumā jāpieslēdz pie šīs izveidotās cauruļu sistēmas. Pašreiz mazliet glupi sanāk, ka gandrīz vietā, kur paredzēts septiķis, praktiski atrodas lielais ķīpu krāvums.
Es izdarīju tā, ka melno ūdens cauruli ieraku daļēji tai pašā kanalizācijas tranšejā, tikai dziļāk un ar smilšu slānīti starpā. Loģiski domājot neko sliktu šādā idejā nesaskatīju. Tagad ūdens caurules rullis guļ pie pamatu ārpuses un gaida savu kārtu. Vispirms jāuzmeklē spices vieta un tad visticamāk būs jāsauc traktoriņš ar tranšejzāģi (vai šauro tranšeju kausu), jo ar ar rokām izrakt to 1-1,2m dziļo tranšeju pārdesmit metru garumā kaut kā galīgi nealkstu.

Roku tranšeju pamatu lentai
Mans pirmais talcinieks Didzis iesāka un es turpinu rakt tranšejas pamatu lentai. Nu neizrakta palikusi vien viena mala no četrām. Sanāk ierakties aptuveni 50-60cm dziļumā no noblietēto smilšu virsmas un roku 55 cm platumā (45 cm lenta + 10 cm putuplasts). Edgars vislaik činkstēja, ka man tā smiltīs ieraktā tranšeja iebruks – es saku, ka turās vienkārši lieliski! Rīt piebeigšu ceturto malu un tad jau varēšu ķerties pie veidņu epopejas, kas man noteeeeikti prasīs ne mazums nervu un pūļu.

Negaidīti – ir atbraukuši kokmateriāli
Pavisam negaidīti piezvanīja Aivars un piedāvājās jau šodien piegādāt kokmateriālus. Patielējos, bet sapratu, ka nav ko stiept gumiju – lai ved. Uz fikso izpļāvu zālīti un gatavoju improvizētu izkraušanas vietu ar šķērsām noguldītiem baļķēniem, kurus kaut cik izlīmeņoju. Kā jau minēju – ideāli – Aivars kā jau racionāli domājošs profiņš visus materiālus bija sapakojis pa atsevišķām frakcijām un izlika man tā, lai bez pārkraušanas tieku klāt visām vienībām. Turklāt, starp materiāliem jau uzreiz ir līstītes, lai vēdinās. Neko daudz jau es no kvalitātes nesaprotu, bet nu – ir egle, daļa pasausa, daļa vēl mitra no impregnējuma. Koks kā jau koks – ir arī viegli izliekušās brusas, bet, cik saprotu, ideāli taisns koks tik vienkārši nemēdz būt. Rīt uzmeistarošu kādu pārsegumu, lai lieti neskādē. Švaki, ka materiālu gali vietumis ar zemi/zāli saskaras, bet es zinu, ka būs ok. Ak jā – te aizgāja otra samaksas puse par materiāliem. 600 Ls. Kopā 1300 Ls par 13 m3. Piegāde un izkraušana “pa draugam”.

Pielaikoju putuplastu
Nosmējos – būs man rozā pamati mājai… Tas Technopleks putuplasts ir blāvi rozīgs. Tā kā tranšeju roku 1m dziļumā no virspamata augšas, bet putuplasts ir 1,2m augsts, tad priekš šitās štelles ar šauro tranšejlāpstiņu ierakšu nelielu padziļunājumu. Tad nu tagad domāšu un risināšu, kā to putuplastu iedabūt tur vietā, lai tas būtu līmenī ar vēlamo atzīmi un lai tas arī būtu vertikāli precīzs. Turklāt, jāstellē putuplastu divās kartās, jo man ir 5cm loksnes. Labums – savienojumu vietas varu likt ar nobīdi. Nobīdi domāju veidot kādu 5cm attālumā – domāju, būs ok. Forši, ka putuplastam ir pusspunde – tomēr labāk nekā taisnas malas. Tad nu rīt ceru ķerties klāt pie šī ūberpiņķerīgā pasākuma – iestellēt plāksnes vietā, nofiksēt tās, lai neļurkājas, tad no iekšpuses piebērt šķembas, no ārpuses smiltis. Pa vidam šķembās vēl drenāžas cauruli jāierīko, un, protams, pamatu iekšmalā jāveido veidņi no saplākšņa.

Tātad, darīt ir ko! Uhh, un tad jau kaut kad betona mašīna… Un tad jau koka karkasa meistarošana (joprojām meklēju meistarus).

P.S. Papildināju projekta izmaksu uzskaites lapu – tagad jau kopējie izdevumi par projektu sasnieguši gandrīz 3,5tk Ls. Nav maz, bet nu – neko neapdomīgu pagaidām savā rīcībā nemanu.

Šodien principā spītēju štruntīgajam laikapstākļu pavēlniekam, kurš pastāvīgi rasināja un ik pa brīdim arī mazliet spēcīgāk uzlīņāja. Darbojos ap divām sekojošām lietām.

Spēka līnijas (akmens āderu) teritorijai/ēkai
Virsraksts izklausās pēc pilnīgākā kosmosa, bet kamēr pats nepārliecinājos, tikmēr neticēju. Respektīvi. Nesen jau rakstīju, ka biju uz tikšanos ar zinošu āderu “taustītāju” Santi pie vienas konkrētas mājas, kur es mācījos atpazīt to, ko manas rokas ar rīkstēm man rāda. Uzzināju arī to, ka cilvēks ir spējīgs arī paša rokām uzlikt teritorijai/mājai spēka līnijas aizsardzībai – apgūstot prasmes vidē es tādu uztaustīju, bet nemācēju izskaidrot, kas tas ir, ko man rāda. Tad nu Santis man paskaidroja, ka tas ir viņa paša uzlikts akmens āderu (ja nemaldos) pozitīvais lauks, kas gluži kā aizsargsiena palīdz pasargāt teritoriju no nelāgas enerģijas un citām likstām. Pabrīnījos. Santis teica, gan jau arī pats iemācīsies tādu uzlikt…

Mans sekmīgais eksperiments
Biju sapratis, ka man to plāno, tievo kapara stieplīšu vietā, ko izmantoju kā rīkstis, vajadzētu tomēr kaut ko gruntīgāku. Tad nu tēvs atrada 8mm diametra alumīnija stiepli. No tā šodien izgatavoju jaunas, lielākas rīkstis un nolēmu iemēģināt. Jā, darbojas pamatīgi, tikai netīk, ka alumīnijs nooksidējas un rokas pelēkas paliek. Tad nu atcerējos par to rīkstnieka spēka līniju uzlikšanu. Pārbaudīju, vai brāļa jaunceltā pirts ar tādu gadienā nav apveltīta, jo pie tās ar bija viens cits spečuks ciemojies. Nē, neko bez tipiskajām uguns un ūdens āderēm neatradu. Tad nu nolēmu intereses pēc ar savu izpratni, intuīciju un sajūtām paša spēkiem uzlikt to aizsarglauku. Procesu neaprakstīšu, bet ziniet – man izdevās.
Pēc tam apstaigājot ēku atklāju, ka rīkstis kustās tāpat kā tad, kad kopā ar Santi pētīju un apguvu šī enerģijas lauka teritoriju: viena rīksts rāda lauka robežu, otra norāda, vai lauks ir pozitīvi vai negatīvi lādēts. Visvisādos veidos pārbaudīju un tiešām pēkšņi tieši tur, kur biju vēlējies šo spēka līniju “uzstadīt”, tur tā tagad arī atrodas. Neizslēdzu iespējamību, ka tās ir manas iedomas un pašsuģestija, taču tādā pat veidā pēc tam “apstrādāju” savu būvlaukumu – un, ticiet vai nē, rezultāts tāds pats. Tagad “redzu” (spēju uztaustī) pa perimetru esošu pozitīvi lādēta lauka robežu. Redzēs, kaut kad pie manis paciemosies zinošāki āderu cilvēki – lai palūko, vai šamējie tur kaut ko netipisku redz vai nē.

Āderes = iedomas vai realitāte?
Es zinu, ka tas viss var izklausīties visai šizīgi, bet man nav šaubu par to, ka ar zemes enerģētisko starojumu ir jārēķinās, un es nedomāju, ka virkne cilvēku ir nojūgušies un spēj ar drāts gabaliņiem parādīt vienas un tās pašas svārstības. Pārāk liela sakritība, lai tā būtu pašizdomāta parādība. Turklāt, ne velti arī mūsu tēvu tēvi ar šīm lietām rēķinājās un prata tās izmantot savā labā (atrodot īsto vietu akai, krāsnij/skurstenim, gulēšanai, uzlādējošai atpūtai utt.). Un nu, iespējams, arī mani varēsiet saukt par traku, jo es ar tiem drāts gabaliem varu arī zem zemes ieraktu elektrības kabeli uziet, zālē pazaudētu telts mietiņu atrast un pat noslēpušos kaķi sameklēt…
Es nešaubīgi ticu, ka cilvēka domām mājas celtniecībā un savas vides iekārtošanā ir ārkārtīgi liels spēks, ar kuru viņš var daudz panākt! Es par to jau esmu pārliecinājies un zinu, ka ne reizi vien vēl tas pierādīsies. Labai domai ir milzīgs spēks!

Darbs ap kanalizācijas tranšeju un caurulēm
Otra lieta, kas šodien paņēma nešaubīgi visvairāk laika un spēka, bija darbošanās ap kanalizācijas ierīkošanas procesu. Respektīvi, ņemot vērā to, ka šī ir mana pirmā pieredze ar šāda veida komunikāciju ierīkošanu, tad centos lietas darīt pārdomāti. Pielāgoju līmeņrādi ar papildaprīkojumu, lai varētu iegūt 1-2% kritumu caurulēm. Tad nu četrāpus vairākkārt pārlīdu visu izrakto tranšeju, vairākkārt to ar mazo lāpstiņu līdzinot un padziļinot, lai iegūtu līdzenu un pareizā slīpumā esošu kritumu. Pašreiz sanāk, ka melnzemē uz septiķi caurule ieiet zemē aptuvenu 50cm dziļumā – plānoju veikt nelielu uzbērumu plus zem tā ieklāt 5-10cm biezu putuplasta slāni, lai kanalizācijas caurule nu nekādi nevarētu aizsalt. Zinu, ka tur it kā nav kam aizsalt, tomēr IR gana bieži gadījumi, kad šī nevēlamā situācija tomēr iestājas.
Kad tranšeju biju sagatavojis, beidzot varēju ķerties pie trubu garumu un mezglu izplānošanas dabā. Uz papīra ir viena lieta, bet izlikt tās detaļas dabā, pavisam kas cits. Sāku no viena gala trubas vienot kopā. Garumu piezāģēju ar rokas metāla zāģi, kantes apvīlēju ar vīli un pielaboju ar nazi. Savienojuma slīdamībai izmantoju nopirkto ziepjaino smēri, kas kā izrādās ir kairinoša roku ādai – vajagot obligāti gumijas cimdus izmantot. Ne reizi vien iegrābos ar pliku roku, bet izskatās – so far so good.
Caurules kopā liekas visai negribīgi un padaudz spēka jāpielieto. Glupākais, ka nav tām īsti kur iegrābties, lai tās kopā sastumtu, turklāt pasākums kļūst ar vien sarežģītāks, līdz ko kopā tiek salikti jau vairāki metri. Bez palīga šķiet neiztikšu, lai to visu garo 10 metru kanalizācijas brīnumu varētu kopā sadabūt. Ceru rīt piebeigt, lai var ar prieku doties Līgosvinībās. Bet Jāņudienā nekādas laiskošanās – uzdāvināšu sev kādus padsmit metrus ar izraktu pamatu lentas tranšeju! Priekā!

Šodien vismaz lielāko dienas daļu bija normāls laiks, līdz ar to ir noticis arī kaut kāds progress. Vispirms jau gan būtiski piebilst, ka “pateicoties” vakardienas nejaukajam laikam – trīs palīgi pie manis ciemos neieradās. Neko darīt. Toties šodien gan, kā jau pieteicies, atbrauca ciemā ekobūvniecības interesents un kokdarbu amatpratējs Didzis. Tad nu devu šamējam rokā savu labo Fiskar lāpstu un kopā ķērāmies pie darba.

Ūdens vada caurule ierakta
Pa šodienu izrakām centrālās nesošās sienas pamata tranšeju. Tajā izveidoju padziļinājumu un, kā redzams bildēs, ieguldīju tajā melno, cieto ūdens cauruli, kuru aizlocīju talāk jau pa padziļināto kanalizācijas tranšeju uz mājas dienvidrietumu stūri – un turpat arī atstāju visu pārējo rulli. Tā teikt, līdz brīdim, kamēr atradīšu akas/spices vietu un sākšu rakt uz to tranšeju caurules ieguldīšanai. Vismaz iesākumā paredzu pieturēties pie metra dziļuma caurules ieguldīšanai – lai neaizsalst. Otru galu aptuveni 80 cm garumā atstāju rēgojamies ēkas viducī, kur būs utility jeb saimniecības telpa.

Austrumu sienas tranšeja izrakta
Didzis noraka līdz vairāk kā pusei, es savukārt spītējot vakara lietum piebeidzu austrumu sienas pamata tranšeju – 55 cm plata un 100 cm dziļa, kurā no ārpuses gulsies 2x50mm ekstrudētā putuplasta plāksnes (kā veidņi un siltumizolācija), pa vidu 45 cm platumā un 50 cm augstumā šķembas, savukārt iekšpusē uztaps veidņi no laminētā saplākšņa. Tranšejas sieniņas stingras un izturīgas, taču, protams, ja pieiet pa tuvu pie malas ar pēdu, var tomēr iebrukt. Bet nu – so far so good.

Rītdienas plāni
Lai nebūtu jābesījās ar paša un instrumentu slēpšanu no lietus, uzcēlu turpat nojumīti. Arī pret sauli palīdz, ja grib atpūsties. Rīt centīšos savienot kopā caurules un ieguldīt to kanalizāciju, kā arī pēc tam turpināšu rakt pamatu lentas tranšejas un noteikti gan jau pamēģināšu iestellēt vietā kādu putuplasta plāksni.

Paldies, Didzi, par interesantajām sarunām, padomiem un palīdzību!

Tranšejas lāpsta
Šodien par spīti manāmi draņķīgajam, lietainajam laikam tomēr ņēmu rokās lāpstu un raku kanalizācijas trubām tranšeju. No rīta kārtīgi sarēķināju projektā attālumus un tad nu pēc tam ar šauro tranšejas lāpstu (kas ir baigi labā lieta šim nolūkam) raku. Cītīgi domāju, kā pareizi nodrošināt vajadzīgo cauruļu dziļumu un slīpumu.

Caurļu dziļums
Izdomāju, ka ārpus pamatu perimetra rakšu tās 80cm dziļumā un pa virsu uzlikšu pēc tam 50mm putuplasta plāksnes, lai pasargātu caurules no aizsalšanas. Parasti jau sakot, ka kanalizācija neaizsalst, jo tajā nav ūdens, tomēr ir dzirdēts arī pretējais. Savukārt pamatu perimetra iekšienē pagaidām vizuāli varētu šķist, ka manis izvēlētie 40-50cm ir par seklu, bet nedrīkst aizmirst, ka uz šīm smiltīm man vēl virsū nāk nepilni 40cm ar grīdas pīrāgu.

Cauruļu garuma piezāģēšana
Vēl sapratu, ka nāksies piezāģēt vertikālo cauruļu garumus, lai visiem pieslēgumiem (vanna, izlietne, pods utt.) no zemes grīdā iznākošā caurule būtu vienādā līmenī (te ar ūdens līmeņrādi būs ko ņemties). Tā kā horizontālā caurļu līnija ir ar dažādu slīpumu, tad, nepiezāģējot garumus, nebūs vienāds vertikālo cauruļu gala līmenis. Zāģēšanai laikam visprātīgāk būs ņemt fleksi. Pēc tam būs jāapgūst cauruļu kopā stellēšana, izmantojot to speciālo smēru, kas pēc pārdevēja skaidrojuma gluži vienkārši kalpojot kā ziepe, lai caurules vieglāk savienotos.

Tranšeja ūdens caurulei – pamatīga rakšana
Lūk, ūdens cauruli gan būs jārok kā nākas 1,2m dziļumā – tas draud ar gana pamatigu fizisko slodzīti, jo ar to šauro lāpstu, protams, nav jāizceļ tik daudz zemes, tomēr dikti viegli ar to rakt arī nav. Kas zin, varbūt sadomāšu tranšejracēj traktoriņu ņemt, bet – tas ar laiku, pagaidām nesteidzos. Ārpus pamatu perimetra darbiņi var arī vēlāk tikt veikti (bio-septiķa ierakšana tai skaitā).

Šodiena nepagāja tik raženi, kā biju domājies, taču pāris labas lietas notikušas noteikti. Palūkojos uz smilšu spilvenu – pa šito laiku, kamēr uz priekšu neko ārēji pamanāmu neesmu darījis, lietavu dēļ smiltis izskatās visai forši sablīvējušās. Rīt rakšu, redzēs, kā būs – birs nost vertikālā tranšejas maliņa vai nē.

Trenēju ādermeklēšanu
No rīta kopā ar zinošu cilvēku apguvu āderu, enerģētisko lauku, kā arī akas vietu un avotiņu meklēšanas iemaņas. Kā teicās mans skolotājs, tad man šīs lietas uzrādās ļoti labi, tik vien man pašam ir jāsaprot, ko bez ierastajām uguns un ūdens āderēm manas rīkstes vēl uzrāda, un kā tieši tās dažādajās situācijās uzvedās. Šī lieta un spēja ir jātrenē, jāattīsta jutība, bet arī tagad tās tipiskās pamatlietas rāda ļoti labi. Pašam prieks! Ar laiku varēšu izveikt arī korekcijas. Bet nu tagad priekšā uzdevums atrast sev labu spices/ūdens ieguves vietu. Mājas perimetru vēlreiz pābaudīju – izskatās, ka esmu visai labi to padarīšanu iegrozījis.

Šķembas iepirktas un atvestas
Šodien no tiem pašiem smilšvedējiem Dzelmēs pasūtīju un par laimi arī šodien dabūju – šķembas, 12 m3, maksāja 5,28 Ls/m3 + 15 Ls transports. Pēc izskata tīri ok, bet nu man godīgi nekad nav bijusi darīšana ar šķembām. Zinu, ka skaitās 40-70mm frakcija. Uhh, pēc skaņas šis šķembu izvadāšānas process būs nepatīkamāks nekā smiltis, jo dzelzs lāpsta pret akmeņiem ne visai patīkami skan. Bet nekas. Jāuzmeistaro kaut kāda koka stampa/bliete, ar ko to pasākumu iekš tranšejas pieblīvēt.

Iepirkta drenāžas caurule
Šodien tepat Lielvārdē palūkoju – nē, tikai drena ar kokosšķiedras filtru un turklāt man nesaistošā izmērā. Braucu uz Ogri – iepirku trūkstošos kanalizācijas pusmetriņus. Atradu 80mm drenu ar ģeotekstilu – 1,75 Ls/m … Sālīti. Nospļāvos, otro reizi mūžā piezvanīju uz 1188, lai uzzinātu Salaspils “Ģeosintētika” kontaktus. Tur arī dabūju 50 metru rulli ar 100mm drenāžas cauruli ar melnu ģeotekstilu par 1,30 Ls/m. Uzkrāmēju uz jumta un rullēju mājās. Viss veiksmīgi!
Vien pēc tam aizdomājos – vai nebūs tā, ka šķembu lentā tā drenāžas caurule no betona svara varētu saspiesties?!? Rubble trenchos gan parasti tiešām liek, bet kaut kā tomēr šāds jautājums radās. Maybe tomēr jāliek ārpusē virs slīpā putika? (Ir redzēts tāds variants salmu mājas pamatu drenāžai).

Sviedu jauno medu
Uhh, sen nebij darīts, bet nu palīdzēju neilgu brītiņu pašā vakarā mammai (viņa ir rūdīta biškope) izsviest trīs desmitus ar medus kārītēm. Šitā šosezon jau otrā svaigā medus sviešanas tūre. Attiecīgi, ja kādam šitā lieta no mūsu ilggadējās medus saimniecības interesē – droši ziņojiet ( 1L = 6,5 Ls un ir arī citi tilpumi)! Varu pat uz Rīgu vai pa ceļam no Lielvārdes uz Rīgu aizgādāt! Gards šis zeltainais brīnums ir noteikti!

Uhhhh, lūk, teju visa šodiena aizvadīta vagojot Rīgas ielas ar iznomātu mikroautobusu (Renault Master – 25Ls), beidzot reāli iepērkot būvmateriālus. Esmu iepircis:
- Tehnonikol Tehnopleks 35-250 ekstrudēto putuplastu 50 mm biezumā (19 pakas, 104 m2, 3,35 Ls/m2) = 348,50 Ls
- Saplāksnis (15mm biezs / 2,03m garš / 0,25m plats), mitrumdrošs, laminēts (66 gab.) = 103 Ls
- Kanalizācijas caurules DN100 un līkumus (dažādas, bet dažas vēl vajag, jo veikalā beidzās) = 39 Ls
- Melnā 32mm PE ūdens caurule (50 m) = 17 Ls
- Metāla leņķīši, naglas, skrūves = 12 Ls
- Līmeņrādis, stūra leņķi, spailes = 10 Ls
- Ruberoīds, 3 ruļļi (45 m2) = 13 Ls
Kopā iztērēti = 596 Ls

Noskrējiens bija ne pa jokam, lai šito visu 4,5 stundu laikā dažādās Rīgas vietās savāktu, bet nu – ir paveikts! Tas, ko diemžēl nedabūju un ko pavisam veikli jārisina – jādabon 50 metrus ar ģeotekstilētu drenāžas cauruli. Dienas beigas vairs nebij laika un arī būsā vietas nepietiktu, lai 50 m cauruli tur ielocītu. Ceru, ka varēšu uz vieglās jumta vai tās bagāžniekā to kluci iedabūt. Rīt vēl arī šķembas obligāti jāpasūta. Un pāris iztrūkstošās kanalizācijas detaļas jādabon.

Un tad jau rīt kārtīgs darba 10-diennieks ar pāris talciniekiem brīvdienās un Līgo svētkiem pa vidu var sākties! Pamatu tranšeja un veidņi – turās, es jau nāku!