Māja no salmiem un māliemSalmu māja – paša rokām no plāniem līdz būvniecībai

Nu tad beidzot saņēmos mazliet pieķerties pie arhitektūras rasējumu (AR) un būvkonstrukciju (BK) daļu analizei. Eju pāri katram PDFam un iemetu tepat dažādus atvērtus jautājumus uz apspriedi. Ja kādam ir kas prātīgs sakāms – priecāšos uzklausīt.

Telpu plāns (klikšķināt)

1) Ventilācija – cik jums šķiet reāli, ja es no virtuves plīts, tualetes un vannas istabas novilktu trīs atsevišķas ventilācijas caurules līdz saimniecības telpai un tur tās ielaistu atsevišķi uzbūvētā ventilācijas skurstenī (šitādā). Vai šāda lieta ar dabīgu vilkmi varētu darboties? Ok, plīts nosūcējā ventūzis by default un vannenē/WC var ielikt mazos ventilatoriņus ar sensoriem.
Kā man ieteica – šim nolūkam der arī parastas pelēkās kanalizācijas caurules – sanāk stipri lētāk par “oficiālajām” plastikāta ventilācijas caurulēm. Izvilkt tās varētu griestu pārseguma ietvaros vai arī virs tā bēniņos (nosiltinot no virsas, lai nekodensējas).
Tātad – vai varētu darboties dabīgā vilkme un vai derētu parastās pelēkās PVC caurules?

Pamatu lentas plāns

2) Pamatu plāns – tepat blakus attēlā var aplūkot pamatu lentas plānu. Es jau laikam aiz sava naivuma to vidējās, nesošās sienas pamatni arī būtu kā lentu nevis kā stabus lējis. Bet šādi ar stabiem, šķiet, var ietaupīt padaudz betona. Vienīgi – ja es to vidējo sienu gribēšu, piemēram, ar māla masu aizpļekāt siltumakumulatora lomai, tad tadu masīvu sienu gaisā neuzkarināsi.. Šito domās. Jo projektā jau tās iekšējās starpsienas iezīmētas klasiskajā riģipša izpildījumā.
Kā vissakarīgāk piedabūt pamata vainagsijas pie betona lentas? Laikam lentā jāiebetonē skrūves. Pie keramzīta blokiem jau būtu bijis vienkārši ar metāla lentu pieskrūvēt, bet cietā betonā švaki būs kaut ko ieskrūvēt..
Un vēl jautājums – kā saprātīgi izveidot armatūras stiegrojumu pamatu lentā? Lai arī sekla lenta – bez steigrojuma neiztikt. Pats var salikt? Saukt speciālistus, kas griezīs, locīs metinās? Varbūt iztikt vienkārši ar ieberamiem metāla āķīšiem vai plastikāta šķiedrām?

3) Kokmateriālu apjomi būvkonstrukcijām – iemetīšu te no BK daļas cipariņus par vajadzīgajiem kokmateriāliem, to izmēriem un apjomiem. Tas, kas man interesē, vai kāds var pateikt – ar kādu rezervi šādus materiālus vajadzētu ņemt? Vai ņemt uzreiz ar antiseptiķi apstrādātus? Brālis pirtij pats visus materiālus ar smidzinātāju novālēja.
Pagaidām naivi iedomājos – iedošu sarakstu atrastajam izdevīgajam gaterim – šie man visu smuki sagatavos un vienā divos piegājienos atvedīs un izkraus smuki. Tad pats pārkraušu zem pārsega kāda, starpā saliekot līstītes.

Pārseguma materiāli
100 x 220   L=55,3 m   1,2 m3
150 x 220   L=82 m      2,7 m3
Sienu karkasa materiāli
150 x 150   L=106 m     2,4 m3
50 x 150     L=150 m     1,1 m3
Jumta konstrukciju materiāli
50 x 150     L=300 m    2,3 m3
150 x 150   L=14 m       0,3 m3
120 x 120  L=80 m       1,2 m3
____________________
KOPĀ = 11,2 m3

Divu sienu karkass ieskatam

4) Sienu karkass – lūkojoties uz BK daļā esošajiem sienu karkasa plāniem apjaušu trīs savdabīgas lietas. 1) Būs gana daudz ko noņemties ar ķīpu pārsiešanu un pielāgošanu pēc garuma. Neko darīt – tāda dzīve. Cik nu prātā spēju nooptimizēt karkasa izmērus pret ķīpas izmēriem, tik izdevās iezīmēt. 2) Otra lieta, kas man sagādā raizes – slīpie atgāžņi. Uhh, nekur nevienā grāmatā neesmu redzējis, ka salmu mājā tādus kāds salmu sienā iegropētu iekšā. Izskatās, man būs iespēja to izmēģināt. Nelaba aizdoma gan, ka no atgāžņa iegropēšanas salmu ķīpās varētu arī nākties atteikties, atstājot atgāzni ārpus karkasa apmetuma zonā. Šito niansi vēl jāapdomā. 3) Būs ko noņemties ar virs logu šauro spraugu aizbāšanu. Tajās veselu ķīpu neiebāzt. Mīcīsim tāpat.

Jumta plāns

5) Jumta segums – šitā padarīšana man jāmeklē 200 m2 platībā. Pašreiz esmu palicis pie domas izvēlēties profilēto skārda jumtu “a ļa Ranilla”, bet noteikti kādu “lētāku”, bet ne mazāk kvalitatīvu ražotāju. 1) Gana lēti; 2) Var uzlikt paša spēkiem. Vien vieta ap skursteni bik jāapdomā – pārējais +/- easy. Ir likts.
Būvniecības izstādē šādus segumus uzgāju – piemēram, Toode. Ir jau arī LV ražoti šitādi jumti. Nosacīti, izvēlēšos “krutāko” materiālu, respektīvi, ar kādu polimēra (vai tmldz.) pārklājumu, kas paildzina jumta mūžu/garantiju.
Kā redzams jumta plānā, man pašam arī patika ideja un arhitekts iezīmēja – vertikālo notekņu vietā ķēdes. Izskatās feini šitāda lieta. Jādomā vien – cik labi tās pilda savas funkcijas?! Komentāri?

Logi un durvis

6) Logi un durvis – būs kaut kad jāievāc info no ražotājiem, cik man varētu izmaksāt attēlā redzamo durvju un logu komplekts. Nevaru saprast – koks jau smukāk, dabīgāk, taču čakarīts ar tiem arī tomēr ir, respektīvi, tos ik pa noteiktam laikam vajagot tomēr atkārtoti ar kaut ko apstrādāt (eļļa, laka, neatceros…). Ar PVC tādā ziņā nekādas ņemšanās. Bet nu koks ir koks… Ja kādam ir kādi labi gali pie logu/durvju ražotājiem – padodiet ziņu.

Nu aptuveni tā – šādi komentāri uz sitiena radās aplūkojot AR un BK daļas. Ja kādam no jums ir jelkādas piebildes, idejas, labojumi, aizrādījumi, ieteikumi – ļoti priecāšos tos uzklausīt! Lielākoties, šis arī bija viens no galvenajiem iemesliem, kāpēc ieviesu šādu blogu – lai uzklausītu citu cilvēku idejas un viedokļus! Paldies!