Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Dokumentācija | Posted on 16-03-2010
Birkas:arhitekts, būvpārvalde, Ģenerālplānojums, Topogrāfija, zemes plāns
Šodien beidzot esmu dabūjis fiziski taustāmu, iestādes saskaņotu un Valsts Zemes dienestā ierakstītu topogrāfisko plānojumu – ar to tad arī attiecīgi varēšu doties uz Domi un uzsākt dokumentu kārtošanas procesu, lai jau mazliet pietuvotos būvatļaujas saņemšanai.
Otra lieta, ko šodien saņēmu – arhitekts man iesūtīja Ģenerālā plānojuma skici, kur var redzēt mājas novietojumu, kanalizācijas septiķu atrašanās vietas un akas vietu. Pēdējā gan noteikti neatradīsies tur, kur iezīmēta, jo meklēšu īsto akas (spices?) vietu uz ūdens āderu krustpunktiem. Arī pati māja gan atradīsies noteikti bik citādākā pozīcijā, jo dabā pirms pamatu rakšanas vēlreiz pārmērīšu visas āderes un pacentīšos atrast drošāko, labāko novietojumu, lai nebūtu uz āderēm jāguļ.
Hey. Apsveicu ar progresu vecozeen! Par laimi man shaadu shtelli neprasiija un apbriinojami leeti un vienkaarshi tiku pie buuvatljaujas. Biju jau sagatavojies garaakiem kilometriem pa birokratuuras gaitenjiem, bet nu viss kaut kaa ljoti vienkaarshi risinaajaas. Ceru, ka tev arii ir liidziigi! (:
Nūū pagaidām jau vēl nezinu, cik gara tā staigāšana būs, bet man domāt – bez standarta projekta neiztikt un bez saskaņojumiem ar Latvenergo, Latvijas gāzi, Lattelecom un vides pārvaldi arī ne.
Jocīgi izskatās… mājas apvedceļš. Ceļu lieto(s) arī garāmbraucēji?
Nav jocīgi.
Man tas ir ļoti pierasti. Nē – zemes gabals ir absolūti mūsu, neviens cits tur nebraukā. Pad.laikos lepni šitādu ceļu saucām par “Moskovskaja koļcevaja” … 
Jāni, vai skurstenim vietu esi atradis?
Agrāk parasti māju cēla sākot no skursteņa atrašanās vietas. Skursteni novietoja uz uguns āderu krustpunkta, tad tas vienmēr labi kalpo vai ziema vai vasara.
Pavasarī pirms pamatu rakšanas vēlreiz mērīšu āderes un grozīšu māju tā, lai sanāk ievērot visas vajadzīgās lietas – gan negulēt uz āderēm, gan arī skursteni ieriktēt kā nākas. Cerams izdosies. Zinu, ka esmu gandrīz vai no otra gala izdarījies (vispirms plāns) un tad āderes, bet nu – ir tā kā ir. Citi vispār tās āderes neņem vērā. Es darīšu ko varēšu.
to apbraucamo ceļu var vienkārši atstāt kā pļavu kas nav aizstādīta ar kokiem un dobēm, tā lai reizi gadā tur traktors ar malkas vezumu var izbraukt, bet grantēts un iekopts ceļš ir atkal liela greznība, un sazin vai taps reāli noslogots ikdienā.
Paldies par ieteikumiem, protams, bet kā jau es izteicos – ceļš tur jau IR – ilgus gadus by default! Neko tur nav speciāli jāveido, tas vienkārši tur jau ir, jo saimniecība ir gana aktīvi izmantota no mūsu puses – mamma ir biškope, tā kā zemes gabals tiek pastāvīgi apmeklēts un izmantots.
Gabals uz rietumiem (tieši virs esošās mājas) nebūtu labāks, nekā iespiežoties meža kaktiņā?
http://www.balticmaps.eu/?lang=lv¢erx=555300¢ery=6281300&zoom=-1&layer=orto
Sveiks!
Tā saite neko īsti neparāda. A Tu jau ko – pat esi atšifrējis atrašānās vietu, vai ?
Nē – man būtībā sajūtu ziņā patīk tieši šis stūrītis, ieloks. Baigas problēmas ar dzīvošanu šādā ielokā it kā nesaskatu, vienīgi no bērnistabas nebūs baigi plašs skats. Nekas – lai iet laukā vai dzīvojamā istabā pa logu skatās.
Dažas lietas, ja gribi vari izlabot
1. Nav skaidrības kurš ir esošais ceļš kurš projektējamais
2. Es rakstītu – `Izsmeļama bedre` nevis septiķis
3. Un vel vienkārši – `Urbums ūdens ņemšanai` nevis artēziskais urbums,jo…Ja nemaldos bij kāds nodoklītis par zemes dzīļu resursu izmantošanu
Atbildu
1. Tur ceļš jau ir. Nav jāprojektē/jābūvē neko.
2. A kāda starpība? Apzīmējums “septiķis” neder? Plus – vai noteikumi vispār ļauj oficiāli lietot infiltracijas lauka metodi?
3. Piekrītu – artēziskais neder, jo taisos spici dzīt. Virs 20m jau vajadzīgs saskaņojums, un iespējams arī kaut kāds nodoklis.
Paldies par piebildēm!
Saitei jārāda, pamēģini citu browseri. Vietas var atrast pēc kadastra numuriem un koordināšu krustiem topenē. Drīz vispār varēs skatīties, kur katrs auto noparkots:
http://www.1188.lv/karte360
Septiķi neieteiktu pat gadījumā, ja terplānā rodamie apbūves noteikumi ļautu un būvvaldes APU nepieprasītu vides pārvaldes techniskos noteikumus. Efektīvi attīra tikai aerobie baciļi, savukārt skābekli tiem var piegādāt vai nu kompresors vai augu (niedru) saknes.
Nedomāju, ka tas ir normāli, ja saites aplūkošanai man jāizmanto kaut ko citu Firefox vietā…
Par septiķi – man bija doma kaut ko šitādu izmantot.
http://www.rlm.lv/lv/predlogajemije_uslugi/septiki/Bioiekarta_Instrukcija_LV_RLM-UNO5.pdf
Ražots LV, šķiet, nav dārgs, funkcijas pilda, ik pa laikam jāpieber tas baktērijas klāt. A galā pieliktu infiltrācijas lauku, kurš atrastos mežā starp kokiem. Šitam verķim vajadzīga ventilētā kanalizācij un infiltrācijas lauka galā arī nāk caurule laukā no zemes – lai vilkme un gaiss būtu baktērijām.