Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Dokumentācija, Situācijas atskaite, Āderes | Posted on 07-03-2010
Birkas:Āderes, mērnieki, situācija, ūdens āderes, uguns āderes, zemes dzīļu satarojums, zemes plāns
Kas labs noticies pa šo laiku?
Uhh, laiks gan ātri skrien. Bet par spīti tam – ir iestājusies gaidīšana. Gaidu, protams, pamazām pavasari, lai beidzot varētu arī kaut ko fizisku sākt darīt nu jau gana daudz aprunātās salmu mājas virzienā. Tomēr vislielākā gaidīšana šobrīd ir uz ģimenes pieaugumu, kas tūliņ, tūliņ meitiņas formāta ieradīsies pasaulē, tāpēc galva un domāšana kaut kā lielākoties uz šo lietu noskaņojusies. Domāju, ka būs gana “jautri” – bet kā zināms, jo vairāk dari, jo vairāk var izdarīt.
Gaidu no sava mērnieka mūsu izvēlētā zemes gabaliņa topogrāfiskā plāna gala versiju, kas būs saskaņota Zemes dienestā. Pagaidu skici varat aplūkot bildē tepat pa labi (klikšķināt, lai redzētu lielāku). Ar šo topo plānu mēs varēsim uzsākt papīru kārtošanu būvvaldē, lai dabūtu būvatļauju. Mūsu gadījumā tas kalpos kā robežplāns, jo esam tā ar būvvaldi vienojušies. Pa vidam piedzīvosim ārī jautrību gan ar Lattelecom, gan ar Latvenergo, gan ar citām iestādēm.
Gaidu arī no arhitekta izlabotu un precizētu būvkonstrukciju daļu – varēšu sarēķināt, cik naudiņas man aizies par kokmateriāliem. Protams, ka varēšu arī sākt meklēt, kur tos iegādāties.
Savukārt viņš no manis gaida šajā augstākminētajā topo plānā iezīmētas āderes un attiecīgi arī iegrozītu māju (pēc maniem ieskatiem), lai vismaz guļamvietas neatrastos uz āderēm.
Drosmīgi, un priekš manis vairak nekā apmierinoši āderes man izdevās uzmeklēt paša rokām, spēkiem un prātiem. Ja agrāk staigājot pār šo vietu man uzrādījās, domājams, vien tās spēcīgākās āderes, tad tagad piedomājot, piestrādājot pie enerģijām, man izdevās atklāt patiesi pārsteidzošu āderu tīklu. Rezultātus var redzēt tepat pa labi bildītē (klikšķināt, lai palielinātu) – tās zilās ir āderes, precīzāk izsakoties, to spēcīgākās līnijas, jo patiesībā ādere staro vēl arī uz abām pusēm no šīs līnijas – cita platākā joslā (pat 2 m platumā), cita šaurākā. Pagaidām pats, šķiet, vēl neprotu vai arī vismaz vēl necentos mēģināt atšķirt uguns āderes no ūdens āderēm. Bet jebkurā gadījumā – pirmajai reizei ļoti labs rezultāts. Pašam prieks un nešaubos, ka tieši es pats savai mājvietai varu gana labi noteikt šo zemes dzīļu starojuma vietas. (Vien būs vēl jāpiestrādā, lai šito ādervietu skici pieskaņotu nopietnam mērniecības plānam.)
Nu, tautieši, labprāt uzklausīšu konstruktīvus komentārus par šito visu āderu padarīšanu. Es šai lietai ticu un nešaubīgi uzskatu, ka ar to jārēķinās, bet zinu, ka te ir arī dažs, kas tam netic.. 
man laikam ar datoru kaut kas nav kārtībā nevienu tavu plānu un skici never vaļā…
Es ar ticu āderēm un māk tās noteikt amatiera līmenī… cik zinu ka uguns āderes ir pozitīvās kuru krustpunktā jāceļ skurstenis…
Ceru ka neviena ādere tev neiet mājā??? izņemot protams uguns āderes…
Tā kā topenes parasti zīmē TM24 projekcijā, orientētas uz ziemeļiem (ne-Rīgā gandrīz uz ziemeļiem), ir aizdomas, ka Tu būsi uzkāpis uz Manfred Curry tīkla vai kā tamlīdzīga. Vēl diagonālas esot “Bērziņas sarkanās”, bet tām parasti nav nulles platums. Arī es agrāk mērīju tikai līnijas, līdz Jānis Neibergs ierādīja mērīt joslas ar platumu>0. Vai tamdēļ esmu nonācis tuvāk patiesībai, nezinu. Vismazākā pārliecība man ir par sevis mērītā polaritāti, tomēr līdz šim visas ēkas esmu grozījis iekš manis sauktajām par “latviešu taisnleņķa”.
Pie Bērziņas aizej gan, viņa Tev vismaz iestāstīs, ka no āderēm atkarīgs ne tikai mājas novietojums, bet arī izmēri!
Ja ne labākā grāmata, tad pilnākais literatūras saraksts varētu būt
http://www.amazon.com/dp/0470845538
Patrick MacManaway (viņš redzams vienā Rob Roy filmā bīdam akmeņus) grāmatas ir ļoti īsas un vienkāršas, tomēr man ir aizdomas, ka tieši tur varētu būt vairāk patiesības kā citos garos spriedelējumos par šķietamo:
http://www.amazon.com/dp/1844760014
Apjomīgākais latviskais apskats par to, kas vispār varētu būt:
http://www.spats.lv/2005/02/aderes-musu-prieksstati-un-pasaules-zinasanas-par-zemes-energijam/
Piedodiet, bet šīm blēņām par āderēm neticu. Kā to visu noteici? Vienīgais 100% precīzais variants ir uzsliet telti vietā, kur plāno guļamistabu un tad skatīties, vai ir labs miegs!
Janjoni – visticamāk Tev tiešām ar datoru problēmas, jo lapā viss darbojas. Kas attiecas uz jautājumu – vai man āderes ieiet mājā? PRotams, ka ieiet! Ņemot vērā, ka attālumi starp āderu epicentru ir labi ja daži metri, tad ir visai neiespējami uzbuvēt ēku tā, lai tajā neieiet āderes!! Kaut vai aplūko šīs Anša Liepas smukās āderu shēmas – http://www.buildart.lv/aderes.htm .
Vienstāv – jau atradu čupiņu ar info par šitām Bērziņas sarkanājām – būs jāizlasa, jāiepazīstas, ko tad es tur esmu sagrābstījis.
Tāks – lūk, man arī ir pārliecība, ka āderes nav līnija, bet gan josla ar platumu, kas ir pat mainīgs. Jautājums – kā Tu nosaki to platumu?? Teiksim tā – par iegrozīšanu es tik daudz neuztraucos, kā par to, lai guļvietas tomēr neatrastos uz šīm līnijām, kur nu vēl krustpunktiem. Mājas izmērus es vairs nemainīšu – tas ir vairāk kā skaidrs. Ok, palasīs papildinfo un paštukos.
Kristap – ar vienu nakti teltī NEKAS nebūs līdzēts! Arī radiaoktīvu apstarojumu Tu uzreiz nesajūti, bet ilgtermiņā sākas pamatīgas problēmas. Tu vari vienu nakti mierīgi nogulēt uz āderes un neko nejust – bet noguļot šai starojumā desmit gadus – nav šaubu, ka sekas ātri vien sāks līst uz āru. Bet nu – katram jau savs! Tu dzīvo savā vietā, es savējā.
Piekrītu tam, ka nevisur ir labs miegs. Bet kā āderes var būt taisnas kā ar lineālu novilktas, ja dabā nekas nav taisns?! Kādā dziļumā atrodas āderes arī nav skaidrs, vai tas ir tas pats gruntsūdens, gan jau ka nē. Drīzāk jāskatās, lai māja nav uzcelta uz meliorācijas sistēmām, drenāžām. Bet tā, kā celsi vietā, kur jau ir bijusi ēka, tad būtu maz jāuztraucas, jo parasti taču vecās ēkas cēla pareizās vietās.
Neizlasīji rūpīgi manu ierakstu blogā. Es rakstīju, ka novilktā līnija ir epicentrs – patiesībā ādere ir ar mainīgu platumu un intensitāti, bet to ir jāmak noteikt. To, ko man ir izdevies “uztaustīt” – to nu jūs visi redzat kartē.
A kāda nozīme āderes dziļumam?? Stiprums no tā nemainās, jo āderes var “uztaustīt” arī mājas 10.stāvā.
Nē, precīzi neceļu vietā, kur bijusi cita māja. Tur bija šķūnis, nezinu kādā pozīcijā tieši. Bet uzskatu – pats priekš sevis esmu spējīgs noteikt to, no kā man vajadzētu izvairīties.
Bet kopumā – es ierakstu par āderēm neesmu rakstījis, lai ar kādu strīdētos par āderu esamību, vai neesamību! Es uzskatu, ka ar zemes dzīļu starojumu IR jārēķinās un arī mūsu tēvu tēvi to zināja un ar to rēķinājās!! Ja Tu tam NEtici – negrasos Tevi pārliecināt par kaut ko citu. Un neuzskatu par jēdzīgu strīdēties šai jautājumā. Pie tā arī paliekam!
Nu reāli jau arī jāvadās pēc savām izjūtām, nav ko saspringt ar āderu meklēšanu, jo tā nekad neatradīsi īsto vietu mājai. Vienmēr kaut kas nebūs tā kā vajag, vai nu āderes, vai noēnojums, vai mitra vieta, vai šoseja pārāk tuvu, vai māja nebūs orientēta pēc debespusēm utt. Ja vēl austrumu filozofiju ņemtu galvā, tad vispār nojūgties varētu, jo viss galu galā ir cilvēka galvā.
Droši cel māju uzkalniņā ar viesistabu vērstu uz dienvidiem un ēdamistabu uz Austrumiem (lai redz Daugavu), būs prieks gan sev gan viesiem.
Sākumā gāju pats un skatījos, ko rāda iesācējam (vietām bija tāda dīvaina griešanās uz āru), mācījos noteikt līnijas u.c. trikus no George Applegate grāmatas, cēlu pat telti (tomēr miegu teltī un gultā salīdzināt nevar), mēģināju kopēt Bērziņas melnās attēlojot joslas ar divām malējām un vienu viduslīniju, zīmēju sarežģītus līniju režģus kā David Cowan un А.А. Литвиненко grāmatās, taču kopainu līniju mudžekļi nedeva.
Tad Jānis Neibergs ierādīja joslu noteikšanu (tā vienkārši pateica – gaidi, kad tev viens vai otrs stienītis, atkarībā no polatitātes, pirms āderes griezīsies uz iekšu un tā stāvēs tik ilgi, kamēr pāriesi otrai malai pāri) un kopš tā laika nosaku “latviešu taisnleņķa” (apzīmējums mans, iespējams, sakrīt ar Bērziņas melnajām) un Curry tīklu. Esmu nolēmis papētīt sakritības ar manuprāt vienīgajiem uzticamajiem kalibratoriem – suni, kaķi, skudrām, zvēru takām, diemžēl nav bijis laika.
Jāmēģina dabūt LAK Koka konferences 2007 videomateriālus ar Jāņa Neiberga uzstāšanos.
Izklausās smalki – es izmantoju kapara stieplītes, L veidā saliektas. Ejot tās stāv uz vietas, un līdz ko pietuvojos āderu līnijai, tās sāk vērsties uz āru – un pašā epicentrā strauji atliecas uz āru un parāda leņķi, kādā āderu līnija iet. Būs jāpapēta vairāk – kā konkrētāk tie stienīši uzvedas, vai grib pagriezties vairāk uz vienu vai otru pusi utt. Katrā ziņā – spēks, ar kādu tie stienīši grib vērsties uz āru, ir tiešām sajūtams un ievērojams.
Interesanta pieredze. Man ir jautājums par dzīvžogiem un āderēm. Virs kurām āderēm dzīvžogi nīkuļo, parastajām vai tām uguns āderēm? Netieku skaidrs, vai nu tiešām ir kāda ādere vai kaimiņu suns piestaigā. Par labu āderei ir tas, ka 3m attālumā no panīkušās dzīvžoga vietas mājai ir kapitālas plaisas. Bet tam pretī runā tas, ka mājai ir 35 gadi, dzīvžogam ~20, bet plaisas sāka veidoties un dzīvžogs panīkt aptuveni pirms 4 gadiem.
Atvēru to lapu ko minēji… tieši kā es domāju āderes iet gar mājas perimetru… savukārt ugunsāderes skursteņa vietā krustojas…
Tāks – ņemot vērā, ka manas kapara rīkstītes uz manis atrastajām āderēm vienmēr vēršas uz āru – skatoties te (http://www.svetvietas.lv/lv/rikstis.htm) es secinu, ka man tiek uzrādītas tikai Uguns āderes…
Savdabīgi.
Interesanta ir arī teorija par Hartmana un Kurrija tīklojumiem. Spriežot pēc diagonālajiem leņķiem – man radās pēdējais tīklojums.
Pēc stienīšu reakcijas uz “dažādas polaritātes āderēm” cilvēki daloties labajos, kreisajos un mainīgajos, tā ka uzreiz nevar zināt, kādu rāda Tev un kādu man. Man ir bažas, ka vismaz brīžiem esmu “mainīgais”. Kā jau teicu, visvairāk uzticētos dzīvniekiem – suņiem, melnajām skudrām un pelēm jā, kaķiem un dzeltenajām skudrām – nē. Ātri apejot ap Aleksandra māju, kur suns mīlot sēdēt mājas priekšā, mans īsais slēdziens bija – tur, kur sēž suns, es liktu mājas vidu. Pavasarī izliekait zālē baltas lupatiņas un skataities, kādas skudres pa plānu tek.