Posted by Jānis, tas kurš bloga autors | Posted in Pamati | Posted on 13-02-2010
Birkas:ģeologiskā izpēte, grunts ūdeņi, plūstošās smiltis, smiltis, zemes gabals
Nu ko, paklausot ieteikumiem šodien devos uz laukiem, lai izpētītu mazliet vairāk, kāda tad ir tā grunts vietā, kur paredzēts būvēt māju. Apbruņojos ar divu kalibru laužņiem un trim lāpstām, devos uzbrukumā kupenai. Sniega biezums pļavā bija 45 centimetri.
Sniegu notīrīju, cirtu lāpstu zemē un – biju manāmi pārsteigts! Sasaluma vienkārši nav… Labi, ja sasalis bij vien knaps centimetrs augsnes garoziņas. Ņēmu un raku.
Kā lieliski redzams fotogrāfijā, zem 20 centimetru biezā augsnes slāņa sākās skaisti dzeltena smiltiņa, kas arvien tālāk rokoties pamazām savu spilgto krāsu zaudēja. Smilts blīva un patīkama, jo dziļāk, jo blīvāka. Tas priecē.
Aizrakos līdz aptuveni pusotra metra dziļumam un tad sajutu, ka rokamā masa pēkšņi kļūst stipri citādāka – vismaz, cik es izprotu, sakās gruntsūdeņu līmenis ar māla piemaisījumu un nelielām dolomīta šķembām. Blīva, mitra putra, kas līdzinās teju kā nupat uzmaisītam betonam. 
Uzreiz atcerējos, ka rokot aku netālu no šīs bedres (kādi 40-50m attālumā), sastapām tādu pat zampu. Šī bedre nebija pietiekami liela, lai būtu ērti rakties tālāk, bet skaidrs bija tas, ka neko jaunu es tur neatklātu. Cik zinu – tālāk seko arvien blīvāks, akmeņaināks sarkanais māls, virs kura tad arī, izskatās, “dzīvojas” tie gruntsūdeņi.
Plūstošās smiltis, cik noprotu, vismaz šajā pusotrā metrā nav sastopamas. Lai gan, tā putra tur pašā apakšā tiešām šķidra.
Tas, ko secinu – priecē smiltiņas un plānais melnzemes slānis. Nebūs baisi daudz jānorok nost. Smiltis blīvas, tas nozīmē, ka ar blieti arī šo te “oriģinālo” slāni nebūs baisi jāblietē.Tagad gruntsūdeņi ir pusotra metra dziļumā – bet pavasarī un rudenī tie noteikti ir metra un pat seklākā dziļumā. Ieteicams padomāt par drenēšanas iespējām. Taču, tā kā plānoju pamatus vēl celt uz augšu, pieberot papildus smilšu spilvenu, tad, domājams, ar baigo mitrumu varētu arī nesanākt cīnīties, jo šī pļava vienmēr bijusi visai sausa.
Tā zampa izskatās pavisam nesmuka.
Varianti:
a) plāksne uz uzbēruma ar nosiltinātām, nedaudz iedziļinātām malām;
b) lenta līdz pat mālam cauri zampai;
Ja vasaras beigās zampa puslīdz sausa, apakšā var bērt šķembas (apaksā vismaz 70 cm plati) _rubble trench_
Ja vienmēr slapja, tad varbūt pat:
c) Ivara Brinkmaņa propogandētie grodpāļi. Man vienā no plānotas ēkas stūriem līdzīga ģeoloģija, tikai izmēri atšķiras:
1) augsne 20 cm;
2) sausa smilts 0 vai 1 m biezumā atkarībā no sezonas;
3) peldoša smilts līdz 3 m dziļumam;
4) māls 3 m dziļumā.
Risinājuma sākums (virsū būs plāksne):
http://www.failiem.lv/down.php?i=jwdubg&n=GrodiTikkoIerakti.jpg
http://www.failiem.lv/down.php?i=tlzdym&n=Grodpalis-Aka.jpg
http://www.failiem.lv/down.php?i=lknpla&n=Slogosana.JPG
http://www.failiem.lv/down.php?i=bzkqin&n=GrodpalaAkasTirisana.jpg
Kā jau minēju – kad rakām aku, apakšā bija šāda pat zampa. Tobiš, mālu masa jaucās kopā ar gruntsūdeņiem. Nedomāju, ka tās ir ofic plūstošās smiltis, jo tad tās tiešām būtu dubļainas smiltis – nevis māls ar dolomīta šķembām nelielām, kā tas ir manā gadījumā. (Es pats sevi cenšos mierināt…
) Nūū, uz pavasari redzēs, kas tai bedrē notiksies – prognozēju, ka celsies gruntsūdeņu līmenis.
Ja plāksne – tad cik biezu iesaki grīdu viducī, un cik biezu to paaugstinājumu uz malām? (Es teicami saprotu, par kādu plāksni Tu runā).
Nešaubies ne mirkli – bildē labi redzams, ka atrokot zampa (kuras sastāva vairumā visticamāk smilts) plūst sāniski.
Neesmu būvkonstruktors, kas varētu izmērus pamatot. Intuitīvi: ja vienslāņa, tad uz 10x12m mājai droši vien plānajās vietās ne mazāk par 15 cm, iekšējās ribas (ar armatūru gan augšā, gan apakšā) tuvāk malām ap 25, ribas vidū un ārējās malas – ne mazāk par 35 cm.
Manai plāksnei mērogi bija krietni mazāki, taupot betonu ribas varētu vēl izteiktākas:
http://www.failiem.lv/down.php?i=hndbwv&n=PlaksnesArRibamArmatura.JPG
Jau rakstīju par trīsslāņu plāksni:
betons – fibo – betons (biezumi visur vienādi);
B25 – B10 – B25 (biezumus var un vēlams variēt).
Jo augstāku uzbērumu taisīsi, jo plānāku varētu plāksni.
Jo resnākas armatūras, jo arī.
Ģeoloģisko izpēti atkārto pavasarī, tikko būs nokusis sniegs. Ka tik zampa nepietuvojas virsmai…
Oook, saprasts. Rudenī (novembrī) tā zampa bija ap metra līmeni, tā vismaz likās, bet tieši tā – pavasarī izrakšu citā vietā vēl trešo bedri, un tad jau redzēs.
Tavuprāt – ja uz šādas grunts uzliek parastu seklu lentu – tā varētu arī iesēsties?? (Lai arī pamati un pati ēka ļoti viegla) Agrāk Latvijas laikos šai vietā ir bijis liels šķūnis.
PALDIES par pamatu ieteikumiem!!! Apdomāšu monolītās pēdas ideju.
Kāpēc gan ar laiku nevarētu iesēsties? Zampa meklēs kaut nedaudz, tomēr zemāku spiedienu ārpus ēkas perimetra. Ja sēžas vienmērīgi, tad vēl nekas.
Manam grodam diagonāli pretējā stūrī māls iznāk virspusē…
Nūūū, skaidrs… Nopietni jāapdomājas!!! Dziļā cieņā paldies!
A nafig līdz tai zampai rakties? Roc 70 cm dziļu tranšeju. Es vēl saprastu, ja grasies būvēt 3-stāvu ķieģeļu ēku – bet tev ir vieglas konstrukcijas vienstāvu ēka…
Nē, līdz zampai pamatus es nooooteikti nerakšu. Vienk. jāparēķina, jāpadomā – vai nu tādi pat seklie pamati, kā es zīmēju vienā no iepriekšējiem bloga ierakstiem, vai arī Vienstāva pieminētā monolītā pēda.
Es tomēr ieteiktu paprasīt profesionāla ģeologa viedokli.
Nu nesaprotu, ko jūs te štukojat un kāds tur vēl ģeologs. Tak uz tādas un vēlsliktākas grunts uzcelta slielāka daļa Latvijas mājas. Nekas tur neplūdīs un nesēdīsies. Klasiskus pamatus smiltīs un māja turēsies simts un vairāk gadus. Vairāk jāuztraucas par kanalizācijas izbūvi, bet toties akā vienmēr būs ūdens:)
Sveiks.
Pirmkār.Apskatīju attēlus, pēc kā par grunts sastāvu tomēr nevar objektīvi spriest. Vajadzētu kādu apkārtnes attēlu, lai saprastu vai vieta ir pakalnā vai ielejā. Iesaku arī apskatīt ģeoloģisko karti, kaut vai Jāņa sētas atlantā, kur tā ir ļoti vispārīga.
Otrkārt, pavasarī vajag parakties dziļāk. Jo tā īsti līdz māliem neesi aizracies, varbūt pat neaizraksies, jo tur tādu nav. Spriežot pēc dzeltenajām smiltīm, apkārtnē ir priedes un bedre atrodas uz nogāzes, tātad ūdeņiem būs kur noplūst un māls pamatus neizcilās, bet varu arī maldīties. Pieļauju, ka lentveida pamati šajā gadījumā ir izmantojami.
P.S. Intereses pēc pavasarī varētu apskatīt arī situāciju dabā.
Blakus ir priežu, egļu mežs un tā vieta ir uzkalniņā. Dziļāk – esmu tur aku racis, zinu, ka tur nāk gana blīvi un slapji sarkanie māli ar dolomīta šķembām. Bet tā kā ar pamatiem gruntī līst netaisos un pat gribu tos vēl pacelt uz augšu – tad būs ok jebkurā gadījumā.